Jautājumi > Atbildes

Atbildes

<< < 2 no 61 > >>

06.11.2018. Aldis jautā:
Ilgstoši sāp vēders. ir veikti visi iespējamie vēdera izmeklējumi - nekādu nopietnu problēmu, trūces nav; muguras rentgeni, kompjūteri- spondiloze. Ir ģimenes ārsta ieteikums apmeklēt psihoterapeitu - it kā vēdera problēmas no galavas. Ko jūs ieteiktu?

Atbilde:

Labdien !

Ja ir veikti visi iespējamie izmeklējumi un nav atrasts objektīvs iemesls sāpēm, varu ieteikt doties uz konsultāciju pie ārsta psihoterapeita, lai individuāli izvērtētu Jūsu situāciju. Ķermenis un psihe veido vienotu veselumu, un reizēm sāpes ķermenī signalizē par kādu apslēptu emocionālu problēmu.

Veiksmi vēlot,

dr.Ingrīda Senkāne.


05.11.2018. Inese jautā:
Kā runāt ar 19-padsmit gadīgu meiteni kurai ir depresijas pazīmes.Ir runājusi un mēģinājusi izdarīt pašnāvību.Bet viņa nezin ,ka es zinu.Man par notikušo pastāstīja viņas draudzene,ar kuru viņa kopā dzīvo.

Atbilde:

Nav gatavas vienas receptes kā sarunāties. Arī iepriekš izdomāt runājamo nav jēgas
Vienīgi runāt vajag mierīgi, sirsnīgi ar mīlestību. Lai sarunātos, ir jābūt brīvam no sevis svarīguma, tukšam no sava viedokļa Ja Jūsu starpā būs patiesa tuvība, tad sirds pateiks priekšā īstos vārdus.


Veiksmi!
Valdis Briedis


01.11.2018. Eliza jautā:
Labdien! Jau sen bija sajūta, ka kaut kas nav kārtībā. Nejauši atradu informāciju par personības trauc., radās aizdomas, ka man ir HPD (histrionic personality disorder) - meklēju uzmanību un nejūtos labi, ja to pietiekami nesaņemu, tieksme pārspīlēt personīgos pārdzīvojumus, pazemināta empātija (sirdī patiešām jūtu līdzi, taču ārēji to nevar pateikt), teatrālas emocijas, vēlme izrādīties. Vai cilvēks pats var apzināties, ka viņam ir šādas problēmas? Kādi ir iespējamie risinājumi?

Atbilde:

Labdien, Eliza!

 

Ļoti interesants jautājums! Jā, cilvēkam piemīt pašrefleksijas spēja ( spēja iedziļināties un saprast sevi), bet ne visiem tā ir attīstīta un izkopta. Bez tam mums visiem psihei ir kaut kāda struktūra: mēs neesam nekādi, mēs esam organizēti pēc kaut kādiem principiem, likumsakarībām . Psihoterapeiti uz psihisko strukturētību mēdz skatīties no aizsargmehānismu viedokļa ( skat. Nancy McWilliams. Psychoanalytic Diagnosis. ). Ja Jūs interesē intīmi, specifiski Jūsu personības aspekti, tad laikam bez psihiatriskas literatūras lasīšanas ( kur ir runa par Disorder!- traucējums, kas Jums, visticamāk, nemaz nav) , var palasīt psiholoģisku vai psihoanalītisku literatūru, vai doties uz sarunu pie kāda psihoterapeita.

 

Ar cieņu, dr. M. Dubava.


31.10.2018. Diāna jautā:
Sveicināti. Vai kāds no pāru psihoterapeitiem ir pieejams arī Ventspilī?

Atbilde:

 

Labdien, Diāna!

 

Diemžēl no mūsu asociācijas   biedriem  neviens  Ventspilī nepraktizē.

 

AU


29.10.2018. Vita jautā:
Labdien. Man pāris dienas atpakaļ notika panikas lēkmem likās ka nomiršu (gaisa trūkums, liekas ka kaklā spiež, krūtīs spiež, te karsti, te aukst, drebuļi..)Vērsos pie ārsta teica ka esot Veģetatīvā distonija. Ik pa laikam uznāk šī lēkme un liekas ka es varētu nomirt un tā sājūta mani nepamet, jau vairākas dienasm ko man darīt, kā tik ar to galā. Sakiet lūdzu varbūt vērsties pie kāda specālista ?



