Jautājumi > Atbildes

Atbildes

<< < 3 no 32 > >>

15.02.2014. Kate jautā:
Sveiki . Tātad man ir problēma . Katru dienu skatoties spogulī liekas ka izskatos pec waffeles , lai kādu kosmētiku es nelietotu , dienas gaismā seja izskatās kā bruģis . Lietoju tonālos krēmus , pūderus . Apzinos ka nodaru vel vairak pāri savai sejas ādai , bet kad esmu bez kosmētikas liekas ka esmu neglīta , un tas pumpas traucē skatitites spoguli . Vienu bridi pašvērtejums ir ļoti augsts , bet otrā brīdi paskatoties spoguli es ieraugu briesmoni .

Atbilde:

Labdien, Kate!

 

Labi saprotu Tevi, jo katra sieviete vēlas izskatīties labi. Un saprotams, ka labs izskats un paštēls ceļ pašvērtējumu.

Bet nenokar degunu, ja patreiz tā nav. Katra sieviete pati var daudz darīt, lai izskatītos labāk. Piem. mainīt ēšanas paradumus, vairāk kustēties, arī apmeklēt kosmētisko kabinetu, kur pieejamas dažādas procedūras un saņemsi arī rekomendācijas tieši savas sejas ādas kopšanai.

Nekautrējies un nebaidies apmeklēt profesionāļus. Viņi var palīdzēt.

Lai Tev veicas.

Ar cieņu,

dr. Aija.


15.02.2014. K.G. jautā:
Labdien. Sāku domāt, vai man būtu nepieciešama psihologa, vai psihiatra palīdzība? Man ir tādi dusmu uzplūdi, kad metu kaut ko pa gaisu, vai dauzīt mēbeles. Reiz izsitu ar kāju sienā caurumu. Biedējošākais ir tas, ka dusmu uzplūdi dažreiz gāžas arī pār bērnu. Kad viņš izved mani no pacietības, mēdzu briesmīgi sabļaut, pat iesist. Piemēram pļauku, vai saraut aiz rokas. Pēc 2 min to ļoti nožēloju un domāju, ka tā nekad nedarīšu vairs. Bet man neizdodas turēt savu solījumu. Vīrs saka, ka esmu psiha

Atbilde:
Labdien!
Domāju, vizīte pie psihologa vai psihoterapeita varētu Jums palīdzēt izprast, kādēļ Jums tik grūti savaldīties un izlikt emocijas citā veidā un ne uz bērnu. Bieži vien tam iemesls ir neapmierinātība ar kaut ko savā dzīvē, kas sakrājusies, vai tas, ka sen neesat atpūtusies, izvēdinājusi galvu vai atslēgusies no ikdienas rūpēm. Uz kādu laiku varētu palīdzēt, ja Jūs atpūstos, taču - ja šāds stāvoklis ir ieildzis, ieteicams aiziet pie speciālista.
Labu vēlot,
dr. Inita

13.02.2014. Arna jautā:
Labdien, Jau kādu laiku mokos ar hipohondriju, apmeklēju psihiatru, lietoju medikamentus, taču nevaru atrast psihoterapeitu, kurš man varētu palīdzēt. Vēlējos vaicāt, vai nav zināms kāds speciālists, kurš varētu palīdzēt tikt galā ar šo mokošo slimību. Paldies!

Atbilde:
Labdien!
Jebkurš no ārstiem - psihoterapeitiem, ar kuru sarakstu Jūs variet iepazīties mūsu mājas lapā, strādā arī ar hipohondriju mocītiem pacientiem.
Ar cieņu, dr. Lapsa

11.02.2014. I.I jautā:
Labdien, ilgi sanemos. lai vispar mekletu palidzibu un uzdotu jautajumus, kas ar mani notiek. Lieta tada, ka esmu ieslidzis drausmigos mazvertibas kompleksos ir pat bailes no sabiedribas un ieziet taja, neprotu komunicet normali ar svesiem cilvekiem, jau vairs pat nesaprotu,kas pats esmu skatoties spoguli, sajutas ir drausmigas sakuma meginaju to slapet ar alkoholu, jo tad jutos brivak un atvertak, bet tad sapratu, ka tas ar labu nebeigsies.ko man darit? Vai ir iespejams no ta tik vala?

