Jautājumi > Atbildes

Atbildes

<< < 2 no 66 > >>

26.03.2020. Enija jautā:
Labdien, vairāk nekā divus gadus esmu māmiņa uz pilnu slodzi. Šo divu gadu laikā, baroju ar krūti. Naktīs bieži celos un nevarēju arī viegli bērnu nolikt gulēt. Tad nu cinoties ar miega režīmu bērnam, naktis gāju pati jau gulēt ar sakostiem zobiem.(dusmīga) Tagad pēc zobarstniecibas problēmu sākšanās,pēc salabotiem vairamiem zobiem, paradijas sakodiena izmaiņas un bruksisms. Vai ta varētu būt pēcdzemdību depresija, mammu trauksme vai reals iznākums nekvalitativai zobarstniecibai.

Atbilde:

Labdien, Enija! Dusmu emocijai ir visiem cilvēkiem raksturīga sejas muskuļu saraušanās un sejas izteiksme. Sejas muskuļi ir saistīti ar žokļa locītavām. Ja dusmas pārpludina prātu un ilgstoši tiek apvaldīta tām raksturīgā sejas izteiksme, dusmām "paliekot sakostos zobos", tad ilgtermiņā varētu būt žokļa locītavas disfunkcija un mainīties sakodiens. Diemžēl. Jums noderētu, iespējams, pieredzējuša ortodonta konsultācija un pilnīgi noteikti spēja pārdzīvot un pašapzināties jūtas, kuras dzīves situācija aktualizējusi, lai spētu risināt ieilgušo. Bērna piedzimšana vienmēr aktivizē izjūtas, ar kurām jātiek galā. Kā ierasti tikai dusmoties, apvaldīt dusmas neatrisina to kā nodomājat un saprotat sevi un mazuli. Būtu jāiedziļinās ciešanu dziļākajos iemeslos. Varētu sākt apstāties un aizdomāties brīžos, ko Jūsu dusmas signalizē. Kas nav kā Jums vajag/ Vai vēlētos? Vai kaut kas nav kā jābūt? Jūtos bezspēcīga un dusmīga šajā brīdī? Sajūtos nogurusi tagad? Ko vajag mazulim un ko vajag man pašai? Jums varētu noderēt ārsta psihoterapeita izvērtēšana, lai palīdzētu Jums tikt skaidrībā un tādējādi rast risinājumus ieilgušajai nelabsajūtai un tādējādi atrisinātu arī funkcionālos traucējumus žokļa locītavās.

 

Cieņā

Dr. Inga Pētersone


21.03.2020. Inga jautā:
Labvakar! Kā latviešu valodā tulkots Zigmunda Freida ieviestais jēdziens "Objektbesetzung"? Angliski tas tulkots kā "cathexis". Man šis jēdziens jātulko literārā darbā un diemžēl, neesot Latvijā uz vietas, nevaru pati to sameklēt. Priecāšos par atbildi! Inga

Atbilde:

 

Labdien, Inga,

 

profesionālā vidē  bieži lietots no latīnu valodas  aizgūtaisis  vārds katekse. Varētu būt arī šādi

 

A.


14.03.2020. M. jautā:
Bieži vien pieejams atbalsts cilvēkiem, kuri attiecībās cieš no vardarbības, taču kas var palīdzēt tiem, kas paši ir vardarbīgi un ļoti labi apzinās, ka tā ir milzīga problēma, taču tik un tā nespēj kontrolēt savas dusmas un valdīt emocijas? Lūk, man ir tāda problēma, pie tam esmu sieviete (31) un kļūstu vardarbīga pret savu draugu (kurš nekad nav vardarbīgs). Ko man darīt? Jūtos šausmīgi, vainas apziņa un kauns. Bet psihoterapiju, kas maksā 40 eiro par vienu reizi, es nevaru atļauties.

Atbilde:

Labdien, M,

 

Kamēr nav iespējams atļauties terapiju, varat sākt ar pašrefleksiju jeb tādu kā 'pašterapiju':

 

1)trenēties pamanīt, kādas situācijas tieši izprovocē Jūsu dusmas un 'vardarbīgo' izturēšanos.

