Jautājumi > Atbildes

Atbildes

<< < 3 no 56 > >>

05.07.2017. Viktorija jautā:
Labdien! Man ir ļoti slikts garastāvoklis. Es neko negribu darīt. Ko tas ir nozīmē? Paldies par atbildi!!

Atbilde:

Labdien, Viktorija!

 

Iekšēja tukšuma sajūta ir bieži pētīts fenomens psihoanalītiskajā literatūrā : tam var būt dažādi iemesli un tas sastopams ļoti atšķirīgās dzīves situācijās. Prof. O. Kernbergs par to raksta sekojoši :


" Nepārtrauktības sajūtu laikā un dažādos apstākļos nodrošina integrēta patība un ar to saistītie iekšējās pasaules objekti . Tie nodrošina arī sajūtu par piederību pie cilvēcisku attiecību tīkla, liek justies jēgpilnam, un ļauj sajust vienkāršu " sevis sajušanu" kā pašu par sevi saprotamu, ko var apdraudēt tikai ekstremālas un traumējošas ārējas situācijas.

Kad normālās attiecības starp savu patību un iekšējo objektu pasauli ( integrētās objektu reprezentācijas) kļūst apdraudētas, ko var nosaukt arī tā, ka iekšējie Objekti pamet Self vai tie vispār pazūd, rodas sāpīgi traucējoša subjektīva izjūtas. Starp šīm izjūtām dominē tukšuma un dzīves bezjēdzīguma sajūta, hronisks nemiers un garlaicība, kā arī zūd spēja izturēt vientulību.
Reizēm pacienti apraksta nepatīkamu subjektīvu sajūtu, ko viņi nosauc kā tukšumu. Tipiskos gadījumos tukšums ir kā pamata garastāvoklis, no kura viņi cenšas aizbēgt, iesaistoties dažādās aktivitātēs un izmisīgos pasākumos, lietojot alkoholu un narkotikas, mēģinot sasniegt baudījumu ar seksu, agresiju, ēdienu vai kompulsīvām darbībām, kas vājina iekšējās pasaules sajušanu. Citi pacienti, tieši pretēji , padodas šai tukšuma sajūtai un iegūst tādu kā mehānisku dzīves stilu- ikdienas darbus veicot ar nerealitātes un nejūtīguma, aizmiglotības sajūtu, it kā saplūstot ar dzīviem vai nedzīviem apkārtnes priekšmetiem" .

Ja Jūs vēlētos sevi vairāk izprast, pārdomāt, kas īsti notiek ar Jūsu psihi, tad droši variet vērsties pie speciālistiem psihoterapijas jomā, lai kopā iedziļinātos un saprastu.


Ar cieņu, dr. M. Dubava


03.07.2017. Ede jautā:
Labrīt! Kā lai tiek galā ar sajūtu, ka viss, ko daru, kur esmu klāt, ir nepareizi, tiek sačakarēts? Saprotu, ka viss ir atkarīgs no paša attieksmes, tomēr tā neiederības sajūta ir briesmīga un ir grūti. Skatos uz savu mammu, kā viņa visu laiku rausta,kritizē manus bērnus...diezgan traki. Trūkst cieņas? Tāpat jau saprotu, ka jāiet pie speciālista...jo daudz ko daru kā mamma un tas kaitina. Mammu cienu, mūsu starpā nav naida. Paldies!

Atbilde:

Labdien, Ede!

Vispirms paldies par jautājumu un drosmi to uzdot. Kā jau pati rakstījāt, Jūs nomāc sajūta, ka viss, ko darāt, ir nepareizi un vēl tiek sačakarēts. Tas norāda uz iekšēju konfliktu - vai es varu un drīkstu darīt, kā pati esmu izdomājusi vai man jādara tā, kā pareizi šķiet kādam citam? Vispirms jāsāk ar šīs problēmas apzināšanos un pēc tam ar risināšanu. Psihoterapeits būtu labs palīgs gan kā Jūsu atbalsts, gan palīdzēt pašai saskatīt savu emociju un rīcības motīvus.

Lai Jums izdodas.

Cieņā,

Dr. Aija Kraskura.