Atbilde:

Labdien, I.I!

 

Grūti viennozīmīgi traktēt ar Jums notiekošo, jo informācijas ir maz. Zemā pašapziņa, par ko runājat, droši vien jau ir ilgstošs stāvoklis, kam tagad pievienojusies trauksme un bailes par situācijas bezcerību. Alkohols šeit patiesi nelīdzēs, tikai padziļinās problēmu.

Vienīgais, manuprāt, saprātīgais ceļš uz atbrīvošanos no šiem žņaugiem - meklēt ārsta psihoterapeita palīdzību, lai profesionāli izvērtētu situāciju, uzsāktu Jums piemērotu psihoterapiju, nepieciešamības gadījumā pat kombinējot ar medikamentiem.

Vilcināšanās te par labu nenāks...

 

Ar cieņu,

dr. Elmārs Vārpa.


10.02.2014. Lote jautā:
Sveiki! Man ir vai nu dziļa depresija vai nu pamazām jūdzos nost! Es vairs nepazīstu savu dvēseli. Man nav ne dzīvespriek, ne uzmundrinājuma, nekas mani neiepriecina un neaizrauj, vīrs krīt uz nerviem ar mūžīgo stāstīšanu par biznesa lietām no rīta līdz vakaram, tāda sajūta, ka kā vampīrs izsūc pēdējo no manis. Attiecībā uz meitu 6 gadīgo viņa man ir ļoti dārga un es visu laiku domāju, ka viņa nomirs, sev nespēju piedod, ka kopš viņas dzimšanas laižu šādas domas sev klāt.Bieži slimoju.Palīdziet

Atbilde:
Labdien,Lote!

No Jūsu rakstītā izriet sarežģīts un pretrunīgs iekšējais stāvoklis,kurš prasa pēc iespējas ātrāku palīdzību. Lūdzu griezieties pēc palīdzības pie kāda no psihoterapeitiem. Neatstājiet, lūdzu,novārtā Jūsu iekšējos signālus!

Ar cieņu
dr.psihiatre, psihoterapeite Rudīte Cedriņa

 


09.02.2014. pagātnes nemiers jautā:
Labdien! Mani nomāc problēma, kura ilgst jau kādu gadu. Esmu 'ļoti pieķērusies bērnam- brālim., kuru ļoti mīlu. Kad esam šķirti, tad nepārtraukti domāju par viņu, un jūtos ļoti nomākta.. Kad ilgāku laiku viņu nesatieku tad manī rodas tāda kā depresija un pārmetumi par pagātni ka esmu kādreiz rājusi savu brāli vai slikti izturējusies. Brīžam šķiet ka jūku prātā no šīm domām, jo dzīvoju vairāk pagātnes domās nekā nākotnē. ko iesākt?

Atbilde:
Labdien.

Paldies par vēstuli. Izlasot Jūsu vēstuli, rodas iespaids, ka Jums ar brāli ir ļoti ciešas emocionālas attiecības, var būt pat pārāk. Jautājums, kāpēc? Kas ir radījis Jūsu spēcīgo vainas izjūtu? Būtu svarīgi uzzināt, kas notika pirms šī gada, kad sākās Jūsu sūdzības. Tas radītu dziļāku izpratni par problēmu. Domāju, ka šajā gadījumā būtu jāgriežas pēc psiholoģiskas palīdzības, lai atvieglotu Jūsu pašsajūtu.
Ar cieņu, Ilze Lāce.


08.02.2014. Vladimirs jautā:
Sveicināti!Es negribubu dzīvot, tāpēc ka...visk priekšmeti karo ar manīm, pat virtuālā tastatūra.Šodien krēsls ir nometis manu tālruni, un tagad viņam ir sasists displejs.Visu laiku ar manīm notiek bēdas dēļ priekšmatiem!Es esmu slims?Priekšmeti ir dzīvi!!!Es to zinu!Viņi māk domāt!Es esmu uz robežas!Palīdziet, kamēr nav pavēlu!Bet man nav līdzekļu!

Atbilde:

Labdien, Vladimir!

 

Pie valsts apmaksāta psihiatra par vizīti nav jāmaksā (izņemot privāti praktizējošos psihiatrus) un arī nosūtījums nav vajadzīgs. Izmantojiet šo iespēju.

