Jautājumi > Atbildes

Atbildes

<< < 2 no 56 > >>

10.11.2017. S. jautā:
Labdien! No psiholoģijas viedokļa - kāpēc jauniem vīriešiem (ne visiem, protams) patīk vecākas sievietes, mammas vecumā, vēlas seksu ar vecākam sievietēm.

Atbilde:

Labdien!

 

Vēlme veidot pāra attiecības piemīt ikvienam. Tas, kā iedomājamies savu partneri, atkarīgs gan no iedzimtiem, gan dzīves laikā iegūtiem priekšstatiem. Tas attiecas uz visu - izskatu, ķermeņa smaržu, garšu, formām, uzvedību, balss tembru, uzvedības un sarunas manieri u.c. Tai skaitā uz vecumu, kas lielā mērā nosaka arī lomu attiecībās. Lielāks vecums parasti saistās ar gudrību, nosvērtību, spēju un gatavību parūpēties par jaunāko, uzņemties atbildību. Šāds partneris var likties pievilcīgs nedrošākam cilvēkam. Tās var būt gan tēvs-meita, gan māte-dēls tipa attiecības. Un te nav nekādas saistības ar dzimumu. Taču katrā situācijā iemesli var būt dažādi. Vispārinājumi šeit neder.


Ceru, ka šī atbilde būs noderīga.

Ar cieņu,
dr. Elmārs Vārpa.


09.11.2017. Linda jautā:
Vai drīkst savam psihoterapeitam izteikt kritiku, ja kaut kas viņā neapmierina?

Atbilde:

Labdien, Linda,


Atbildot uz Jūsu jautājumu, var atbildēt - Jā, protams! Ar psihoterapeitu būtu jāvar pārrunāt visu, ieskaitot jūsu savstarpējās attiecības un tas pat ir ļoti ieteicams.
Tomēr tas, ka šāds jautājums ir vispār radies un jūs vēlaties apstiprinājumu, ka "drīkst", varētu norādīt uz problēmu, kam iespējams ir plašāka un dziļāka nozīme jūsu dzīvē, par ko vērts padomāt.


Ar cieņu,
Indra Upmiņa


19.08.2017. Dubliner jautā:
Labdien, depresija, miega traucējumi, trauksme (uztraukums), seksuāli traucējumi,un vēl daudz ko viss par mani. Pat aptuveni zinu iemeslus(attiecibas ar vecakiem, klassesbiedriem, aizvainojumi un galvenais un visaktualais neveiksmes dzimumattiecībās utl)Agrak lietoju alkoholu un citus vielus lai cinities ar savam problēmam, vismaz ar viniem normāli gulēju. Tagad nelietoju, bet man sliktak. Man 25 g. Kas specializējas un var palīdzet?

Atbilde:

Labdien!

Tā kā aprakstot savas problēmas, Jūs uzsvaru liekat uz seksuāliem traucējumiem, ieteiktu Jums vērsties pie psihoterapeita – seksologa.

Dr. Med. Dainis Balodis un Dr.Elmārs Vārpa.

Ar cieņu,

Dr.Guntra Zariņa


18.08.2017. Raita jautā:
Labdien! Man ir 28 gadi, taču manu ādu gan uz sejas, gan uz muguras nomoka sāpīgas pinnes, esmu konsultējusies ar vairākiem dermatoloģiem, es pumpas varu apārstēt, taču ne cēloni. Esmu izmēģinājusi vairākas diētas, kuru dēļ esmu notievējusi un mans svars jau ir 49kg, lai gan garums 1,67cm. Es ļoti pārdzīvoju, kad parādās izsitumi, sāku tos plēst, spiest. Neirologs izrakstīja antidepresantus un adaptol, taču jūti, ka man tas ir dziļi emocionāli. Vai var psihoterapeits palīdzētu tikt galā?

