Jautājumi > Atbildes

Atbildes

<< < 2 no 60 > >>

16.07.2018. Lāsma 35 jautā:
Vai ar psihoterapijas palīdzību var nodibināt ģimeni un apprecēties. Man ilgstoši nav attiecības. Es nesaprotu, kas notiek.

Atbilde:

Labdien, Lāsma!

Psihoterapija ir vienīgais veids, kā saprast - kas notiek ar attiecībām un mainīt šo situāciju. Daudzi cilvēki tā ir darījuši ar sekmīgu rezultātu. Aicinu arī Jūs viņiem pievienoties un spert nākošo soli - pieteikties uz vizīti pie psihoterapeita!

 

Veiksmi vēlot,

 

Jānis Vītiņš


08.07.2018. Līva jautā:
Es jau kopš agras bērnības nesatieku ar māti viņa bieži vien neklausas manas idejas un bļauj virsū par vismazāko kļūdu ko pieļauju. Es pēctam jūtos slikti un saku ka man viņas rīcība nepatīk uz reiz pēctam viņa saka aizkarošus vārdus. Man ļoti pēctam sāp sirds ko man darīt?

Atbilde:

Labdien, Līva!

 

Paldies, par jautājumu! Tas ir ļoti bēdīgi, ka kopš agras bērnības jūtaties nesaprasta un aizskarta no sev tik ļoti nozīmīga cilvēka - mātes. Cilvēka dzīves laikā attiecības ar mammu mainās. Iesākumā mātes rūpes un atzinība ir ļoti svarīga, lai mēs augtu un attīstītos par fiziski un psiholoģiski veselām būtnēm. Pieaugot, tas mums vairs tik ļoti nav vajadzīgs, jo paši zinām, kādi esam un rīkojamies tā, lai ir gandarījums un prieks, neatkarīgi no citu cilvēku viedokļa, arī vecāku. Man gribētos zināt, kāds ir jūsu vecums? Tad būtu vieglāk saprast, kurā dzīves posmā esat, arī attiecībā pret mammu. Ja esat pieaugusi sieviete, tad es ieteiktu pamazām atteikties no vēlmes pēc mātes uzslavām un atbalsta. Droši vien skolā vai darba vietā ir cilvēki, kuriem patiks tas, ko dariet un varēsiet saņemt atbalstu no viņiem. Vēl es ieteiktu sekot savai interesei un darīt to, kas pašai rada prieku. Un vēl - pieņemiet to, ka esat atšķirīga personība, kā māte un, iespējams, viņa nespēs priecāties par to, kas rada prieku jums.

 

Lai izdodas ar prieku un gandarījumu izdzīvot savu dzīvi, neatkarīgi no citu cilvēku domām!
Dr. Inese Drēska


03.07.2018. Ursula jautā:
Kā ir iespējams kompensēt mātes mīlestības trūkumu bērnībā?

Atbilde:

Labdien, Ursula!

 

Mātes mīlestības trūkums bērnībā nozīmē subjektīvu sajūtu, ka mīlestības pietrūka: māte bija, bet nepietiekami mīlēja.


Katra māte var mīlēt tā, kā viņa var - tā, kā viņa pati no savas mātes/citiem aprūpētājiem saņēmusi, tik, cik viņai ir resursi, esot mātei, arī vai bērna tēvs viņu atbalsta/mīl, vai jādala mīlestība arī citiem bērniem, vai varbūt vēl arī jāstrādā, jāpelna, lai ir iztika utt. Kompensēt mātes mīlestības trūkumu bērnībā varētu būt grūti. Droši vien vienmēr liksies tālākā dzīvē, ka mīlestības trūkst - gan no skolotājiem, gan partnera, gan darba priekšnieka, gan psihoterapeita. Labi būtu apzināties, kāpēc tā ir.

 

Psihoterapijā varam ar to strādāt.


Ārste psihoterapeite Dace Cerava.