 

AC Olga Strautzele

 


07.02.2014. Ieva jautā:
Labdien! Esmu ļoti satraukta,savas nolaidības dēļ,esmu sabojājusi sev dzīvi. Slinkuma dēļ,esmu iekavējusi augstskolu,un man bija sakrājušies parādi,kuru dēļ,nenokārtoju sesiju,pašlaik nezinu ko iesākt,esmu izmisusi. Tāda sajūta,ka nav vietas man uz šīs pasaules,esmu sevi nogurdinājusi,novājinājusi,un zemu novērtējusi,šķiet,ka man nekas šajā dzīve nesanāks,tas ieved depresijā. Attiecības ar ģimenei un draugiem ir sabojātas. Viss ir sabojāts,nav neviena,kas arī ieteiktu,kā rīkoties.

Atbilde:
Labvakar, Ieva!
Jūsu izmisums šai īsā vēstulē man šķiet visaptverošs un nav pietiekami izskaidrojams dziļākai atbildei. Iesaku Jums meklēt neatliekami krīzes palīdzību vai nu pie ārsta psihoterapeita, kas mūsu valstī ir maksas pakalpojums, vai krīžu centrā "Skalbes", kur ir arī bezmaksas iespēja.
Dr. Dace Cerava

06.02.2014. Ieva jautā:
Labdien,!griezos pie jums ar jautajumu,un ceru uz atbildi. Lieta tada,ka mammai ir loti liels liekais svars,problemas ar veselibu/sirdi,cukura diabets,augsts asinsspiediens,ka ari kaajaas ir caurumi,kuri sulo.Mammai ir tikai 60 gadi,bet vina ir nolaidusi rokas un nekopj sevi-respektivi-sez kresla cauram dienaktim,negul gulta aizbildinoties,ka sap kaajas.Dzivoklis kura vina dzivo smird pec zaalem,kaa arii pec nemazgasanas,jo vina nekustas.Kur mums versties pec palidzibas?vai likt vinu pansionata?

Atbilde:
Atbilde Ievai!
Cienījamā Ieva! Sirsnīgi, ka rūpējaties un pārdzīvojiet par mammu. Saprotu, ka Jūsu mamma ir ļoti slima somatiski, un ka viņai ir nepieciešama somatisko ārstu palīdzība vispirmām kārtām. Domāju, ka viņa pašlaik nespēj sevi aprūpēt sakarā ar tām slimībām, kuras aprakstiet. Izskatās, ka Jums būtu jāvēršas pie mammas ģimenes ārsta, kuram ir zināšanas un pieredze šādu smagu slimību ārstēšanā un izlemšanā, kā būtu organizējama palīdzība un aprūpe. Izvērtējot Jūsu mammas veselības stāvokli, ģimenes ārsts vai stacionāra ārsts ( ja būs nepieciešams mammu ārstēt slimnīcā) varēs Jums ieteikt, kā vislabāk palīdzēt Jūsu mammai. Arī bez pansionāta ir iespējas organizēt aprūpi - resursi ir gan sociālajam dienestam gan dažādām reliģiskām organizācijām.
Dr. M. Dubava

04.02.2014. abc jautā:
Man ir 5 mēnešus vecs bērns un nelielas problēmas ar veselību. Man nav iespējas izgulēties un es ļoti nogurstu fiziski. Mana vīra māte un līdz ar to mans vīrs ir ļoti neapmierināti ar mani. Es vai nu nedarot neko, vai darot visu slikti. Neapmierinātība, kas paliek neizteikta vārdos, tiek ielikta sejas izteiksmēs. Jebkuri mani centieni darit to, ko no manis grib, nav gana labi. Man atliek tikai izskirties ar viru, lai tas viss beigtos. Man ir nepieciešams padoms, pirms es nolemšu šķirties.