Vai šīm situācijām ir kaut kas kopīgs? Dusmas bieži rodas kā reakcija uz kādu neapmierinātu vajadzību, piemērām, justies atbalstītai, novērtētai, justies drošībā. Vai sadusmojaties,kad jūtaties nobijusies vai pazemota? Uzdodot sev šos jautājumus, mācīsieties sevi labāk izjust, izprast, novērot no malas, un parādīsies iespēja arvien biežāk atlikt sakāpinātās, destruktīvās dusmu izpausmes. Tā vietā, lai pārmestu vai uzbruktu, trenējieties runāt par savām vajadzībām. Pēc iespējas mierīgi. Formulējiet, kā jūtaties, nevis ko Jums kāds nodarījis :) Tas, protams, nenozīmē,ka Jūsu draugs vienmēr varēs Jūsu vajadzības apmierināt (varbūt reizēm tās izrādīsies vajadzības,kam nav tik daudz sakara ar šī brīža attiecībām kā ar Jūsu pagātnē piedzīvoto un 'nesaņemto', to svarīgi ar laiku atšķirt), kas noved pie otrā punkta,ko Jūs varat apdomāt:

 

2) kāda bija attiecību atmosfēra, kurā augāt kā bērns?

Vai pati piedzivojāt agresīvu,haotisku, uzbrūkošu attieksmi no kāda no aprūpētājiem? Vai piedzivojāt pamestību? Vai vērojāt agresīvas attiecības vecāku starpā?  Tas palīdzēs saprast, kādu emocionālu pieredzi Jūs (neapzināti) atkārtojat. Un pamazām iziet no apburtā loka.

 

Vienatnē šādu pašrefleksijas darbu veikt ir grūtāk, nekā dialogā, taču var sākt ar dienasgrāmatas rakstīšanu, kas arī zināmā mērā iedod iespēju paskatīties uz sevi no malas.

 

Vēl es no sirds iesaku sportot (tas mazina stresa hormonu līmeni un paaugstina labsajūtu veicinošus mediatorus smadzenēs) un atrast nodarbes,kas sniedz prieku un gandarījumu!

Lētākas par individuālām konsultācijām ir grupu terapijas nodarbības. Varat pamēģināt arī tās.

 

Vēlot Jums izdošanos,

Dr. Ilze Treimane


09.03.2020. Viens jautā:
Labrīt. Esmu iemīlējies savā skolotājā, kura ir par mani vecāka vismaz 20 gadus. Viņai liekas, ka man intresē priekšmets ko viņa māca, bet tas mani interesē tik lai varētu būt kopā ar viņu. Tas notiek visu gadu un man ir žēl, ka pienāks vasara un es viņu nesatikšu. Man ir 16 gadi un pie ārsta es negribētu iet, bet jūsu lapā tomēr nolēmu uzrakstīt, jo īsti normāli tas laikam nav.

Atbilde:
Ar jūtu dzivi saistitie pārdzivojumi ir mokoši un lidz ar to , es Jums ieteiktu konsultāciju pie ārsta psihoterapeita, lai konfidenciālā terapeitiskā vidē, Jūs varētu runāt par savām jūtām un rast risinājumu konkrētaja situācijā.

Ar cieņu,
Dr.Lauva

07.03.2020. Sieviete jautā:
Labdien ! Vēlos uzzināt vai ir iespējams noteikt vai pieaugušam cilvēkam ir intelektuāla atpalicība ? Ja - jā tad kādā veidā?

Atbilde:

Labdien, intelektu pieaugušam cilvēkam var noteikt ar intelekta testu, un to veic klīniskais psihologs.

Ar cieņu, dr.Ilona Sprūģe


03.03.2020. Anonīms jautā:
Labdien! Man 14 gadu vecumā atklāja neirozi ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem, ilgus gadus ar to cīnījos, gāju pie psihoterapeitiem, lietoju medikamentus,ar laiku iemācījos tikt ar to galā, tad man sākās panikas lēkmes un veģetatīvā distonija, daudz lasīju grāmatas par šo visu un iemācījos novērst panikas lēkmes,šobrīd man ir 22 gadi un mocos ar uzmācīgām domām par to, ka es neesmu laba, kad visu daru nepareizi,ka neesmu normāla. Gribas saprast vai tā ir sava veida neiroze/šizofrēnija?