Atbilde:

Labdien,Raita,


Paldies par Jūsu jautājumu. Cik var noprast no Jūsu uzdotā jautājuma, problēma ir samilzusi un, Jums ir taisnība, jāmeklē ārsta-psihoterapeita palīdzība.Sāpīgās pinnes, novājēšana un ar to saistīts emocionālais diskomforts norāda,ka Jūsu problēma var slēpties psihoemocionālajā sfērā.Tam par apstiprinājumu kalpo arī apgalvojums,ka dermatologu un neirologa nozīmētā ārstēšana nelīdz.Kopā ar psihoterapeitu izpētīsiet un atklāsiet savas problēmas cēloņus un saņemsiet palīdzību.


Vēlot izdošanos,
Dr.Silvija Lejniece


16.08.2017. Laila jautā:
Labdien! Man jau pusgadu ir attiecìbas ar precětu vìrieti,arì pati esmu precěta.Viss ir romantiski,kaislìgi,bet vìrietis man nedāvina ziedus,neaicina pusdienās.Saka.ka mìl mani.Esmu teikusi,jautājusi kāpěc.Atbilde ir.ka nevělas publiskot mùsu attiecības.To es saprotu,bet kāpěc nedāvina ziedus?Varbùt jums ir izskaidrojums?

Atbilde:

Labdien, Laila,

 

Kā Jūs pati aprakstījāt, vīrietis nevēlas publiskot jūsu abu attiecības, ziedu dāvināšanu varētu uztvert kā attiecību publiskošanu. Jo ziedi ir kaut kur jānopērk, ar ziediem rokās jāpārvietojas, tas ir publiski un pretrunā ar vīrieša vēlmēm.

 

Ar cieņu,
Dr. I.Rudzīte


08.08.2017. ilma jautā:
labvakar sakiet, ko darīt, ja mani nomoka bezmiegs un murgi? Miega laikā nejūtu, ka "guļu", acis ir ciet, bet visu laiku domāju domas. Grūti izskaidrot. Ja izdodas iemigt, bieži redzu drausmīgus nesakarīgus murgus, pamostos slapja

Atbilde:

Sveicināti, Ilma.

 

Jūsu aprakstītās sūdzības liek domāt par diagnozi 'miega traucējums'. Sākumā būtu jāizslēdz šim miega traucējumam iespējamie organiskie iemesli. To veic ģimenes ārsts un neirologs. Vēl ir tāda specializācija, kas saucas somnologs (miega traucējumu ārsts). Arī somnologa konsultācija var būt nepieciešama. Ja šie speciālisti izslēdz organiskus (audu bojājuma ) faktorus, tad paliek tikai diagnoze 'neorganiskais miega traucējums'. Šo traucējuma formu vislabāk sākt ārstēt ar psihoterapiju (nevis uzreiz ķerties klāt pie kādiem miega līdzekļiem). Jūs varat vērsties pie jebkura ārsta-psihoterapeita. Vienīgā nemedikamentozā alternatīva psihoterapijai ir meditācijas un relaksācijas iemaņu apgūšana.

 

Ar cieņu
Artūrs Utināns
RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas virsārsts.


06.08.2017. Anete jautā:
Labdien! Es gandrīz katru dienu jūtos slikti, bēdīga, nomākta (ļoti maz ir tādas, kad jūtos kaut cik ok)un tā ir jau visu vasaru un ilgāk. Ko man darīt? Tas ir tikai pusaudžu vecums, kas pāries (man ir 15 gadi) vai arī tam ir cits iemesls?

Atbilde:

Labdien, Anete!


Pusaudžu periodā ķermeņa attīstība un hormonālās pārmaiņas var sašķobīt bērnībā radīto līdzsvaru. Ir jāatvadās no daudziem bērnības apmierinājumiem, bērnības emocionālās pieķeršanās vecākiem. Priekšā ir jauni dzīves uzdevumi. Pretrunīgas jūtas, ambivalence, tukšuma sajūta, nedrošība, trauksme un garastāvokļa svārstības ir šī pārmaiņu procesa bieži pavadoņi.