02.07.2018. Santa jautā:
Kāpēc cilvēkam mēdz izteikti pasliktināties impulsu kontrole?

Atbilde:

Labdien, Santa!

 

Cilvēkam impulsu kontrole mēdz pasliktināties, piemēram, neiroloģisku, psihisku slimību gadījumos. Impulsu kontroles traucējumi var būt saistīti ar emocionālajiem traucējumiem, distresu. Bieži tie parādās pusaudžu vecumā kā dažāda veida atkarības, autoagresija.
Ja vēlaties izprast kādu konkrētu gadījumu, ieteiktu vērsties pie profesionāļa.

 

Ar cieņu,
dr. I.Remese


28.06.2018. Kitija jautā:
Labdien! Kā notiek saruna, kad piezvana uz K.Skalbes krīzes tālruni? Jau kādu laiku velos piezvanīt, jo jūtos ļoti nomākta (slimoju ar depresiju, bet, kad izkrīt kāda psihoterapeita konsultācija, nav ar ko parunāt un jūtos daudz daudz kritiskāk) un pašnāvības domas kļūst biežākas un reālākas.Taču šaubos par savu spēju izskaidrot situāciju un tām parasti nav risinājuma vai man ir bezgalīgi daudz "bet..." argumenti, tās nav loģiskas (kuru dēļ būtu vērts bēdāties), vai arī nekas pat nav noticis.

Atbilde:
Sveicināta, Kitija!
No Jūsu jautājuma saprotu, ka apmeklējat psihoterapeitu. Pirmā doma, kas man ienāca prātā, ka būtu labi, ja šīs situācijas, kad Jums ir pasliktināšanās un pašnāvības domas, Jūs varētu izrunāt ar savu psihoterapeitu un ar savu psihoterapeitu arī izrunāt, kā Jums šādās situācijās būtu vēlams rīkoties.
Otrkārt, ja reiz Jums doma par krīzes telefonu, tad vajadzētu tomēr zvanīt. Varētu arī ar to sākt, kādas Jums uzmācīgas domas galvā un visticamāk speciālists pie krīzes telefona Jums palīdzēs izstāstīt un precizēt traucējošo ar saviem jautājumiem, palīdzēs meklēt risinājumu attiecīgajā situācijā. Noteikti Jums nebūtu no sevis jāprasa īpaša spēja ļoti labi izklāstīt, speciālista darbs arī būtu palīdzēt Jums ar to tikt galā.

Lai veicas!
psihoterapeite dr.Inta Kalniņa


10.06.2018. Aivars jautā:
Labdie .esmu izmisuma.jautajums bus par manu mammu vinaj ir 55 g.sakas viss pars gadus atpakal.vinai likas ka vinu izseko.novero.vardu sakot murgi lidz drausmu, stastiem un kriminaliem stastiem, loti skali sak runat pati ar sevi, dashkart tas novet lidz agresivaj sarunaj.Ir dienas kad vina jutas labi un viss ir kartiba, bet jebkura laika viss var pekshni mainities, un vina paliek itka cits cilveks, arstus vina nevelas apmeklet, uzskata ka viss ar vinu ir kartiba, ar sveshiem cilvekiem neruna.

Atbilde:

Cien. Aivar!

 

Situācijas apraksts par Jūsu mammu liek domāt,ka mammai varētu būt sākušies ar novecošanu saistīti regresa procesi smadzeńu darbībā. Sākotnējā medicīniskā palīdzība varētu būt neirologa konsultācija un izmeklējumi,kas precizētu regresa veidu. Tad varētu domāt par medikamentozu palīdzību,kas dotu atvieglojumu(gan mammai,gan Jums). Pēc tam varētu lemt par psihoterapeita iesaisti,kas palīdzētu mammai saprast esošos traucējumus un varētu uzlabot sadarbību ar ārstiem,tai skaitā,ar psihiatru.

