Jautājumi > Atbildes

Atbildes

<< < 2 no 58 > >>

12.02.2018. Ludmila jautā:
Labdien! Man problēma ar miegu, aizmiegu jeb kurā vietā tiklīdz apsēžos un atslābinos,un tādā veidā miegā varu pavadīt vairākas stundas. Pie kāda ārsta būtu vēlams griezties, gimenes ārsts ne ko sakarīgu nevar paskaidrot.

Atbilde:

Labdien, Ludmila!

Varbūt ir vērts pemēģināt www.miegs.lv ?

 

Ar cieņu,

A. Užāns


10.02.2018. Vija jautā:
Labdien.man ir51gads.esmu iesligusi loti daudz zalu lietosana tas sak mani biedet.jutos loti slikti nevaru kontrolet galvas un roku tricesanu.viena veikala nevaru iepirkties bail ka sagazisu plauktus.katru dienu uznak nervu lekmes.nezinu varbut ir kads aparatu izmeklejumssaka ka ta ir veg.distonija un depresija.paldies.

Atbilde:
Labdien!
Jums jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai izvērtētu situāciju, koriģētu medikamentu lietošanu. Ģimenes ārsts tālāk nosūtīs pie speciālistiem, ja būs nepieciešams.

Ar cieņu,
Andris Veselovskis

 


08.02.2018. Laura jautā:
Labdien meitai ir 19gadi ļoti nervoza gribētu pieteikt vizīti cik masā Jūsu pakalpojumi

Atbilde:

Labdien!

Vizites maksa ir 40 EUR.

Ar cieņu, dr. Lauva.


06.02.2018. Anna jautā:
Sveiki! Pašrefleksijas ceļā man ir izdevies kaut cik noformulēt savas problēmas un to iespējamos cēloņus, esmu ļoti motivēta ar sevi strādāt, bet man nav skaidrs, kā teorētiskos spriedumus pielietot dzīvē un šīs savas problēmas sistemātiski risināt. Tāpēc mani ļoti interesē psihoterapeita pakalpojumi, tomēr problēma tāda, ka esmu studente un spētu atļauties tikai divas vizītes mēnesī. Vai pastāv iespēja, ka kāds psihoterapeits uzņemtos organizēt tik izstieptu terapijas kursu?

Atbilde:

Sveika, Anna!


Apsveicama ir Jūsu vēlēšanās un drosme iepazīt sevi. Kā saprotu, esat formulējusi savas problēmas un vēlaties risināt tās praktiski kopā ar psihoterapeitu. tiekoties divas reizes mēnesī. Psihoterapija var būt dažāda veida. Domāju, ka Jums vajadzētu izvēlēties psihoterapeitu un kopā, tiekoties klātienē, noteikt tos mērķus, ko varat sasniegt, ievērojot Jūsu iespējas un prioritātes.

 

Ar cieņu,
dr.Ineta Remese


06.02.2018. Jelena jautā:
Labdien! Sakiet lūdzu kā sadzīvoties ar vīru, kurš praktizē kleptomaniju? - viņš nes uz māju visu kas tikai ienāk prātā - nav skaidrs priekš kā - gan traukus, gan svešu suvenīru, īpaši "patīk" naži un dakšas no metāla. It kā nav psihs, it kā viss mājās ir - vai tas ir iedzimta parādībā - jo nekā citādi nevaru izskaidrot un cilvēks nav vainīgs? Jautāju Jums, jo viņam par kaut ko tādu jautāt ir bīstami. Vinkarši ciest? Un kur visas šīs svešas "mantas" likt - mest ārā, nest atpakaļ?

Atbilde:

Labdien!


Man izklausās, ka Jūsu situācija ir jāizpeta plašāk. Lai saprastu, kā rīkoties sakumā ir nepeiciešams padomāt par to, kā Jūs jūtaties un ko domājiet, kad blakus ir cilvēks, kurš it kā nav psihs, bet ar viņu runāt ir bīstami.

