Jautājumi > Atbildes

Atbildes

<< < 3 no 42 > >>

05.05.2015. Anonymous jautā:
Labdien, Vīramāte cenšas izjaukt mūsu kāzas. Mans topošais vīrs viņai saka, lai pārstāj rakstīt viņam dažādus manis nomelnojošus apvainojumus, ka viņam tas nav vajadzīgs. Taču viņa turpina rakstīt viņam īsziņas, rakstus kur ir minētas dažādas psiholoģiskas kaites, kuras man piemīt, kā arī grib braukt pie mums un palikt pa nakti. Mans draugs un es iebilstam. Es draugam teicu, ka vienīgā iespēja ir visu ignorēt, nesaprotu, kāpēc viņš turpina viņā klausīties, ja var redzēt, ka viņa taisa negācijas.

Atbilde:
Labdien, Anonymous!

Paldies par jautājumu! Jauki, ka esat atradusi cilvēku, ar kuru vēlaties veidot kopīgu dzīvi. Lai viens otru iepazītu un labāk saprastu jāpavada kopīgs laiks. Kad cilvēki precas, tad kaut kādā mērā apvienojas arī abu ģimenes. Visiem nu jāpierod pie jaunajiem tuviniekiem. Reizēm tas nav viegli. Labvēlīga attieksme var palīdzēt šajā tuvināšanās laikā. Iespējams, ka Jūsu draugs cenšas rast kompromisu kādās situācijās un tāpēc ieklausās arī citu viedoklī. Lēmumus, kas attiecas uz jums abiem labāk pieņemt jums abiem kopīgi. Citi varētu iesaistīties,
ja jūs vaicātu padomu. Ciemos pieņemts doties pēc aicinājuma arī ģimenes locekļiem. Savukārt, runāt sliktu vienam par otru nekādi neuzlabo situāciju- tam jau jūs abi iebilstat.

Lai izdodas jaunajā dzīves ceļā!
Inese Drēska


30.04.2015. Anonymous jautā:
Labdien!Puisim 16.gadi.Vienā naktī pēkšņi paliek slikti-sitas sirds, tirpst plaukstas un seja,trūkst elpas. Tas pats atkārtojas arī vēlāk,tikai savādāk. Ģimenes ārsts saka,ka veģetatīvi trauc.-liek dzert vit.,sportot.Dzer vit.,sporto,bet visu laiku satraukts,mitras plaukstas,domā,ka ir slima sirds(sirds nav slima),bailes no nāves.Dēļ šīs situācijas apmeklē psihologu-izteiktu lēkmju nav,bet nekas nerada prieku,nezin ko grib tālāk mācīties,tāds nesaprotams stāvoklis.Kā risināt situāciju?Kāpēc tā?

Atbilde:

Labdien, Anonymous!

 

Jūsu aprakstītie 16 - gadīgā puiša veģetatīvie traucējumi - sirdsklauves, svīšana, elpastrūkums, tirpšanas sajūta plaukstās un sejā visticamāk ir psihiskās veselības traucējumu rezultāts. Jaunieša psiholoģiskie traucējumi sākās ar veģetatīvajiem traucējumiem, bet izskatās, ka slimība progresē, veģetatīvajiem traucējumiem pievienojās bailes no nāves. Šie simptomi draud ierobežot puiša dzīvi, parādās apjukums, dzīvesprieka zudums. Parasti gandrīz visos veģetatīvās distonijas gadījumos ir atrodama trauksme, bailes un

vieglāka vai smagāka depresija.

