Jautājumi > Atbildes

Atbildes

<< < 3 no 48 > >>

16.02.2016. smilga jautā:
Labdien, sakiet, vai Jums ir kādi padomi, kā dzīvot "siltumnīcas ziediņam"? Esmu jauna sieviete, ja dzīvoju katru dienu dzerdama recepšu nootroopos nervu līdzekļus, mana diena ir harmoniska un veiksmīga, nekas netraucē, bet ārste nevēlas, lai visu laiku dzīvotu uz "ripām". Viņa iesaka, lai dzīvoju ļoti lutinoši pret sevi, bet es gribu koncentrēties kam citam nevis ucināt sevi kā mazu bērnu, jo no mazākajām grūtībām vai izmaiņām dienā man sāk sāpēt galva (tenzijas cefaļģija)

Atbilde:

Sveicināta, "smilga"!

 

Nootropie līdzekļi tik tiešām paredzēti lietošanai kursa veidā un kādā brīdī tos būtu vēlams "iepauzēt"! Cik saprotu, tad esat ārkārtīgi jūtīga. Tenzijas cefalģija bieži ir trauksmes izpausme. Manuprāt, saprast kaut ko vairāk par "nervu spriedzes" cēloņiem Jums varētu palīdzēt dažas psihoterapeitiskas izvērtēšanas konsultācijas. Tās varētu palidzēt atklāt emocionālos faktorus, kas ir pamatā trauksmei. Tālāk, ja Jūs būtu motivēta, varētu turpināt darbu psihoterapijā, lai attīstītu mentalizācijas spēju, kas palīdz izturēt trauksmi un mazināt atkarību no medikamentiem.

 

Ar cieņu,

 

Rolands Ivanovs.


14.02.2016. patriks jautā:
sveiki,man ir problema,nevaru atrast normalu darbu,cinos ar mazliet debresiju,neznu,man ir 24.gadi,nezinu,ka tikt uz prieksu,vecaki doma,ka es viniem,nesaki patiesibu,ar tevu man vispar gandriz nav kontakts,ko lai iesak,es nezinu

Atbilde:

Sveicināts, Patrik!


Izklausās, ka esi lielā neziņā par sevi, savu dzīvi un iespējām... Diez vai kāds Tev varēs sniegt rakstisku padomu - ko tieši darīt. Uzrakstīt jau var, bet vai tas palīdzēs? Varu tikai ieteikt Tev sākt no viena gala risināt savas problēmas - par depresiju un attiecību problēmām var konsultēties ar psihiatru vai psihoterapeitu, savukārt par to, kā atrast "normālu darbu" laikam gan Tev jadomā pašam. Dažkārt jāpieņem piezemētāki darba piedāvājumi pirms sasniedz kādus savus mērķus un līdz ar to arī sapņu vai, kā Tu saki "normālu" darbu. Reizēm darbs ir tikai līdzeklis izdzīvošanai vai savu mērķu sasniegšanai.

 

Vēlot Tev veiksmi un spēku sākt problēmas risināt - Dr. Ilze


13.02.2016. Edgars jautā:
Sveiki. Man ir problēma ar savaldību, brīžiem kļūstu agresīvs dēļ tā ka man kas neizdodas un nesanāk vai arī kāds manī neklausās, Šīs dienas vispār ir murgs, dēļ tā es zaudēju savu dzīves biedreni kuru vēlos atgūt, bet nezinu kā varu atgūt viņas uzticību man ja esmu jau reizi gandrīz zaudējis viņu un solījis ka būšu cits. Kad salīkstam mieru viss ir labi pāris dienas ar mani ir viss labi, bet pēc kādas nedēļas atkal es ātri zaudēju pacietību un reaģēju ļoti asi pret savu draudzeni.

Atbilde:
Labdien, Edgar!

Jūs ļoti labi esat aprakstījis situācijas, kad kļūstat nesavaldīgs: " Kad man neizdodas, nesanāk, vai, kad manī neklausās. "