 

Ar cieņu, Aleksandrs


06.02.2018. Sieviete jautā:
Sveiki. Starp mani un VIŅU ir tikai rets sekss. Visa viņa uzvedība liecina, ka es viņu neinteresēju tā, lai ar mani uzsāktu tālāk ejošas attiecības. Seksa laikā praktiski nepieskaras. Pieskārieni nav pieņemami arī ārpus. Es pat nedrīkstu palīdzēt izpiņķerēt ieķērušos rāvējslēdzi - uzreiz atkāpjas. Taču miegā visu laiku turas klāt. Pēdējo reiz pamodos no tā, ka pie rokas turējās. Es nesaprotu...Man gribas vairāk ticēt miegā esošai ķermeņa valodai, taču man ir arī tieksme saskatīt to, kā nav...

Atbilde:

Labdien!

 

Jūs rakstījāt, ka starp Jums un "Viņu" ir tikai rets sekss, kura laikā viņš praktiski Jums nepieskaras. Rakstījāt, ka visa viņa uzvedība Jums liek domāt, ka Jūs viņu neinteresējat tā, lai ar Jums uzsāktu tālāk ejošas attiecības.
Tomēr viņa ķermeņa valoda miegā - visu laiku Jums turas klāt, Jums aktualizē vēl kādas domas. Rakstījāt, ka Jums gribas vairāk ticēt miegā esošai ķermeņa valodai.
Vēstules formāts mani ierobežo pateikt vairāk, tomēr abi vērojumi varētu būt vienlīdz ticami un tikai jāspēj saskatīt kopaina.
To saskatīt varētu apgrūtināt tas, ka Jūs ļoti vēlētos attiecības, pieskārienus un ka šādā Jūsu abu mijiedarbībā Jums, iespējams, ir kaut kas pazīstams. Tas viss kopā liek Jums vairāk „ticēt" viņa ķermeņa valodai miegā. Izskatās, ka kopainā nevarēs neņemt vērā to, ka viņa ķermeņa valoda ir pretrunīga un it kā konfliktē.
No vienas puses tāda veida savstarpēju mijiedarbību nereti dēvē par kompulsīvu seksu. Tajā pietrūkst savstarpējas emocionālas saiknes, pat fiziskajā aktā izmantojot otra ķermeni. Var saskatīt, ka seksuālās attiecības ir daļējas un funkcionālas, it kā mehāniskas. Tādā nozīmē, ka it kā sekss kalpo lai tikai apmierināt vajadzību. Visbiežāk vajadzību vientuļam cilvēkam īslaicīgi izrauties no savas čaulas, atsvešinātības, lai nedaudz nomierinātos un mazinātu nedrošības izjūtu. Ko arī no otras puses pauž ķermeņa valoda miegā. „Kas Jūsuprāt varētu pamudināt viņu turēties Jums visu laiku klāt un turēties pie rokas?" Diemžēl nepiesātināta un neapmierināta vajadzība pēc mīlestības un izskatās, ka esat drīzāk otram vajadzīga. Pat esat kļuvusi par „ Viņa" daļu un it kā saplūstat. No malas vērojot, varētu domāt, ka esat gatava izpildīt jebko, ko no Jums prasa jūsuprāt.
Es daudz domāju par to, ka rakstījāt, ka "es pat nedrīkstu palīdzēt izpiņķerēt ieķērušos rāvējslēdzi" - uzreiz atkāpjas. Jūs interpretējat, ka viņam „nav pieņemami pieskārieni". Manuprāt būtu nepieciešams ar Jums izrunāties, lai saprastu Jūs. Viens no daudzajiem jautājumiem, kas rosinātu aizdomāties ir:" Kas Jūs pamudina to darīt? Vai tā ir palīdzība? Vai tā ir pieskaršanās? Kas Jūsuprāt liek vīrietim atkāpties? „
Saliekot kopā pretrunīgo un nesaprotamo, sāk izgaismoties viņa iekšēja dilemma- nevar būt ne attiecībās ar otru, ne arī nebūt attiecībās bez bailēm pazust pašam vai zaudēt otru. Izrādās, ka viņu neinteresē tā jebkura otra, lai ar viņu būtu attiecībās.
Beigu beigās varētu sākt saskatīt, ka ir svarīgi balstīties uz savām domām. Tikpat svarīgi būtu spēt savstarpējā mijiedarbībā vienlaicīgi būt gan daļai, gan atsevišķai, nezaudējot savu saprašanu par notiekošo un nekļūstot par funkciju otram.

