Jautājumi > Atbildes

Atbildes

<< < 3 no 47 > >>

31.01.2016. Justa jautā:
Man ir problēma,ka orgasmu varu sasniegt skatotie pornogrāfiju,bet ar vīrieti nevaru,kodarīt?

Atbilde:
Labdien, Justa!
Ja Jūs vēlaties "sakārtot" šo problēmu tikai praktiski un,iespējami ātrāk, ieteiktu apmeklēt seksopatologu, ja vēlaties izprast un mainīt kko savā dzīves uztverē un domāšanā un iegūt jaunu emocionālu pieredzi, kas ļautu Jums gūt seksuālu baudu arī reālās partnerattiecībās, vērsieties pēc palīdzības pie psihoterapeita.
Ar cieņu
Dr. R.Cedriņa, psihiatre, psihoterapeite

29.01.2016. silvi jautā:
Sveiki! Vai Latvijā ir psihiatri/psihoterapeiti, kas būtu izglītoti ar dzimumu saistītos jautājumos? Esmu agender cilvēks, neuzskatu to par problēmu, tas nav iemesls, kāpēc vēršos pie ārsta (iemesls ir sociālā fobija un depresija, kas man ir diagnosticētas), bet vēlos atrast speciālistu, kas neuzskatītu, ka tas ir jāizlabo/nav pareizi vai "normāli". Tā ir neatņemama manas identitātes daļa, tāpēc nevēlos ārstam to noklusēt.

Atbilde:
Labdien, Silvi!
Jā - Latvijā ir psihiatri un psihoterapeiti, kas ir izglītoti ar dzimumu saistītos jautājumos. Jūsu bažas ir labi saprotamas - agender identiāte ir pietiekami reti sastopama, lai nebūtu rutīnas tēma ārsta - pacienta attiecībās. Tomēr šķiet, ka galvenais, par ko jautājat - cik droši varat paļauties, ka ārsts rēķināsies ar Jūsu skatījumu. Te nu jāteic, ka arī ārsti savā starpā atšķiras un tādēļ vislabāk būs, ja pirms vizītes pie Jūsu izvēlētā ārsta, uzdosiet šo jautājumu telefoniski vai elektroniski viņam personiski.
Ar cieņu,
dr. Jānis Vītiņš

26.01.2016. LAURA jautā:
Labdien!Velos noskaidrot kads specialists var palidzet manam dzives draugam-problema sada:kad ir alkohola reibuma ir seksualas,pat perversas domas pret manu meitu(21g.v.-2gr.inv.).nezinu pie ka griesties,ka palidzet,saprotu,ka ta ir slimiiba

Atbilde:

Laura,

Jūsu satraukums ir saprotams! Ņemot vērā Jūsu norādīto dzīves drauga perverso domu saistību ar alkohola lietošanu un reibumu, tad vispirms ieteiktu vērsties pie narkologa, lai tiktu skaidrībā, vai tā ir alkohola atkarība vai tikai pārmērīga lietošana. Atkarības gadījumā vispirms būtu nepieciešams gūt labu remisiju (kvalitatīvu atturības laiku).

Iespējams, ka Jūsu aprakstītā problēma ar to arī būtu atrisināta. Ja tomēr atturība no alkohola to nemazinātu, tad Jūsu dzīvesdraugam būtu nepieciešama psihoterapija tieši šajā jautājumā. Noteikti nenolaidiet rokas, runājiet ar vīrieti, lai meklē palīdzību!

 

Ar cieņu psihoterapeite-narkoloģe Velga Sudraba


24.01.2016. Laima jautā:
Sveicinati. Mani uztrauc viena lieta, man seksa laika ar viru, beigas nekas nenoiet. Virs sak jau domat ka pie vainas ir vins,bet ta nav. Teica ka vedis mani pie seksapataloga, bet es baidos tur iet,jo man ir kauns ka man ir sada problema un es nespeju nevienan to istastit.