Atbilde:

Labdien,Vita!

Vēstulē Jūs aprakstat sajūtas ķermenī, kas ir spēcīga iekšēja satraukuma jeb trauksmes izpausme. Trauksme pēdējās dienās tikai pieaugusi līdz lēkmes stiprumam.

Ārsts šīs izpausmes apraksta kā veģētatīvās distonijas sindromu. Tas, ko Jūs pati saredzat, ka Jums "liekas" jeb  nodomājat, ka nomirsiet. Es precizētu, ka tikai nodomājat, ka nomirsiet. Ka tikai pārāk baidaties un nodomājat, ka notiks sliktākais. Trauksme un pārāk lielās bailes Jūs "pārpludinājušas". Šķiet, ka Jums brīžos grūti racionāli padomāt, rakstīt. Tāpēc meklējat speciālista palīdzību, jo pašai nav saprotams, kādas izjūtas un, iespējams, dzīves notikumi tās raisījušas. Rekomndēju Jums atrisināt spēcīgo trauksmi sadarbībā ar ārstu psihoterapeitu.

" Tikt galā" nozīmē, ka ar laiku psihoterapijas procesā spēsiet apjaust kādas spēcīgas izjūtas sevī un tās pārdzīvot. Trauksme vienmēr liek apzināties kādus būtiskus savas personības aspektus. Pagaidām ļoti ilgi dziļi elpojiet un domājiet par ieelpu un izelpu.

Lai izdodas!

 

Ar cieņu,

Dr. Inga Pētersone


25.10.2018. Baiba jautā:
Sveiki. Gribēju painteresēties par dusmu savaldīšanu. Par neieklausisanos citos. Kas labāk derētu?

Atbilde:

Ir ļoti svarīgi gan mācīties savaldīt un pielietot dusmas, gan arī ieklausīties citos.Lai saprastu, kā mācīties, būtu jāsaprot, kas traucē ieklausīties citos. Kādi faktori traucē savaldīt dusmas?


Jums ir nepieciešams runāt ar cilvēkiem, kuri māk ieklausīties citos, kuri māk savaldīt dusmas. Nepieciešams runāt par šiem jautājumiem ar draugiem vai ar psihoterapeitu. Jūsu jautājumā ir pārāk maz informācijas, lai kaut ko vairāk vai precīzāk varētu pateikt.

 

Visu labu vēlot,
Andris Veselovskis


22.10.2018. Vents jautā:
Labdien, Nezinu ko izvēlēties, psihoanalīzes terapeitu, krīzes terapeitu, vai vienkārši psihoterapeitu. Reizēm kad viss sakrājies tad nepamatoti dusmas izgāžu uz sev tuviem cilvēkiem Ir bijušas vairākas agresijas lēkmes ar vajadzību lai visi mani klausa un vajag plēst un lauzt lietas. ir sajūta ka visi man melo. jau 2 mēnešus nespēju koncentrēties pakausī ir spiedoša sajūta un pulsē galva, pie mazākā stresa vai domāšanas. Lūdzu ieteikumus kādu speciālistu izvēlēties.

Atbilde:

Labdien, Vent!

 

Divi medicinīskās psihoterapijas pamatveidi ir psihodinamiskā (psihoanalītiskā) psihoterapija un kognitīvi biheiviorālā psihoterapija. Iespējams, ka Jums labākai emociju kontrolei sākotnēji varētu noderēt arī medikamenti, tāpēc psihoterapeits arī ar psihiatra izglītību varētu būt optimāla izvēle.

 

Ar cieņu,

Dr. Rolands Ivanovs.


20.10.2018. Anna jautā:
Vai varētu būt tā, ka pēc statistikas aptuveni 50% gadījumu psihoterapija ir neveiksmīga?

Atbilde:

Interesants jautājums, Anna.


Iespējams, vārdi veiksmīga/neveiksmīga psihoterapija ietver sevī kaut ko saistītu ar gadījumu, nejaušību, laimēšanos, brīnumainas izdziedināšanas gaidām. Patiesībā medicīniskā psihoterapijā lieto pierādījumos balstītu ārstēšanu, kas ir nopietns, grūts darbs gan speciālistam, gan pacientam, un rezultāts nav viennozīmīgi plus vai mīnus izvērtējams.