Iespējams, Jūs nomoka jautājumi - kas no manis iznāks, vai es dzīvē kaut ko sasniegšu, kādi ir mani dzīves mērķi, vai es kādam patīku? Tāpēc vispirms es ieteiktu aprunāties ar kādu tuvu cilvēku, kam Jūs uzticaties. Pastāstiet viņam par savām domām, vēlmēm, bailēm un šaubām, jo „dalīta bēda ir pusbēda".


Tomēr reizēm slikts noskaņojums, nomāktība var slēpt ari depresijas pazīmes. Tāpēc, ja joprojām turpināt justies slikti, būtu vērts aiziet uz konsultāciju pie psihoterapeita, lai saprastu savas sliktās pašsajūtas cēloņus un, ja nepieciešams, uzsāktu ārstēšanu.

 

Ar cieņu, dr. Iveta Valaine.


05.08.2017. Anna jautā:
Labdien! Dēlam ir 21 g., pag.rudenī uzsāka studēt Rīgā. Paralēli 2.sem. sākumā bija atbildīga sezona sportā ar lielu slodzi,kas traucēja mācībām. Spēles laikā guva traumu, sasitot galvu ar cita puiša galvu, bet uzskatīja, ka nebūtiski. Pavasarī un tagad ir sūdzības par "vati galvā", bezmiegu, totālu nespēku, nevēlēšanos neko darīt. Tajā pat laikā brīžiem ir apņēmības pilns tikt galā ar mācībām. Intraverts, visu iekšēji pārdzīvo, daudz lasa internetā par slimībām. Vai apmeklēt psihoterapeitu?

Atbilde:
Labdien, Anna!
Jūs rakstījāt,ka dēls ir 21 gadu vecs un ka pamanat, ko Jūsu dēls darīja(„uzsāka studēt Rīgā un paralēli studijām bija atbildīga sezona sportā ar lielu slodzi, kas traucēja mācībām",turklāt guva galvas traumu) un ka pavasarī sūdzējās par bezmiegu, totālu nespēku,"vati galvā" un ka nevēlas neko darīt. Jūs pamanat, ka tagad, tuvojoties mācību darba sākumam, sūdzības parādās atkal. Pamanat, ka „tajā pat laikā brīžos ir apņēmības pilns tikt galā ar mācībām." Vēstules beigās rakstat:" Intraverts, visu iekšēji pārdzīvo, daudz lasa internetā par slimībām. Vai apmeklēt psihoterapeitu?"