 

Varētu teikt, ka katram „uz āru" vērstajam simptomam ir kāds iemesls un savs sekundārs labums. Psihologa apmeklējums deva nelielu atvieglojumu, veģetatīvās sūdzības mazinājās - šobrīd „izteiktu lēkmju nav, bet nekas nerada prieku". Te kļūst skaidrs, ka jaunietis patiesībā cieš no daudz smagākiem „uz iekšu" vērstiem simptomiem, iespējams, depresijas un trauksmes, kas līdz šim slēpās aiz šī savdabīgā labuma. Vitamīni un fiziskas aktivitātes ir noderīgi. Psihologa vai psihoterapeita apmeklējumi ir jāturpina. Psihoterapeitiskā ārstēšana (vislabāk psihodinamiskā psihoterapija) būs vērsta uz izmaiņām iekšējā pasaulē, iekšējo konfliktu atrisināšanu un psihes stiprināšanu. Psihoterapija nav ātrs process, rezultāts parādīsies ar laiku, bet domāju, tas ir to vērts.

 

Ar cieņu, dr. Iveta Valaine.


29.04.2015. Ilze jautā:
Sveicināti! Esmu saskārusies ar to, ka draugs mēdz lietot alkoholu. Tas nav gluži alkoholisms, kad alkohols tiek lietots vairāku dienu, nedēļu garumā bez apstājas, bet gan tāds, ka alkohols tiek lietots reizi mēnesī, bet izraisa sekas - cilvēks piedzeras līdz nemaņai, nemāk apstāties. Iedzerot kaut vai vienu glāzi alus, cilvēks nevar sevi kontrolēt. Naktī cilvēks piedzeras, bet no rīta spēj atturēties. Pie kāda speciālista būtu jāgriežas, lai risinātu šīs problēmu?

Atbilde:
Labdien, Ilze!

Jūsu sasāpējušajam jautājumam ir divas daļas. Uz pirmo daļu atbilde ir īsa - alkohola kaitniecisku lietošanu ārstēt palīdz narkologi, psihoterapeiti, ģimenes ārsti,psihiatri, speciālista izvēle atkarīga no paša cilvēka izjūtas un arī vēlmes risināt šo dzīves kvalitāti ietekmējošo problēmu.

Otra daļa ir par Jums - ko Jums nozīmē drauga „noraušanās" vienu reizi mēnesī?  Vai tas Jums ir pieņemami? Vai tas rada sarežģījumus Jūsu attiecībās? Vai Jums ir svarīgāk tikt skaidrībā ar šiem jautājumiem nekā „glābt" otru cilvēku no zaļā pūķa? Parasti, apzinoties savu vietu līdzatkarīgās attiecībās, grūtākais ir mainīt tieši savu

līdzatkarību, ko var veiksmīgi risināt individuālajā psihoterapijā, nevis otra cilvēka alkohola lietošanu līdz nemaņai.

Ar cieņu,

Dr.Ilona Sprūģe


29.04.2015. liene jautā:
labdien skiet ludzu ja sap vis galva kajas rokas mugura ir veikti izmeklejumi visadi analizes izguletas vairakas slimnicas neko nav atklajusi sapes ir jau 7men.arstejos pie neiraloga, infetaloga,algaloga vai ir iespejams ka psihoterapeits varetu palidzet sada gadijuma

Atbilde:

Cienījamā Liene!

 

Jā, psihoterapija noteikti var palīdzēt šādos gadījumos, kad cilvēks cieš no dažādādiem ķermeniskiem simptomiem, kam organisks izskaidrojums nav atrodams. Šos traucējumus medicīnas literatūrā sauc par veģetatīviem jeb somatoformiem traucējumiem, un tie parasti sākas pusaudža gados konflikta vai krīzes situācijās. Piemēram, pirms kontroldarba vai sacensībām sāp vēders, reibst galva, ceļas temperatūra, pēc strīda sāp galva vai kakls utt. Un tā cilvēks iemācās emocionālas grūtības risināt ar ķermeņa palīdzību.
Ja vēlaties atbrīvoties no šīm traucējošajām ķermeniskajām izjūtām, tad jums kopā ar ārstu psihoterapeitu būs jāatjauno spēja savas emocijas atpazīt, nosaukt, pārdzīvot un izturēt. Tad jūs nonāksiet kontaktā ar savu depresiju, izmisumu un citiem ļoti nepatīkamiem pārdzīvojumiem, no kuriem jūs tagad sargā ķermenis. Un rezultāts ir gaidāms tikai pēc diezgan ilga un sarežģīta darba, kas prasa lielu kapacitāti un ieguldījumu. Bet rezultāts būs stabils un ilglaicīgs.