Vispirms ir svarīgi zināt, ka dusmas un agresija, kam seko nesavaldīgas, agresīvas rīcības, rodas tajos gadījumos, kad mums kaut kas sāp. Iztēlojieties, ka vīrietis taisa putnu būri, bet tas izdodas šķībs. Jautājums ir, kas vairāk sāpēs? Vai, ka putnam būs šķība māja, vai tas, ko šī cilvēkaprāt domās viņa draudzene? Ja viņš galvā iztēlojas, ka draudzene būs vīlusies un izteiks kritiku, tas, protams, ir sāpīgs paredzējums. Un, ja viņam šāds paredzējums jau ir zemapziņā, tad viņš vairs negaida reālo draudzenes reakciju, bet jau pirmais sāk viņai

uzbrukt, it kā atspēkojot iedomātos pārmetumus. Piemēram: "Tu pati jau neesi labāka, nekad laikā nepagatavo vakariņas, vai vienmēr vazājies pa draudzenēm!" It kā nekāda konteksta nav, bet faktiski vīrietis cenšas pierādīt, ka kopumā viņš nav tik slikts, jo, lūk, citi arī nav perfekti. Bet tas, ko redz draudzene, ir, ka viņas mīļotais cilvēkas viņai uzbrūk bez redzama iemesla. Varbūt draudzenei nav svarīgi, cik labi ir padarīts konkrētais darbs, dažreiz ir svarīgi, ka otrs vispār piedalās kopīgajā procesā.

Varbūt Jūs esat dzirdējis, ka mums katram, apzināti vai neapzināti galvā ir kaut kāds priekšstats, par to, kādam mums vajadzētu būt, vai ko vispār nozīmē būt par vērtīgu cilvēku. Daudziem cilvēkiem ir dziļa iekšēja izjūta, ka tikai tādu vērtīgu cilvēku kāds var mīlēt un cienīt. Ja, Jūsuprāt, Jums kaut kas neizdodas vai nesanāk, tas Jums uzreiz var asocēties ar iemeslu, par ko Jūs var nemīlēt vai necienīt.

Mums jau no agras bērnības izveidojas priekšstats par šīm cilvēku vērtībām. Piemēram: Cienījams cilvēks (vai vīrietis, ko var mīlēt) ir tas, kas daudz pelna, visu prot izdarīt perfekti, neko nepārdzīvo, nekļūdās un nekaunās, zina risinājumu visām dzīves problēmām u.t.t. Mazliet izklausās pēc kaut kādas Dieva versijas. Pie Dieva versijas, protams, pieder arī tas, ka citi pret viņu attiecīgi izturas. Piemēram , uzmanīgi klausās, neapšauba viņa autoritāti un paklausa viņa norādījumiem. Ja Jums šajā kaut kas liekas atpazīstams, tad, protams, Jūs smagi uztversiet katru situāciju, kad neatbildīsit šīm īpašībām, vai, kad citiem būs savs viedoklis par kādiem jautājumiem.

Lai Jūs veiksmīgi komunicētu ar cilvēkiem, Jums būtu jāierauga, ka daudzi no apkārtējiem (protams, ne jau visi) negaida no Jums perfektumu, ka viņi nekritizē Jūs par katru sīkumu, ka cilvēki kopumā ir gatavi palīdzēt un kopīgi risināt grūtos jautājums. Ja Jūsu draudzene atkārtot i ir tolerējusi un piedevusu Jūsu uzbrukumus, kurus viņa pat nav izpratusi, tas nozīmē, ka viņa Jūs tiešām mīl.

Tā kā, manuprāt, Jūs nepareizi redzat gan sevi (pārāk zemu sevi novērtējat), gan to, ko apkārtējie no Jums sagaida, tad Jums būtu nopietni jāpastrādā pie savas vērtības apzināšānās. Tad Jūs nebūtu tik jūtīgs un ievainojumams attiecībās ar cilvēkiem, īpaši attiecībās ar tiem, kas Jums ir svarīgi.

Ar cieņu, dr. I. Mežmača


12.02.2016. Jānis jautā:
Labdien! Man jau kopš 5-6 gadu vecuma ir nervu tiki, šobrīd man ir gandrīz 30 gadi. Gadu gaitā tiku izpausmes ir manījušās- acu mirkšķināšana, sejas šķobīšana, krekšķēšana. Esmu bijis pie dažādiem ārstiem un dzēris dažādus medikamentus bet efekta īsti nekāda. Vai nervu tika ārstēšanā pieaugušam cilvēkam var palīdzēt psihoterapija, varbūt hipnoze? Varbūt kādam speciālistam ir īpaša pieredze nervu tiku ārstēšanā?

Atbilde:

Cien. Jāni!
Nervu tiki var būt dažādas izcelsmes(organiski,psihogēni,jaukta tipa). Atbilstoši ārstēšanas metodes un to kombinācijas ir dažādas.