Atbilde:
Reizēm ir tik smagi, ka šķiet, ka šķiršanās ir vienīgais risinājums. Bet izskatās, ka arī Jūs šaubāties, vai tas Jūsu situācijā būs tas labākais risinājums. Ir jāmēģina atbildēt uz jautājumu, kāpēc tieši tagad jūtaties tik slikti. Vai pirms bērna dzimšanas arī jutāties tik kritizēta? Ir ļoti iespējams, ka bērna piedzimšana, rūpes par viņu, ar to saistītais nogurums, jaunie pienākumi ir pastiprinājuši jau arī agrāk esošu neapmierinātību ar sevi, sevis kritizēšanu un sajūtu, ka visi citi arī Jūs kritizē un ir neapmierināti ar Jums. Jūs ļoti cenšaties tikt ar visu galā, visu izdarīt labi un „pareizi", tā lai visi citi būtu apmierināti, bet ja kaut kas neizdodas, kā bijāt paredzējusi, vai kāds ir neapmierināts, tā slīkstat depresijā un sevis kritizēšanā. Ja tāda problēma Jums ir pazīstama, tad šķiršanās diez vai būs labākais risinājums. Prātīgāk būtu doties pie psihoterapeita, lai strādātu ar savu pašvērtības sajūtu, iemācītos pati izlemt, kas Jums ir vajadzīgs, kas nē, pati vērtēt savu rīcību, nevis censties izpatikt citiem (vīram un vīramātei).

Bez tam konsultācija pie psihoterapeita būtu vēlama arī bērna interesēs- depresīva un trauksmaina mamma nav tas labākais dzīves sākums.

 

Ar cieņu, ārste-psihoterapeite Žanete Sebre.


31.01.2014. Diāna jautā:
Esmu psiholoģijas bakalaurs un jūtos apjukusi tālākajā mācību iestāžu piedāvājumā. Kāds ceļš ejams, lai kļūtu par psihoterapeitu? Vispirms psiholoģijas maģistrs un pēc tam, piemēram, Rīgas Geštalta institūts? Vai tā ir vienīgā mācību iestāde Latvijā, kur var iegūt psihoterapeita izglītību, un vai, to beidzot, kļūst par pilntiesīgu psihoterapeitu? Kādas ir studiju iespējas kur citur?

Atbilde:

Labdien!

 

Es Jums varu ieteikt ieskatīties Latvijas Psihoterapeitu Biedrības mājas lapā, kur, iespējams, ieraudzīsiet daudzu psihologu/psihoterapeitu vārdus, iespējams, arī savu pasniedzēju vārdus.

 

Noteikti ir vērts ar viņiem parunāt par nākotnes iespējām un ar to saistīto turpmāko apmācību. Šo Jums svarīgo jautājumu esat uzdevusi www.arstipsihoterapeiti.lv, kas ir Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas (LĀPA) mājas lapa. Lai kļūtu par ārstu psihoterapeitu ir jāiegūst ārsta grāds (6 gadi medicīnas fakultātē) un jāiziet apmācība rezidentūrā (4 gadi).

 

Ar cieņu. dr. Ilze Sestule


29.01.2014. Gunta jautā:
Labdien! Gribētu apmeklēt grupu terapiju cilvēkiem ar lieko svaru. Jau iepriekš esmu apmeklējusi grupu terapiju tikai dēļ cita iemesla un varu teikt, ka man ļoti palīdzēja tikt galā ar sevi un situāciju kopumā. Tā kā ar lieko svaru cīnos jau sen, domājāms, ka vaina nav tikai ēšanas ieradumos utt. Vai kāds psihoterapeits piedāvā šāda veida pakalpojumu? Paldies!

Atbilde:
Labdien, Gunta!
Man nav tādas informācijas, ka kāds no ārstiem-psihoterapeitiem vadītu grupu, kas paredzēta tikai pacientiem ar ēšanas traucējumiem. Psihodinamiskās/psihoanalītiskās grupas tiek veidotas, iesaistot tajās cilvēkus ar dažādiem simptomiem. Kā Jūs jau pati savā jautājumā norādījāt "domājams, ka vaina nav tikai ēšanas traucējumos", arī psihoterapijas teorija un prakse apliecina, ka konkrētam sipmtomam (piem., liekais svars) ir cēlonis, kuru var palīdzēt izprast un novērst grupu psihoterapija. Šie konkrētie simptomi slēpj grūtības, problēmas, kuras grupas dalībniekiem ir līdzīgas, kaut arī simptomi, kuru dēļ viņi ir meklējuši grupu psihoterapiju, ir atšķirīgi.
Grupas terapeits komplektējot grupu izvērtē konkrētā potenciālā grupas dalībnieka piemērotību konkrētai grupai.
Ja vēlaties apmeklēt grupu varat sazināties ar ārstiem-psihoterapeitiem, kuri strādā grupu terapijā un izvēlēties sev pieņemamāko grupas terapeitu (sadaļā Grupu psihoterapija).
Ar cieņu,
dr. Monta Vasiļevska