Domāju,ka arī Jums pašam derētu atbalsta psihoterapeita palīdzība,lai labāk noorientētos situācijā.


Dr. Sandra Vītola.


10.06.2018. Anonymous jautā:
Labdie .esmu izmisuma.jautajums bus par manu mammu vinaj ir 55 g.sakas viss pars gadus atpakal.vinai likas ka vinu izseko.novero.vardu sakot murgi lidz drausmu, stastiem un kriminaliem stastiem, loti skali sak runat pati ar sevi, dashkart tas novet lidz agresivaj sarunaj.Ir dienas kad vina jutas labi un viss ir kartiba, bet jebkura laika viss var pekshni mainities, un vina paliek itka cits cilveks, arstus vina nevelas apmeklet, uzskata ka viss ar vinu ir kartiba, ar sveshiem cilvekiem neruna.

Atbilde:

Labdien!


Situācija, ko aprakstat, liecina, ka Jūsu mamma dzīvo savā pasaulē, kas ir stipri atšķirīga no realitātes. Diemžēl viņa piedzīvo ļoti lielas bailes un izmisumu, jo uzskata, ka viņu patiešām izseko un novēro. To var labāk saprast, ja iedomājas, ka uz ielas mums uzbrūk ļauni cilvēki un liek ieroča stobru pie deniņiem, pie tam, nav neviena, kas varētu mūs aizstāvēt, un nav iespējams aizbēgt. Šādu stāvokli sauc par psihozi. Psihoze ir akūts veselības traucējumu stāvoklis, tāpat kā miokarda infarkts vai kuņģa asiņošana, un tāpēc tai nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība un ārstēšana. Psihozes laikā cilvēka smadzenes burtiski "deg", tas ir, iet bojā starpneironu saites (kas nodrošina mijiedarbību starp smadzeņu nervu šūnām), kā rezultātā cilvēks zaudē dzīvē apgūtās prasmes un iemaņas.

 

Jūsu mammai nepieciešama ārstēšana psihiatriskā stacionārā, lai 1) varētu izvērtēt psihozes iemeslu, tas ir, pārbaudītu veselību 2) atrastu piemērotākās zāles psihozes ārstēšanai, 3) mēģinātu panākt kritiskāku attieksmi pret murgainajiem pārdzīvojumiem. Ja cilvēks ir nekritisks pret notiekošo, un psihoze ilgst vairākus gadus paasinājumu vai nepārtrauktas formas veidā, vienā konsultācijā pie psihiatra minētos trīs mērķus ir grūti izdarīt. Tā kā Jūsu mamma ārstus apmeklēt nevēlas un uzskata, ka ar viņu viss ir kārtībā, es ieteiktu vai nu Jums pašai aiziet pie ģimenes ārsta vai psihiatra, lai pārrunātu, kā tālāk rīkoties, vai arī saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.


Ceru, ka atradīsiet risinājumu,


Ar cieņu, Ilona Sprūģe


24.05.2018. Liene jautā:
Sakiet lūdzu, vai ir iespēja sazināties ar psihoterapeitu rakstiski - e-pastā? Respektīvi - aprakstīt savu stāstu un pajautāt jautājumus? Vēlos sarakstīties par bailēm un trauksmes sajūtu. P.S. No ārstiem nebaidos, vienkārši rakstot varu izteikties precīzāk. Apzinos, konsultācija ir par maksu. Bet vai šāda iespēja pastāv?

Atbilde:

Paldies par jautājumu!

 

Daļa no  mūsu kolēgiem  ir  norādijuši saziņai savus e-pastus ( www,arstipsihoterapeiti.lv  → par mums→ mūusu biedri) . Ar viņiem  ir iespējams sazināties. Mēģiniet!

 

Lai izdodas,

Andis U.