Atbilde:

Labdien, Laima!

 

Jūsu izmisums man ir saprotams, taču kaunam par situāciju gan nav vietas! Tikpat lielā mērā, kā vizuāli atšķiramies viens no otra, arī mūsu organisma darbība, vismaz nelielā mērā, ir atšķirīga. Īpaši, ja ir runa par mūsu psihes, smadzeņu darbību. Šeit katrs sīkums var izraisīt kādu īpašu reakciju.

Kas attiecas uz seksualitāti, t.sk. arī spēju gūt baudu no seksa vai sasniegt orgasmu, tad sievietei tā ir īpaši smalka lieta, ļoti jūtīga uz visu, kas notiek ap to...

No Jūsu vēstules vien gūt priekšstatu par problēmas cēloņiem un veidu, kā to koriģēt, nav iespējams. Taču ar vislielāko varbūtību tā ir labojama! Varbūt ne pašu spēkiem, bet ar speciālista palīdzību gan.

Ja izlemsiet šādu palīdzību meklēt, dodaties pie kāda ārsta speciālista - seksologa (varbūt arī psihoterapeita), kam šādu problēmu risināšana ir ikdiena.

 

Ar cieņu,

dr. Elmārs Vārpa.


24.01.2016. Rita jautā:
Gribetu uzzinat psihoanalizes seansu cenas ieilgusas depresijas-16g.gadijuma.

Atbilde:

Labdien, Rita!

 

Psihoanalīzes sesijas (ti., viena apmeklējuma, parasti 45 minūtes) cena patlaban manā praksē ir 50-60 EUR.

 

Iespējams, pie psihoanalīzes apmācībā esošiem kolēģiem tā ir zemāka. To variet uzzināt, ja jautāsiet viņiem pati.

Psihoanalīze ir liels ieguldījums cilvēka dzīvē gan emocionāli, gan laika ziņā, gan finansiāli. Psihoanalīze ilgst vairākus gadus, parasti sesijas ir 4 reizes nedēļā.

 

Psihoanalītiķis izvērtē pacientu vismaz vairākas sesijas, pirms piedāvā psihoanalīzi: no jauna apsver pacienta diagnozi un piemērotību analīzei, pacienta motivāciju, un vai psihoanalītiķis pats tagad ir gatavs strādāt ar šo pacientu tik intensīvi. 16 gadus ieilgusi depresija varētu būt arī personības traucējumi uc.

 

Ar cieņu,

Ārste psihoterapeite un psihoanalītiķe Dace Cerava.


22.01.2016. Anonymous jautā:
Mans berns nespej aiziet uz skolu tapec ka vins saka ka ir loti gruti skisirties no manis. Ejam uz konsultaciju pie skolas psihologes paslaik krize ir ievilkusies un nezinu ka tikt ar to gala. Manam bernam ir 8 gadi pa celam uz skolu vinam sakas histerija. Vins ludzas mani raud krit zeme un tas viss notiek citu cilveku klatbutne paslaik uz skolu neejam macamies majas bet ta nau izeja psihologe saka ka tas esot itka regress ko man darit?

Atbilde:

Labdien!

Izskatās, ka Jūsu bērnam ir šķiršanās trauksme. Ja tā izpaužas tikai ejot uz skolu, tovar saukt par skolas fobiju. Tā liecina, ka ir pretrunīga un neatrisināta atkarība no mātes. Tā irgan bezpalīdzīga pieķeršanās mātei, gan dusmas par mātes visvarenību. Vissvarīgākais ir tas, ka Jūs pieņemat, ka šādas bailes var būt un emocionāli bērnu nepametat, un meklējat risinājumu.