Atbilde:

Labdien!


Kā saprotu, ar dažādiem psihiskiem traucējumiem ciešat jau gadiem un pašsajūta te uzlabojas, te atkal pasliktinās. Neminat, cik ilgi gājāt terapijā, kāda veida terpaija tā bija un kādus medikamentus esat lietojusi, tādēļ nevaru spriest par stāvokļa smagumu, taču ieteiktu Jums aiziet un izrunāties pie psihiatra. Vēl variants ir atgriezties pie psihoterapeita, pie kura jau gājāt, lai novērtētu, kāds ir Jūsu stāvoklis šobrīd un vai nav nepieciešams atsākt terapiju, jo nereti izdodas panākt uzlabojumu ar atbalsta terapijas palīdzību.

 

Ar cieņu,
dr. Inita Lēna Goldšteina


01.03.2020. Anna jautā:
Labdien! Vai varat ieteikt ārstu psihoterapeitu, ar kuru varētu konsultēties Skaipā (šobrīd neuzturos latvijā) un, kurš strādā ar kognitīvi biheivorāloām terapijas metodēm. Varbūt iespējama arī psihiatra specialitāte? Problēma - ķermeņa dismorfija.

Atbilde:

Labdien, Anna!

 

Jānis Vītiņš,  Rudīte  Cedrina,  Guntra Zariņa, Tarass Ivaščenko- katram  ir kaut kas,no tā ko Jūs vēlaties.  (Protams, ir arī citi)

 

Cieņā,

A.


26.02.2020. Jūlija jautā:
Labdien! Esmu māmiņa 1 mēnesi vecam mazulim,baroju viņu ar krūti.Man nav problēmu iemigt vakara,bet jau 2.nedēļu ir grūtības iemigt pamostoties naktī - piem. pamostos 2 naktī un varu negulēt līdz pat rītam, nelīdz ne mierīga elpošana, ne skaitīšana. Dažreiz man liekas, ka es baidos iemigt,jo zinu,ka atkal drīz būs jāmostās. Mazulis naktī guļ mierīgi-mostas tikai lai paēstu un atkal iemieg. Vai ir kāds līdzeklis, kas mazinās iekšējo trauksmi un palīdzēs atkārtoti iemigt un nekaitēs zīdīšanai?

Atbilde:

Labdien Jūlija!


Būt par mammu barošanas periodā ar krūti ir emocionāli trauksmains laiks. Samērot pieaugušas sievietes un mazuļa miega un vajadzību ritmus nav vienkārši. Reizēm vajadzīgs laiks un pacietība,lai pierastu pie kopēja ritma.


Saruna ar psihoterapeitu vai psihologu varētu palīdzēt labāk saprast situāciju un pašai sevi,sava nemiera un trauksmes cēloņus. Šobrīd to vislabāk organizēt attālināti,šādu pakalpojumu piedāvā vairums speciālistu.
Vēl jāatceras,ka zināmu laiku pēc dzemdībām sievietes hormonu sistēma dabojas citā režīmā,kam arī var būt ietekme uz miega kvalitāti. Par to var aprunāties ar savu ginekologu vai ginekologu-endokrinologu.
Var noderēt arī homeopāta vai naturopāta padoms,īpaši krūts barošanas laikā.


Dr. Sandra Vītola.


19.02.2020. Ināra jautā:
Labdien! Mani pirms astoņiem gadiem sakoda ğimenes suns, kurš mums bija ļoti mīļš. Pēc suņa uzbrukuma jutos, ka mani ir nodevis labākais draugs. Tagad izjūtu satraukumu iedomājoties par suņiem. Vēl aizvien redzu sapņus, ka man uzbrūk un man nav kur patverties. Ieraugot ārā bez pavada suni es sastingstu un ilgi nevaru atģisties. Šķiet savas bailes esmu nodevusi arī saviem nepilngadīgajiem bērniem. Kāds būtu Jūsu ieteikums, lai es varētu tikt galā ar savām bailēm?

Atbilde:

Labdien, Ināra!