17.05.2018. Līna jautā:
Labdien! Gaidu mazuli. Esmu lasījusi, ka uzsākt terapiju grūtniecības laikā nav labākais brīdis, bet jūtu, ka vajadzīga atbalsta persona, lai spētu uzturēt līdzsvarotas attiecības ar viru un neiekristu depresīvās sajūtās īpaši šajā laikā. Varbūt man derētu tikai pāris konsultācijas, kas ļautu saglabāt mieru un līdzsvaru. Ļoti vēlos saprast kāds terapeits (virziens - psihodinamiskā, kognitīvi biheiviorālā u.c) man jāizvēlas, lai atrastu īsto terapeitu darbam ar sevi. Paldies!

Atbilde:

Labdien, Līna,

 

Ja Jūsu intuīcija saka, ka varbūt pietiks ar pāris konsultācijām, varat iesākt ar kognitīvi biheiviorālo terapijas virzienu. Šis terapijas veids labi palīdz problēmu risināšanai īstermiņā. Taču, lai arī kāda virziena terapeitu izvēlēsieties, grūtniecības laikā darbs notiek ''saudzējošā režīmā'' un ir atbalstošs.


Labu vēlot,

dr.Ilze Treimane

 


15.05.2018. Aleks jautā:
Labdien.Ko darīt tādā situācijā-es nemāku uzklausīt savu civilsievu,viņa vēlas runaties ar mani bet es vienmēr aizbildinos ar noguruma,darba lietām,mēs viens otru ļoti negribam zaudēt,arī viņa ir asa pret mani,dažreiz nepamatoti apvaino pašai to negribot.Līdz nokļūstam līdz lielakam konfliktam un beidzas viss ar roku palaišanu vienam pret otru.Mees gribam viens otru sadzirdēt jo tas cilvēks man ir viss,neviens par mani nav tā rūpējies ka viņa.Vai šajā gadījumā pāru psihoterapija palidzētu?

Atbilde:

Labdien, Aleks!

Pāru terapijas būtisks priekšnoteikums ir, lai pārim būtu kopīgs mērķis. Jūs rakstat, ka Jums tāds ir. Terapija varētu jums palīdzēt saprast sevi un vienam otru, kā arī meklēt risinājumus, kā labāk funkcionēt šajās attiecībās.

Vēlu veiksmi.

Ar cieņu,

Dr.Guntra Zariņa


10.05.2018. Andis jautā:
Vēlos atmest smēķēšanu, kā to izdarīt ja pa lielam nevar izdomāt motivāciju

Atbilde:

Labdien, Andi!

 

Doma atmest smēķēšanu jau ir apsveicama, tātad kaut neliela, bet motivācija sāk parādīties. Lai to varētu nostiprināt un palielināt, iesaku apmeklēt smēķēšanas pārtraukšanas grupas, kas tieši šobrīd tiek organizētas. Ceru, ka tās dos nepieciešamo motivāciju. Informāciju sūtu pielikumā.


Ar cieņu
Velga Sudraba

 


10.05.2018. Katrīne jautā:
Labdien! Vai Latvijā ir kāds psihoterapeits, kura seansa ilgums ir vismaz stunda, pusotra (protams, par adekvātu samaksu)? Uzskatu, ka 40 minūtes ir stipri par maz, tāda virspusēja parunāšanās vien sanāk un neredzu tam jēgu.. Paldies!

Atbilde:

Labdien, Katrīne!

No Jūsu uzdotā jautājuma nav īsti skaidrs, vai Jums jau ir personiskā pieredze psihoterapijā jeb  vēl esat terapeita (un/vai piemērotākās metodes) meklējumu procesā. Vidējais sesijas ilgums psihodinamiskajā psihoterapijā ir 45 - 50 minūtes, taču ir iespējams variēt ar sesiju skaitu nedēļā no 1 līdz pat 3-4 reizēm, ja tas ir nepieciešams. Jebkurā gadījumā katra situācija ir individuāla un vienošanās notiek , izvērtējot konkrēto gadījumu. Arī 45 minūšu sesijā ir iespējams nodrošināt pietiekami dziļu darbu ar emocijām.