Mana atbilde dotajā brīdī, kura varētu Jūs uzrunāt ir:"Jā, jādara tā!" Arī tad,ja brīžos dzirdat, ka dēls" ir apņēmības pilns tikt galā ar mācībām".
Viņam ir nepieciešams izprast sevī dzīves pārmaiņās pie pieaugošas ne tikai fiziskas bet arī psihiskas slodzes un pieaugošas atbildības aktualizējušās psihiskās ciešanas: iekšēju saspringuma izjūtu, grūtības koncentrēties, totālo nespēku, nedrošības izjūtu, bezmiegu. Jaunā cilvēka dzīvē notika pārmaiņas, kuras neaprobežojas tikai ar to, ka ir pievienojies studiju darbs. Pārmaiņas notiek psihē. Nepieciešams attīstīt intelektuālas spējas, kas ir piepūle smadzenēm un kas ir grūti sākumā. Nepieciešams attīstīt būtiskās pašrefleksijas spējas, lai spētu kļūt patstāvīgāks. Nepietiek tikai saspringt un darīt.
Manu uzmanību piesaistīja Jūsu rakstītais par aktīvā jaunā cilvēka galvas traumu spēles laikā un sākumā radās vairāki jautājumi?
Kad spēlē dēls „sasita galvu ar cita puiša galvu?"
No Jūsu rakstītā nepārprotami nevaru uztvert, kurš „uzskatīja, ka nebūtiski?"
Kad parādījās sūdzības?
Vai tajā laikā, kad parādījās sūdzības, dēls meklēja palīdzību pie Jums vai ārsta?
Vai Jums gribētos domāt, ka dēla ciešanas varētu būt slimība, kas varēja rasties pēc galvas traumas un kas izskaidrotu bijušās un esošās sūdzības? Iespējams, sekas varētu rasties arī pēc kakla traumas? Tikai ar nosacījumu, ja sūdzību sākums sakrita laikā ar traumu spēlē.
Tomēr manu lielāko uzmanību piesaistīja tieši tas( kā uztvēru pēc Jūsu rakstītā), ka dēls traumatiskā notikuma sajūtas un izjūtas „uzskatīja ka nebūtiski."
Iespējams, dēla nespēja ievērot un saprast sevī sajūtas un izjūtas noved pie tā, ka neskaidrās izjūtas psihi pārpludina, rada saspringumu, „vati galvā". Atdzīvojušās bailes un nedrošības izjūta kļūst par pamatu domai par slimību un motivē tās apstiprinājuma meklējumiem internetā.
Liekas, ka kopumā Jūsu dēls jūtas bezspēcīgs attiecībā uz sava ķermeņa sajūtām un iekšējiem signāliem jeb izjūtām. Izskatās,ka paliek viens ar sava iekšējā fiziskā un psihiskā stāvokļa dziļāku saprašanu. Kā arī neiet pie Jums vai kāda cita, vai ārsta pēc palīdzības. „Totāls nespēks", miega traucējumi ir nopietns iemesls, lai meklētu palīdzību. Bezmiegs turklāt var radīt psihiskus traucējumus.
Jaunā cilvēka apziņā skaidra ir tikai apņēmība darīt un mēģināt atbilst kādam viņam vajadzētu būt - tikt galā ar mācībām. Iekšējas sevis neskaidrības dēļ diemžēl ar apņēmību un saspringšanu var nepietikt spēka. Ilgi „uz pirkstgaliem nevar stāvēt." Tendence uz pārspringumu noved pie izsīkuma sindroma.
Jaunajam cilvēkam nepieciešams iegūt dziļāku izpratni un atbalstu tam iekšējam stāvoklim, kurā cilvēks ir esošajā dzīves situācijā. Vispirms ir jāapzinās, ka mēs ciešam. Nevar dziedināt to, ko mēs nespējam just. Ilgākā laikā nepieciešams attīstīt pašrefleksijas spēju un dziļāku sevis izpratni, lai patiešām radītu pamatu tam, lai" tiktu galā''. Iespējams, iemesls, kāpēc viņam ir sūdzības, ir tieši grūtības atzīt, ka visu nevar un visu nespēj,ko pats uztver kā vājumu. Vai arī tikai baidās, ka nevarēs un nespēs kā vajadzētu. Baidās izskatīties bezspēcīgs, vājš. Noliedz savu vājumu, bezspēcību un pašvērtības krīzi.
Mēs bieži kļūstam dusmīgi un izjūtam bailes brīžos, kad pievēršam uzmanību savas būtības vai arī savas dzīves nevēlamajiem aspektiem. Nespējot būt situācijas noteicēji, mēs jūtamies bezpalīdzīgi un neapmierināti, jo nevaram dabūt to, ko esam domājuši, jo nevaram būt tie, kas gribētu būt...
Ar cieņu,
Dr. Inga Pētersone


05.08.2017. Ilze jautā:
Labdien! Esmu sapratusi, ka jūtu necieņu, nepatiku, varbūt pat riebumu pret vīriešiem. Kādu risinājumu bez psihoterapeita varat ieteikt?

Atbilde:

Labdien, Ilze,


cilvēki nemēdz piedzimt ar riebuma, nepatikas izjūtu pret pretējo dzimumu.Jūsu aprakstītās izjūtas ir radušās noteiktos apstākļos un laikā. Bieži vien cilvēkam pašam ir grūtības izprast savu izjūtu patieso veicinātāju, tādēļ
psihoterapijā šādus jautājumus risina.