Ārstam psihoterapeitam jābūt sertificētam psihoterapijā. Būtiski sliktāki rezultāti ir nepietiekami apmācītiem terapeitiem. Psihoterapijas metodei jābūt medicīnā atzītai, tādas ir psihodinamiskā un psihoanalītiskā psihoterapija, kognitīvā un uzvedības psihoterapija. Katrai no tām ir savs pielietojums, kas saistīts gan ar ārsta izglītību un personību, gan pacienta diagnozi, personību un terapijas mērķi. Latvijā joprojām ir arī nopietni jārēķinās ar pacienta spēju un vēlmi maksāt par psihoterapiju. Nav vērts salīdzināt daudzas dažādas "terapijas" pacientiem ar dažādām problēmām un diagnozēm.Dažkārt psihoterapija tiek kombinēta ar farmakoterapiju.  Pasaulē ir veikti kvantitatīvi un kvalitatīvi zinātniski pētījumi par īstermiņa (8-20 vizītes) un ilgtermiņa (vismaz 50 vizītes, parasti vairāki gadi) psihodinamiskās psihoterapijas un psihoanalīzes efektivitāti pie depresijas, trauksmes, panikas, personības traucējumiem, ēšanas traucējumiem, somatiskām (ķermeņa) problēmām, atkarībām.


Psihodinamiskās psihoterapijas mērķi var būt ne tikai simptomu mazināšana, bet arī darba spēju uzlabošana, veselīgākas attiecības ar tuviniekiem, efektīvāka psihosociālā funkcionēšana, labāks pašnovērtējums, radošāka, kvalitatīvāka dzīve.

 

Kognitīvā un uzvedības terapija bieži mazina/novērš esošo simptomu, bet nerisina tā cēloni, tādējādi drīz vien pacients attīsta citu simptomu, bet statistiski terapijas beigās varēja teikt, ka bija praktiski vesels.
Psihodinamiskā psihoterapija parasti ir 1 reizi nedēļā, vairāk atbalstoša. Psihoanalītiskā psihoterapija ir intensīvāka, vairāk konfrontējoša/interpretatīva. Rezultāti uzreiz pēc terapijas vai pēc 1, 3, 5, 10 gadiem atšķiras.

Ir izpētīts, ka psihosomatisko slimnieku veselības aprūpes izdevumi ievērojami mazinās pēc ilgtermiņa psihodinamiskās psihoterapijas.
Vairāk var lasīt:
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4471961/
https://thl.fi/en/web/thlfi-en/research-and-expertwork/projects-and-programmes/helsinki-psychotherapy-study/results


Ar cieņu un veiksmi vēlot,
ārste psihoterapeite un psihoanalītiķe Dace Cerava


18.10.2018. Samanta jautā:
Sveiki. Esmu 22 gadus jauna sieviete, dzīves pilnākajā sparā, patstāvīga un brīžiem šķiet nenogurdināma. Esmu attiecībās gandrīz divus gadus. Šis ir jau otrais mēğinājums tās vērst par labu. Pēc pamatīgas izrunāšanās ar partneri nonācām pie visbiežākā konflikta iemesla. Saprotu, ka cenšos savu emocionālo nastu bieži nogrūst uz partneri. Esmu greizsirdīga, nepaśpārliecināta un žņaudzu viņu ar prasībām būt uzmanības centrā. Kā tikt ar sevi galā?

Atbilde:

Labdien, Samanta!


Izskatās, ka jūs esat daudz domājusi par sevi un savām attiecībām, un arī sapratusi iespējamo problēmu cēloni.
Ja jūs vēlaties labāk saprast sevi un kaut ko mainīt tajās lietās, kas jūs neapmierina sevī, es ieteiktu vērsties pie psihoterapeita

 

.
Ar cieņu,
Indra Upmiņa.


17.10.2018. Linda jautā:
Labdien. Jau 4 gadus slimoju ar veģetatīvo distoniju,izgāju 2 kursus pie psihologa, bet tas nav līdzējis, ko jūs man ieteiktu-neirologu vai psihoterapeitu?

Atbilde:

Labdien, Linda!