 


22.01.2014. Aivars Priede jautā:

(1/2) Labdien! Īsumā - man ir aizdomas, ka sirgstu ar biopolāro sindromu. Pēdējo gadu laikā mans garstāvoklis faktiski atrodas vienā no galējībām, vai nu totāla depresija, vai neizskaidrojama laimes sajūta, kas var būt pat tik spēcīga, ka tā var pilnībā aizpildīt manu prātu neļaujot koncentrēties ne uz ko citu. Taisnības labad jāsaka, ka šajā laikā ir noticis ļoti daudz. Esmu iekļuvis ievērojamos finansiālos parādos, ticis izslēgts no studijām u.c .

Ja šie negatīvie notikumi manā dzīvē sākās apmēram vienlaicīgi ar simptomiem, kā psihiatrs varētu būt drošs, ka simptomi nav šo notikumu sekas, nevis otrādi? Es vēlos saprast, vai esmu nomākts dēļ savām problēmām, vai arī nomāktība ir simptoms slimībai, ar kuru sirgstot esmu nonācis šajās problēmās.

PS. Reizēm laime/depresija ir tik spēcīga, ka lai to apvaldītu esmu lietojis marihuānu, vai marihuānas lietošana varētu būt faktors (nekad neesmu pieredzējis simptomus esot reibumā).


Atbilde:

Labdien, Aivar!

 

Jūsu stāsts tik tiešām rada pamatotas aizdomas par bipolāriem garastāvokļa traucējumiem, kad " neizskaidrojama laimes sajūta" mijas ar " totālu depresiju". Pieredzējis psihiatrs, uzmanīgi Jūs iztaujājot, varētu ar lielu ticamību palīdzēt Jums izprast cēloņu un seku sakarības. Jāuzsver, ka raksturīgākā bipolāri afektīvo traucējumu pazīme ir nevis depresija, bet gan hipomānijas un mānijas stāvoklis, kas ir nepamatoti vai situācijai neatbilstoši piepacelts garastāvoklis. Diez vai marihuāna ir tas "faktors", kas varētu izskaidrot garastāvokļa maiņas (ja vien tas nav spice). Daudz bīstamākas vielas šjā ziņā ir alkohols, amfetamīni un kokaīns.

 

Ar cieņu, Rolands Ivanovs.


19.01.2014. Sandris jautā:
Labdien. Sakiet ludzu,kaada paliidziba ir iespeejama alkohola atkariigajam cilveekam,kursh ir alkoholikis apm. 40gadus. Pats vinsh uzskata ,ka neviens vinam paliidzeet nevar. Un veelas nomirt. Bet ir viens,BET,- vins sevi uzskata par alkoholiki. Uzskatu,ka tas ir solis uz priekshu. Vai ir iespejama bezmaksas arsteshana? Un otrs jautajums:Vai anonimo alkoholiku grupa ir efektiiva? un vai shii grupa ir bezmaksas? Kuraa vietaa Riigaa?

Atbilde:

Labdien, Sandri!

 

Jā, alkoholisms ir slimība, kurā cilvēks ļoti bieži jūtas vientuļš, pamests un izstumts no sabiedrības. Jūs rakstāt, ka Jūsu paziņa uzskata sevi par alkoholiķi. Tas tiešām ir solis uz priekšu, bet ar to vien nepietiek. Šim cilvēkam ļoti svarīgs ir Jūsu atbalsts, parādot, ka viņa situācija nav bezcerīga, ka vienmēr ir iespējas ko mainīt.
Visvienkāršāk pieejamais bezmaksas palīdzības veids ir Anonīmo Alkoholiķu sanāksmes, sīkāku informāciju par tikšanās vietām un laikiem meklējiet šeit aa.org.lv. AA efektivitāte ir atkarīga no paša cilvēka vēlmes mainīties, svarīgākais, ko sniedz AA - liels atbalsts, izpratne, sarunas ar cilvēkiem līdzīgā situācijā, zināšanas par savu slimību un tīri praktiski padomi.