Veiksmi vēlot,

dr.Ingrīda Senkāne.


07.05.2018. Svetlana jautā:
Labdien. Vai Jums ir informācija: var pievienot deklarācijā par attaisnotajiem izdevumiem ārstnieciskajiem pakalpojumiem: psihoterapijas konsultācijas vai individuālā psihodinamiskā psihoterapija? Paldies.

Atbilde:

Labdien, Svetlana.

 

Jā, var pievienot, ja pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts ārstniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Sīkāka informācija meklējama likuma ”Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10. pantā.

 

Cieņā, dr. Gunta Andžāne


18.04.2018. auklīte jautā:
Sveiki! Mana priekšniece grib, lai apmeklēju psihologu, lai gan viņa pati tāda ir, bet es nevēlos to darīt. Viņa uzskata, ka man psihologa apmeklēšana palīdzēs darbā. Ko, lai es daru? Vai, lai apmeklēju? Ar priekšnieci esmu vienās domās, ka pie viņas nevaru,jo viņa ir mana priekšniece.

Atbilde:

Labdien!

 

Droši vien svarīgi būtu saprast un padomāt, kāpēc Jūsu priekšniece tā domā un kādi ir viņas novērojumi! Dažreiz cilvēki no malas var pamanīt un novērot lietas, ko paši neapzināmies. Šajā gadījumā psihoterapeita konsultācijas var dot dziļāku izpratni par sevi un savu rīcību, un varbūt pat rast risinājumu kādiem emocionāliem konfliktiem. Ja gadījumā priekšnieces teiktais galīgi neliekas jēgpilns, tad, protams, varētu būt lielas problēmas ar motivāciju aiziet uz konsultāciju un kaut ko no tās iegūt, lai gan tas neizslēdz problēmu esamību. Psihoterapijas konsultācijas ieguvums ļoti lielā mērā ir atkarīgs no spējas atklāti par sevi pastāstīt.

Manuprāt, vismaz viena konsultāija varētu būt noderīga, lai kaut ko vairāk saprastu par sevi.

 

Ar cieņu,

 

Dr. Rolands Ivanovs.


12.04.2018. Kristīne jautā:
Sveicināti. Mani pēdējā pus gada laikā nomoka slikts garastāvoklis un bieži dusmu izvirdumi. Man ir 23 gadi un es katru rītu pamostoties jūtos nogurusi un esmu sliktā noskaņojumā. Naktīs mostos. Visu laiku esmu īgna un jūtos nomākta. Man ir liekais svars tāpēc daru visu iespējamo lai tas mazinātos, bet tieši šajā laikā izjūtu šo slikto garastāvokli, pastiprinātu emocionalitāti, nogurumu, miegainību un negatīvismu. Nezinu ko darīt lai kaut kas mainītos. Esmu nogurusi būt sliktā noskaņojumā.

Atbilde:

Labdien, Kristīne!

 

iek apmierinātas un līdz šim nav radušās idejas, kā tās apmierināt. Iesākumā es ieteiktu pastāstīt par šo situāciju kādam tuviniekam vai draugam, kuram uzticaties. Jūs kopīgi varētu pārrunāt, kurās situācijās dusmas rodas(darba vidē, attiecībās ģimenē vai ar draugiem). Tad varētu papētīt, kurās dzīves situācijās vai jomās dusmas nerodas. Un tad - mēģināt saprast, kādas Jūsu vajadzības netiek apmierinātas. Nereti jau sarunas laikā rodas kāds risinājums vai izpratne. Palīdzību var meklēt arī pie specialista. Katrā ziņā risnājums jāmeklē ātri, jo slikti jūtaties jau pusgadu un tas ietekmē veselību.Paldies par jautājumu! Tas ir labi, ka varat aprakstīt, kā jūtaties. Dusmas signalizē, ka kādas Jūsu vajadzības net

 

