Jautājumi > Atbildes

Atbildes

<< < 3 no 45 > >>

07.10.2015. monika jautā:
mana meita sūdzas par uzmācīgu kolēģi.kolēģis atļaujas visādas vaļības,spiež viņu stūrī,lauž viņai rokas un mēģina viņu nobučot.Meitai šis tips ir pretīgs.Viņa ir teikusi par šī kolēģa uzvedību arī priekšniekam,bet tas tikai par to visu iesmej.Vai varat dot kādu padomu,kā ar šādiem tipiem var tikt galā?

Atbilde:
Labdien, Monika!

Pēc Jūsu vēstules var saprast, ka Jūs vēlaties" padomu kā tikt galā" Jūsu meitai ar kolēģi darbā, kurš tuvinās viņai, paužot uzvedībā savas erotiskās vēlmes,"uzbāzīgi" pārkāpjot Jūsu meitas" robežas". Izklausās, ka Jūsu meita gan jūtas citādi kā šis kolēģis, bet nav rakstīts tieši kā vai ko saka viņam pati.

 

Izklausās, ka, iespējams, pati jūtas bezspēcīga kolēģa uztveres un uzvedības priekšā kā iedzīta stūrī. Iespējams, līdzīgi jūtas arī priekšnieka uztveres priekšā, kurš ,,tikai iesmej par to" un mājās tikai „sūdzas" Jums.

 

Jums, sarunājoties ar meitu, būtu svarīgi palīdzēt noskaidrot un saprast meitai, kā viņa jūtas brīdi, kad kolēģis tuvojas.Vai viņa izjūt nemieru, samulsumu, iespējams, bezspēcību, bezspēcīgas dusmas, nepatiku, neapmierinātību, dusmas? Ja viņa tā jūtas,tad kāpēc nepaļaujas uz tām, tās paužot vārdos vai uzvedībā?

Ar ‘'šādiem tipiem var tikt galā" iejūtoties un saprotot, kā jūtas arī „tips". Iespējams, šajā gadījumā vīrietis arī nespēj runāt ar Jūsu meitu par to, kā viņš jūtas( iemīlējies?) un ko viņam vajag( vajadzība pēc tuvības, seksuālas vajadzības?), bet tās izpaužas tikai uzvedībā.Diemžēl arī nevietā - darbavietā. Viņš, iespējams, neiedomājas , ka meita jūtas citādi vai arī nedzird no viņas, ka jūtas citādi vai arī neredz vai nespēj redzēt meitas uzvedībā to. Morāla pārākuma izjūta šajā gadījumā nepalīdzēs.

 

„Šādi tipi" ik pa laikam būs viņas apkārtnē dzīvē, drīzāk būtu nepieciešams kaut kā konstruktīvi pateikt kolēģim,pirms tam noskaidrojot sevī, tieši kā pati jūtos. Nedomāju, ka meitai nepieciešams padoms vai pieredze, ka kāds cits pasaka viņas vietā. Viņai nepieciešama drīzāk skaidrība par savām izjūtām un paļaušanās pašai uz sevi, pastāvot par savām „robežām". Konstruktīvas dusmu jūtaspalīdz pastāvēt par savām atšķirīgām jūtām un

pozīciju. Vienīgi Jūs varētu kopīgi padomāt, kā tieši pateikt un iedrošināt viņu.

 

Ja meitai rodas grūtības tikt skaidrībā par jūtām, tad, iespējams, būtu jāpēta dziļāki iemesli tam.

 

Ar cieņu,

dr. Inga Pētersone


04.10.2015. Daina jautā:
Labdien es gribetu jautat vai tas ir normali vai labi kad es biezi domaju par savu tevu kuru nekaad dzive nesmu satikusi un redzejusi Tas ir ta kad nebiju piedzimusi manu tevu nogalinaja man to izstastija mana vecamma bet es nekadigi nespeji par to nedomat vai varat pateikt ko man darit un kapec man ta ir.