Ja jums atvieglojumu vajag ātri, un jūs nevariet pašlaik tērēt resursus, lai pētītu savu simptomu psiholoģisko dabu un lomu, tad vislabāk griezties pie neirologiem, kuri šādus traucējumus ārtsē ar dažādiem medikamentiem. Tikai jāatceras, ka nākamajā krīzes situācijā simptomi atgriezīsies, kā tas nenotiek, ja simptoms ir ārstēts psihoterapeitiski ar izpēti, izprašanu un psihoterapeitisku izstrādi.

Novēlu jums nepadoties un pētīt savas izjūtas, lai atrastu savu ceļu uz veselību.
Dr.psihoterapeite Maija Dubava

 


29.04.2015. Anna jautā:
Labdien! Ja ir pieņemts lēmums apmeklēt psihoterapeitu, kā izlemt, pie kura ārsta pieteikt pirmo vizīti (nav paziņu, kam jautāt rekomendācijas un uz inetrnetā publicētajiem anonīmajiem viedokļiem arī negribas balstīt savu izvēli)? Paldies!

Atbilde:

Labdien Anna!

 

Lai izvēlētos psihoterapeitu, Jūs variet aplūkot mūsu mājas lapā www.arstipsihoterapeiti.lv kolēģu sarakstu sadaļā "Par mums". Uzklikšķinot uz vārdiem, daudziem kolēģiem atveras informācija par viņu izglītību, darba pieredzi, aptuveno vecumu, dzimumu, metodēm, darba valodām, prakses vietu, cik ērti Jums tas būtu, foto utt. Mūsu mājas lapā ir vairāku kolēģu raksti, varbūt tie Jums rada uzticēšanos un ir saistīti ar Jūsu problēmu. "Ieguglējot" ārsta vārdu, iespējams, var iegūt vēl kādu informāciju. Piezvanot vai aizsūtot e pastu, vai īsziņu ārstam, variet uzdot jautājumus, kas Jums svarīgi, uzzināt ārsta pieejamību (laikus), vizītes cenu.

Ceru, Jums izdosies izvēlēties kādu.

 

Ārste psihoterapeite un psihoanalītiķe

Dace Cerava


27.04.2015. Maruta jautā:
Esmu vairākas nedēlas neizgulejusies, jo darbs saistīts ar to, ka jārupējas par demences slimnieci, kura naktīs staigā un, kuru nedrīkst atstāt bez uzraudzibas. Darbs ir ārzemēs. Rezultātā neesmu atpūtusies, no rīta trīcu, raudu katru dienu, strauji pasliktinājusies atmiņa, esmu kļuvusi nesavaldiga, reizēm parēdos un visu izvemju. Reti kontaktējos ar cilvekiem, nav vēlēšanas iziet no mājas, zūd intereses, šausmīgs pašapziņas trūkums, parmetu sev, ka neko nedaru,nav speka.

Atbilde:
Cien. Maruta!

Izskatās, ka darbs Jūs ir izsmēlis, nomācis, Jūsu emocionālās un fiziskās rezerves ir tuvu izsīkumam un tāpēc ir parādījušās minētās sūdzības (pastiprināta emocionalitāte, nogurums, fiziski simptomi u.c.). Tā ir pārslodze. Šāds darbs nevar būt 24 stundas vienam slimniekukopējam. Tās varētu būt 8-12 stundas diennaktī, lai paliek arī laiks atpūsties, labi izgulēties,atjaunot spēkus. Cilvēks nav mašīna un nevar būt nodarbināts visu diennakti. Jums pašaibūtu jāseko līdzi savai noslodzei darbā, jo neviena nauda nav jūsu veselības vērta.