Kā otru iespēju alkohola problēmu ārstēšanai iesaku Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Minesotas programmas nodaļu. Sīkāku informāciju varat iegūt, zvanot pa tālruni 67080210 vai arī šeit http://www.rpnc.lv/narkologiska-palidziba/stacionara-arstnieciba

 

Lai Jums veicas!

Dr. Tija Vanaga


17.01.2014. L. jautā:
Sveiki! Zinu, ka jautājums varbūt būs nedaudz absurds, bet - vai ir iespējam psihoterapija sarakstes veidā? Lieta tāda, ka emocionālu iemeslu dēļ nespēju aiziet pie psihoterapeita "dzīvajā".

Atbilde:

Labdien!

Psihoterapija parasti notiek klātienē, tomēr ienākot jaunām tehnoloģijām mūsu ikdienas dzīvē, arvien vairāk psihoterapeiti piedāvā pakalpojumus arī neklātienē, piem., Skype komunikācijas programmā. Informāciju par pakalpojumiem, kādus psihoterapeiti sniedz var iepazīties terapeitu CV, piezvanot vai aizrakstot uz norādītajām kontaktadresēm. Informācija par psihoterapeitiem atrodas sadaļā „Par mums”.

Ar cieņu,

Dr.G.Zariņa



17.01.2014. Klēra jautā:
Labdien!Vēlos uzdot jautājumu, kas saistīts ar manu miega traucējumu problēmu. Jau 2 gadus dzīvoju kopā ar vīrieti, guļam katru nakti kopā, taču pēdējā laikā viņš sūdzas, ka nevar ar mani izgulēties - es pa nakti spārdos, visu laiku saritinos embrija pozā un bijušas pat pāris reizes, kad esmu viņu izgrūdusi ārā, protams, segu arī vienmēr nozogu un ietinos "kokonā", it kā aizsargājoties (tā man ir problēma jau kopš bērnības). Kā to varētu kontrolēt? Nav nekāds liels stress,it kā viss ir kārtībā..

Atbilde:

Labdien, Klēra!

 

Pirmā doma, kas man ienāca prātā, izlasot Jūsu jautājamu, bija, ka divus gadus, vīrietis, ar kuru Jūs dzīvojat kopā, tomēr ir varējis izgulēties, pieļaujot domu, ka Jūsu miega paradumi ir nemainīgi. Ja tagad kaut kas ir mainījies, tad var gadīties, ka ne tikai Jūs guļat nemierīgāk, bet arī Jūsu vīrieša miegs ir kļuvis trauslāks .Lai izprastu sevi, atbildētu uz sev uzdotajiem jautājumiem, es tomēr ieteiktu doties pie psihoterapeita/es un šos jautājumus pārrunāt. Ja abi vēlaties risināt šo jautājumu, varat doties pie pāru psihoterapeita/es un risināt šo jautājumu kopā. Ne visi ieradumi ir jātraktē kā aizsardzības, un ne visas aizsardzības ir jāvērtē kā negatīvas. Svarīgi ir atrast savu subjektīvo skaidrojumu Jums pašai, kopā ar Jūsu dzīves un situācijas tulkojumu.


Atbildi atrast vēlot,
dr. Evija Ziemele.


10.01.2014. raksts jautā:
Labdien! Sakiet, lūdzu, kā pēc iespējas samazināt sociopāta atriebšanās mēģinājumus, vēlmi ietekmēt manu dzīvi. Kā pareizāk reaģēt uz meliem, bērnu ietekmēšanu, mutisku agresiju? Ikdienā vairs neesmu ar viņu saistīta, vēlos tikai mieru (vai tāds kādreiz iestāsies?).

Atbilde:

Labdien!

Pasargāt savu dzīvi no atriebīga sociopāta terora nav viegls, bet izdarāms darbs. Lielu daļu šī darba Jūs jau esat paveikusi, jo esat sapratusi, ar kādu cilvēku Jums darīšana, un ikdienā vairs neesat ar viņu saistīta.