Atbilde:
Cien. Daina!

Varbūt izklausīsies banāli, bet vecāku tēls ir ārkartīgi svarīgs katram cilvēkam. Tēva tēls priekš sievietes arī ir diezgan nozīmigs.
Ja tieša kontakta nebija, un nav reālu atmiņu, tad par šo tēlu parādas diezgan liela telpa fantāzijam. Lai sakārtotu sevi un justos harmonijā ar sevi un pasauli, iesaku Jums izmantot psihoterapiju, kur Jūs varēsietiziet cauri Jūsu iekšējiem konfliktiem, fantāzijām un iespējams bailēm un sērām.

Ar cieņu,
dr Tarass Ivaščenko


29.09.2015. Marta jautā:
Atklāju, ka pastāv tāda slimība kā dermatilomānija, kas ir viena no tā saucamajiem OCD paveidiem, bet latviešu valodā par to prakstiksi nav informācijas. Ciešu no tās jau varāk kā 15 gadus, bet tikai tagad uzzināju, ka tas tiešām ir kaut kas nopietns. Es knibinu ādu uz visa ķermeņa, nespēju to kontrolēt, it sevišķi uz sejas. Protams, ka paliek pēdas un tad ir ļoti mokoši, tāpēc saprotu, ka man vajadzīga speciālsta palīdzība, tikai nezinu īsti, pie kā vērsties?

Atbilde:
Labdien, Marta!

Tas ir labi, ka Jums ir vēlme sev palīdzēt, pirmais solis jau ir sperts, meklējot informāciju par traucējumiem.
Es ieteiktu Jums griezties pie psihoterapeita vai psihiatra, lai precizētu diagnozi un noteiktu simptomu smagumu.
Palīdzība var būt psihoterapeitiska vai arī kombinācijā ar medikamentiem.
Varbūt Jūsu gadījumā var pamēģināt kognitīvi biheiviorālo terapiju, kas Latvijā ir pieejama.

Ar cieņu, Dace Jansone.


28.09.2015. Sevis meklētāja jautā:
Sveiki! Vēlējos uzzināt vai man ir nepieciešama psihoterapeita palīdzība, ja 25 gadu laikā esmu vismaz kādas 100 reizes domājusi par dzīves izbeigšanu, bet to neesmu izdarījusi. Lieta tāda ,ka pat jūtoties labi dažreiz ieraugot manas antibiotikas ,priekš muguras sāpēm, iedomājos, kas notiktu ja tās visas es izdzertu, bet protams to nedaru. Pat ir tādas kā vīzijas ka uz ielas ,kāds uzbrūk un mani sadur vai sašauj.

Atbilde:

Sveiki, Sevis meklētāja!

 

Atbilde varētu būt divējāda, atkarībā no simptoma intensitātes: ja impulss sevi nogalināt un uzmācīgās vīzījas ir tik spēcīgas, ka knapi noturieties tām pretī, tad ir nepieciešamība pēc palīdzības.


Ja savās domās tikai spēlējaties ar iedomām- kā būtu, ja to izdarītu, un vīzijas ir netraucējošas, tad var būt interese un aizrautība papētīt, no kurienes jūsu prātā tādi agresīvi impulsi. Tad variet greizties pie psihoterapeita ar vēlmi sevi pētīt un saprast.

 

Novēlu turpināt sevi meklēt!

Dr. Maija Dubava


25.09.2015. Ilva jautā:
Labdien! Man ir 21, jau kādu laiku cīnos ar depresiju. Domāju par terapiju, taču finansiālā situācija nekad nav bijusi tik spīdoša, lai varētu to atļauties. Diemžēl tagad esmu iekāpusi tādā kā bedrē pēc divām sāpīgām šķiršanās reizēm divu mēnešu laikā. Īsti nezinu, ko darīt. Patiešām labi man nav bijis kopš 17 gadu vecuma. Dažreiz stundām ilgi nevaru piecelties no gultas, nav apetītes, agrāk mēdzu darīt sev pāri un domas šad un tad atgriežas pie tā, kā izejas no nejūtības.