Ja nevēlaties psihoterapiju, tad ieteiktu Jums turpināt iepazīt vīriešus, ar kuriem esot kopā, izjūtat cieņu pret sevi.
Dr.I.Remese


31.07.2017. Zane jautā:
Labdien! Es bērnus nekad neesmu gribējusi, vīrs ļoti, savu veidokli jau pateicu attiecību sākumā. Pirms 2iem gadiem pārkāpu sev pāri, ļaujot visam ritēt savu gaitu-līdz šim , paldies Dievam, nekas nav noticis! Veicām visādas pārbaudes, lai parādītu, ka tā nav vīra vaina. Bet ar katru brīdi saprotu, ka es to tik ļoti nevēlos, ka tas mani dzen izmisumā. Saņēmos pateikt to vīram, bet viņš ir tik satriekts. Varbūt Jums ir kāds ieteikums kā tagad rīkoties tālāk ?

Atbilde:

Labdien, Zane!


Jūsu gadījums tiešām ir nopietns un prasa lielāku iedziļināšanos. Šeit atbildēšu tikai uz Jūsu uzdoto jautājumu. Jūs rakstāt, ka Jums pašai ļoti būtisku uzskatu par sevi un savu nākotni nav izdevies pateikts gana "skaļi" un otram saprotami. Rezultātā vīrs ir satriekts. Ir divi ceļi, kurus Jums iespējams iet šai situācijā - viens ir: atzīt šo faktu un meklēt atbildi uz jautājumu: "kādēļ tā noticis?" un "vai tā ir kāda man raksturīga rīcība?". Šo atbildi Jums palīdzēs atrast psihoterapeits un tas neizbēgami uzlabos Jūsu spējas būt attiecībās. Otrs ceļš - kopā ar vīru apmeklēt pāru terapeitu. Tas palīdzēs atrast veidu kā jūsu abu atšķirīgais skatījums var sadzīvot ar jūsu laulību, jo tas tiešām ir iespējams.


Veiksmi vēlot,


Jānis Vītiņš


27.07.2017. J jautā:
Paldies par Jūsu atbildi uz jautājumu, ko uzdevu pirms pusgada – 28.01! Visticamāk ir tā, ka vienkārši ir terapeiti, kuri vairāk klausās un ir terapeiti, kuri vairāk pārrunā un analizē. Un reizēm var būt grūti saprast, kāda kopumā ir jēga un mērķis tam, ka vairāk klausās nekā pārrunā. Iespējams, ka kaut kāda jēga tam ir, vienkārši man pagaidām neizdodas to sajust. Katrā ziņā paldies par atbildi.

Atbilde:

Labdien J!


Interesanti, ka turpināt terapiju, kurai it kā neizdodas sajust jēgu, un vēl esat man pateicīga par 28.01. rakstīto.
Tad jau tā terapija kaut ko Jums dod.\

Ir daudz neapzinātu ieguvumu no stabilas psihoterapijas. Varētu būt drošības sajūta, pieņemšanas sajūta, atbalsts, dziļākas pozitīvas jūtas, attīstās pacienta prasme runāt par sevi un saviem pārdzīvojumiem, runājot terapijā, pacients dziļāk saprot, kas ar viņu notiek, pētī kādus procesus, meklē risinājumus.

Jā, protams, ir aktīvākas, apzinātākas psihoterapijas pieejas un no terapeita puses neitrālākas. Tas atkarīgs gan no metodes, gan psihoterapeita personības, gan pacienta bērnišķīgām vajadzībām pēc padoma uc. vai pacienta spējas analizēt sevi pašam ar nelielu profesionāļa palīdzību. Kad pacients patiešām labi sāk sevi analizēt, tad psihoterapijai tuvojas nobeiguma fāze, jāstrādā pie šķiršanās no terapeita, un tālāk dzīvē var analizēt sevi pats gluži labi.