Esat pārpūlējusies, pārstrādājusies, izdegusi darbā. Būtu nekavējoties jāgriežas pēcpalīdzības pie speciālista. Tas varētu būt ģimenes ārsts, psihoterapeits vai psihiatrs. Katrāziņā speciālists, kurš tajā valstī ,kurā atrodaties varētu sniegt nepieciešamo palīdzību.Un ,protams, jāsakārto savs darba režīms. Jo, ja tas paliek nemainīgs, arī speciālisti varēs palīdzēt tikai uz īsu laika periodu.

 

Vēlu rast risinājumu pēc iespējas ātrāk!

Dr.Maija Kārkliņa


27.04.2015. Alise jautā:
Ko man darit ja esmu transseksualal in neviens par to nezin,veletos veikt operaciju bet man nav tadas naudas?

Atbilde:
Labdien, Alise.

Dzimuma mainīšana ir ne tik fizioloģisks cik psiholoģisks process, jo tas skar cilvēka dzimuma identitāti un ietekmē uz visu cilvēka dzīvi. Ir svarīgi saprast, kā Jūs atpazināt, ka esat trans seksuālā un kāpēc ne ar vienu nevarat pārrunāt tik svarīgu lietu, kā Jūsu seksuāla identitāte. Manuprāt, būs ļoti žēl, ja Jūs pieņemsiet lēmumu, atradīsiet naudu un uztaisīsiet operāciju pirms tam, kad Jūs sapratīsiet visus savus motīvus, saņemsiet tuvu cilvēku atbalstu un būsiet pārliecināta, ka tas jums ir pa īstām nepieciešams.

Vēlot Jums laimi,

Aleksandrs


27.04.2015. Inga jautā:
Ciešu no depresijas vairākus gadus, esmu divarpus gadus lietojusi antidepresantus, bija labāk, bet tiklīdz pārstāju lietot medikamentus, visa nomāktība un nespēja saņemt sevi rokās atgriežas. Zinu, ka man ir nepieciešama psihoterapija, bet to finansiāli atļauties nevaru. Kā lai rīkojas?

Atbilde:

Labdien, Inga!

 

Jums ir taisnība, psihoterapija var būt ļoti noderīgs palīdzības veids pie depresijas. Rīgā ir divi valsts ambulatorās aprūpes centri "Veldre"un "Pārdaugava", kur pastāv iespēja saņemt ierobežotu skaitu individuālas vai grupu psihoterapijas konsultāciju pēc psihiatra apskates un nosūtījuma. Latvijā darbojas arī depresijas pašpalīdzības grupas. Ja zāles Jums ir palīdzējušas, iespējams būtu lietderīgi tās turpināt lietot, jo, stabilizējoties garastāvoklim, uzlabotos arī Jūsu darbaspējas un spēja parūpēties par savu finansiālo stāvokli, kas savukārt pavērtu plašākas iespējas sev palīdzēt.

 

Ar cieņu, dr. Rolands Ivanovs.


20.04.2015. Ilze jautā:
Labdien! Jau vairākus gadus mani nomoka iekšējas problēmas. Pēc smaga pārdzīvojuma bērnībā, man ir grūti veidot un uzturēt attiecības ar citiem cilvēkiem, ir zems pašnovērtējums un grūtības uzticēties cilvēkiem. kā arī ļoti bieži ir slikts noskaņojums, tukšuma sajūta. Pēdējo divu mēnešu laikā ir bijuši epizodes, kad nekontrolējami sāku raudāt, ir slikti, jūtos izmisusi un rodas domas par pašnāvību. Vai man ir jāvēršas pie psihoterapeita, psihologa vai arī psihiatra? Paldies!

Atbilde:
Labdien Ilze,

Paldies par vēstuli.Izklausās, ka Jums ir vajadzīga palīdzība un psihoterapeita konsultācija, kas palīdzēs saprast Jūsu problēmas cēloņus un sekas.Domas par pašnāvību norāda, ka emocionāli pārdzīvojumi ir smagi un Jums jāvēršas pie speciālista ( psihoterapeita vai psihiatra) , kopā aktīvi meklējot risinājumus.Bērnības pārdzīvojumu analīze un tiem sekojošas problēmas attiecībās ir psihoterapeita darbības sfēra.