Atbilde:

Labdien, Ilva!

 

No Jūsu apraksta nevaru spriest par Jūsu sliktās pašsajūtas dziļākiem cēloņiem, grūti spriest arī par to, cik spīdošai jābūt finansiālai situācijai, lai atļautos konsultāciju pie speciālista kādu citu maksājumu vietā.

Jā, diemžēl Latvijā psihoterapija ir maksas pakalpojums.

Tomēr Krīžu centros ir pieejama psihologa palīdzība.

Daži Latvijas Ārstu biedrības sertificēti psihoterapeiti strādā grupas terapijā, kas ir ievērojami lētāka.

Psihoterapija pie apmācībā esošiem psihoterapeitiem ir lētāka.

Ārsts psihiatrs Jūsu rajonā varētu Jūs konsultēt par valsts apmaksātām ārstēšanas iespējām un , iespējams, ieteiktu medikamentus. Arī ģimenes ārstiem ir pamatzināšanas emocionāla atbalsta sniegšanā.

 

Ceru, Jums izdosies atrast sev palīdzību.

Dr. Dace Cerava


22.09.2015. ina jautā:
labdien! ko nozīmē neracionālās bailes?

Atbilde:
Labdien INA!

Irracionālas parasti ir fobijas. Bailes no tīģera vai laupītāja ir racionālas, bet fobija no zirnekļiem, pelēm, tirgus laukumiem, kosmiskām katastrofām, skaitļa '13', melnā kaķa u.c. skaitās irracionālas, par cik no šiem objektiem neizriet reāli draudi. Drauds ir tikai iedomāts un iziet no cilvēka zemapziņas iekšējās pasaules, lai gan cilvēks pats iluzori uztver draudus kā reālus. Tādas irracionālas bailes ārstē ar psihoterapiju.

Cieņā
Artūrs Utināns
RSU Psihosomatikas klīnikas virsārsts.


21.09.2015. Merija jautā:
Labdien! Man ir 26 gadi, pēdējo 5 mēnešu laikā kādas 6 reizes biju pie vienas psihoterapeites Rīgā (vārdu un uzvārdu nevēlos atklāt). Viņa konstatēja, ka man ir ieildzis pusaudžu vecums un ir neirotiski traucējumi. Vienā no konsultācijām viņa aptuveni pusstundu no pusotras stundas laika runāja par karadarbību Ukrainā, citā konsultācijā aptuveni pusstundu runāja par bēgļiem no Sīrijas, paužot arī savu attieksmi, nedaudz aizskarot mani, jo esmu citas tautības. Vai psihoterapeite var šādi rīkoties?

Atbilde:
Labdien Merija,

Paldies par jautājumu.Izskatās, ka Jums ar psihoterapeitu izveidojušās sarežģītas attiecības kuras būtu vērtīgi pārrunāt savā starpā. Kopā saprotot vilšanās un dusmu cēloņus un to izrunājot var izveidoties jauns terapijas pavērsiens un resurss tālākai sadarbībai.Ja , pēc Jūsu vēstules spriežot,Jums ir radusies situācija ka psihoterapeta un Jūsu uzskati nesakrīt, atnesot vilšanos un cerēto nesniedzot kā arī šāda saruna nav iespējama., jāvēršas pie cita speciālista.Ceļš pie sava terapeita dažkārt ir garāks nekā cerēts.