1. Ja tiki ir psihogēnas izcelsmes,psihoterapija var dot labu rezultātu,vēlams psihodinamiskā psihoterapija pie ārsta psihoterapeita. Mūsu mājas lapā ir sertificēto psihoterapeitu saraksts,kur var izvēlēties terapeitu.


2. Ja tiki ir organiski(kādas slimības vai procesa sekas),galvenās būs neirologa kompetences(medikamenti,fizioprocedūras u.c.). Psihoterapija noder kā papildmetode. Būtu vēlama neirologa konsultācija. Sīkāk neirologubiedriba@neirologi.lv


3. Pie jaukta varianta labi būtu konsultēties psihosomatikas klīnikā,kur ir pieredze veidot komandu šādu problēmu risināšanai. Vairāk psihosomatika.lv vai info@psihosomatika.lv


Par hipnoterapijas lietderību ir ļoti atšķirīgi viedokļi. Domāju,ka psihogēnu tiku gadījumā,tā var būt pat ļoti efektīva,bet organisku un jauktu tiku gadījumā, ar nosacītu vai īslaicīgu efektu. Var meklēt iespējas www.medhipnoterapija.lv//web/ahssb.php/


Manā pieredzē, jābruņojas ar lielu pacietību un disciplīnu ārstēšanas procesā.

Dr. Sandra Vītola.


12.02.2016. Inga Roze jautā:
Labdien! Jau pusotru gadu man veselības problēmas, kurām iemeslu nevar atrast. Periodiski mainās simptomi. Sākās viss ar ar lielu psiholoģisku traumu, pēc kuras sākas stipras sāpes sprandas rajonā, pēc tam tas pārgāja uz sāpēm aknu rajonā, nevarēju ēst, nometu svaru, taču esmu veikusi visas padziļinātās pārbaudes un neko neatrada, tad peikšņi pēc dažiem mēnešiem tas pārgāja, sākās sirdsklauves, galvas reiboņi, smakšana. Sakiet vai visam šim iemesls var būt hronisks stress? Ko lai es iesāku?

Atbilde:

Labdien, Inga!

 

Jūs ļoti precīzi norādat, ka viss pirms pusotra gada sākās pēc lielas psiholoģiskas traumas. Ņemot vērā, ka esat veikusi padziļinātas veselības pārbaudes un organiskas slimības nav atrastas, iesaku griezties pie psihoterapeita.
Jūsu jautājumā minētās sūdzības tiešām varētu būt saistītas ar hronisku stresu. Ir tāds teiciens: " Ko nerunā mute, to pasaka ķermenis." Jo ātrāk uzsāksiet pēctraumas seku risināšanu, jo ātrāk būs iespēja atkal kļūt veselai.

 

Ar cieņu
Dace Tuzika


03.02.2016. Kristiāna jautā:
Labdien, Jau labu laiku cīnos ar sevi. Apzinos lietas kas ir jāpaveic gan darbā gan ārpus tā, taču nekādi nevaru piespiesties neko izdarīt, tad nāk dusmas uz sevi un pārdzīvošana. Trīc rokas, esmu nesavaldīga, ātri aizsvilstos par sīkumiem, no rītiem nevaru piecelties, bet kad nav jāceļas uz darbu visu dienu varu pavadīt guļot. Nespēju priecāties par dzīvi, viss stāv tādā kā pusratā atstāts. Problēmas arī pa ginekoloģijas līniju. Vai tas varētu būt saistīts ar psiholoģisku saslimšanu?

Atbilde:

Sveicināti, Kristiāna!

 

Paldies Jums par uzticēšanos. Jūsu pašsajūtas apraksts liecina par psiholoģisku saslimšanu un uzskatu , ka Jums ir nepieciešama palidzība, jo Jūs rakstat; "' ... jau labu laiku cinos ar sevi..'" un dažkārt viens nav cinitājs,jo ir nepieciešama speciālista palidziba., lai izvērtētu slimibas izcelsmi, tās simptomus, to attistibu un norises smagumu, lai varētu lemt par ārstēšanai pielietojamo taktiku un kopigā darbā uzveikt psiholoģisko saslimšanu.

 

Ar cieņu,
Solvita Lauva.


31.01.2016. Zane jautā:
Labvakar.Musu gimene ir izveidojusies tada situacija, ka tevs pastiprinati lieto alkaholu..to jau varetu saukt par alkaholismu un vins pats to apzinas.Vairakas reizes ir bijis stacionara, bet tas palidz vien paris nedelam.Alkahola lietosana vinam saistas ar edienu.Ja ed, tad obligati vajag iedzer un ta iedzersana velkas nedelam.Pats netiek gala ar savu problemu, bet to apzinas.Vai psihoterapeits varetu palidzet risinat sadas situacijas? Ja, ja..cik tas varetu izmaksat?