01.07.2017. Zane jautā:
Labvakar!Vīramāte uzskata,ka uzvedos neadekvāti un liek meklēt palīdzību,jo ir reizes,kad dusmu iespaidā cērtu durvis,paceļu balsi,taču neko tādu,lai radītu zaudējumus vai darītu pāri sev tuviem cilvēkiem.Šīs dusmu izpausmes parādās brīžos,kad tiek'iztērēta'mana pacietība,taču arvien biežāk tas notiek par sīkumiem,mazsvarīgām lietām.Šobrīd jūtos tā,ka viņa vēlas mani 'pataisīt par slimu',lai mani izšķirtu no vīra.Saprotu,ka reakcija uz emocijām ir pārspīlēta,bet vai tiešām ar mani ir tik slikti?

Atbilde:

Labdien, Zane.

 

Dzīvojot kopā vairākām paaudzēm, bieži mēdz rasties nesaprašānās. Lai Jūs saņemtu atbildes uz saviem jautājumiem, Jums būtu ieteicams vērsties pie psihoterapeita un izstāstīt un izprast individuāli savas jūtas un jūtu izpausmes.

 

Lai veicas.

Dr. Evija Ziemele


18.06.2017. Lauma jautā:
Sveiki vēlreiz! Iepriekš uzdevumu jautājumu par veģetatīvās distonijas ārstēšanu bez antidepresantiem? Liels paldies Jums lar atbildi. Varbūt varat ieteikt speciālistu, kurš būtu kompetentākais manā problēmā? Jo ārsts, kuru apmeklēju šobrīd, vairāk par medikamentiem man ieteikt nespēj..

Atbilde:

 

Labdien, Lauma, vēlreiz!

 

Lauma, dažreiz līdz īstajam ārstam ir garāks ceļš ejams. Jo dziedināšanas procesā īpaši svarīga ir sadarbība, kurā varat justies saprasta, atbalstīta un drošībā, un kurā ārsts var izturēt to, ka uzreiz nevar palīdzēt pacientam.

 

Man ir radies iespaids, bet, iespējams, ka man nav taisnība, ka izjūtat bezspēcību (un dusmas) cīņā ar veselības problēmām. Un tad ir bezgala grūti lūgt palīdzību un izteikt neapmierinātību, ja nav vēlamās sadarbības starp Jums un ārstu.

 

Ieteikt "kompetentāko speciālistu Jūsu problēmā" nozīmētu noņemt visu atbildību no Jums, īsto veselības ceļu meklējot, un šo atbildību uzlikt man. Tas diez vai Jums palīdzēs ilgtermiņā. Tādēļ gribu Jūs iedrošināt turpināt meklējumu ceļu.

 

Ar cieņu,

Dr. Ilona Sprūģe

 

 


17.06.2017. Didzis jautā:
Labdien. Mani kādu laiku nomoka bezmiegs un paaugstināts stress, kā arī nevaru īsti atrast iemeslu lietām ko daru un velmi kaut ko darīt. Man pāris tuvi draugi kuriem ir šīs pašas problēmas ir ieteikuši psihoterapeitu, bet pāzistot manus vecākus viņi teikt kaut ko kā "domā pozitīvāk" vai "vairak kaut ko dari". Tādēļ vēlos jautāt vai nepilngadīgs var pierakstīties pie psihoterapeita vai vismaz dabūt kādus pierādījumus ka viņš ir nepieciešams?

Atbilde:

Labdien, Didzi!

 

Jūsu  īsumā aprakstītās izjūtas šķiet  kādu psihes procesu  izpausme.  Jauki, ka  Jums  ir atbalstoši draugi, kuri iedrošina meklēt palīdzību.

 

Ārsti  psihoterapeiti respektē bērna brīvas izvēles  tiesības, šajā gadījumā   izvēli konsultēties ar psihoterapeitu. Savlaīcigi uzskākta  psihoterapija  var būt ļoti nozīmīgs ieguvums jaunam cilvēkam.