Lai Jums izdodas-

Ar cieņu-

Dr.Silvija Lejniece


20.09.2015. Anna-Lija jautā:
Pēc kārtējās nesaprašanās ar mammu, pārrunājot situāciju ar draugu, nonācām pie iespējama secinājuma, ka mana mamma ir sociopāts. Jau pēc dzimšanas viņa mani atdeva audzināšanā vecmāmiņai, tikāmies reti - apm., reizi gadā. 12 g. vecumā sāku dzīvot ar vecākiem kopā, bet pagājuši 16 g. un viņa mani joprojām īsti nepielaiž sev, nekad nēesmu pietiekami laba, viss jādara pēc viņas prāta... Varbūt patiesībā viņa ir psihiski nevesela. Kā es šo varētu konkrētāk noskaidrot?

Atbilde:
Labdien, Anna-Lija

Vispirms Jums pašai būtu jāsaprot, kāds būs Jūsu ieguvums uzzinot, ka Jūsu mamma, iespējams, ir psihiski nevesela. Lai to noskaidrotu, mammai pašai ir jādodas pie ārsta ar savām konkrētām sūdzībām. Lai, savukārt, Jūs pati izprastu savas jūtas, domas, atrisinātu neskaidros jautājumus par savām attiecībām ar mammu un savu bērnību, varu ieteikt meklēt psihoterapeita palīdzību. Ja mamma piekrīt, varu ieteikt risināt šos jautājumus kopā ģimenes psihoterapijā.

Risinājumu atrast vēlot,

dr.Evija Ziemele


19.09.2015. Antra jautā:
Labdien, Vēlējos uzzināt, pie kādiem terapeitiem šobrīd ir iespēja iet grupas terapijā. Paldies, Antra

Atbilde:

Labdien, Antra!
Jūs varat pieteikties pie dr. Tijas Vanagas vai dr. Velgas Sudrabas, ja vēlaties apmeklēt grupu terapiju.

 

Dr.  Monta Vasiļevska

 


18.09.2015. Airis jautā:
Labdien! Sakiet lūdzu ja vēlos pie jums iet kopā ar sievu lai kautko mainītu bet viņa šķiet ka baidas un nevēlas iet jo uzskata kā uzreiz visi uzskatot kā viņai ar galvu nav kārtībā un kā pie psihiatra ejot tikai pustrakie kā lai ieskaidro pretējo?palīdzēt viņai jo viņa kopš ļoti tuva radinieka nāves kļuvusi ļoti nervoza tas jau ilgst vairākus gadus, runāt īpaši ar nevienu nevēlas, uz datumiem kad mirušajam bijusas jubilejas un miršanas datums tad gandrīz katru men raud gandriz visu dienu.

Atbilde:

Labdien, Aivi!
Paldies par Jūsu jautājumu!Jauki, ka vēlaties palīdzēt tuvam cilvēkam!Jūs esat novērojis,ka sievas veselība pasliktinājusies pēc īpaši svarīga cilvēka zaudējuma.Jūsu aprakstītie simptomi atbilst depresijas ainai,kas ir pilnīgi adekvāti,ņemot vērā viņas ilgstošās ciešanas un neizsērotās sēras.
Īpaši grūti samierināties ar zaudējumu,ja tas bijis pēkšņs-iepriekš neparedzams,negaidīts.Saprotu,ka Jūs satrauc sievas veselība,kas viņai arī būtu jāsaka.Iesakot apmeklēt psihoterapeitu.lai viņai klūtu vieglāk un arī Jūs justos labāk
Viņa tiešām nav ''pustraka''.bet cilvēks ,kurš zaudējis tuvu cilvēku un tad ,nereti,grūti vienatnē tikt gala ar šo ''sāpi''Ir kaut kas, kas neļauj viņai īsti ''šķirties''no aizgājēja.Izzinot notikušā detaļas Jūsu sievai varētu loti labi palīdzēt. Tuvinieka zaudējums ir emocionāli piesātināts notikums, kurā ir daudz negatīvu emociju.,kuras ''izstrādājot'',palicēji var turpināt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.