Novēlu Jums atrast garīgu spēku satikt savu psihoterapeitu un sākt risināt problēmu.

Vēlot izdošanos-

Dr.Silvija Lejniece


20.04.2015. Kristīne jautā:
Labdien!Esmu izmisu jau kādus 2gadus.Man ir draugs un kopīgs bērns mums ir.Dēlam ir jau 2gadi.Bet visā šajā stāstā ir problēma draugs izvairās no kāzam un to tēmām.Es ļoti vēlos stabilu ģimeni un būt kā īstai sievai nevis ottrai pusītei.Par kāzām es sapōju ko līdz biju stāvoklī esmu izgājusi cauri vairākiem šķēršļiem,sāpēm un asarām.Bet nesaprotu kādēļ draugs izvairas no tēmas par kāzām.Varbūt tādēļ ka esmu nedaudz jauāka par viņu.Kopā jau dzīvojam 3gadus visi kā ģimene.es nezinu ko darīt.

Atbilde:

Labdien, Kristīne!
Jūsu draugs un kopīgā bērna tēvs nevēlas Jūs precēt. Tātad ir kāda problēma - vai nu Jūsu personībā vai viņa, vai arī Jūsu kopdzīvē/komunikācijā. Pateikt, Jūs nesatiekot un ar Jums neaprunājoties, ir neiespējami. Nedomāju, ka iemesls varētu būt tas, ka esiet jaunāka. Vislabāk Jums būtu saņemties un atnākt uz konsultāciju, kuras laikā tad arī situācija noskaidrotos.

Ar cieņu, dr. Lapsa


17.04.2015. Diana jautā:
Labdien. Ko iesākt cilvēkam, kas cieš no smagas depresijas?

Atbilde:

Labdien,Diāna!
Noteikti meklēt palīdzību pie psihiatra vai ārsta-psihoterapeita.
Ar cieņu

Dr.psihiatre,psihoterapeite R.Cedriņa


13.04.2015. Adriana jautā:
Labdien, man ir 24 gadi. Esmu preceta jau 2 gadus, kopa ar savu viru esam jau 7 gadus. Pirms gada paliku stavokli, gaidiju muusu pirmo beerninu, kad vins piedzima, uzzinaaju, ka viirs mani krapa veselu gadu ar musu kopiigu pazinju. It ka piedevu, dzivojam kopaa, ir pagajis pus gads. Bet visu laiku domaju par to, nespeju aizmirst.. Tagad vins visu ir paartraucis, saka, ka miil tikai mani, bet nespeju ar to sadzivot.. ko ieteiksiet?

Atbilde:
Labdien Adriana,
Kā redzams pēc Jūsu vēstules, Jūs dzīvojat sāpēs jau pusotru gadu. Mīļotā cilvēka nodevība ir ļoti traumatiska, ir daudz dusmu, aizvainojuma, apdraudēta pašvērtības sajūta.
Jūs gribētu vīram piedot, acīmredzot Jums ir tam pamatoti iemesli. Piedošana ir emocionāls process. Tas prasa laiku un noteikti nav viegli. Pagaidām Jūs neesat viņam piedevusi, tikai "it kā".
Jūs rakstat, ka krāpšana notika gada garumā. Tas liek domāt, ka kaut kas jūsu attiecībās iespējams nav bijis kārtībā jau ilgāku laiku, bet ir bijis ērtāk to neredzēt. Par to ir vērts tikt skaidrībā. Piedot parasti izdodas tad, ja spējat otru cilvēku saprast, ja ne, diez vai ir daudz cerību uz patiesu piedošanu, tikai "it kā". Var dzīvot, protams, arī tā, bet rūgtums krāsies.
Es iesaku Jums meklēt konsultāciju pie psihoterapeita pēc iespējas ātrāk, kas palīdzēs Jums labāk izprast savas jūtas un to, kā gribat dzīvot.
Ar cieņu,
Indra Upmiņa