 

Ar cieņu,

Andis Užāns


16.06.2017. Aiga jautā:
Kas ir kodolsajūta? Zinu tikai, ka tā esot kautkāda sevis bāzes sajūta, -- kodolsajūta ir tad, kad vissapkārt ir visādi trauksmaini notikumi, bet manu kodolu šie trauksmainie notikumi neskar Vai varat lūdzu aprakstīt kodola sajūtu? Kam tā līdzinā???man bieži ir trauksmes un bezcerības sajūta. Paldies.

Atbilde:

Sveicināta, Aiga!


Jūs gan uzdevāt, gan reizē atbildējāt uz savu jautājumu.


Ja kodolsajūta ir tad, "kad visapkārt ir visādi trauksmaini notikumi, bet manu kodolu šie notikumi neskar", dzīvē parasti nav sastopama. Tomēr jau mēs visu uztveram, galvenais, kāda ķēdes reakcija notiek pēc tam. Atšķirība veidojas tajā, vai ir iespēja nomierināties, vai satraukums pieaug. Katram cilvēkam ir vājās vietas un notikumi, kas satrauc vairāk. Svarīgi iepazīties ar savas uztveres unikālo dabu un izprast to. Var rakstīt dienasgrāmatu, var aprunāties ar tuvākajiem cilvēkiem, var apmeklēt psihoterapeitu. Tad trauksmes un bezcerības sajūtai varētu izsekot un atrast veidu, kā to mazināt vai pielietot patīkamākās izpausmēs.
Interesanta līdzība ar "psiholoģisko kodolsajūtu " ir šūnas bioloģiskajam kodola aprakstam: " Šūnas kodolam ir noteicošā nozīme dzīvības norisēs, jo tajā atrodas hromosomas( DNS), kurās ieslēgta organisma galvenā iedzimtības informācija. No kodola ir atkarīga šūnas olbaltumvielu sintēze, kas nodrošina visas šūnas dzīvības funkcijas."

Lai veicas sevis izzināšanā!


Ar cieņu,
Dace Tuzika


08.06.2017. Anna jautā:
Labdien, pirms kāda laika jau stāstīju par savu vīramāti, ar nesaprotamām "garīgām" problēmām un jocīgām darbībām... Tagad tām pievienojusies vēl viena-ikreiz, kad ieeju wc, viņa atnāk, parausta durvis, smagi nopūšas un aiziet. Nepārspīlējot, tā notiek katru reizi, kad es ieeju wc un viņai nav nesaturēšana. Viņa tā dara arī tad, ja eju uz wc kaut 2 naktī. Kas tam cilvēkam notiek galvā?

Atbilde:

Labdien, Anna!


Varbūt prātīgākais būtu viņai pajautāt - vai ar to, ka jūs ejat uz "viņas WC" kaut kas nav kārtībā? Tas tiešām neizklausās, ka viņai tieši tajā brīdī arī uz turieni vajadzētu. Drīzāk - varbūt viņai nepatīk, ka kādas durvis tiek aizslēgtas (un parādās kādas robežas, kur viņa tālāk nevar tikt). Varbūt viņa satraucas, vai jums viss kārtībā (un viņa to nevar kontrolēt). Tā nereti jūtas un izrāda protestu mazi bērni.


Pajautājot tā pavisam vienkārši, jūs nonāksiet vistuvāk patiesībai, es domāju. Varbūt jūs lietojat WC pārāk bieži vai izmatojat par daudz ziepju - pēc vīramātes domām. Katram ir savas īpatnības, bet - izsakot tās skaļi, nereti tās izdodas ieraudzīt citā gaismā. Ka varbūt tās nav tik būtiskas. Vai katrā ziņā ieraudzīt, ka - ne visiem ir tā. Ka cilvēki ir dažādi un katram ir savi ieradumi. Jautājums, vai izdodas ar tiem un savstarpēji sadzīvot, lai tas nebūtu traucējoši. Varbūt jums jāpasaka, ka ar šāda durvju pārbaudīšana jums traucē.

Lai jums izdodas!