Vēlot veiksmi un veselību;

ar cieņu dr.Inta Petuha


16.09.2015. Santa jautā:
Labdien! Esmu mazliet satraukta un noraizējusies. Ļoti bieži sapņos redzu, ka līdz baltkvēlei strīdos ar savu mammu. Šie strīdi ir sacelšanās pret mātes gribu un ir ļoti smagi. Rezultātā es izjūtu spēcīgas dusmas un aizvainojumu. Arī pamostoties jūtos nomākta. Dzīvē mums ļoti ilgi nebija pārrauta tā saucamā "nabas saite", līdz dienai, kad es pateicu, pietiek. Rezultātā gadu nekontaktējām,bet tagad, itkā, viss ir sakārtojies, taču parādījušies šie regulārie strīdu sapņi. Kā reaģēt uz tiem?

Atbilde:

Labdien, Santa!

Sapņi, kas atkārtojas, bieži liecina, ka pastāv neapzinātas spēcīgas jūtas, kas parādās sapņu scenāriju veidā. Ne vienmēr tēli sapņos atbilst tiem pašiem tēliem tagadnē, bet tie atklāj Jūsu jūtas,- dusmas un aizvainojumu, arī agresiju un bezspēcību. Psihoterapeits var palīdzēt saprast, kā notikumi sapņos varētu būt saistīti ar Jūsu dzīvi šodien un palīdzēt atrisināt iespējamās problēmas.

Ar cieņu,

Dr.Guntra Zariņa


15.09.2015. Krista jautā:
Labdien! Manam 3 gadigajam delinam ir saskarsmes problemas ar citiem berniem.Ja ir kada situacija,kad kads berns vinam ko pasaka,kas manam delinam nepatik,vins ir spejigs sim berninam iesist,pagrust. Gimene savstarpeji ar konfliktu nav,lidz ar to nespeju sobrid izprast,kapec vina riciba ir sada. majas runajam,ka otram pari darit nedrikst,ka otram sap,ka vinam tacu ari nepetiks,ja vinu kads grudis,vai sitis.Kad delins saka iet darzina,vinu patstavigi abizoja,vai ta varetu but ka trauma?

Atbilde:
Labdien, Krista!

 

Atbildot uz Jūsu jautājumu- jā, bērns var kļūt agresīvs, ja pret viņu izturas agresīvi vai vardarbīgi. Sekas tam ir tādas, ka bērns neprot vairs atšķirt agresīvu attieksmi pret sevi no neagresīvas. Uz neagresīvu komunikāciju viņš automātiski reaģē kā uz agresīvu. Runājoties ar bērnu, jums ir jāmāca viņam, kā atšķirt, kad pret viņu izturas agresīvi, kad -nē. Ka, piemēram, otra bērna atšķirīgs viedoklis nav agresijas izpausme pret viņu, ja vien atšķirīgais viedoklis netiek uzspiests ar varas (fiziskas vai emocionālas) palīdzību. Jāpalīdz bērnam saprast, kā viņš jūtās, kad citi saka lietas, kurām viņš nepiekrīt,- tas ir, bērnam jāmācās atpazīt, ka viņš kļūst ļoti dusmīgs, kad citi nedara vai nedomā pēc viņa prāta. Un tālāk jāmāca šīs dusmas likt lietā konstruktīvi risinot konfliktus, nevis grūstoties vai sitot. Tas nozīmē, ka sarunājoties, jūs nevis sakāt bērnam, ko nevajag darīt ( nevajag sist, nevajag grūst), bet pastāstāt, ko vajadzētu darīt. Piemēram: „Tu vari pateikt otram bērnam, ka tu viņam nepierīti...", „Ja viņš nav ar mieru spēlēt tavu spēli, bet tu savukārt negribi iesaistīties viņa rotaļā, tad vai nu jums jāspēlējas atsevišķi, vai arī tu vari piedāvāt kādu trešo variantu, kas varētu patikt jums abiem" utt.- mācāt neagresīvus konfliktu risināšanas pamatprincipus. Bet, protams, ir ļoti svarīgi, lai šādi neagresīvi konfliktu risināšanas veidi tiktu ievēroti arī mājās.