 

1. Ja māte pati ir trauksmaina, arī bērns ir šīs trauksmes varā un māte šķiet nepieejama. Māte nevar bērnam dot sajūtu- būt sajustam. Padomājiet, par ko Jūs pati baidāties. Iespējams, Jūsu pašas bērnības trauksmes dēļ, esat pārlieku pieķērusies bērnam. Ne reti vecāki paši baidās, ka bērns skolā neattaisnos skolotājas cerības. Vecākiem ir atklātas vai it kā jaušamas ilgas, alkas pēc bērna panākumiem par jebkuru cenu. Māte dramatiski pārdzīvo jebkuru kļūdu, jebkuru bērna vājumu, neprasmi, slimību. Varbūt bērns ik pa laikam piedzīvo situāciju, kurā māte ir tik trauksmaina, naidīga un sodoša, ka rada sajūtu- ar šo mātes daļu nevar sarunāties, ka tā ir atšķēlusies no mīlošās, gādīgās mātes tēla. Varbūt pārlieku tiek kontrolēts katrs mājasdarbs. Varbūt māte "rauj no bērna rokām ārā" jebko, ko viņš neprasmīgi dara. Bērns to sajūt ne kā palīdzību sev, bet gan, ka jākalpo vecāku vēlmēm un rodas apspiestas smacējošas dusmas, kas savukārt rada trauksmi. Veidojas nepārliecinātība, zems pašvērtējums, nav spējas patstāvīgi risināt problēmas. Ir pieradums cerēt un saņemt palīdzību jebkurā gadījumā. Skolotāja bērnam kļūst kā mātes tēls, ar kuru nevar sadarboties. Šī trauksme un nedrošība ir pamats bailēm zaudēt kontroli, nonākot skolā. Neiešana uz skolu ir iespēja kontrolēt notiekošo un

īslaicīga ilūzija par savu spēku. Sv! Uzticaties un bieži vien iedrošiniet bērnu(ne

slavējiet, ne peliet):"Skatos, daudz darba esi ieguldījis..., Tev patīk..., Tev ir interesanti mācīties, lasīt, zīmēt, darīt...Ko Tu pats par to domā... ." Atzīstiet bērna dusmas. Izprotiet savas dusmas un nomāktību.

 

2. Neiešana uz skolu var būt saistīta ar zēnu grupu. Cik zēns tajā var iekļauties un ieņemt sev cieņpilnu vietu. Priecājieties par zēna ķermeni, kurš ir "labs instruments" dažnedažādām darbībām-arī pirmajā brīdī šķietamām nerātnībām. Ja ir kāda kļūme, atsakieties no moralizēšanas un pamācībām. Ļaujiet pašam meklēt risinājumu. Esiet rotaļīga. Dodiet mierpilnu ķermenisku kontaktu. Ar prieku, uzticēšanos un lepnumu vērojiet, kā dēls ar tēvu dodas savās vīriešu gaitās. Ļaujiet tikties ar citiem zēniem, organizējiet pārgājienus, uzticiet pienākumus. Dažkārt zēnam nepieciešams māti kā tēlu nedaudz devalvēt. Neievērojiet to, jo kā gan citādi no kaut kā tik vērtīga var atdalīties?

 

Skolas fobija ir situācija, kad nepieciešams meklēt psiholoģisku palīdzību. Parasti psihoterapeitiskais process ir darbietilpīgs. Noteicošais ir, cik vecāki paši tajā iesaistās un ir gatavi uzņemties savu atbildības daļu.

 

Ar cieņu,

Ingrīda Rateniece


19.01.2016. Agris jautā:
Sveiki! Man ir tāda problēma, ka ir paniskas bailes no zirnekļiem. Bailes ir tik spēcīgas, ka ja vienreiz esmu kādā telpā tos ieraudzījis, tur vairs nevaru ieiet vai arī ar ar ļoti lielu saņemšanos un lielu panikas sajūtu iekšā. Vai no šāda veida paranojas vispār ir iespējams atbrīvoties vai jādzīvo visu mūžu?

Atbilde:

Labdien,Agri!