Jūsu vēstulītē jūtu zināmu vilšanos, varbūt dusmas uz savu terapeiti, ko vajadzētu viņai teikt terapijas sesijās. Psihoanalītiskā psihoterapijā ir svarīgi un vērts saprast, un analizēt negācijas pret terapeiti "šeit un tagad". Mērķis tam ir: prasme paust un pielietot negatīvās jūtas arī citās attiecībās efektīvi, nevis tikai vilties, ka nav tas, ko cerējāt.


Ārste psihoterapeite un psihoanalītiķe Dace Cerava.


26.07.2017. Iveta jautā:
Labdien. Man psihiatre izrakstija Paroxetinu un lamotrixu.Dažus mēnešus dzēru.Pēc dakteres ieteikuma pamazām sāku atteikties no parotexina.Jutos fiziski slikti,reiba galva.Paliku pie pus tabletes katru dienu.Vēlăk uzzināju,ka esmu stāvoklī.Tagad nevaru saprast,vai tās sajūtas bija no tā,ka atteicos no paroxetina vai grūtniecības pazīmes.Savu psihiatri sazvanīt nevaru.Lamotrix man jau beidzās.Šodien otrā diena,kad lamotrix nedzeru.Kā man rīkoties?Ļoti baidos kaitēt bērniņam.

Atbilde:

Labdien, Anete!


Pusaudžu periodā ķermeņa attīstība un hormonālās pārmaiņas var sašķobīt bērnībā radīto līdzsvaru. Ir jāatvadās no daudziem bērnības apmierinājumiem, bērnības emocionālās pieķeršanās vecākiem. Priekšā ir jauni dzīves uzdevumi. Pretrunīgas jūtas, ambivalence, tukšuma sajūta, nedrošība, trauksme un garastāvokļa svārstības ir šī pārmaiņu procesa bieži pavadoņi.


Iespējams, Jūs nomoka jautājumi - kas no manis iznāks, vai es dzīvē kaut ko sasniegšu, kādi ir mani dzīves mērķi, vai es kādam patīku? Tāpēc vispirms es ieteiktu aprunāties ar kādu tuvu cilvēku, kam Jūs uzticaties. Pastāstiet viņam par savām domām, vēlmēm, bailēm un šaubām, jo „dalīta bēda ir pusbēda".

 

Tomēr reizēm slikts noskaņojums, nomāktība var slēpt ari depresijas pazīmes. Tāpēc, ja joprojām turpināt justies slikti, būtu vērts aiziet uz konsultāciju pie psihoterapeita, lai saprastu savas sliktās pašsajūtas cēloņus un, ja nepieciešams, uzsāktu ārstēšanu.

 


Ar cieņu, dr. Iveta Valaine.


25.07.2017. ..... jautā:
Šis jautājums Maijai Dubavai. Vai ir pieejama literatūra latviešu valodā par tēmu, kuru atbildējāt Viktorijai ar profesora O. Kernberga vārdiem. Es aizgāju uz bibliotēku, bet tur ir angļu valodā. Man interesē sevis izpēte.

Atbilde:

Cienījamais ....!

Latviski varu ieteikt tikai kautkad sen tulkotu zviedru grāmatu Dinamiskā psihiatrija. Bet krieviski gan ir tulkotas brīnišķīgas Nancy MacWilliams un Jouce MacDougall grāmatas, kas nopērkamas veikalā Intelektuālā Grāmata.

 

MD


25.07.2017. Elita jautā:
Labdien. Mums ģimenē ir psihiski slims cilvēks, reizēm ir loti grūti sadzīvot un liekas, ka paši sajuksim prātā. Tik slims, lai liktu pansionātā, nav, negribas arī to darīt, pansionāti Latvijā ir ļoti sliktā līmenī. Bet ko darīt ģimenei? Samaksāt visiem par psihoterapiju ir neiespējami. Vai ir kādas atbalsta grupas, uz kurām varētu iet? Vismaz parunāties un iemācīties ar šo cilvēku sadzīvot.