Lai izdodas!
Inese Drēska


30.03.2018. Elizabete jautā:
Labdien! Diemžēl man ir tāda problēma. Esmu kopā ar dzīvesdraugu vairāk kā 5 gadus. Visi jau apprecējušies, bet mēs nē. Mēģinājām tikt pie bērniņa un nesanāk jau 3 gadus. Dzīvesdraugam labs raksturs, visu laiku apgalvo, ka mani mīl, bet pārsvarā brīvdienās grib iedzert un nerēķinās ar mani, ka es gribu kaut kur aiziet…kopā pavadīt laiku atsevišķi no citiem Respektīvi draugi ir pirmajā vietā. Pēdējā laikā mums ir ļoti pasliktinājušās attiecības, jo man riebjas tāda dzīve. Vai man vajag psihot.?

Atbilde:

Labdien, Elizabete,

 

lai ko Jūs būtu domājusi, jautājot - Vai man vajag psihot, Jums jāsaprot, kādu attiecību risinājumu vēlaties. Jebkurā gadījumā mierīga saruna par to, ko katrs no jums vēlas šajās attiecībās, ļaus saprast, kā rīkoties.

 

Ar cieņu,
Inguna Rudzīte


29.03.2018. Anita jautā:
Labdien sakiet ludzu kur griesties ja netieku ar sevi vairs gala.mans tagadejais draugs acum redzot nau pienemis manas meitas ka savejas.gan meitas gan vins mani dzen izmisuma.vinam nepatik viss ko vins dara un meitam tas pats nesatiek ar vinu.reizem liekas ka mans virietis speciali grib lai es ar meitam stridos.tas vairs nau izturams.esmu dzila depresija visadas sliktas domas pa galvu svaidas.

Atbilde:

Labdien, Anita!

 

Spēju saprast Jūsu izmisumu un cerības šeit rast padomu situācijas atrisināšanai. Šādas nesaskaņas diemžēl nav retums, taču tās uzlabot/atrisināt visbiežāk ir iespējams, tās nav bezcerīgas. Tā kā sarakstes iespējas ir ļoti ierobežotas, tad Jūsu patiesi sarežģītajā gadījumā var vien ieteikt pēc iespējas ātrāk rast iespēju klātienē radušos problēmu izrunāt ar psihoterapeitu, psihologu vai kādu citu Jums uzticamu personu.

 

Ar cieņu,

dr. Elmārs Vārpa.


29.03.2018. Sigita jautā:
Labdien.man ir tris meitas kuras ir pret manu otro viru.vinas negrub lai dzivoju kopa ar vinu.vins ir jaunaks pa mani daudzus gadus mums ir maza kopiga meitina es vinu milu.vinas ar vinu loti stridas un atrod katru sikumu lai kasitos ar vinu.ar mani meitas stridas saka ka es vinas nemilu ka man galvenais virietis kuru milu.esmu izmisuma katru dienu raudu es nespeju vairs to izturet jutu ka mana dzive parversas elle.jutami ka virietis ari mainas pret manam trijam meitam kuras ir no pirma vira.

Atbilde:

Labdien , Sigita!


Tā kā Jūs nedaudz izstāstījāt par savu situāciju, kurā slikti jūtaties, bet jautājumu neuzdevāt, tad vienkārši komentēšu kā Jūsu situācija izskatās no psihoterapeita viedokļa.
Situācija ir komplicēta un sarežģīta, katram tajā iesaistītajam cilvēkam ir savi pārdzīvojumi un emocijas, kas jāņem vērā veidojot jaunu ģimeni. Jūsu stāstā nav sīkākas informācijas, tāpēc secinājumi no manas puses var būt tikai vispārīgi. Jūsu vecākās meitas, iespējams, vēl pārdzīvo vecāku šķiršanos, kā arī viņām rodas dažādas emocijas par to, ka Jums ir cits vīrs, kas nav viņu tēvs, un ir piedzimusi arī pusmāsa. Pretrunīgas emocijas šādā situācijā ir dabiska lieta, un vecākiem ir jāpalīdz bērniem ar tām labāk tikt galā. Iespējams, ka negatīvas izjūtas pastiprina situācija, ka Jūsu vīrs ir par Jums daudzus gadus jaunāks.
Var saprast, ka Jūs pati jūtaties slikti šajā komplicētajā situācijā. Visticamāk, ka Jums pašai nepieciešama profesionāla psihoterapeita palīdzība. Ja Jūs pati saņemtu atbalstu un labāk saprastu situāciju un to kā un kāpēc meitas tā jūtās un uzvedās, Jums būtu vieglāk palīdzēt viņām tikt galā ar vecāku šķiršanos un iejušanos jaunā ģimenē.