Ar cieņu,
Dr. Inga Pētersone


05.02.2018. Ja vēlies rezultātu ir jāstrādā jautā:
Es individuālajā psihoterapijā eju jau vairāk kā 10 gadus . Un esmu atteikusies: no ceļošanas, no ēšanas ārpus mājas( gatavoju tikai mājās), no dārgiem pirkumiem( mēdzu iepirkties arī lietoto apģērbu veikalos.Neesmu nožēlojusi ne mirkli, kad tur eju,jo tādā veidā es rūpējos par savu emocionālo veselību. Manī ir parādījies dzīvesprieks ,enerģija un mīlestība pret sevi un citiem.Man ir uzlabojušās attiecības ar sevi.Paldies psihoterapeitei par atbalstu,sapratni un pieņemšanu!!



Atbilde:
Paldies Jums!

03.02.2018. Sāra jautā:
Labdien. Es vēlētos apmeklēt psihoterapeitu, lai palīdzētu ar manu depresiju kura nomoka pāris gadus, kur ir domas par pat pašnāvību. Ir arī problēmas ar sevis mīlēšanu un uzticēšanos citiem. Šīs problēmas ietekmē manu ikdienas dzīvi. Vai var ieteikt labu ārstu, kas varētu palīdzēt un mēģināt saprast mani? Meklēju Rīgā.

Atbilde:
Cien. Sāra!
Jūsu problēma risināma sadarbībā ar ārstiem no LĀPA saraksta,ko var atrast mājaslapā. Gribas domāt,ka papildus specializācijai tieši depresijā ir nozīme,bet pats svarīgākais ir sajūta,ka mani saprot,t.i.labs kontakts starp Jums un psihoterapeitu.
Būtu labi pamēģināt vairākus(sieviete,vīrietis)lai ir labāks priekšstats par pašas komforta sajūtām.
Dr. Sandra Vītola

31.01.2018. Anita jautā:
Labdien! Kā iemācīties apkārtējo cilvēku vārdus un darbus uztvert mazāk sakāpināti? Bieži kritizēju cilvēkus par šķietamiem sīkumiem vai pārāk asi uztveru cilvēku uzvedību, kas pašai šķiet neadekvāta, kaut gan konkrētā uzvedība manu dzīvi nemaz neietekmē ārkārtīgi lielā mērā. Inkorporējot sevī šīs negatīvās emocijas, rezultātā ciešu arī no milzīga noguruma, dusmām, bezspēka un apātijas.

Atbilde:

 

Labdien, Anita!

Paldies par Jūsu dalīšanos un par jautājumu par tik svarīgu dzīves komponenti kā savstarpējās attiecības.
Kā iemācīties apkārtējo cilvēku vārdus un darbus uztvert mazāk sakāpināti? Man šķiet, ka diez vai tas ir iespējams! Cilvēks ir sociāla būtne, un bez savstarpējas mijiedarbības vienam ar otru dzīve nav iespējama. Cilvēku jūtas izteiktas vārdos mūs ietekmē, un otrādi, mūsu teiktais skar citus. Tas tā notiek, pat ja domājam, ka tas mūs nemaz neietekmē.