 

I. Goldšteina


07.06.2017. Diāna jautā:
Labdien! Problēma tāda, ka es esmu kļuvusi agresīva. Tad, kad mani kāds nokaitina līdz pēdējam (mana pacietība ir ilga), es sāku pacelt roku,sist aiz dusmām otru vai skrāpēt un kniebt. Agrāk es tāda nebiju, taču laika gaitā esmu tāda diemžēl kļuvusi un es nezinu, ko ar sevi iesākt. Visbiežāk no manis cieš mīļotais cilvēks. Pieļauju domu, ka pie agresivitātes ir novedusi grūtniecība, taču vainot pilnībā to negribās, jo nu senāk, bērnībā arī nācās ciest no vardarbības ģimenē bieži. Ko iesākt man?

Atbilde:

Labdien, Diāna!


Jūs rakstāt par izteikti pieaugošām dusmām un agresiju,vienlaikus atzīmējot,ka arī pati bērnībā esat cietusi no vardarbības.Jūs atzīstat, ka radāt nepamatotas ciešanas savam vīram,
Dārgā Diāna,Jūs atklājat,ka esat pacietīga,proti,ļaujat dusmām sakapināties līdz maksimumam,kam seko''izlāde''-agresija.Jūs esat gan cietēja gan agresors un ''spēlē''iesaistat arī savus tuvākos,raisot viņos līdzigas sajūtas.
Šāds scenārijs nav nejaušība un cēloņi tam meklējami pagātnes pārdzīvojumos.Lai labāk saprastu notiekošo vēlams, meklēt psihoterapeita palīdzību.
Grūtniecība var paasināt Jūsu sajūtas un padziļināt sudepresīvo stāvokli un visus iepriekš minētos simptomus,tādēļ profesionāla palīdzība Jums sniegs patiesu atvieglojumu

.
Vēlot veiksmi sevis atklāsmē,ar cieņu:

dr.Inta Petuha


07.06.2017. Studente jautā:
Sveiki! Tad kad bieži norāda kļūdas,lai gan ir tādas lietas, kas nav pa spēkam. Tad, kad man ir par daudz tā aizrādīšana,it īpaši, ja tajā dienā jūtos slikti un vēl man aizrāda par kļūdān, tai skaitā jautājot, "kas tā dara?", es palieku diez gan asa savos vārdos, pat saku otram, ka pats var darīt, un es tā daru. Vai tas ir normāli, ka tā reaģēju? Vai ar mani viss kārtībā, ka tā reaģēju?

Atbilde:

Labdien!

 

Kritika vienmēr ir ievainojoša, īpaši nepamatota kritika, kas var ierosināt dusmas! Ja jūtīgums uz kritiku ir pārāk liels, tas var radīt problēmas, piem., nesaskaņas ar kolēģiem, grūtības iekļauties darba kolektīvā, biežas darba vietas maiņas. Ja situācija, kuru Jūs aprakstāt, ir pieredzēta ar dažādiem cilvēkiem, dažādās dzīves situācijās, tas var norādīt uz iespējamu personības problēmu, ko var risināt psihoterapijā.

 

Ar cieņu,

 

Dr. Rolands Ivanovs.


06.06.2017. Lauma jautā:
Sveiki! Ārsts uzstādījis diagnozi-veģetatīvā distonija. Pazīmes-bailes no vemšanas (pat līdz panikas lēkmēm), bieži pat nelaba dūša - pēc ēšanas/satraukumā/esot sabiedrībā/vīrusu laikā.Fizisku problēmu nav, ir apmeklēti dažādi ārsti. Dēļ šīm izjūtām esmu atteikusies no alkohola, trekniem ēdieniem, u.c. faktoriem, kas var izraisīt nelabu dūšu.Šobrīd lietoju recepšu medikamentus, kas novērš nelabu dūšu, bet tas nav ilgtermina risinājums.Vai šo var novērst bez AD??

Atbilde:

 

Labdien, Lauma!

 

Vispirms gribu precizēt Jūsu jautājumu: jautājat, vai var veģetatīvās distonijas simptomus novērst bez antidepresanta (AD)?