 

Ar cieņu, Žanete Sebre.


10.09.2015. Ieva jautā:
Labdien! Vai ir kāds veids, kā mazināt trauksmi bez AD lietošanas/ konsultācijām? Jau gadiem dzīvoju ar iekšēju trauksmi, grūtībām atslābināties, nervozitāti, ko,šķiet, izraisu neapzināti - aizdomājos par darbiem, kuri jāpaveic termiņā, par kādiem vēl neatrisinātiem jautājumiem, par svarīgu tikšanos vai uztraukums tikšanās laikā, dažkārt par pilnīgiem sīkumiem. Nespēju nosēdēt uz vietas, atpūsties. (Problēmu atrasties cilvēkos gan nav) Apzinos, ka satraukums ir lieks, bet pārvarēt nav sanācis.

Atbilde:

Labdien, Ieva!

 

Lai neizraisītu lieku satraukumu var pasargāt sevi no provocējošām situācijām - no pārāk grūtiem darba uzdevumiem; no attiecībām, kuras emocionāli iztukšo; no negatīvi noskaņotiem cilvēkiem.

Lai stimulētu iekšēju pārliecību par sevi var nodraboties ar lietām, kuras palīdz izjust Jūsu spēku un vēlmi attīstīties, dod prieku un gandarījumu. Tas varbūt gan darbs, gan vaļasprieki.

Arī ir ļoti svarīgi lai Jums tuvumā būtu cilvēki, uz kuriem Jūs varētu paļauties, saņemt atbalstu, pavadīt laiku ar viņiem, runāt par tēmām, kuras Jums ir svarīgas.

Tie varbūt darba kolēģi, radinieki, draugi, vaļas prieku biedri, paziņas vai daudzie citi. Lai jums tas izdodas!


Aleksandrs


07.09.2015. EternitysChild jautā:
Pirms vairākiem mēnešiem(2014. gada novembra vidū) no manis izšķīrās vīrietis, kuru mīlu. Viņu gan neaiztieku, lieku mierā. Joprojām ļoti stipri sāp, tā, ka nezinu, kur likties. Dažreiz ir licies, ka jūtos normāli, ir labi, bet dažreiz vienkārši ''nolūstu''. Pēdējās dienas vispār ir vāks. Raudu, ir auksti, nav ēstgribas, traucēts naktsmiegs, ir domas par sevis savainošanu un pašnāvību. Domāju, ka ir pēdējais laiks meklēt palīdzību no malas, jo es vairs netieku galā ar sāpēm.

Atbilde:

Labdien, EternitysChild,


Šķiršanās ir sāpīgs pārdzīvojums un paiet zināms laiks, kamēr to izsēro. Un sērošanā ietilpst dažādas emocijas - gan bēdas, pašvērtējuma kritums, vainas sajūta, kauns, gan arī vilšanās un dusmas. Ar dažām no šīm emocijām ir īpaši grūti sastapties. Parasti ar laiku kļūst vieglāk, tomēr reizēm tā nenotiek. Izskatās, ka jums varētu būt sākusies depresija un jums ir nepieciešama profesionāla palīdzība.


Ar cieņu,

Indra Upmiņa.


05.09.2015. Aija jautā:

Nespéju no savas sirds izsviitrot viirieti kuru ljoti miileeju.Abiem shii bija otraa lauliiba.Nodziivojaam kopaa 11 gadus.6 no tiem oficiaalaa lauliibaa.Saakums kaa jau visiem paariem bija skaists,likaas ka arii vinsh mani miil,bet beigaas izraadiijaas ,ka vinsh mani visus shos gadus izmantoja. Vinsh nevareeja pienjemt manus beernus.Triis peedeejos gadus nevareeju iztureet moralo spriedzi un aizgaaju.Domaaju padziivosim atseviskji ,apdomaasies.Pagaaja 1,5 meenesis vinjam ir cita.Veelos uzzinaat cik maksaa psihoterapeita konsultaacija?