Rakstāt, ka kritizējat cilvēkus par šķietamiem sīkumiem vai pārāk asi uztverat cilvēku uzvedību, kas pašai šķiet neadekvāta. Ko Jūs pati par to domājat? Cilvēka jūtu izpausme uz notiekošo, kas viņam ir nepieņemami, ir adekvāta un veselīga izpausme. Rakstāt, ka Jums tās ir negatīvas emocijas, kas rada ciešanas, milzīgu nogurumu, dusmas un apātiju. Tās visas arī ir adekvātas reakcijas un izjūtas, bet, ja ciešat no tām ilgstoši un kontakts ar cilvēkiem ir vairāk negatīvu emociju avots nekā prieks, būtu vērts vairāk izprast savu personīgo jūtīgumu, kura veidošanā galveno vijoli spēlē cilvēka bērnība. Šo izpētes ceļojumu sniedz psihoterapija. Nozīme ir arī ģenētiski noteiktam individuālam jūtīgumam, psihoterapija arī tam var palīdzēt adaptēties. Te jau ir divas psihoterapijas trofejas!

Ja individuālā psihoterapija šobrīd neuzrunā, tad atbildi uz savu jautājumu iespējams meklēt, iegūglējot terminus angļu valodā „highly sensitive person", un lasot, kā kļūt par „happy sensitive person".

Savu atbildi noslēgšu ar cilvēka jūtīguma ļoti svarīgu priekšrocību - ja Jums ir reakcija uz visu, tad visticamāk varat attīstīt spēju, kā iejūtīgi reaģēt uz citu cilvēku ciešanām. Šo prasmi uztrenējot, var dzīvot attiecībās, kurās vairāk ir atbalsta, prieka un savstarpējas cieņas, mazāk ciešanu un sāpju, kaut bez pēdējām neviens nav pasargāts. Ja vēl pagaidām šo privilēģiju neatpazīstat sevī un nenojaušat, kā to izmantot, tad droši varu teikt, to var izkopt. Ne velti vārda „jūtīgums" sinonīmi ir uzņēmīgums un ietekmējamība.

Novēlu, lai izdodas izprast sevi, savas vajadzības pēc citiem cilvēkiem un citu vajadzības pēc Jums.

Ilona Sprūģe

30.01.2018. Asnāte jautā:
Labdien. Man ir 16 gadi un esmu pārliecināta, ka man ir OCD vai OCPD +trauksme. Es zinu, ka pats 16gadnice sev nespēj pati diagnozēt šādas lietas, bet visi simptomi atbilst. Kopumā esmu ļoti, ļoti pozitīvs cilvēks, tomēr nerunāju par savām emocijām ar citiem. Es lielākoties jūtos labi, bet pēdējā laikā arvien biežāk izjūtu trauksmi. Manuprāt psihoterapeits varētu patiešām palīdzēt, bet es nezinu kā vērsties pie saviem vecākiem, jo man nepatīk runāt par savām izjūtām. Kā vērsties pēc palīdzības?

Atbilde:

Labdien, Asnāte,


Ir apsveicami, ka jūs par šīm lietām esat domājusi.


Domāju, ka psihoterapija jums tiešām varētu palīdzēt. Un ir vērts saņemt drosmi un meklēt palīdzību, lietas, no kā mēs baidāmies, bieži vien fantāzijās izskatās briesmīgākas nekā izrādās īstenībā.


Ar cieņu,
Indra Upmiņa.


29.01.2018. Kristīne jautā:
Labdien! Vēlējos pajautāt, vai apmeklējot psihoterapiju var paaugstināt pašcieņu , kā arī mainīt citu cilvēku attieksmi un izturēšanos pret sevi? Esmu apmeklējusi psihoterapiju aptuveni 3 mēnešus, bet pārtraucu finansiālu iemeslu dēļ. Jau toreiz terapeite teica, ka rodas tāds iespaids, ka ļauju cilvēkiem pret sevi izturēties pavirši. Esmu mēģinājusi vairāk paust to kā jūtos , kad mani aizskar, aizvaino, bet tik un tā reizēm tas netiek ņemts vērā. Manī iekšēji aug gan skumjas gan dusmas. Paldies

Atbilde:

Labdien, Kristīne!