Atbilde:

Labdien, Zane!

 

Paldies par jautājumu! Situācijā, kad cilvēks ir zaudējis kontroli pār alkahola lietošanu un pats netiek galā ar savas
problēmas risināšanu, ārstēšana ir nepieciešama. Vispirms vajadzīga narkologa konsultācija, lai precizētu diagnozi,
tad jāizvēlās psihoterapeitiskā palīdzība. Alkaholisma ārstēšanā rekomendē stacionāru psihoterapiju Minesotas programmā,
kura ilgst 28 dienas. Retāk izmanto individuālu psihoterapiju. Par Minesotas programmas izmaksām var interesēties Rīgā SIA" Akrona 12", Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas cetrā" vai slimnīcā " Ģintermuiža" Jelgavā. Psihoterapeitiskās ārstēšanas efekts lielā mērā būs atkarīgs no cilvēka motivācijas. Kādreiz ārstēšanu nākās atkārtot. Tomēr, Minesotas programma atzīta par pasaulē efektīvāko alkaholisma ārstēšanas veidu. Individuāla psihoterapija varētu būt alternatīva pie ārsta - narkologa ar psihoterapeita izglītību. Cena par vizīti no 35-40 eiro.

 

Ar cieņu,
dr. Inese Drēska


31.01.2016. Justa jautā:
Man ir problēma,ka orgasmu varu sasniegt skatotie pornogrāfiju,bet ar vīrieti nevaru,kodarīt?

Atbilde:
Labdien, Justa!
Ja Jūs vēlaties "sakārtot" šo problēmu tikai praktiski un,iespējami ātrāk, ieteiktu apmeklēt seksopatologu, ja vēlaties izprast un mainīt kko savā dzīves uztverē un domāšanā un iegūt jaunu emocionālu pieredzi, kas ļautu Jums gūt seksuālu baudu arī reālās partnerattiecībās, vērsieties pēc palīdzības pie psihoterapeita.
Ar cieņu
Dr. R.Cedriņa, psihiatre, psihoterapeite

29.01.2016. silvi jautā:
Sveiki! Vai Latvijā ir psihiatri/psihoterapeiti, kas būtu izglītoti ar dzimumu saistītos jautājumos? Esmu agender cilvēks, neuzskatu to par problēmu, tas nav iemesls, kāpēc vēršos pie ārsta (iemesls ir sociālā fobija un depresija, kas man ir diagnosticētas), bet vēlos atrast speciālistu, kas neuzskatītu, ka tas ir jāizlabo/nav pareizi vai "normāli". Tā ir neatņemama manas identitātes daļa, tāpēc nevēlos ārstam to noklusēt.

Atbilde:
Labdien, Silvi!
Jā - Latvijā ir psihiatri un psihoterapeiti, kas ir izglītoti ar dzimumu saistītos jautājumos. Jūsu bažas ir labi saprotamas - agender identiāte ir pietiekami reti sastopama, lai nebūtu rutīnas tēma ārsta - pacienta attiecībās. Tomēr šķiet, ka galvenais, par ko jautājat - cik droši varat paļauties, ka ārsts rēķināsies ar Jūsu skatījumu. Te nu jāteic, ka arī ārsti savā starpā atšķiras un tādēļ vislabāk būs, ja pirms vizītes pie Jūsu izvēlētā ārsta, uzdosiet šo jautājumu telefoniski vai elektroniski viņam personiski.
Ar cieņu,
dr. Jānis Vītiņš

26.01.2016. LAURA jautā:
Labdien!Velos noskaidrot kads specialists var palidzet manam dzives draugam-problema sada:kad ir alkohola reibuma ir seksualas,pat perversas domas pret manu meitu(21g.v.-2gr.inv.).nezinu pie ka griesties,ka palidzet,saprotu,ka ta ir slimiiba

Atbilde:

Laura,

Jūsu satraukums ir saprotams! Ņemot vērā Jūsu norādīto dzīves drauga perverso domu saistību ar alkohola lietošanu un reibumu, tad vispirms ieteiktu vērsties pie narkologa, lai tiktu skaidrībā, vai tā ir alkohola atkarība vai tikai pārmērīga lietošana. Atkarības gadījumā vispirms būtu nepieciešams gūt labu remisiju (kvalitatīvu atturības laiku).