Runājot par tālāko- pārtrauciet visas saistības, kas Jūs vēl vieno, un neielaidieties nekādos kopīgos darījumos,nerēķinieties un neko negaidiet, tad viņa meli un viltus solījumi neko Jums nevarēs kaitēt. Ja esat no viņa finansiāli, sadzīviski vai kā citādi atkarīga, tad dariet visu, lai no šīs atkarības atraisītos, izmantojiet visas iespējas, ieskaitot citu cilvēku, sociālo dienestu palīdzību. Tas var prasīt laiku un dzīves pārkārtošanu, bet bez pilnīgas saišu saraušanas viss pārējais zaudēs jēgu.

Neatbildiet uz telefona zvaniem, sms, e-pastu, bloķējiet viņa piekļuvi Jūsu profiliem sociālajos tīklos.

Mutiski izteiktus draudus, aizskarošas piezīmes, dusmu izvirdumus ierakstiet diktafonā (iegādājaties mobilo telefonu ar šādu funkciju) un rakstiet iesniegumu policijā par katru reizi, kad Jūsu miers tiek traucēts. Dažreiz pietiek tikai ar brīdinājumu, ka iesiet uz policiju, lai agresija rimtos un sociopāts liktu Jūs mierā, bet ne vienmēr.

Ja nepieciešamas vienošanās par bērniem, runājiet par tām, bet pārtrauciet sarunu ikreizi, kad tiek pārkāptas Jūsu cieņas robežas.

Ja bērni nevēlas tikties ar tēvu, akceptējiet to un atceliet tikšanās. Ja vēlas, bet viņš dara bērniem pāri, iesaistiet bāriņtiesu.

Savācot pietiekami daudz pierādījumu (policijas iesniegumu, ierakstu u.tml.), ir iespējams tiesiskā ceļā panākt aizliegumu viņam Jums tuvoties.

 

Lielākie šķēršļi šajā ceļā ir apzinātas vai neapzinātas gaidas vai cerības saistībā ar šo cilvēku un kautrēšanās iesaistīt varas iestādes, uzdrīkstēšanās grūtības.

Un, protams, Jums noderētu maksimāls līdzcilvēku atbalsts, bet to ne vienmēr var saņemt, jo cilvēki dažreiz cenšas palikt neitrāli un neiesaistīties, kas situācijās ar emocionālu vardarbību traumu padziļina. Noderīgs var būt arī psihoterapeita apmeklējums.

 

Par emocionālu vardarbību ir sarakstītas vairākas grāmatas, kas arī var būt Jums palīdzošas. Varu ieteikt Marijas Fransas Irigoijenas "Ielavīšanos dvēselē" (Izdevniecība EVE 2006) un Ingalilas Rūsas "Enerģijas zagļus ģimenē, attiecībās un darbavietā" (Jāņa Rozes apgāds 2012).

 

Spēku, drosmi un izturību vēlot,

Baiba Gerharde.

 


06.01.2014. agris jautā:
Man ir problema vai kads var ieteikt ko darit.Man ir draudzene mes esam kopa 7gadus un ir kopigs berns kuram ir 5 gadi.5 gadu laika es draudzenei neko ipasu nesmu davajis.Te vinai uzradas draugs kurs pars menesu laika nobeta ar davanam.Esmu pamanijis bildes kur vini skupstas.Un es vinai teicu ka es mainisos,bet nezinu ko darit.Jo vinsa itka mil ari vinu.Nezinu ko darit,bez vinas es esmu ...W

Atbilde:

Labdien, Agri!

 

Izklausās, ka ilgu laiku neesat pamanījis savas draudzenes intereses un vajadzības. Skumji...

Tomēr, izklausās, ka vēl esat kopā, jo vēl kaut kas jūs saista. Ja tā, tad vēl ir iespēja attiecības saglābt. Atliek vienīgi saprast, kas jūs abus satur un kas pietrūkst Jūsu draudzenei. Bez vaļsirdīgas sarunas te neiztikt. Jārunā un jāmēģina vienam otru saprast. Domāju, ka tā ir vienīgā iespēja...

Ja nu kādu iemeslu dēļ saruna nesanāk, jāmeklē kāds uzticams vidutājs jeb mediators - tuvs draugs, garīdznieks, psihologs vai psihoterapeits.