Atbilde:
Labdien, Aija!

Man ļoti žēl, ka Jūsu dzīvē pēdējos gados ir bijuši tik daudz nepatīkami notikumi. Par psihoterapeita konsultācijas maksu Jums jāzvana tam psihoterapeitam, pie kura vēlēsieties iet uz konsultāciju. Cena par vienu konsultāciju mēdz būt no 30-50 eiro vai vairāk. Izvēlēties varat mājas lapā

Lai Jums izdodas atrast speciālistu, ar kuru izveidojas laba sadarbība!
dr. Inese Drēska


04.09.2015. Eva jautā:
Labdien, manai draudzenei ir uzstadita diagnoze depresija, kura jau labu laiku tiek arsteta ar medikamentiem, bet uzlabojumi nav pamanami. Mes atrodamies Irija un tas rada problemas, jo seit uzskata, ka, ja ir uzstadita diagnoze, turpmaka noverosana pie specialista nav nepieciesama.Es veletos paintereseties, vai jus nevaretu ieteikt latviski vai krieviski runajosu specialistu psihoterapeitu Irija?

Atbilde:

Labdien, Eva.

Depresijas diagnoze ir nopietna saslimšana, kas prasa ilgstošu un dažreiz, kombinētu ārstēšanu. Medikamentus, kurus parakstījis ārsts, vēlams psihiatrs, ir jālieto tiešām ilgstoši un būtu jābūt stāvokļa kontrolei. Indikācijas, pievienot psihoterapiju depresijas ārstēšanai, ir jāizvērtē un iespējams, ka tā būtu veiksmīgas atveseļošanās komponente.

Ziņu par Īrijā pieejamiem ārstiem psihoterapeitiem, diemžēl nav. Ir iespēja iepazīties ar ārstu psihoterapeitu sarakstu LĀPA mājas lapā, www.arstipsihoterapeiti un izvēlēties savu ārstu. Zvanīt un noskaidrot vai konkrētais ārsts strādā skype. Tas arī ir viens no veidiem, kā realizēt personīgo psihoterapiju.

Veiksmi!

 

Cieņā, dr. G.Andžāne

 


03.09.2015. Ērika jautā:
Labdien! Vai ir iespēja, ka pārskata diagnozi F20(paranoīda šizofrēnija), un pacients tiek izņemts no psihiatra uzskaites? Ja sūdzības, simptomi nav jau vairākus gadus. Paldies! Ar cieņu, Ērika.

Atbilde:

Cien.Ērika!

 

Diagnozes pārskatīšanas jautājumus risina:
1)paplašinātais konsīlijs Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā Tvaika iel.2,Rīgā, reģistratūras tel.67080147,
2)var konsultēties RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedrā pie prof. Elmāra Rancāna,tel.67080131.

 

Dr.Sandra Vītola.


29.08.2015. Reinis jautā:
Sveiki! Ciešu no biežām garstāvokļa maiņām,dusmu uzplūdumiem, panikas (no sīkuma sadomājos līdz galējībām)ar visām izrietošām sekām. Zinu aptuveni kas tas ir, tapēc griezos pie ģimenes ārsta, kurš izrakstīja antidepresantu Arketis 20mg. Esmu pieteicies pie ārsta-psihoterapeita pēc divām nedēļām. Man 40 gadi. Izdomāju pašlaik nedzert zāles līdz nebūšu apmeklējis speciālistu. Vai pareizi daru, jeb, vai varu uzticēties ģimenes ārstam, kurš uzklausījis mani 2 minūtes, izrakstīja šīs zāles???

Atbilde:

Labdien, Reini!