 

Paldies, ka uzticējāt mūsu mājas lapai savas raizes. Psihoterapijas apmeklējumi pavisam noteikti palīdzēs Jums saprast, kādas grūtības Jums traucē cienīt pašai sevi un kā atbildi saņemt cieņpilnu attieksmi, palīdzēs  šīs grūtības emocionāli pārvarēt, augt un attīstīties pašai un  savukārt cienīt citus cilvēkus.

Materiāli apsvērumi ir ļoti būtiski, tomēr jāsaka, ka pilnvērtīga terapija ir vismaz  2 gadi.

Varat ieklausīties sevī un saprast, kas Jums vajadzīgs savas pašcieņas paaugstināšanai, kas liek justies drošākai un pārliecinātākai, un kompetentai kādā jomā.

Aizvainojumi ,protams, sāp un ievaino. Tas  provocē dusmas un vairo depresiju. Šķiet, ka profesionāļa palīdzība Jums būtu ļoti noderīga, ko arī no sirds Jums iesaku.

 

Cieņā,

Dr. Aija Kraskura.


29.01.2018. Anonīms jautā:
Labdien, manuprāt, esmu jauniete ar robežstāvokļa personības traucējumu, vai jūsu biedrībā ir ārsts, kurš spēj noteikt manu stāvokli un attiecīgi palīdzēt, ja man tiešām ir rpt ?

Atbilde:
Labdien!

Mūsu mājas lapas www.arstipsihoterapeiti.lv sākumā ir atrodama sadaļa "Nosūtījums pie psihoterapeita". Šajā sadaļā Jūs varat atrast informāciju- kā nokļūt uz interviju pie ārsta psihoterapeita. Intervija varētu palīdzēt rast atbildes uz Jums interesējošiem jautājumiem.

 

Ar cieņu,

ārsts psihoterapeits Indulis Uzuleņš


22.01.2018. Linda jautā:
Labdien! Esmu novērojusi sev klaustrofobijas pazīmes. Jūtos neērti uzturoties slēgtās telpās, īpaši, gadījumos, ja nav redzama izeja. Visvairāk panika rodas autobusos, īpaši sastrēgumos un gadījumos, ja jāstāv kājās. Tā izpaužās, ka reibonis (sajūta, ka tūlīt noģībšu), kā arī slikta dūša un sajūta, ka trūkst gaisa. Vēl papildus manis minētajam, es dziedu kopš bērnības, bet pēdējā gada laikā arī uzstājoties man ir parādījusies šī sajūta, jo esot uz skatuves liekas, ka jāstāv un nav cita izeja.

Atbilde:

Labdien Linda!


Ja Jūs varētu skaidrāk precizēt Jūsu jautājumu- mēs varētu uz to atbildēt konkrētāk.

 

Ar cieņu, Dr Tarass Ivaščenko


19.01.2018. Meitene jautā:
Sveiki. Pedeja laika es klustu arvien depresivaka un noslegta sevi. Man nesagada prieku komunikacija ar vienaudziem, jo liekas, ka neviens mani nesaprot. Sobrid man nav pieejams neviens ists draugs, kuram es varetu uzticeties. Es neuzticos nevienam, pat vecakiem ne. Biezi paradas dusmu uzpludi, kurus es ar grutibam noturu sevi. Ar macibam ari neiet parak labi. Sekmes manami pasliktinas. Man ir tikai 12 gadi un es loti ludzu jusu padomu. Es nezinu ko lai iesaku. Es jutos tik tuksa un bezspeciga.

Atbilde:

Atbilde Meitenei!