Negaidīti pašai dzīvnieks - "ģimenes suns", pret kuru atļāvāties izjust pieķeršanos, mīļumu un tāpēc uztvērāt to par "ļoti mīļu draugu"sakoda Jūs un pieredzējāt tik nepatīkamām izjūtām saistītu situāciju. Pieredzētās emocijas un ar tām saistītās domas ierakstījušās atmiņā un brīžos pārpludina prātu un stindzina ķermeni. No Jūsu rakstītā saprotu, ka sākat apzināties savas bailes, bet pagaidām tās grūti paškontrolēt brīžos un tās pārpludina  un izmana to, kā skatāties uz apkārtējo pasauli, kad tuvumā pamanāt suni. Joprojām sastingtat bailēs. Varētu domāt, ka tikai ataust prātā 8 gadus atpakaļ pieredzētās bailes . Kad iegremdējaties savās emocijās un ar tām sastītajās domās , tad nespējat nodoties  domām par šīm baiļpilnajām domām un baiļu reakcijām, vaicājot, vai tās ir vietā vai nevietā. Vai briesmas ir reālas vai tikai baidos un nodomāju, ka suns uzbruks?  Jūs iespējams, ar laiku varētu aiztaupīt nevajadzīgas ciešanas, ja spētu savas bailes apzināti  un mērķtiecīgi paškontrolēt. Varētu arī , iespējams, izrādīties ne tik vienkārši kā pirmajā brīdī šķiet. Jūsu prāts tiecas koncentrēt uzmanību uz suņa sakošanas, "uzbrukuma"faktu nevis uz ciešanām, ko tas radījis. Pagaidām pietrūkst tādas perspektīvas, kāda ir nepieciešama, lai apzinātoos šīs ciešanas. Bailes, bezspēcības izjūta,  un sāpīgs ievainojums...aizvainojums, iespējams, jo rakstījāt, ka izjutāt , ka "nodevis labākais draugs" vēl nav pilnībā aptverts un pārdzīvots. Joprojām sapņos par sevi atgādina bailes un bezspēcības izjūta. Kad iekšēji spētu pamanīt savas ciešānas, sāktu pamanīt, ko jūtat un nodomājat  un spētu ieraudzīt īstenību. Iespējams , izjust un pilnībā pārdzīvot arī to sāpīgo "ievainojumu" un sarūgtinājumu, kādu visus šos gadus krājāt. Līdzīgi, kā pamanat, ka savas bailes nepiefiksējot, tās pārpludinot, ārējā pasaule izskatās baisāka un apdraudošāka un ka esat savu baiļpilno priekšstatu nodevusi arī bērniem. Ieskatīšanās sevī jeb spēja pašapzināties savas nepatīkamās un sāpīgās izjūtas , kas pārpludina prātu , un spēja tās pārdzīvot vairojas arī individuālās psihoterapijas procesā.

Cieņā

dr. Inga Pētersone


18.02.2020. Evelīna jautā:

Kāpēc bērnā rodas atbildības sajūta par vecāku (un ģimenes) attiecību labsajūtu, kad vecāku starpā jūtami, redzami saspīlējumi. Vecāki to atzīst, ka nav laimīgi, taču garīgās izaugsmes darbība neseko...

Cik lielus riskus var sagādāt bērna (pusaudža) neiroze, uzņemoties neapzinātu atbildību par ģimenes saspīlējumiem, kurus pats līdz galam neizprot?


Atbilde:
Labdien, Evelīna!
Jā, kā jau Jūs rakstāt, bērns izjūt atbildību par savu aprūpētāju labsajūtu. Bērns to izjūt, jo realitātē ir atkarīgs no viņiem.
Savstarpējās attiecības ģimenē ir visvairāk ietekmējošais faktors bērna attīstībā.
Ja vecāku starpā ir, kā Jūs rakstāt, saspīlējumi un vecāki atzīst, ka nav laimīgi, bērns fiziski attīstās, bet - ne emocionāli. Bērnam mazinās iespēja izjust mīlestību un cieņu pret sevi, kā arī iegūt piemēru šo jūtu izpausmei.
Lai šī spriedzes situācija vecāku starpā neturpinātos, viņiem būtu jāpadomā, kas dara viņus nelaimīgus - esošā situācija vai kas cits. Ja ir grūtības izprast un parūpēties par savu emocionālo labsajūtu, var vērsties pēc palīdzības pie profesionāļa.
Sevi izprotoši un mīloši vecāki būtu vislabākā profilakse, lai bērnam neattīstītos dažādi neirotiski uni cita vedi traucējumi vai slimības.
Ar cieņu,
dr. Ineta Remese