Iespējams, ka Jūsu aprakstītā problēma ar to arī būtu atrisināta. Ja tomēr atturība no alkohola to nemazinātu, tad Jūsu dzīvesdraugam būtu nepieciešama psihoterapija tieši šajā jautājumā. Noteikti nenolaidiet rokas, runājiet ar vīrieti, lai meklē palīdzību!

 

Ar cieņu psihoterapeite-narkoloģe Velga Sudraba


24.01.2016. Laima jautā:
Sveicinati. Mani uztrauc viena lieta, man seksa laika ar viru, beigas nekas nenoiet. Virs sak jau domat ka pie vainas ir vins,bet ta nav. Teica ka vedis mani pie seksapataloga, bet es baidos tur iet,jo man ir kauns ka man ir sada problema un es nespeju nevienan to istastit.

Atbilde:

Labdien, Laima!

 

Jūsu izmisums man ir saprotams, taču kaunam par situāciju gan nav vietas! Tikpat lielā mērā, kā vizuāli atšķiramies viens no otra, arī mūsu organisma darbība, vismaz nelielā mērā, ir atšķirīga. Īpaši, ja ir runa par mūsu psihes, smadzeņu darbību. Šeit katrs sīkums var izraisīt kādu īpašu reakciju.

Kas attiecas uz seksualitāti, t.sk. arī spēju gūt baudu no seksa vai sasniegt orgasmu, tad sievietei tā ir īpaši smalka lieta, ļoti jūtīga uz visu, kas notiek ap to...

No Jūsu vēstules vien gūt priekšstatu par problēmas cēloņiem un veidu, kā to koriģēt, nav iespējams. Taču ar vislielāko varbūtību tā ir labojama! Varbūt ne pašu spēkiem, bet ar speciālista palīdzību gan.

Ja izlemsiet šādu palīdzību meklēt, dodaties pie kāda ārsta speciālista - seksologa (varbūt arī psihoterapeita), kam šādu problēmu risināšana ir ikdiena.

 

Ar cieņu,

dr. Elmārs Vārpa.


24.01.2016. Rita jautā:
Gribetu uzzinat psihoanalizes seansu cenas ieilgusas depresijas-16g.gadijuma.

Atbilde:

Labdien, Rita!

 

Psihoanalīzes sesijas (ti., viena apmeklējuma, parasti 45 minūtes) cena patlaban manā praksē ir 50-60 EUR.

 

Iespējams, pie psihoanalīzes apmācībā esošiem kolēģiem tā ir zemāka. To variet uzzināt, ja jautāsiet viņiem pati.

Psihoanalīze ir liels ieguldījums cilvēka dzīvē gan emocionāli, gan laika ziņā, gan finansiāli. Psihoanalīze ilgst vairākus gadus, parasti sesijas ir 4 reizes nedēļā.

 

Psihoanalītiķis izvērtē pacientu vismaz vairākas sesijas, pirms piedāvā psihoanalīzi: no jauna apsver pacienta diagnozi un piemērotību analīzei, pacienta motivāciju, un vai psihoanalītiķis pats tagad ir gatavs strādāt ar šo pacientu tik intensīvi. 16 gadus ieilgusi depresija varētu būt arī personības traucējumi uc.

 

Ar cieņu,

Ārste psihoterapeite un psihoanalītiķe Dace Cerava.


22.01.2016. Anonymous jautā:
Mans berns nespej aiziet uz skolu tapec ka vins saka ka ir loti gruti skisirties no manis. Ejam uz konsultaciju pie skolas psihologes paslaik krize ir ievilkusies un nezinu ka tikt ar to gala. Manam bernam ir 8 gadi pa celam uz skolu vinam sakas histerija. Vins ludzas mani raud krit zeme un tas viss notiek citu cilveku klatbutne paslaik uz skolu neejam macamies majas bet ta nau izeja psihologe saka ka tas esot itka regress ko man darit?

Atbilde:

Labdien!

Izskatās, ka Jūsu bērnam ir šķiršanās trauksme. Ja tā izpaužas tikai ejot uz skolu, tovar saukt par skolas fobiju. Tā liecina, ka ir pretrunīga un neatrisināta atkarība no mātes. Tā irgan bezpalīdzīga pieķeršanās mātei, gan dusmas par mātes visvarenību. Vissvarīgākais ir tas, ka Jūs pieņemat, ka šādas bailes var būt un emocionāli bērnu nepametat, un meklējat risinājumu.