12.04.2015. zita jautā:
Labdien. Man ir aizdomas ka manam teevam ir shizofreenija.Vienkarshi vinjs jau kaadus gadus desmit runaa par laastiem,ka mees visi esam noladeeti u.t.t ar vinju sarunaaties par ikdienas teemaam nav iespeejams. Tagad saakusaakusies vajaashanas maanija,ka vinja telefonu noklausaas,izseko bijusii draudzene ar bandiitiem,ka vinjam pushot balononju no kuras zaudeejot samanju un pamostoties gultaa ar milziigaam galvas saapeem.guljot auto kads to esot no iekshpuses aizdedzinaaji.Kaa?? Paldies.

Atbilde:

Labdien,Zita!


Jūsu aprakstītā situācija ļauj domāt par garīga rakstura saslimšanu. Svarīgi būtu zināt slimnieka vecumu,pārslimotās slimības un, kad parādījušies simptomi.Tā kā tēvs sevi uzskata par veselu,bet regulāri sūdzas par galvassāpēm,tad būtu iesakāma ģimenes ārsta konsultācija,kurš izvērtēs pacienta veselības stāvokli un lems par nosūtījumu pie speciālista.


Iedarbības un kaitēšanas murgu dēļ slimnieks var kļūt bīstams sev vai apkārtējiem,tad būtu jāsauc ātrā palīdzība un jālemj par piespiedus ārstēšanu. Protams,neredzot cilvēku,diagnozi noteikt nedrīkst,bet, pēc gadījuma apraksta, var domāt par psihiska rakstura saslimšanu.


Vēlot Jums izturību un veiksmi,palīdzības meklējumos,
Ar cieņu: dr. Inta Petuha


08.04.2015. Kristīne jautā:
Labdien. Mans draugs pirms gada piedzīvoja ar traumējošu notikumu,pēc kura viņam tika konstatēts posttraumatiskais stresa sindroms.Pēc šī notikuma viņš kļuvis savādāks,vairāk mani mulsina tas,ka viņš sācis atklāti melot tieši par to kas ir noticis.Tas apgrūtina palīdzības sniegšanu viņam. Vai melošana ir šī sindroma pazīme,kas vēlāk ar ārstēšanu izzudīs ?

Atbilde:
Labdien, Kristīne.

Traumas un posttraumatiskā stresa sindroma pārdzīvošana vai izdzīvošana var "pamodināt" pirms traumas neraksturīgas neapzinātās psihes aizsardzības. Jūs jautājat par melošanu, iespējams, tā varētu būt Jūsu drauga vēlme izvairīties vai noklusēt, kas varētu būt saistīta ar traumējošo situāciju un vēlāku šīs situācijas pārdzīvošanu, kā nevēlēšanos atcerēties.Bet, lai tiktu skaidrībā un atrisinātu šo jautājumu, draugam būtu nepieciešama psihoterapeitiska ārstēšana, vai arī Jums kā pārim, lai rastu šīs situācijas risinājumu.

Risinājumu atrast vēlot,

Evija Ziemele

 


01.04.2015. Надежда jautā:
Куда и к кому обращаться с заболеванием -булимия ?

Atbilde:

Jūs varat konsultēties Veselības centrā VIVENDI (www.vivendicentrs.lv), kur strādā speciālistu ēšanas traucējumos grupa (psihiatrs, psihoterapeits, uztura speciālists, fizioterapeits).


Valsts veselības aprūpē nav speciālas ēšanas traucējumu nodaļas vai speciaitātes, Jūs varat vērsties pēc palīdzības RPNC (Rīgas Narkoloģijas un Psihiatrijas Centrs) ambulatorajā nodaļā pie psihiatra, kas varētu Jums izrakstīt medikamentus un sniegt rekomendācijas par valsts apmaksātām ārstēšanas iespējām.