14.02.2020. Kristīne jautā:
Labdien, lūdzu iesakiet psihologu/psihoterapeitu Jelgavā, kuram ir pieredze ar pusaudžiem. Internetā diemžēl ir diezgan haotiska/ novecojusi informācija un grūti saprast vai/un konkrētais speciālists pieņem Jelgavā.

Atbilde:

Labdien!

 

Parasti visiem psihoterapeitiem  ir  pieredze, lielāka  vai mazāka,  ar pusaudžiem.  Speciālistu  prakses adreses  ir norādītas sadaļā par mums- mūsu  biedri. No  Jelgavā  praktizējošajiem  kolēgiem  Inta Zīle ir uzsvērusi, ka pratizē ar pusaudziem.  Bet to dara  arī  Inese Drēska un Solivta Lauva.

 

Lai izdodas,

AU


03.02.2020. Keita jautā:
Labdien. Mani satrauc pašas domas un piedzīvotais. Nu jau baidos iepazīties ar jauniem cilvēkiem jo saprotu ka tiem ko pazīstu un kas ir tuvumā es neapzināti daru pāri. Jau labu laiku atpakaļ pametu draugu jo nevarēju vairs turpināt viņam darīt pāri. Es sagādāju cilvēkiem problēmas, nesu neveiksmi un vispār esmu pazaudējusi vēlmi atrasties kāda tuvumā. Nevaru pat paskaidrot. Jūtos slikti.

Atbilde:

Labdien,Keita!

 

No Jūsu rakstītā, var aizdomāties, ka šobrīd ciešat no nopietniem klīniskiem simptomiem (trauksmes,uzmācīgām,negatīva satura domām,depresīvām izjūtām), kuru izcelsme var sakņoties arī kādā nopietnākā psihoemocionālā traucējumā. Lai situāciju izvērtētu precīzāk un atrastu Jums vēlamo ārstēšanu,lūdzu, noteikti meklējiet palīdzību pie ārsta psihiatra vai ārsta psihoterapeita vai valsts pakalpojumu vai privātajā sektorā.


Ar cieņu
R. Cedriņa


13.01.2020. Tatjana jautā:
Labdien! Kādu psihoterapeitu izvēlēties, ja neesi vairs jauns, bet ir jau ap 60 gadiem? Gribētu līdzīga vecuma speciālistu, jo diez vai jaunāka gadagājuma cilvēki saprot pirmspensijas vecuma cilvēkus. Ir miega traucējumi un emocionāla nomāktība. Paldies!

Atbilde:

Labdien, Tatjana!


Miega traucējumi un nomākts garastāvoklis ir tie simptomi, ar kuriem strādā visi ārsti psihoterapeiti. Varbūt tieši jaunie kolēģi būtu ieinteresēti Jums palīdzēt, jo paši vēl nav daudz ko piedzīvojuši, bet viņiem taču apkārt ir vecāki un vecvecāki, kurus arī vajag izprast. Bet ja tomēr gribēsiet sava vecuma ārstu, tad Jums jāpapēta dati mūsu mājas lapā, kur būs norādīti izglītības iegūšanas gadi un citi dati. Man pašai ir 66 gadi, šķiet, esmu viena no vecākajām mūsu sarakstā, bet kolēģu vecumus es patiešām nezinu. Variet jau arī aizsūtīt kādu īsziņu vai piezvanīt, lai uzzinātu, vai ārsts ir atsaucīgs Jūsu pasūtījumam.


Lai veicas!