 

1. Ja māte pati ir trauksmaina, arī bērns ir šīs trauksmes varā un māte šķiet nepieejama. Māte nevar bērnam dot sajūtu- būt sajustam. Padomājiet, par ko Jūs pati baidāties. Iespējams, Jūsu pašas bērnības trauksmes dēļ, esat pārlieku pieķērusies bērnam. Ne reti vecāki paši baidās, ka bērns skolā neattaisnos skolotājas cerības. Vecākiem ir atklātas vai it kā jaušamas ilgas, alkas pēc bērna panākumiem par jebkuru cenu. Māte dramatiski pārdzīvo jebkuru kļūdu, jebkuru bērna vājumu, neprasmi, slimību. Varbūt bērns ik pa laikam piedzīvo situāciju, kurā māte ir tik trauksmaina, naidīga un sodoša, ka rada sajūtu- ar šo mātes daļu nevar sarunāties, ka tā ir atšķēlusies no mīlošās, gādīgās mātes tēla. Varbūt pārlieku tiek kontrolēts katrs mājasdarbs. Varbūt māte "rauj no bērna rokām ārā" jebko, ko viņš neprasmīgi dara. Bērns to sajūt ne kā palīdzību sev, bet gan, ka jākalpo vecāku vēlmēm un rodas apspiestas smacējošas dusmas, kas savukārt rada trauksmi. Veidojas nepārliecinātība, zems pašvērtējums, nav spējas patstāvīgi risināt problēmas. Ir pieradums cerēt un saņemt palīdzību jebkurā gadījumā. Skolotāja bērnam kļūst kā mātes tēls, ar kuru nevar sadarboties. Šī trauksme un nedrošība ir pamats bailēm zaudēt kontroli, nonākot skolā. Neiešana uz skolu ir iespēja kontrolēt notiekošo un

īslaicīga ilūzija par savu spēku. Sv! Uzticaties un bieži vien iedrošiniet bērnu(ne

slavējiet, ne peliet):"Skatos, daudz darba esi ieguldījis..., Tev patīk..., Tev ir interesanti mācīties, lasīt, zīmēt, darīt...Ko Tu pats par to domā... ." Atzīstiet bērna dusmas. Izprotiet savas dusmas un nomāktību.

 

2. Neiešana uz skolu var būt saistīta ar zēnu grupu. Cik zēns tajā var iekļauties un ieņemt sev cieņpilnu vietu. Priecājieties par zēna ķermeni, kurš ir "labs instruments" dažnedažādām darbībām-arī pirmajā brīdī šķietamām nerātnībām. Ja ir kāda kļūme, atsakieties no moralizēšanas un pamācībām. Ļaujiet pašam meklēt risinājumu. Esiet rotaļīga. Dodiet mierpilnu ķermenisku kontaktu. Ar prieku, uzticēšanos un lepnumu vērojiet, kā dēls ar tēvu dodas savās vīriešu gaitās. Ļaujiet tikties ar citiem zēniem, organizējiet pārgājienus, uzticiet pienākumus. Dažkārt zēnam nepieciešams māti kā tēlu nedaudz devalvēt. Neievērojiet to, jo kā gan citādi no kaut kā tik vērtīga var atdalīties?

 

Skolas fobija ir situācija, kad nepieciešams meklēt psiholoģisku palīdzību. Parasti psihoterapeitiskais process ir darbietilpīgs. Noteicošais ir, cik vecāki paši tajā iesaistās un ir gatavi uzņemties savu atbildības daļu.

 

Ar cieņu,

Ingrīda Rateniece


19.01.2016. Agris jautā:
Sveiki! Man ir tāda problēma, ka ir paniskas bailes no zirnekļiem. Bailes ir tik spēcīgas, ka ja vienreiz esmu kādā telpā tos ieraudzījis, tur vairs nevaru ieiet vai arī ar ar ļoti lielu saņemšanos un lielu panikas sajūtu iekšā. Vai no šāda veida paranojas vispār ir iespējams atbrīvoties vai jādzīvo visu mūžu?

Atbilde:

Labdien,Agri!

 

Ja šīs sajūtas izraisa lielu diskomfortu , ar ko sadzīvot ir ļoti grūti , tad var meklēt specialista palīdzību , jo iespējams , ka aiz šīm bailēm slēpjas kādas citas neatrisinatas intrapsihiskas problēmas . Tā kā var nākt pēc palīdzības  pie psihoterapeita, lai nebūtu visu mūžu ar bailēm jāsadzīvo .