Ar cieņu,
Dr. Monta Vasiļevska


26.03.2018. Albertīne jautā:
Sveiki! Man šogad paliks 30 gadi. Jûtos sabrukusi, jo liekas, ko esmu līdz šim esmu darījusi ir nepareizi. Nepareiza profesija, darbs, vide. Esmu pavisam nogājusi no ceļa. Protams, ir dažādi pārdzīvojumi kas šo krīzi izraisa. Vai kāds piedāvā konsultācijas skaipā? Man būtu jāizprot, kas ar mani notiek un tam nepieciešams speciālists. Paldies!

Atbilde:

Labdien, Albertīne!

 

Jā,  piedāvā!    Jautājums  par skype konsultācijām tiek uzdots diezgan bieži.   Šogad  jau   dr Cedriņa apstiprināja, ka konsultē skype, kā arī  ieteicām skatīties sadaļā  " Par mums" →"'Mūsu biedri",  kur daļa kolēģu  norādījuši platformas, kurās konsultē. ( Bet tas  neliedz  ajutāt arī  citiem : ) )

 

AU


26.03.2018. Līga jautā:
Esmu šādā situācijā, ka mokos ar miega traucējumiem, īsumā, mēs ar vīru uz maiņām guļam guļamistabā, kamēr otrs dežurē lielajā istabā ar mazajiem (nakti pāris h), viss sākās ar to, ka aizejot uz šo guļamistabu, jau no bērnu dzimšanas ķeru viņus sapnī, jo liekas, ka ir gultā, istabā vai zem gultas utt., nesen sāku arī mosties, jo sapnim pievienojas trauksme, BET nu jau bērniem ir gads, un pēdējās dienās man ir bail iet gulēt uz šo istabu, jo esmu atmodusies zem gultas, jo meklēju bēbi, esmu istabas stūrī meklējusi grīdas puzli, kuras tur nav, mistiski apgāzusi krēslu otrā istabas pusē, jo miegā ķēru no gultas krītošu bēbi.

Atbilde:

Labdien, Līga!

Ir mokoši ilgstoši neizgulēties, tā rezultātā saasinās sajūtas, robeža starp miegu un nomodu var izplūst. Pie tam Jums ir mazi bērni, kas arī ir slodze psihei. Jauki, ka vīrs Jūs atbalsta. Cik noprotu no Jūsu rakstītā, gulēšana bērnistabā saasina kādas neapzinātas jūtas, kuras draud izlauzties apziņā. Tas Jūs biedē. Ieteiktu Jums aiziet uz individuālu konsultāciju pie dinamiski/ psihoanalītiski strādājoša psihoterapeita, tas varētu vislabāk līdzēt apjaust neapzinātos miega traucējumu un trauksmes iemeslus.

Ja tomēr Jums būtu grūti tikt līdz ārstam, varat mēģināt padomāt- kādas jūtas Jūs izjūtat kā biedējošas? Varbūt ir kādas jūtas, kurām, Jūsuprāt, nebūtu jābūt? Jebkurā gadījumā - visas jūtas ir normālas, lai ko Jūs justu.

Vēlu atrast Jums iekšējo mieru!

Inta Zīle