 

Jā, 12 gadi ir tāds mīklains periods ar emocionālām svārstībām, izteiktu jūtīgumu un mulsumu. Cik varu spriest no Jūsu uzrakstītā, tad Jums ir izteikti spēcīgs intelekts, labas novērošanas spējas un liels jūtīgums. Ja nepalīdz mūzika, dzeja un daiļliteratūra, tad laikam būtu īstais brīdis pakonsultēties ar kādu profesionāli- pedagogu vai psihoterapeitu.

Dr. M. Dubava

17.01.2018. Kristiāna jautā:
Sveiki! Mani nomoka kāda problēma, kas ilgst jau divarpus gadus. Tas ir uztraukums, stress un bailes, kā arī - sarkšana. Angļu valodā tas viss tiek definēts kā social anxiety. Vēlos saprast, vai man nepieciešams meklēt palīdzību, ja pati ar to nespēju tikt galā, vecāki īsti neizprot manu problēmu, tāpēc vairs necenšos neko uzticēt viņiem, kā arī šīs problēmas ļoti ierobežo manu ikdienas dzīvi, attiecības.

Atbilde:

Labdien, Kristiāna!

 

Sociālā trauksme ir izplatīta cilvēku vidū. Tāpat kā uztraukums, stress un bailes ir katram cilvēkam. Ja mokošās izjūtas ierobežo ikdienu un attiecības, noteikti meklējiet palīdzību pie psihoterapeita. Cilvēks pats ar to var tikt galā tikai tad, kad ir iemācījies adaptēties saviem simptomiem. Tas var notikt tad, kad izpratīsiet savu baiļu veidošanās iemeslus un apstākļus. Minat, ka sūdzības pastāv jau divarpus gadus. Kas notika Jūsu dzīvē pirms šī laika?

 

Ievēroju, ka minat, ka ar vecākiem vairs nedalaties par savu slikto pašsajūtu, ka vecāki īsti neizprot Jūsu problēmu. Tā būtu vēl viena lieta, ko var risināt psihoterapijā: vai mani dzird tuvi/citi cilvēki, vai jūtos uzklausīta un pieņemta no citu puses, vai vecāki spēj izturēt to, ka man bieži ir bailes, uztraukums?

 

Katrs cilvēks grib būt saprasts un pieņemts. Novēlu Jums izveidot attiecības ar cilvēkiem, ar kuriem kopā esot, varat tā justies. Tad arī sociālā trauksme visticamāk mazināsies.

 

Ar cieņu,

Ilona Sprūģe


15.01.2018. Angelika jautā:
Labdien. Man ir 25 gadi un nu jau iet otrais gads, kad es sirkstu ar depresiju un visiem tās izrietošajiem simptomiem (bezmiegs, trauksme,atmiňas pasliktināšanās, grūti veikt ikdienas darbus, zudusi interese par intimitāti, bezcerības sajūta).Pirms parādījās depresijas pazīmes, es uzzināju ko ļoti nepatīkamu par puiša aizraušanos. Viņš sāka apmeklēt pornogrāfiska rakstura vietnes un rezultātā apmierinājās. Kopš tā laika man liekas, ka viņš to vien dara.Kādu palīdzību man vajadzētu meklēt?

Atbilde:

Labvakar, Angelika!

 

Izlasīju Jūsu stāstu par to kā jūtaties, par to, kas Jūs nomāc un par to, ka Jūs, šķiet, ciešat no uzmācīgām domām. Atbildot uz Jūsu jautājumu, kādu palīdzību meklēt, ieteiktu griezties pie profesionāla speciālista, kas varētu būt sertificēts ārsts-psihoterapeits, kurš spēs izvērtēt Jūsu situāciju un sūdzības. Šajā Latvijas Ārstu Psihoterapeitu asociācijas (LĀPA) mājaslapā ir sertificēto ārstu -psihoterapeitu saraksts, no kura varat izvēlēties speciālistu, ņemot vērā vēlamo adresi (tuvāko pilsētu, ērtāko ārsta prakses atrašanās vietu). Domāju, ka vispirms būtu svarīga psihoterapeita palīdzība. Dažkārt nepieciešams apvienot ārstēšanā psihoterapiju un medikamentus, vairumā gadījumu ārstēšanās sākuma posmā, bet, ja šāda nepieciešamība būs, ārsts psihoterapeits to visticamāk ieteiks.