 

Ja tāds ir jautājums, uz ko meklējat atbildi, tad teikšu, ka var. Bet tas ir daudz grūtāk kā ar medikamentozo terapiju (antidepresantu). Paskaidrošu, kādēļ. Veģetatīvā distonija ir ilgstoši ārstējama, un balstās uz labu sadarbību starp cilvēku, kas cieš, un ārstu. Svarīga ir laba tā saucamā terapeitiskā alianse, lai Jūs kopā ar speciālistu varētu izprast savas bailes. Bailes no konkrētām lietām un konkrētos apstākļos ir tikai simptomi - tomēr ļoti mokoši un dzīves kvalitāti samazinoši. Bailes rada psihes neapzinātā daļa, kurā mājo Jūsu iekšējie konflikti, kurus mēģināt apzināties var tikai psihoterapijā. Medikamenti neārstē šos konfliktus. Medikamenti ieteicami, lai palīdzētu Jums īslaicīgi, piemēram, kā minējāt par zālēm pret vemšanu. Ar antidepresantiem ir mazliet savādāk, prasmīgi un tieši Jums piemeklēts antidepresanta kurss var ietekmēt pozitīvā veidā savstarpējās attiecības starp nervu šūnām smadzenēs, to mūsdienu neirozinātnē sauc par neiroplasticitāti. Ar smadzeņu magnētiskās rezonanses attēliem ir pierādīts, ka pagātnes traumas, trauksmes, depresiju un panikas stāvokļi izmaina nervu šūnu savstarpējās attiecības ne tajā labākajā virzienā un pat noteikti smadzeņu rajoni ir samazināta tilpuma. Te būtu antidepresantam ko darīt lietas labā. Otrs aspekts, kādēļ būtu vērts apspriest ar ārstu antidepresanta lietderību - kad cilvēku ir pārņēmuši nepatīkamie simptomi, sevis izpētei un refleksijām nav ne spēka, ne telpas, antidepresants var samazināt trauksmi un dot lielāku iespēju vairāk koncentrēties uz sevi, uz to, ko es vēlos, kas man dzīvē nepatīk, nevis uz mokošajiem simptomiem.

 

Pie veģetatīvās distonijas Jums var būt noderīgi zināt: 1) ka svarīgi vispirms atrast ārstu, ar kuru Jūs jūtaties ērti un varat strādāt psihoterapijā 2) psihoterapijas sākumā etapā koncentrēšanās uz simptomiem ir normāls ārstēšanās posms (ar vai bez antidepresanta - tas ir Jūsu izvēlē, ārsts Jums palīdzēs atrast Jums labākās zāles, sniegs Jums atbalstu un informāciju) 3) tālākā gaitā psihoterapijas mērķis ir sevis izpēte un te katram savs ceļš ejams. Speciālisti un zinātne ir vienisprātis - ja no simptomiem ne vienmēr var pilnībā atbrīvoties uzreiz vai tos nomaina citi simptomi, tad adaptācija un savādāks skatījums uz veselības traucējumiem gan ir panākams. Kad izpratīsiet, ka organisms reaģē adekvāti uz Jums neadekvātu/ām situāciju/ām, tad arī situāciju spēsiet pati saviem spēkiem ietekmēt un simptomi pazudīs.

 

No sirds novēlu Jums atrast labāko risinājumu priekš sevis!

 

Ar cieņu,

Dr. Ilona Sprūģe

 


05.06.2017. Anonymous jautā:
Labdien! Aprīļa sākumā skolā (8. klase) bija jāraksta ļoti svarīgs darbs. Bija arī jāuzstājas, tāpēc uztraukums bija milzīgs. Darbu nokārtoju normāli un daļēji veiksmīgi tiku galā ar stresu, taču kopš tās reizes mani ir daudz vieglāk uztraukt. Pirms tam biju daudz maz mierīgs cilvēks, taču tagad iekšā nepārtraukta trauksme un sastresojos par sīkumiem. Vai tas varētu būt tieši šī kontroldarba dēļ vai tam drīzāk ir cits iemesls, saistīts ar citām problēmām?

Atbilde:

Sveiks, jaunais cilvēk!