 

Pilnīgi atbalstu Jūsu domu nogaidīt ar antidepresnata uzsākšanu līdz psihoterapeita vizītei. Kādreiz antidepersants nomaskē patiesās izjūtas un tas var traucēt izvērtēt psihoterapijas efektu. Īpaši, ja antidepresants ir piemērots konkrētajā gadījumā ( es noteikti atbalstu Jūsu ģimenes ārsta izvēli. Bet ģimenes ārstam uz pacientu slimokase atvēl 12 min, kamēr mēs varam iedziļināties vismaz 45 min , un arī tad izlemšanu atlikt uz nākošo sesiju). Tā kā antidepresants nekur nepaliks- ja būs avjadzīgs, to uzsāksiet nedaudz velāk.

 

Dr. M. Dubava

 

 


25.08.2015. Linda jautā:
Sveiki, man ir 13 gadi tātad esmu tīnis. Viss jau ir kārtībā izņemot tas, ka es ar vecākiem pārāk bieži strīdos. Gandrīz nav nevienas dienas kad es ar vecākiem nestrīdētos. Viņi brīžiem ir pret mani tik asi(vārdu ziņā), ka pilnīgi brīžiem gribas aizskrit prom. It īpaši tētis domā, ka viņam ir baigā vara pār mani. Vecāki manī nemaz neklausās. Viņi man var teikt daudz ko nejauku, bet kad es pasaku pretī tad uz mani sāk dusmoties ar pilnu klapi. Es vienkārši jūtos kā saspiesta starp divām sienām.

Atbilde:

Labdien,  Linda!

 

Paldies, ka  atrakstījāt par savu  problēmu.  Kā  psihoterapeits  saku, ka Jūsu  vecumā  konflikti ar vecākiem  ir neizbēgami. Tie  vienmēr ir sāpīgi. Dažkārt līdz pat  bezpalīdzības sajūtai. Iespējams, ka tādā  veidā   notiek  Jūsu  kļūšana  patstāvīgākai.

Bet arī  vecākiem laiks, kad  pusaudzis  kļūst neatkarīgs un  no bērna  dažādā nozīmē kļūst  par pieaugušāku,  ir satraucošs.  Reizām  viņi  vēlas  būt  atbalsts  pusaudzim, bet tas  diemžēl  neizdodas.   Varbūt Jūs  ar vecākiem variet atkārtoti  pārrunāt savas sajūtas, ka  jūtaties kā saspiesta starp divām sienām. Ja jūtaties, ka tādā veidā  ir  nepietiekams atbalsts,  būtu   labi apsvērt   psihoterapijas  vai psihoterapeita  konsultācijas  iespēju.

 

Veiksmi,

Andis Užāns


18.08.2015. Inta jautā:
Labdien! Man vajadzīgs padoms, kā rīkoties, lai izvairītoes no psihiski nelīdzsvarota cilvēka agresijas uzliesmojuma. Ar šo cilvēku esmu neizbēgamā saskarē. Lūdzu iesakiet, pie kāda speciālista vērsties

Atbilde:
Labdien, Inta!

 

Jūs jautājat pēc padoma, kā rīkoties, lai izvairītos no psihiski nelīdzsvarota cilvēka agresijas uzliesmojuma. Vienlaikus atzīmējat, ka esat neizbēgamā saskarē ar šo cilvēku. Abi fakti izslēdz viens otru, jo izvairīšanās var būt neiespējama, ja satikšanās ar šo cilvēku ir nenovēršama. Tādēļ rekomendēju vērsties pie kāda no šajā mājas lapā minētajiem speciālistiem - ārstiem psihoterapeitiem, lai kopā izvērtētu situāciju un atrastu Jums labvēlīgāko un saudzējošāko risinājumu. Tas gan nenozīmē, ka sasāpējusī situācija atrisināsies tūlīt, taču reizēm saruna ar speciālistu, kas pārzina cilvēka agresijas izpausmju motīvus, un neitrālu, problēmā neiesaistītu cilvēku var būt labs sākums Jūsu drošības izjūtai un aktīvākai rīcībai.

 

Ar cieņu,

Ilona Sprūģe