 

Izdošanos vēlot,
psihoterapeite dr.Inta Kalniņa


12.01.2018. Ketrina jautā:
Sveiki, mani nemītīgi nomāc domas ka daru kaut ko nepareizi, nespēju koncentrēties un mācīties, pārdzīvoju to, ka nesen izbeidzu attiecības, kurās trīs gadus cīnījāmies ar vienām un tām pašām problēmām. Tādēļ nespēju saprast kā var mīlēt un nīst vienlaicīgi, un tas man traucē dzīvot savu dzīvi tālāk. Manas domas nepārtraukti atgriežas pie domām, ka man kaut kas nav kārtībā. Vai jūs varētu ieteikt speciālistu, kurš varētu palīdzēt? Paldies

Atbilde:

Labdien, Ketrīna.

Nomācošas domas, šaubas par sevi, nespēja koncentrēties ir nopietns pamats bažām par savu veselību un labsajūtu. Var saprast, ka nesen ir piedzīvota arī sāpīga šķiršanās, kas atstājusi daudz neatbildētu jautājumu par attiecībām un to kvalitāti.

Iespējams, ka šobrīd, izjūtat vilšanos, bailes, apjukumu, šaubas, varbūt aizvainojumu vai dusmas. Būtu ļoti svarīgi saprast, kas tieši rada iekšējās pasaules apjukumu un nevērtības izjūtu.

Psihoterapija ir veids, kas ārstē apzināto un neapzināto jūtu, vēlmju, priekšstatu un pretstatu pasauli. Tā nebūs cīņa, bet motivējoša, strukturēta, mērķtiecīga, profesionāla ārstēšana, kas vienlaicīgi spēs palīdzēt atgūt psiholoģisko veselību un prieku par dzīvi.

Izvēlieties ārstu psihoterapeitu no saraksta un piezvaniet.

Veiksmi!

Cieņā, dr. G.Andžāne


10.01.2018. Linda jautā:
Labdien Pastāstiet, kā kļūt par psihoterapeitu? Sākot ar vidusskolā nepieciešamajiem priekšmetiem un visu tālāko, kur jāmācās.

Atbilde:

Labdien, Linda!


Lai kļūtu par psihoterapeitu, būs ilgi jāmācās.  Latvijā psihoterapija ir ārstu specialitāte. Citās valstīs arī psihologi var tālāk mācīties un kļūt par psihoterapeitiem.


Latvijā vispirms jāiegūst ārsta grāds, ko iegūst pabeidzot medicīnas studijas 6 gadu garumā Latvijas universitātē vai Rīgas Stradiņa universitātē. Pēc tam vēl 4 gadus jāmācās Psihoterapijas rezidentūrā un jāiegūst psihoterapeita kvalifikācija.


Vidusskolas laikā uzmanība vairāk jāpievērš priekšmetiem, kas būs svarīgi medicīnas studijās - ķīmija, bioloģija, angļu valoda.


Ceļš līdz psihoterapeita sertifikāta saņemšanai nav viegls, bet noteikti ir interesants un ieguldītā darba vērts!
Ja izlemsiet studēt, lai veicas!