Atbilde:

Labdien,Elita,

 

cik zinu, šajā  jomā  darbojas vizmaz viena nevalstiskā organizācija -  "Gaismas stars" Ceru, ka' šajā biedrībā  ir izveidojusies atbalsta  grupu kustība.

Iespējams, ka par atbalsta  grupām vbarētu  zināt Jums  tuvākajā Psihiatriskās palīdzības centrā.

 

Protams, atbalsta psihoterapija  ģimenes locekļiem, vismaz kādam,  arī būtu  laba iespēja.

 

 

ar cieņu,

Andis Užāns


20.07.2017. Diāna L jautā:
Sveiki! Man ir bijis smags smadzeņu satricinājums (ar atmiņas zudumiem un trauksmēm), pec kura, viena no kaitēm, atklājās veģetatīvā distonija. Kopš tās reizes man ir sākušās panikas lēkmes. Ir pagājuši jau 5 gadi un panikas lēkmes ir diezgan smagas un ilgstošas. Vai variet ieteikt kādu uzticamu psihoterapeiti kurš man varētu palīdzēt, bez medikamentu palīdzības? Kādas cenas ir vienai terapijai?

Atbilde:

Labdien!

 

Mūsu asociācijas mājas lapā atradīsiet sarakstu ar uzticamiem -izglītotiem un sertificētiem ārstiem psihoterapeitiem. Apsolīt, ka ārstēšana var noritēt bez medikamentu palīdzības neuzņemtos neviens saprātīgs ārsts, pirms ar Jums nav ticies un profesionāli izvērtējis situāciju. Katrs gadījums ir individuāls un VD/panikas lēkmes var būt dažādas. Tāpat arī seansu cenas ir dažādas. To pacients noskaidro piezvanot. Cik man zināms svārstās no 35 līdz 150 eiro. Galvenais - nebaidīties un uzdrošināties spert pirmo soli.

 

Lai veicās - dr. Lapsa


20.07.2017. Andrejs jautā:
Подскажите хорошего психолога имеющего опыт работы с зависимыми. Спосибо

Atbilde:
Lūdzu skatiet šeit

19.07.2017. Viktorija jautā:
Jau pāris menešus es neko nejūtu.Man iekšā ir pilnīgs tukšums.Iekša ir ļoti mazas sajūtas par kaut ko labu vai sliktu izdarītu.Es nesaprotu kadēļ,es neko nejūtu.Kadēļ es iekša neko nejūtu? Pašo laiku ir notikuši visvisādi notikumi,kuriem iekšēji vajadzētu būt pilniem ar jaunam emocijam un jūtam,bet ta nav iekša ir tukšums!

Atbilde:

Labdien, Viktorija.


Jūs gribat, lai interpretē 2 Jūsu simptomus. To Jūs variet papētīt arī pati, ievadot Gugles meklētājā šos 2 simptomus. Ja Jūs vēlaties izmērīt savu simptomu izteiktību, variet greizties pie klīniskā psihloga. Ja Jums negribas strādāt un vajag darba nespējas lapu, tad variet griezties pie Valsts Veselības Aģentūras psihiatriem. Ja Jums gribētos saprast , kas notiek tieši ar JUMS, tad laikam vislabāk būs doties pie psihoterapeita. Lai Jums izdodas atrast atbildi uz Jūsu jautājumu!

 

Dr. M. Dubava


18.07.2017. Elīna jautā:
Labdien! Jau gandrīz 2-us gadus dzīvoju ar veģetatīvo distoniju vai depresiju,lietoju zales ,ko ģimenes ārsts izrakstīja alprazolam 0,5mg. Vienu laiku itkā bija mazliet labāk,bet tagad viss ir atkal sācies no jauna- bailles ,sirds dauzīšanās,panikas lēkmes,vispār nekur vairs negribas iet, pat ir bailles iet uz veikalu,braukt ar automašīnu no visa ir paniskas bailles,pat drebu no uztraukumiem dažreiz. Lūdzu ieskiet ,ko man darīt??? Man visvairāk baill sajukt prātā un kautko neprātīgu izdarīt.