 

Ar cieņu un jums labvēlīga atrisinājuma vēlējumiem,

dr. Elmārs Vārpa.


04.01.2014. ivo jautā:

ja izdzer daudz tabletes pret asinsspiedienu UN trombo asperinu var nomirt?

gribu darit sev galu bet nepietika drosmes sodien ielekt upe laikam nostradaja izdzivosanas princips ,vieglak aimigt pavisam bet man maz miega zales-negribu noklut hospitalu jo man nav naudas ja izglabs ...es saprotu ka seit man ar tadiem jautajumiem nepalidzes, varbut ir kads forumus kur cilveki runajas


Atbilde:
Labdien, Ivo,

Skumji lasīt, ka Jums dotajā brīdī ir tik drūmi ap sirdi. Jums nepieciešama palīdzība. Visas diennakts garumā varat šādā situācijā zvanīt uz krīzes tālruni 67222922 vai 27722292.

Jā, ir forumi, kur runājas par šādām lietām. Vienu tādu forumu Jūs varat sameklēt tā paša krīzes centra "Skalbes" mājas lapā. http://www.skalbes.lv/
Parasti patiešām medikamentu pārdozēšana beidzas nevis ar suicīdu, bet sabojātu veselību. Katrā ziņā, ja Jūs nonāktu šādā situācijā, tad saņemtu medicīnisku palīdzību toksikoloģijas centrā, no kurienes , visdrīzāk, Jūs nogādātu uz Psihiatrijas centru Tvaika ielā 2, kur ārstēšana ir par brīvu.

Gribu iedrošināt Jūs meklēt palīdzību. Visgrūtākā mēdz būt vientulības un bezcerības izjūta. Kad izdodas atrast uzticības personu un sākt runāt par to, kas ar Jums notiek, šīm grūtajām jūtām vajadzētu mazināties.

 

Ar laba vēlējumiem,
Dr.Treimane


31.12.2013. lasma lapinw jautā:
Labdien! Gribeju dzirdetu Jusu viedokli.. man ir 25gadi. Esmu sertificets arsts, sobrid esmu 1 gada rezidentura. Viss jau butu labi, ja vien nebutu ta "putra galva" nezini vai si ir ta vieta, kur man ir jabut.. Gimenei esmu par to ieminejusies, bet visi ka viens pus viena stabule- tev ir japabeidz rezidentura.. tik daudz gari  gadi veltiti, lai visu pamestu. Varbut ta ir slimnicas atieksme- liek jusies ka pedejam puteklim. Neesmu laimiga. Katru dienu domaju-ko man saja dzive darit. Sajuta ka nosliksu asaras

Atbilde:
Labdien, Lāsma!
"Putra galvā" ir ļoti nepatīkama lieta. Laikam tiešām Jums tā ir, jo, par sevi runājot, lietojiet gan sieviešu, gan vīriešu dzimti ... RSU rezidentiem piedāvā 68 dažādas apmācību programmas (to var atrast RSU mājaslapā), ļoti dažādas - gan kardioķirurģija, gan ģenētika un laboratorijas ārstu specialitāte. Kura tad ir jūsējā? Varbūt esiet vietā, kas neatbilst Jūsu personības struktūrai? Vai vainīgi ir tikai ārējie faktori? Varbūt tomēr "putrainā" sajūta ir saistīta ar pavisam citiem (iekšējiem) faktoriem? Lai nonāktu līdz rezidentūrai Jūs esiet veikusi garu un bieži vien "ērkšķainu" studenta mācību ceļu, par ko Jūs no sirds apsveicu. Jūs to spējāt! Bieži tieši pirmie gadi ir tie visgrūtākie. Kas noticis tagad? Iesaku Jums aiziet uz konsultāciju pie kāda ārsta - psihoterapeita un kopīgi pārrunāt šo nepatīkamo situāciju. Pamest Jūs variet jebkurā brīdī, bet, neesmu droša, ka ar to vajadzētu sākt. Jūs esiet jau tik daudz investējusi! Sajūta, ka "ģimene mani nesaprot" (neatbalsta?) ir smaga, bet vajadzētu paskatīties, no kurienes tā nāk ...

Lai veicas, ar cieņu, dr. Diāna Lapsa