 

dr. M. Vasiļevska


09.01.2018. Andris jautā:
Sveicināti! Man ir 32 gadi un es jau daudzus gadus cīnos ar alkohola problēmām.Negribētu sevi saukt par hronisku alkoholiķi,drīzāk par "funkcionālu",kas nozīmē to,ka varu būt skaidrā mēnesi,divus,bet tad 3-4 dienas varu pavadīt pilnīgā reibuma stāvoklī.Diemžēl,jāatzīst ka man patīk atrasties iedzērušā stāvoklī,to pat grūti aprakstīt.Gan vide,gan sajūtas ir lieliskas un arī aizmirstās visas ikdienas problēmas,rutīna utt.Iespējams daļa no kāres iedzert ir arī neatrisinātas iekšējās problēmas un pretrunas,jo uz daudziem jautājumiem es savā dzīvē neesmu saņēmis sev apmierinošas atbildes,un vispār man no bērnības ir nosliece visu analizēt,mēklēt jēgu un domāt par eksistenciāliem jautājumiem,kas pārsvarā noved pie tā,ka vienkārši gribās piedzerties.Vēl tam visam klāt nāk tas,ka neesmu,teiksim tā atradis sev dzīvē īsto vietu,kaut gan pēc sabiedrības standartiem sen bija laiks,ar īsto vietu domājot profesiju,ko patikt strādāt.Arī šī problēma bieži "maļās" pa galvu un noved pie smagas iedzeršanas.Ko man iesākt šajā situācijā?

Atbilde:

Labdien, Andri!

 

Uz Jūsu jautājumu varētu atbildēt tā: pat ja Jums patiešām nav atkarība no alkohola, Jūsu problēmai ar alkoholu var būt cita diagnoze, jo tādas medicīniskas diagnozes ir vairākas. Piem.,
F10.1 Vielu kaitējoši pārmērīga lietošana
F10.2 Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ, atkarības sindroms

Bet vispār Jūs pats sev diagnozi noteikt nevarat, jo cilvēkiem ar alkohola problēmām ir raksturīga sevis mānīšana pozitīvākā virzienā, noliedzot problēmas dziļumu. Diagnoze ir vai nav - to nosaka narkologs un Jums jāaiziet pie tā.
Ārstēšanas metodes variē: Minesotas programma stacionārā, Anonīmo alkoholiķu (AA) pašpalīdzības grupas (bezmaksas); individuālā psihoterapija (maksas); grupas psihoterapija (maksas). Citu ieteikumu te nav. Jāpārvar tikai trauksme un kauns, lai vērstos jebkurā no šīm vietām.

 

Ar cieņu,
Artūrs Utināns, psihiatrs, psihoterapeits.


08.01.2018. Saule jautā:
Labvakar.Mani nomoka tāda problēma kā nemiera ,trauksmes un baiļu sajūtas ,kā arī mokošais bezmiegs. Tas atkārtojas jau vairākus gadus ,esmu lietojusi antidepresantus ,uz to brīdi kamēr lietoju it kā ir labi,tiko pārtraucu tā visas problēmas atgriežas .Esmu bijusi pie psihiatra kura uzskata ,ka nekādas psihiskas novirzes man nav ,lau mazinātu simptomus izrakstija antidepresantus + nomierinošis līdzekļus kā arī iesaka aiziet pie psihoterapeita.Kā tas man palīdzēs?

Atbilde:

Labvakar,

 

Psihoterapijā tiek padarīti apzināti tie neapzinātie procesi, konflikti un jūtas, kuru rezultātā radušies simptomi vai dažāda veida ciešanas. Tiek izgaismoti neveselīgi uzvedības un domāšanas paterni un atrasti jauni, adaptīvāki domāšanas veidi, kas palīdz mazināt ciešanas un bieži vien arī Jūsu pieminētos simptomus - trauksmi, bezmiegu. Parasti terapijas gaitā uzlabojas pacienta paštēls un spēja sevi pieņemt, kā rezultātā mazinās trauksme, uzlabojas attiecības, parādās spēja dzīvot pilnvērtīgāk, notiek personības izaugsme.

 

Lai Jums izdodas atrast sev piemērotu palīdzību!

dr.Treimane