Tavā vēstulē aprakstīti notikumi šā gada pavasarī, pēc kuriem sākusies ievērojama trauksme. Lai atbildētu uz Tavu jautājumu - vai trauksme sākās kontroldarba dēļ kontroldarba dēļ, vai tai ir cits iemesls, man gribas Tev jautāt:
• Kāpēc šis kontroldarbs Tev bija tik nozīmīgs? Vai tas varēja izmainīt Tavu likteni?
• Kāda loma bija sekojošai mutiskai prezentācijai?
• Vai šis notikums bija traumatisks? Saistīts ar spēcīgām negatīvām jūtām? Ja jā, tad kādām - kaunu, bailēm, dusmām?
• Vai Tu saņēmi negatīvu reakciju no skolasbiedriem vai skolotāja?


Tev šobrīd varētu būt 15-16 gadi. Tas ir vecums, kad pusaudzis sāk vērot un vērtēt savu izturēšanos un salīdzināt sevi ar citiem cilvēkiem. Tas saistās arī ar sevis kontrolēšanu. Stresa situācijā spēja apzināti kontrolēt sevi un apkārtni var ievērojami samazināties. Tev jāapzinās savu ķermeņa pozu, savu balsi, stāstītā saturu, jātiek galā ar vizuālo informāciju, vienlaikus jāuztur kontaktu ar auditoriju. Gribas arī atstāt harizmātiska cilvēka iespaidu. Tas var radīt grūtības pat pieredzējušam lektoram.
Tavs pubertātes vecums nes līdzi trauksmi un psihosomatiskus simptomus.


Es Tev ieteiktu aiziet pie pusaudžu psihoterapeita un pārrunāt šo notikumu.
Ļoti ieteicama būtu grupas terapija. Tu uzzinātu, ka daudzi vienaudži cieš no līdzīgām problēmām, tās ir universālas un ar tām iespējams cīnīties. Tu pierastu runāt citu cilvēku priekšā, skolas prezentācija šķistu tīrais sīkums.


Lai Tev veicas!
Ar cieņu
Dr. Zaiga Blaua


02.06.2017. Zinātkārā jautā:
Labdien! Pēdējā laikā stipri interesējos par pašanalīzi, sekoju līdzi savām sajūtām, koncentrējos uz emocijām un to iemesliem utt. Vai varat ieteikt kādu interesantu (ne pārāk sarežģītu), viegli pieejamu literatūru par psiholoģijas tēmām un tamlīdzīgām lietām? :)

Atbilde:

Labdien, Zinātkārā!


Varu Jums ieteikt kādu no trim nesen izdotām grāmatām:
1) Arkādijs Pancs "Sarunas par laimi" (Izdevniecība Zvaigzne ABC, 2015)
2) Stīvens Gross "Psihoanalītiķa piezīmes" (Izdevniecība Zvaigzne ABC, 2016)
3) Daniels Sīgels "Apzinātība" (Izdevniecība Jumava, 2016)


Ar cieņu,
dr. Monta Vasiļevska


02.06.2017. Роман jautā:
Здравствуйте,Спасибо за ответ на мое письмо от 20-05-2017,хотелось бы уточнить возможны ли в клинике денежные вложения за психотерапевтическую помощь по частям? Я инвалид 2-й группы и живу один.Родных у меня нет.От денежных вложений не отказываюсь и готов подписать Соглашение.

Atbilde:

Добрый день, Роман!

Для этого надо связаться с клиникой и задать им этот вопрос -

info@vivendicentrs.lv или info@psihosomatika.lv

 

C уважением,
др Тарас Иващенко.


26.05.2017. Ilze jautā:
Labdien. Dēlam 15 gadi.Paziņo,ka grib iet mācīties tālmācībā,jo skolā esot skaļa atmosfēra,nevarot mācīties.Lai ticot viņam,būšot ļoti labas sekmes.Interese dators.Skolā sekmes labas.Ko darīt,mēs abi ar vīru strādājam,iznāk dēlam būt vienam mājās!Par varītēm grib tālmācībā. Paldies.