 

Ja šīs sajūtas izraisa lielu diskomfortu , ar ko sadzīvot ir ļoti grūti , tad var meklēt specialista palīdzību , jo iespējams , ka aiz šīm bailēm slēpjas kādas citas neatrisinatas intrapsihiskas problēmas . Tā kā var nākt pēc palīdzības  pie psihoterapeita, lai nebūtu visu mūžu ar bailēm jāsadzīvo .

 

Ar cieņu!
Linda Keruze


05.01.2016. Liena jautā:
Labdien! Man ir problēma, kas traucē dzīvot - dusmas. Esmu jau iepriekš apmeklējusi psihoterapeitu un principā saprotu savas problēmas, ar kurām jātiek galā. Taču nevaru atrast veidu KĀ to izdarīt. Gadu gaitā krātās dusmas atgriežas atkal un atkal un brīžiem es varu tā eksplodēt, ka biedēju arī savu draugu un arī pati sevi. Šādos brīžos mēdzu ļoti aizvainot, ko vēlāk rūgti nožēloju. Mani aizvaino sīkumi, no kuriem uztaisu strīdu, kas var beigties ar šķiršanos :(

Atbilde:

Labdien, Liena!

 

Jā, gadu gaitā krātās dusmas nav tik viegli sākt pielietot konstruktīvi. Neesat uzrakstījusi, cik un kāda veida psihoterapiju un pie kādas kvalifikācijas psihoterapeita esat apmeklējusi. Vai tur varējāt arī piedzīvot un izpaust dusmas?

Nezinu arī par ko, pret ko un kāpēc tās dusmas vajadzēja krāt, nevis pielietot tur un tad, kad dusmojāties, cerībā, ka tas uzlabo Jūsu dzīvi. Dusmu atpazīšana, izpratne un konstruktīva lietošana prasa treniņu. Labā gadījumā to apgūst jau bērnībā un pusaudža gados ģimenē. Ja nu tā toreiz nav noticis, tad tas ir iespējams psihoanalītiskas psihoterapijas procesā.

 

Psihoanalītiķe Dr. Dace Cerava


04.01.2016. Laila jautā:
Labdien,Mani satrauc situacijas ,ka esmu cilvekos lielveikalos darba kur ir daudz cilveku,uztraucoa saku nervozet baiditties pati nezinu no kā,zūd pamats zem kājām,tā jau ir kadu menesi:(pirms 2gadi pagibu Spanija laikam no slodzes ,no ta laika tas mani vaja nelaiz valaa saak sirds sisties :( gribas pazust un nekur neiet,bet nevar ir loti atbildigs darbs kir jasaskaras ar cilvekiem ,tas mani iedzen sturi :(Ko darit?Ka atrisinat var?Vai ir iespeja izarstet šo emocionalo Problemu?

Atbilde:

Labdien, Laila!

Paldies par uzdoto jautājumu.

Pēc Jūsu aprakstītajām sajūtam spriežot, ciešat no panikas lēkmēm. Kaut gan patreiz Jūsu dzīvē nav iemesla bailēm, šīs sajūtas acīmredzot izlaužas no Jūsu zemapziņas. Panikas lēkmes ir labi ārstējamas - gan medikamentozi, gan psihoterapeitiski. Pie tam vēlamas abas metodes.  Jo ātrāk sāksiet ārstēšanu, jo labāk speciālisti varēs Jums palīdzēt.  Psihoterapeits, psihiatrs vai ģimenes ārsts var izrakstīt medikamentus un paskaidrot to lietošanu. Ļoti vēlama ir psihoterapija, vismaz viena vizīte nedēļā, lai izprastu un ārstētu emocionālos cēloņus, kas rodas zemapziņā.

Visu Jums labu vēlot,

Dr, Aija Kraskura.