 

Ar cieņu!
Linda Keruze


05.01.2016. Liena jautā:
Labdien! Man ir problēma, kas traucē dzīvot - dusmas. Esmu jau iepriekš apmeklējusi psihoterapeitu un principā saprotu savas problēmas, ar kurām jātiek galā. Taču nevaru atrast veidu KĀ to izdarīt. Gadu gaitā krātās dusmas atgriežas atkal un atkal un brīžiem es varu tā eksplodēt, ka biedēju arī savu draugu un arī pati sevi. Šādos brīžos mēdzu ļoti aizvainot, ko vēlāk rūgti nožēloju. Mani aizvaino sīkumi, no kuriem uztaisu strīdu, kas var beigties ar šķiršanos :(

Atbilde:

Labdien, Liena!

 

Jā, gadu gaitā krātās dusmas nav tik viegli sākt pielietot konstruktīvi. Neesat uzrakstījusi, cik un kāda veida psihoterapiju un pie kādas kvalifikācijas psihoterapeita esat apmeklējusi. Vai tur varējāt arī piedzīvot un izpaust dusmas?

Nezinu arī par ko, pret ko un kāpēc tās dusmas vajadzēja krāt, nevis pielietot tur un tad, kad dusmojāties, cerībā, ka tas uzlabo Jūsu dzīvi. Dusmu atpazīšana, izpratne un konstruktīva lietošana prasa treniņu. Labā gadījumā to apgūst jau bērnībā un pusaudža gados ģimenē. Ja nu tā toreiz nav noticis, tad tas ir iespējams psihoanalītiskas psihoterapijas procesā.

 

Psihoanalītiķe Dr. Dace Cerava


04.01.2016. Laila jautā:
Labdien,Mani satrauc situacijas ,ka esmu cilvekos lielveikalos darba kur ir daudz cilveku,uztraucoa saku nervozet baiditties pati nezinu no kā,zūd pamats zem kājām,tā jau ir kadu menesi:(pirms 2gadi pagibu Spanija laikam no slodzes ,no ta laika tas mani vaja nelaiz valaa saak sirds sisties :( gribas pazust un nekur neiet,bet nevar ir loti atbildigs darbs kir jasaskaras ar cilvekiem ,tas mani iedzen sturi :(Ko darit?Ka atrisinat var?Vai ir iespeja izarstet šo emocionalo Problemu?

Atbilde:

Labdien, Laila!

Paldies par uzdoto jautājumu.

Pēc Jūsu aprakstītajām sajūtam spriežot, ciešat no panikas lēkmēm. Kaut gan patreiz Jūsu dzīvē nav iemesla bailēm, šīs sajūtas acīmredzot izlaužas no Jūsu zemapziņas. Panikas lēkmes ir labi ārstējamas - gan medikamentozi, gan psihoterapeitiski. Pie tam vēlamas abas metodes.  Jo ātrāk sāksiet ārstēšanu, jo labāk speciālisti varēs Jums palīdzēt.  Psihoterapeits, psihiatrs vai ģimenes ārsts var izrakstīt medikamentus un paskaidrot to lietošanu. Ļoti vēlama ir psihoterapija, vismaz viena vizīte nedēļā, lai izprastu un ārstētu emocionālos cēloņus, kas rodas zemapziņā.

Visu Jums labu vēlot,

Dr, Aija Kraskura.

 

 


02.01.2016. Ivars jautā:
Labdien, pēc kādiem kritērijiem izvēlēties psihoterapeitu? Kuri speciālisti būtu piemērotākie, lai risinātu seksuālās vardarbības sekas?

Atbilde:

Labdien, Ivar!

 

Psihoterapeiti no mūsu mājas lapas visi ir ārsti, tas ir - ieguvuši pamatizglītību medicīnā. Teorētiski jebkurš no mums var strādāt ar šādu pacientu. Iesaku izvēlieties kādu, kas ir ģeogrāfiski izdevīgāks, lai nav pie terapeita jābrauc cauri visai Rīgai. Psihoterapijā vienmēr ļoti svarīgs ir subjektīvais faktors, līdz ar to var būt tā, ka kaut kādu iemeslu dēļ pacientam terapeits nevieš pilnīgu uzticēšanos. Par to nav jāuztraucās, ir jāiet pie kāda cita. Seksuālā vardarbība ir ļoti, ļoti jūtīgs temats, varbūt vispirms vajag apdomāties - iet pie sievietes vai vīrieša. Ja nu tomēr man būtu jāiesaka, tad ieteiktu dr. Daini Balodi, bet, kā teicu - arī citi varēs palīdzēt! Lai veicās!