 

Vispirms, par Jūsu veģetatīvo distoniju - rakstāt, ka slimojat 4 gadus. Es pieņemu, ka Jūsu veselības traucējumu diagnozi, ko esat mēģinājusi risināt kopā ar psihologu, ir noteicis ārsts (ģimenes ārsts, neirologs, kardiologs vai citas specialiātes ārsts). Ja nē - tad varat vērsties pie ārsta psihoterapeita, kurš, uzklausot Jūsu sūdzības, ieteiks attiecīgos izmeklējumus diagnozes precizēšanai. Neirologa apmeklējums noteikti būtu ieteicams, lai varētu daudzpusīgi izvērtēt Jūsu nelabsajūtas iespējamos cēloņus.
Psihoterapijā veģetatīvo distoniju kā somatoformo veģetatīvo disfunkciju ir iespējams sekmīgi ārstēt.

 

Ar cieņu.
dr. I.Remese


11.10.2018. Viktorija jautā:
Labvakar! Vēlējos noskaidrot, pie kāda speciālista man labāk vērsties, psihologa vai psihoterapeita. Pēdējā laikā (patiesībā jau pēdējos aptuveni 6 gadus) esmu ļoti sliktās domas par sevi (tas arī teju visu mūžu, bērnības dēļ), nespēju būt pašpārliecināta, jutos nestabili, ļoti bieži domāju par pašnāvību, tomēr nedrīkstu to darit, jo esmu atbildīga par līdzcilvēkiem. Man ir problēmas kontaktēties ar cilvēkiem, šķiet ka atgrūdīs, pievils. Mūžīgi liekas, ka radīšu atkal sliktu iespaidu par sevi.

Atbilde:

Labdien, Viktorija!°

 

Paldies, par jautājumu! Tas ir labi, ka meklējat palīdzību! Jūs rakstāt, ka problēmas ilgst daudzus gadus un, ka mēdzat domāt, vai nenodarīt sev pāri. Šādā situācijā es ietektu meklēt ārstu psihiatru vai ārstu psihoterapeitu, kuri ir zinoši izvērtēt depresijas dziļumu un, kāda šajā situācijā ir labākā ārstēšanas gaita - medikamenti un sarunu terapija, vai tikai sarunu terapija. Ja ārsts nerekomendē medikamentus, tad sarunu terapijai varat izvēlēties ārstu psihoterapeitu vai klīnisko psihologu ar pietiekami ilgu darba pieredzi.

 

Labu veselību vēlot,
dr. Inese Drēska


11.10.2018. Anna (23) jautā:
Labdien! Kas varētu palīdzēt pārvarēt pārmērīgu kautrīgumu, kā arī nespēju emocionāli atvērties cilvēkiem? Ieteikums - vienkārši iet cilvēkos ir jau izmēģināts un nedarbojas, jo jūtu, ka problēmas ir pārāk senas un dziļas.. Kurš terapijas virziens man būtu piemērotākais?

Atbilde:

Labdien, Anna!

Ir dažādi psihoterapijas virzieni un arī terapijas pieejas, bet izvēli vislabāk var izdarīt pats cilvēks, kas viņam personīgi ir pieņemamāks. Kognitīvi biheiviorālā terapija saka, ka tā kā mēs domājam, tā mēs jūtamies. Mūsu domas ietekmē mūsu pārliecības, ko esam iemācījušies bērnībā un bieži tās ir sagrozītas un attālinātas no realitātes.. Terapijā strādā ar sagrozītām pārliecībām, veidojot alternatīvas domas, vairāk pietuvinātas patiesībai. Paralēli notiek darbs pie uzvedības maiņas. Izvēloties KBT, jārēķinās ar regulāriem mājas darbiem.

Psihodinamiskā tearapija balstās uz psihoanalītiskajām teorijām, kuras apliecina, ka mēs nākam no savas bērnības ar ļoti spēcīgām un intensīvām jūtām, kas ietekmē personības veidošanos, uzvedību un rīcību. Terapijas gaitā terapeits palīdz paskatīties uz situācijām no cita skatupunkta un rast jaunas atziņas par sevi un citiem, kas savukārt dod iespēju savā dzīvē kaut ko mainīt.

Ar cieņu,

Dr. Guntra Zariņa