 

 


02.01.2016. Ivars jautā:
Labdien, pēc kādiem kritērijiem izvēlēties psihoterapeitu? Kuri speciālisti būtu piemērotākie, lai risinātu seksuālās vardarbības sekas?

Atbilde:

Labdien, Ivar!

 

Psihoterapeiti no mūsu mājas lapas visi ir ārsti, tas ir - ieguvuši pamatizglītību medicīnā. Teorētiski jebkurš no mums var strādāt ar šādu pacientu. Iesaku izvēlieties kādu, kas ir ģeogrāfiski izdevīgāks, lai nav pie terapeita jābrauc cauri visai Rīgai. Psihoterapijā vienmēr ļoti svarīgs ir subjektīvais faktors, līdz ar to var būt tā, ka kaut kādu iemeslu dēļ pacientam terapeits nevieš pilnīgu uzticēšanos. Par to nav jāuztraucās, ir jāiet pie kāda cita. Seksuālā vardarbība ir ļoti, ļoti jūtīgs temats, varbūt vispirms vajag apdomāties - iet pie sievietes vai vīrieša. Ja nu tomēr man būtu jāiesaka, tad ieteiktu dr. Daini Balodi, bet, kā teicu - arī citi varēs palīdzēt! Lai veicās!

Ar cieņu. dr. Lapsa

01.01.2016. Maris jautā:
Vai ir iespejams saglabt gimeni ja ir nonacis tik talu ka sieva ir sakusi atiecibas ar citu virieti

Atbilde:

Labdien, Māri!

 

Ģimeni var saglabāt ar sievu, ja tai attiecības ar citu vīrieti, tikai tad, ja sievai šīs attiecības ar citu izbeidzas. Bet tālāk? Ko nozīmē - saglabāt? Vai tas nozīmē tālāk dzīvot kopā vienā dzīvoklī, jeb tas nozīmē uzticības atjaunošanu, pilnvērtīgas seksuālās attiecības un mīlestību? Šais gadījumos visbiežāk izveidojas vienkārša līdzāspastāvēšana, jo ir kaut kādi iemesli, kāpēc sieva no Jums novērsās.


Pilnvērtīgas attiecības teorētiski ir iespējamas, ja Jūs mainaties un jaunā kvalitātē atkal iepatīkaties sievai. Lai varētu mainīties neko citu kā profesionālu psihoterapiju es ieteikt nevaru. Cilvēks viens pats reti kad spēj sevi objektīvi izvērtēt un izlemt, kuras īpašības ir jāmaina un kā to izdarīt. Bet ja Jūs šo psihoterapiju izejat, nav simtprocentīgas garantijas, ka sieva Jūs atkal izvēlēsies. Taču šai gadījumā Jums būs cita attieksme un Jūs varēsiet atrast arī citu sievieti. Neko vairāk nevaru Jums ieteikt.

 

Ar cieņu
Artūrs Utināns
RSU Psihosomatikas klīnikas virsārsts.


26.12.2015. Anna jautā:
Kā sākt jaunu dzīvi 50 gados, ja vecā šķiet sabrukusi vai neizdevusies?

Atbilde:

Labdien, Anna!

 

50 nav nekāda robežšķirtne..., nekad nav par vēlu uzsākt ko jaunu..., vecums nav šķērslis... Utt, utjpr...

Par šo tēmu ir sarakstīts daudz, dažādos apjomos un formās, par to domā visās pasaules malās, neatkarīgi no ticības, etniskās piederības, labklājības līmeņa. Tādēļ, ka gandrīz ikviens no mums savā dzīvē kaut kad sastopas ar atziņu, ka viss ir pavisam savādāk, nekā kādreiz bijām domājuši, ka tas, ko esam uzskatījuši par ko vērtīgu, tāds nemaz nav...

No Jūsu uzrakstītā vārdu duča neko daudz nesapratīsi, kā vien to, ka esat dziļi vīlusies un grūti pieņemt, ka daudz kas ir labojams vai uzceļams pilnīgi no jauna. Tomēr dzīve pierāda, ka ir, vismaz lielākajā vairumā.