Dr. M. Dubava


10.01.2020. Anti-darbaholiķis,kas izjūt par to vainas apziņu jautā:
Labdien! Jau vairākus mēnešus es nespēju koncentrēties darbam - novēršos uz visu iespējamo.Pietam,koncentrēšanās problēmu jautājumos,kuri mani tiešām aizrauj,man nav (ceļojumu organizēšana,attiecīgā info meklēšana). Izjūtu lielu vainas apziņu,darāmo lietu saraksts aug,tas mani padara trauksmainu,nomāktu,liekas,ka visa ir par daudz(darba dienās). Kā lai uzlabo koncentrēšanās prasmes un rada vēlmi strādāt?Neliekas,ka vaina ir darbā,jo pirmo gadu tas man tiešām patika.

Atbilde:

Labdien!


Iesaku izvēlēties psihoterapeitu savā pilsētā no LĀPA mājaslapas www.arstipsihoterapeiti.lv un aiziet uz konsultāciju pie psihoterapeita, lai izrunātos par savu problēmu.


Psihoterapeits Indulis Uzuleņš


02.12.2019. Vita jautā:
Visur psihologu un psihoterapeitu mājaslapās ir rakstīts, ka šie speciālisti ir gatavi klausīties, bet man negribas runāt. Tad, kad ir "melnais" brīdis, it kā esmu citā programmā, šķiet, ka nav risinājuma, esmu bezgala nogurusi un meklēju veidu, kā to pabeigt uz visiem laikiem. Ikdiena prasa savu un, atguvusues, nesaprotu, kā tā varēju domāt. Šādas epizodes atkārtojas, bet to nevienam nevaru stāstīt. Vai varu pati tikt no šīs nelabās programmas ieslēgšanās laukā?

Atbilde:

Labdien, Vita!

Psihoterapeiti ne tikai klausās, bet arī ieklausās, lai varētu jūs labāk saprast un palīdzēt. Terapija ir sadarbība, kam ir nepieciešama uzticēšanās. Pārsvarā ir vajadzīgs zināms laiks, lai izveidotos labas terapeitiskas attiecības un varētu atklāti runāt par sevi. Pirms atbildēt uz jūsu jautājumu, ir jānoskaidro, kas tas ir, cik smagi tas ir un kādi tam ir cēloņi. Iespējams, ka varat tikt galā pašas spēkiem, iespējams jums varētu palīdzēt psihoterapija, vai varbūt nepieciešama medikamentoza ārstēšana. Lai to noskaidrotu un meklētu  piemērotāko risinājumu, ieteiktu konsultēties ar psihoterapeitu vai psihiatru.

Ar cieņu,

Dr.Guntra Zariņa



27.11.2019. Victoria jautā:
Labdien! Es dzeru katru dienu Senade(Sennas ekstrakts) 20 tabletes katru dienu jau 1 gadu. Es domāju, ka es būšu daudz svērt. Es visu laiku domāju tikai par ēdināšanu. Agrāk man bija anoreksija. Bet tagad es domāju, ka man ir bulimia. Paldies!

Atbilde:

Labdien, Viktorija!

 

Pēc šīs nelielās informācijas domājams, ka Jūs ciešat no ēšanas traucējumiem, kas sākušies ar anoreksiju un pašlaik izpaužas citā veidā. Cik saprotu, joprojām ir lielas bažas par svaru vai ķermeņa izskatu (resnumu). Iespējams, Jūsu uzstādītā diagnoze " bulīmija" ir pareiza, bet ir nepieciešama profesionāla Jūsu stāvokļa un simptomu izvērrēšana lai precizētu ēšanas traucējumu diagnozi.

 

Pēc tam var sastādīt ārstēšanas plānu, kas sastāvētu gan no ēšanas uzvedības korekcijas, gan no psiholoģiskās vai psihiatriskās ārstēšanas. Jebkurā gadījumā rezultāts būs atkarīgs no Jūsu motivācijas ārstēties un gatavības sadarboties ar speciālistiem.


Katrā ziņā ēšanas traucējumi ir saslimšana, kas ne tikai traucē pilnvērtīgi dzīvot, bet arī ietekmē vispārējo veselību un var izraisīt smagas fiziskas komplikācijas.


Iesaku meklēt profesionālu palīdzību ēšanas traucējumu ārstēšanā vai nu RPNC psihiatrijas klīnikās "Veldre" vai "Pārdaugava", vai arī privāti.