Atbilde:

Labdien, Elīna!

 

Iepazinos ar Jūsu vēstuli. Es Jums ieteiktu aiziet uz konsultāciju (interviju) pie ārsta psihoterapeita. Šīs mājas lapas sākumā ir atrodama sadaļa "nosūtījums pie psihoterapeita" un kontaktinformācija. Konsultācija (intervija) palīdzēs Jums labāk izprast savu problēmu un ārsts varēs ieteikt Jums piemērotāko ārstēšanās veidu.

 

Ar cieņu, ārsts psihoterapeits Indulis Uzuleņš


15.07.2017. Laura jautā:
Te ik pa reizei izskan doma, ka "ATRAST SAVU PSIHOTERAPEITU IR DIEZGAN GRŪTI". Man ir šāds jautājums: Pēc kā , lai es saprotu, ka psihoterapeits man der. Kādai ir jābūt VESELĪGAI psihoterapeita attieksme.Vai psihoterapeits drīkst izrādīt dusmas uz pacientu? Un kā,lai es no malas redzu, vai mūsu attiecības nav iestrēgušas? Eju terapijā vairākus gadus.

Atbilde:

Labdien, Laura.


Sliktākais ko var darīt tādā situācijā ir noklusēt Jūsu šaubas no Jūsu psihoterapeita. Terapija ir smalks process. Terapijā parādās daudz kas traumatisks no pagātnes, kas var ietekmēt pacienta jūtas un domas par terapeitu. Protams, terapeits ir cilvēks, un arī var kļūdīties, kaut ko nesaprast un neredzēt, vai, brīžiem (izņēmuma kārtā) nenoturēt savas jūtas. Jebkurā gadījumā atklāta saruna par to palīdz saprast, kas notiek terapijā, sevī, arī psihoterapeitam - atzit savas grūtības, ja tādas ir. Un rezultātā kopā atrast labāko risinājumu. Kas var tiešam likt aizdomāties par terapeita maiņu - ja terapeits ignorēs Jūsu mēģinājumi runāt par Jūsu šaubām, pats izvairīsies no tādām tēmām, sāks attaisnoties vai pat vainot Jūs par izteikto neapmierinatību.


Lai veicās!
Ar cieņu, dr. Jeļena Siņicka.


12.07.2017. Sandra jautā:
Pēdējos mēnešus mīca murgi,pazudušas intereses,viss šķiet ļoti pelēks, nespēju izstāstīt.Dzīves jēgas jautājumi, bezjēdzīgi.Vakaros nevaru iemigt,jo pa galvu skraida dīvainas domas.Kir vien varu vainojis sevi.Ar laiku,jūtu,ka paliek sliktāk.Nezinu,ko darīt,jo apkārtējie cilvēki ir pamanījuši manas krasās izmaiņas uzvedībā,bet nespēju tā arī izskaidrot,kas pie vainas.Vai ir vērts doties pie kāda speciālista?

Atbilde:

Labdien, Sandra!


Jūs esat ievērojusi, ka pēdējos mēnešos parādījušies simptomi, kas negatīvi ietekmē Jūsu dzīvi, kā murgi, miega traucējumi, pa galvu skraida dīvainas domas, kā arī bezjēdzības sajūta. Tam par iemeslu varētu būt garastāvokļa taucējumi vai arī citim nopietnāki traucējumi, un to vislabāk būtu noskaidrot pie speciālista un saņemt atbilstošu palīdzību. Šajā mājas lapā Jūs varat iegūt informāciju par sertificētiem ārstiem - psihoterapeitiem un izvēlēties sev piemērotāko.


Ar cieņu,
Dr.Guntra Zariņa