Atbilde:

Labdien, Ilze,

 

Paldies par jautājumu.Raugoties no speciālista skatu punkta, izskatās, ka Jums un dēlam nepieciešama palīdzība, lai labāk saprastu radušos situāciju.Pirms pieņemat lēmumu par vienu vai otru apmācības veidu , būtu jāsaprot iemesli , kāpēc dēls grib mācīties tālmācībā un kādas tam varētu būt sekas.Lopā ar psihoterapeitu varēsiet izanalizēt šo situāciju Jums un dēlam par labu.15. gadu vecums ir ļoti sarežģīts gan attiecībās ar citiem, gan attiecībās ar sevi.Iespējams, ka dēls Jums mēģina pateikt, ka viņam nepieciešama palīdzība.

 

Novēlu Jums atrast savu speciālistu un veiksmīgi rast risinājumu-

 

Ar cieņu-

Dr.Silvija Lejniece


26.05.2017. Eva jautā:
Sakiet luudzu, vai ir kaadas grupas cilveekiem, kas cietushi no sociopaatiem/psihopaatiem?

Atbilde:

Labdien, Eva!

 

Manā rīcībā nav informācijas par šādu specifisku grupu darbību. Iesaku Jums vērsties, piemēram, centrā Dardedze vai, piemēram, resursu centrā Marta!

 

Lai veicas!

dr. Tija Vanaga


25.05.2017. Jānis Vilcins jautā:

Labdien!!

Grūti kau ko tādu prasīt , ko darīt ja sieviete nevēlas mīlēties?? Man 28 gadi mes dzīvojam kopā jau 5 gadus , mums ir 4 gadus vecs puisis :) No sakuma mums viss bija labi , pat perfekti, es domāju nu vot es to īsto atradu! Tad piedzima mums dzekins , bet viņai bija grieziens , nedzemdēja dabiski , mes bijām laimīgi , ka mums vis forši sanāk, un tad vis sākās ,es negribu,nevēlos ,un tll.jai pagāja 4 gadi,  mums bija moz 5 reizes, par seksu vinai nepatīk runāt,ko darīt man ??


Atbilde:

Labdien, Jāni!

 

Saprotu Jūsu izmisumu, jo šai jomā Jums nākas sastapties ar nesaprotamu atraidījumu no, iespējams, tuvākā cilvēka savā dzīvē. Pie kam, tas notiek atstājot Jūs neizpratnē par iemesliem... Rezultātā cieš viena no svarīgākajām jomām dzīvē - seksuālā.

Situācijās, kad nesapratne ir problēmas pamatā, labākais risinājums ir pāru terapija, kad jums ir kāds, kas palīdz vienam otrus sadzirdēt un saprast.

Ja nu kādu iemeslu dēļ tā nav iespējama, varu ieteikt meklēt psihoterapeita, seksologa vai kāda cita Jums uzticama starpnieka palīdzību vienam. Tas noteikti ļaus labāk saprast sevi, varbūt arī Jūsu partneri.

 

Ar cieņu,

dr. Elmārs Vārpa.

 


20.05.2017. Роман jautā:
Здравствуйте! После того как в 2008 году лишился места работы,а там я отработал более 20 лет,меня стали посещать видения из детдомовсого детства.В 2010 году у меня был инсульт и видения обострились.По совету психолога из Государственного агентства социальной интеграции мне нужен психотерапевт с которымя смогу решить проблему своих видений.

Atbilde:

Здравствуйте!

На нашем сайте www.arstipsihoterapeiti.lv -Вы можете выбрать специалиста, который Вам больше нравится.
Все психотерапевты прошли личную терапию и сертифицированы. Имеет смысл сделать выборку терапевтов, которые вам понравились и отвечают профессиональным критериям (которые вы сами же для них и установили) и сделать "контрольные" звонки. Позвонить и поговорить с терапевтом (паралельно отмечая, как вы чувствуете себя в процессе разговора).
Еще один эффективный способ выбрать своего терапевта - прийти к нескольким специалистам на "оценочный визит". И далее исходить из собственного самочувствия. На начальном этапе это времяёмкая процедура, требующая определенных денежных вложений, но в долгосрочной перспективе она окупается слихвой.

Желаю удачи!