 

Ar cieņu, Dr. Ilze Sestule


27.03.2015. mia jautā:
Labdien! Arvien vairāk sāk nomākt jautājums-alkohols. Ar katru reizi saprotu-man noteikti IR problēma. Man nav vēlmes iedzert. Ar to viss ir kārtībā. Bet, ja gadās, kādreiz pāris reizes mēnesī to lietot, man gandrīz vienmēr pazūd kontrole. Nespēju sevi kontrolēt. Protams nākamjā dienā ir šausmīgi pārmetumi sev, morālas paģiras un dusmas uz sevi. Nekontrolējama trauksmes sajūta. Bailes vai neesmu sadarījusi ko pagalam "neinteliģentu". Vai speciālists varētu palīdzēt to atrisināt? Nekontrolēšanu?

Atbilde:

Labdien, Mia!

Speciālists noteikti var palīdzēt šai problēmā. Pirmo risinājuma daļu Jūs jau esat veikusi patstāvīgi - esat atzinusi, ka šī situācija ir jāmaina un, ka vēlaties atgūt kontroli. Atliek tikai sazvanīties ar Jums piemērotāko speciālistu un vienoties par tikšanos.

Veiksmi vēlot,

Dr. Jānis Vītiņš


23.03.2015. Ivita jautā:
Sveiki,esmu izmusuma ,stasts ir par manu mammu vinas vecums ir 42 viss sakas 1gadu atpakal,kad es vinas meita aizbraucu dzivot uz iriju,protams mani vecaki pec manis skuma,bet tad sakas manai mammai paranoja kad vinu izseko kad vinas telefonu sarunas tiek noklausitas,man teetis ir nomainijis kadas 5 durvju sledzenes jo vinai skiet kad kads mekle majas dokumentus un internet banoas datus,bet nekad nekas nav bijis pamemts,vinai skiet ka darba par vinu visi smejas vinai bail iet lauka.ko mums darit

Atbilde:

Labdien, Ivita!


Pēc Jūsu apraksta sliecos domāt, ka mammai ir nopietnas psihoemocionālas problēmas. Jums ar tēvu ir jāveic neatlaidīgs pārliecināšanas darbs un jāpanāk, ka mamma aiziet uz konsultāciju pie ārsta - psihiatra. Varbūt pat jāpavada. Psihiatriskā palīdzība Rīgā ir par brīvu Tvaika un Veldres ielu stacionāru ambulatorajās daļās. Arī rajonu centros strādā ārsti - psihiatri.


Ir tikai 2 situācijas, kad var piemērot piespiedus ārstēšanu - kad pacients apdraud sevi un/vai citus. Tā droši vien Jūsu mammas gadījumā nav, tā kā atliek vien ķerties pie pierunāšanas.


Vēlu veiksmi, ar cieņu, dr. Lapsa


23.03.2015. Dzintars jautā:
Labdien. Ar draudzeni esam kopā gadu. Nopietnas attiecības. Man nepatīk kad viņa kolēģu rīkotās ballītēs pēc dejas saskūpstās ar precētiem,smēķējošiem vīriešiem,kā pateicība par deju.Mēs abi nesmēķējam.Viņa uzskata ,kad tas ir normāli,bet tas nav pieņemami.Es gribu lai intimitāte būtu tikai starp mums.Vai ir kāda izeja? Dzintars 50g.

Atbilde:

Labdien, Dzintar!

Fizisks kontakts, kā rokas spiediens, apskāvieni un formāls skūpsts ir bieži pieņemti žesti dažādās sabiedrības grupās kā draudzības, prieka un pateicības izpausme. Parasti tie nav saistīti ar citām īpašām jūtām vai intimitāti. Tomēr, ja šāda rīcība Jums ir nepieņemama, vajadzētu mēģināt saprast, ko šāds skūpsts Jums nozīmē personiski un kā Jūs jūtaties šādā situācijā. Ieteiktu runāt ar draudzeni par savām jūtām un kopīgi meklēt kompromisus problēmas risināšanai.