Ar cieņu. dr. Lapsa

01.01.2016. Maris jautā:
Vai ir iespejams saglabt gimeni ja ir nonacis tik talu ka sieva ir sakusi atiecibas ar citu virieti

Atbilde:

Labdien, Māri!

 

Ģimeni var saglabāt ar sievu, ja tai attiecības ar citu vīrieti, tikai tad, ja sievai šīs attiecības ar citu izbeidzas. Bet tālāk? Ko nozīmē - saglabāt? Vai tas nozīmē tālāk dzīvot kopā vienā dzīvoklī, jeb tas nozīmē uzticības atjaunošanu, pilnvērtīgas seksuālās attiecības un mīlestību? Šais gadījumos visbiežāk izveidojas vienkārša līdzāspastāvēšana, jo ir kaut kādi iemesli, kāpēc sieva no Jums novērsās.


Pilnvērtīgas attiecības teorētiski ir iespējamas, ja Jūs mainaties un jaunā kvalitātē atkal iepatīkaties sievai. Lai varētu mainīties neko citu kā profesionālu psihoterapiju es ieteikt nevaru. Cilvēks viens pats reti kad spēj sevi objektīvi izvērtēt un izlemt, kuras īpašības ir jāmaina un kā to izdarīt. Bet ja Jūs šo psihoterapiju izejat, nav simtprocentīgas garantijas, ka sieva Jūs atkal izvēlēsies. Taču šai gadījumā Jums būs cita attieksme un Jūs varēsiet atrast arī citu sievieti. Neko vairāk nevaru Jums ieteikt.

 

Ar cieņu
Artūrs Utināns
RSU Psihosomatikas klīnikas virsārsts.


26.12.2015. Anna jautā:
Kā sākt jaunu dzīvi 50 gados, ja vecā šķiet sabrukusi vai neizdevusies?

Atbilde:

Labdien, Anna!

 

50 nav nekāda robežšķirtne..., nekad nav par vēlu uzsākt ko jaunu..., vecums nav šķērslis... Utt, utjpr...

Par šo tēmu ir sarakstīts daudz, dažādos apjomos un formās, par to domā visās pasaules malās, neatkarīgi no ticības, etniskās piederības, labklājības līmeņa. Tādēļ, ka gandrīz ikviens no mums savā dzīvē kaut kad sastopas ar atziņu, ka viss ir pavisam savādāk, nekā kādreiz bijām domājuši, ka tas, ko esam uzskatījuši par ko vērtīgu, tāds nemaz nav...

No Jūsu uzrakstītā vārdu duča neko daudz nesapratīsi, kā vien to, ka esat dziļi vīlusies un grūti pieņemt, ka daudz kas ir labojams vai uzceļams pilnīgi no jauna. Tomēr dzīve pierāda, ka ir, vismaz lielākajā vairumā.

Ja neviens no rakstiem vai grāmatām, kas noteikti ir nonākuši Jūsu rokās, nespēj iedvesmot uzsākt pārmaiņas, varu vien ieteikt vērsties pie palīdzības pie kāda, kam uzticaties un, kas zin, kā to panākt. Tas var būt gan psihoterapeits, gan psihologs, garīdznieks vai tuvs draugs, kas pats šādu krīzi ir pārvarējis. Paskataties apkārt un un izvēlaties uzticamāko!

Lai Jums veiksmīgs jaunais 2016. gads!

 

Ar cieņu,

dr. Elmārs Vārpa.


24.12.2015. Jānis jautā:
Labdien, vai psihoterapeitiem ir raksturīgi seansos runāt par savu privāto dzīvi? ģimeni, bērniem, personīgām traumām bērnībā un apzinātā vecumā? brīžiem liekas, ka terapeits mani izmanto, lai sevi sakārtotu, vai parunātos par sev svarīgām/ traumējošām lietām...

Atbilde:
Labdien , Jāni,
Profesionāls psihoterapeits par savu privāto dzīvi parasti nestāsta. Grūti pateikt, kādi motīvi terapeitu vada. Iesaku izrunāt ar savu terapeitu, kas notiek jūsu starpā.
Ar cienu,
Indra Upmiņa