С уважением,
др Тарас Иващенко


17.05.2017. Sabīne jautā:
Labdien! Nu jau kā divus gadus sadzīvoju ar veģitatīvo distonoju, dzeru arī antidepresantus. Bet šķiet, ka nekas nelīdz. Panikas lēkmes sākas pavisam pēkšņi. Es varu sēdēt mājās pie TV un sajust dedzināšanu krūtīs, pulsa paatrināšanos, elpas traūkumu. Ir pat vemšana un caureja. Nesaprotu, ja dzedu zāles, vai šim visam nevajadzētu norimt? Ir pat bijis tā, ka darba laikā jāiet prom.no darba un jāsēž uz zilās lapas, jo vairākas dienas no vietas ir slikti. Paldies jau iepriekš par jūsu atbildi!

Atbilde:

Labdien,Sabīne!


Jā, tas, kā Jūs aprakstat situāciju, liek domāt, ka Jūs joprojām ciešat no panikas traucējumiem.. Iespējams ir nepieciešama medikamentu korekcija.., to jāizvērtē Jūsu ārstējošajam psihiatram.  Un tomēr, jāatzīmē, ka neviens medikaments nedod 100% efektu, kādēļ ir ļoti svarīgi strādāt arī paralēli psihoterapijā un tieši panikas traucējumu gadījumā, ļoti iesakāma būtu kognitīvi/biheiviorālā psihoterapija.


Ar cieņu
Dr.R.Cedriņa, psihiatre,psihoterapeite


08.05.2017. Viki jautā:
Labdien! Es sveru 71 kg un mans augums 168 cm. Es katru dienu daudz ēdu. Es visu laiku domāju tikai par pārtiku. Man neko vairāk nevajag. Varbūt man ir depresija? Paldies par atbildi!

Atbilde:

Labdien, Viki,

 

Pat, ja ir sajūta, ka 'neko vairāk nevajag', Jūsu jautajums liecina , ka Jūsos ir arī uz izaugsmi vedošā daļa, kas nojauš - dzīvot tikai ēdienam - diez vai tā ir cilvēka sūtība.
Tāpēc gribas iedrošināt Jūs turpināt uzdot sev jautājumus. Vai ēdiens ir vienīgais, kas var Jūs 'piepildīt' ? Vai pazīstat citus veidus, kā gūt gandarījuma sajūtu? Veselīgus, attīstošus, nekaitīgus veidus.
Ja pārdomas un veselīgu stratēģiju meklēšana patstāvīgi nevedas viegli, iedrošinātu Jūs doties pēc palīdzības, jo jā, pārēšanās var būt arī depresijas izpausme.

 

Cieņā,

dr. Ilze Treimane


06.05.2017. Katrīna jautā:
Labdien! Kādu laiku (ap. 2 mēn.) apmeklēju psihodrāmas grupu, kas man ir daudz palīdzējusi tikt skaidrībā ar sevi. Taču grupa jau sākumā bija paredzēta īstermiņā jeb tikai divus mēnešus, reizi nedēļā. Tuvojas pēdējā nodarbība un es sāku krist panikā. Esmu ļoti pieķērusies grupas vadītājai un man šķiet, ka bez turpmākas satikšanās nespēšu tikt galā ar savām emocijā. Ko man darīt, lai vieglāk pārdzīvotu nodarbību beigšanu?

Atbilde:

Labdien, Katrīna!

 

Apsveicami, ka tik īsā laikā Jums ar grupas palīdzību ir izdevies par daudz ko "tikt skaidrībā par sevi"! Tomēr laikam daudz kas vēl nav atrisināts, piemēram, Jūsu aprakstītās šķiršanās grūtības un grūtības tikt galā ar savām emocijām. Šķiršnās sāpes ir vienas no sāpīgākajām, tāpēc ieteiktu turpināt iesākto, turpināt izprast sevi, izstrādāt tās situācijas, kas traucē veiksmīgi dzīvot un darboties, respektīvi, turpināt psihoterapiju - vai tā ir grupu terapija (psihodrāmas, psihodinamiskā utt.), vai individuālā terapija, bet ieteiktu meklēt ilgtermiņa, jo svarīgi ir tikt galā ar to, kas Jums traucē.

 

Ar cieņu
dr. Velga Sudraba