Ar cieņu,

Dr.Guntra Zariņa


21.03.2015. gatis jautā:
Labdien gribeju uzzinat ka pavaret bailes no sekssa.Esmu vel nevainigs un man ir bail uzsakt dzimumdzivi jo nezinu ko jadara.negribu ari lai man meitene izsmej par to.No ta visa vairak baidos kad meitene var sakt smieties par manim.Man jau ir 24 gadi un neesmu pargulejis ar meiteni.vel baidos kad nemacesu neko izdarit ar savu dzimumlocekli kur likt vinju un vel neesmu parliecinats vai man nau mazs dzimumloceklis man erekcijas stavokli ir tikai 16cm .Tapec es masturbeju jo jutos dross ka par to neviens nesmiesies jo to zinatu tikai es. Ar cienu gatis

Atbilde:

Labdien, Gati!

Šķiet, ka Jūs nejūtaties īsti drošs un pārliecināts par sevi, mokaties dažādās pārdomās, tā vietā, lai  uzticētos savam ķermenim un dotos uz priekšu pilnvērtīgā pieauguša vīrieša dzīvē. Šādā situācijā ir vai nu vienkārši jāsāk un tad jau "darbs darīs darītāju" vai, ja tas nekādi neizdodas, tad jāmeklē ārsta- psihoterapeita palīdzība. Reizēm ar tuvību saistītās situācijās spriedze ir mazāka, ja jūtas pret meiteni ir mērenākas- tad arī veiksmes/ neveiksmes un meitenes reakcija uz tām neievaino tik ļoti. Tāpat spriedzi mazināt, atbrīvoties un brīvāk komunicēt var palīdzēt viena vīna glāze (bet ne vairāk!).

Jebkurā gadījumā ieteiktu Jums situāciju mēģināt iekustināt vienā vai otrā veidā, pretējā gadījumā- jo ilgāk masturbēsiet vienatnē, jo grūtāk būs tuvoties dzīvai meitenei, kauns un bailes no meitenes reakcijas pārāk dziļi iesakņosies un kļūs grūtāk izravējams...

Izdošanos vēlot,

Inta Zīle.


17.03.2015. Anonymous jautā:
Labdien. Veelos luugt peec .paliidziibas,jo esmu izproveejusi visu ,lai no savas problemas tiktu valjaa,bet taa liidz galam.arii nekas nav noticis. Ir kaapumi ir kritumi,ir briinishkjiigi un ir pavisam.chaabiigi,tad nu velejos noskaidrot vai ar hipnozes palidzibu var ciiniities pret buliimiju?? paldies.

Atbilde:
Ēšanas traucējumi, tai skaitā arī bulīmija, ir saslimšana, kas nerodas vienā dienā, tās saknes meklējamas agrā bērnībā un sekojošos pārdzīvojumos, kā arī - paiet ilgāks laiks, kamēr tiek apzināts un pieņemts, ka slimo ar kādu no ēšanas traucējumiem. Līdz ar to ārstēšanai nepieciešams laiks (gadi), motivācija un profesionāļa palīdzība. Ir pierādīts, ka vislabākie rezultāti bulīmijas ārstēšanā sasniegti ar psihoterapiju (kognitīvi biheiviorālo,psihodinamisko) to, ja nepieciešams, kombinējot ar medicīnisko ārstēšanu un/vai citām metodēm, kas palīdz izprast sevi un ēšanas traucējumu lomu.
Cik noprotu, šobrīd esat zināmā mērā vīlusies rezultātos, kas sasniegti iepriekš, vai arī pašlaik ir paasinājums un rodusies vēlme visu ātri un vienkārši atrisināt. Par hipnozes efektivitāti ieteiktu Jums konsultēties pie sertificēta hipnologa, vēlams - ārsta.

Ar cieņu, Ilze Sestule
ārste psihoterapeite, psihiatre