Ar cieņu-

Dr. I.Mežraupe
Psihiatre, psihoterapeite


17.11.2019. Irina jautā:
Biju uz konsultācijas pie narkologa, izrakstija zales, vai Vinjs mani uzliks uz uzskaites?

Atbilde:

Labdien, Irina!

 

Diemžēl uz Jūsu jautājumu nevar atbildēt ar "jā" vai "nē", jo trūkst svarīga informācija. Nav skaidrs, kādas bija Jūsu sūdzības, ar kurām vērsātis pie narkologa, kādu slimību vai traucējumu Jums diagnosticēja un kādā iestādē Jūs bijāt. Ja nevēlaties šo informāciju uzrādīt, tad Jums jājautā pašam narkologam, vai Jūs paņēma uzskaitē. Lai gan arī nav skaidras Jūsu bažas par to, vai paņēma vai nē. Visticamāk, ka tas Jūsu dzīvi un darbu neietekmē.

 

Ar cieņu Dr.med. Velga Sudraba, ārste psihoterapeite, narkoģe


12.11.2019. Māra Masaļska jautā:
Ļoti svarīgs sarežģīts jautājums. Man ir 22 gadi. Baidos ka šeit un tagad es visu izklāstīt nevarēšu. Lasīju ka jūs varat atbildēt arī Skype. Tad arī tur centīšos visu jums izstāstīt izskaidrot pastāstīt un ceru ka jūs varēsiet man ko pateikt palīdzēt ieteikt utt.

Atbilde:

Labdien,

ja Jūs vēlaties konsultāciju , tad Jums   vajadzētu  pieteikties pie kāda no kolēģiem.  Ir arī daļa mūsu asociācijas biedru, kuri  norādījuši, ka  konsultē skype. Acīmredzot,  tādu  jau esiet noskatījusi.

 

Lai Izdodas!

AU


07.11.2019. Jāzeps jautā:
Es nezinu ko īsti man vajag. Es vēlos, lai kāds dod man pareizo atbildi, manuprāt, jo es baidos uzņemties atbildību. Manuprāt esmu man-child, mana māte ir self-devouring mother, tēvs 14 gadu vecumā atstāja ģimeni, es viņu aizstāvēju, paliku ar māti, bet attiecības nekad nav bijušas tādas pašas kā iepriekš ar māti. Man ir 20, neesmu neko sasniedzis baidos veikt kaut soli savā dzīvē bez cita teikšanas ko darīt. Neuzskatu ka manai dzīvei ir kāda jēga ārpus man uzticēto lomu spēlēšanas.
Labdien, Neredzu nekādu vērtību savai dzīvei ārpus apkārt esošo cilvēku novērtējuma, viena ģimenes daļa, kas "uztraucas" par mani saka, ka man labāk apmkelēt pusaudžu psihoterapitu, otra, ka labāk pieaugušo, kurš speciālists spēs man palīdzēt, un novilkt definēto "pareiza" un "nepareiza" rīcība līniju? Lūdzu, pasakiet, ko man darīt tālāk, esmu apjucis!

Atbilde:

Labdien, Jāzep,


Domāju, ka Jums vajadzētu doties pie psihoterapeita, kam ir izglītība gan pieaugušo, gan pusaudžu - jaunu pieaugušo psihoterapijā.
Jauna pieaugušā vecums ir no 20 - 24 gadiem. Tie vairs nav pusaudža gadi, bet arī ne nobrieduša pieaugušā vecums.
Ieskatieties LĀPA mājas lapā, izpētiet psihoterapeitu sarakstu un izvēlieties sev tīkamāko terapeitu. Lai Jums veicas
Ar cieņu
Zaiga Blaua


25.10.2019. Lāsma 40 jautā:
Man šķiet , ka es pārkāpju terapeita robežas. Bet mēs esam ar savu psihoterapeiti vienojušās, ka turpinām sadarbību, un es robežas vairs nepārkāpšu. Bet , atklāti sakot, ir grūti nepārkāpt.Ko nozīmē "UZTICAS PADOMIEM UN ATBALSTAM VAIRĀK KĀ IR KOMFORTABLI"?

Atbilde:

Labdien, Lāsma!


Lūdzu jautājiet to savam terapeitam!


Lai izdodas saprasties!
Dr. Dace Cerava