Ja neviens no rakstiem vai grāmatām, kas noteikti ir nonākuši Jūsu rokās, nespēj iedvesmot uzsākt pārmaiņas, varu vien ieteikt vērsties pie palīdzības pie kāda, kam uzticaties un, kas zin, kā to panākt. Tas var būt gan psihoterapeits, gan psihologs, garīdznieks vai tuvs draugs, kas pats šādu krīzi ir pārvarējis. Paskataties apkārt un un izvēlaties uzticamāko!

Lai Jums veiksmīgs jaunais 2016. gads!

 

Ar cieņu,

dr. Elmārs Vārpa.


24.12.2015. Jānis jautā:
Labdien, vai psihoterapeitiem ir raksturīgi seansos runāt par savu privāto dzīvi? ģimeni, bērniem, personīgām traumām bērnībā un apzinātā vecumā? brīžiem liekas, ka terapeits mani izmanto, lai sevi sakārtotu, vai parunātos par sev svarīgām/ traumējošām lietām...

Atbilde:
Labdien , Jāni,
Profesionāls psihoterapeits par savu privāto dzīvi parasti nestāsta. Grūti pateikt, kādi motīvi terapeitu vada. Iesaku izrunāt ar savu terapeitu, kas notiek jūsu starpā.
Ar cienu,
Indra Upmiņa

23.12.2015. Nezināmā jautā:
Šodien uzdūros rakstam, kurā tika pieminēta vardarbības normalizācija, starp citu, publicēts pirms es vērsos pie ārsta-psihoterapeita. Tagad es vāros dusmās: Kāpēc man, velns parāvis, viss par un ap psiholoģisko vardarbību un tās sekām jājautā "mātei googlei", nevis es to uzzināju no psihoterapeita? Vai arī cilvēka ar invaliditāti mocīšana, mānīšana un noniecināšana "baltajiem un pūkainajiem" mediķiem ir visnotaļ pieņemama? Pretīgi!!!

Atbilde:

Labdien!

Šķiet, ka Jūs sadusmoja tas, ka nesaņēmāt to, ko uzskatījāt, ka būtu jāsaņem no terapeita. Psihoterapijas procesā,  pacientiem parādās dažādas jūtas saistītas ar terapeitu un terapiju. Ir svarīgi paust un pārrunāt radušās jūtas un domas ar savu terapeitu, kas varētu palīdzēt izprast radušos situāciju.

Ar cieņu,

Dr.G.Zariņa


23.12.2015. Linda jautā:
Labdien!Jau vairākus gadus mocos ar slapjām plaukstām,ģimenes ārsts saka,ka veģetatīvā nervu sistēma nestrāda,un izrakstīja nervo strong,dzēru ilgi,bet pārmaiņu nav!Tagad man nāk virsū bailes parvisādām slimībām un miršanu,esmu nomocījusi visus sqvus tuviniekus,jo baidos arī par bērniem.Naktīs pamostos un vairs nevaru aizmigt,lasu,domāju,analizēju,kas tās par slimībām un kā rīkoties.Ko jūs man varētu ieteikt?Esmu pārgurusi un nu jau nelaimīga.

Atbilde:

Labdien, Linda!

 

Jūsu jautājums ir par vienu no noslēpumainākajām un sarežģītākajām mūsdienu modernajām slimībām- jau slavenā rakstnieka Aksela Muntes aprakstīto, tik daudzos vārdos dēvēto neirotisko, veģetatīvo, somatoformo utt traucējumu un hipohondriju. Psihodinamisko psihoterapeitu izpratni par šo slimību varētu raksturot apmēram šādi- kādas neizturamas emocijas, psiholoģiski konflikti tiek " izspēlētas" ķermenī. Nosaukums " izspēlēt" ir aizgūts no Franču analītiķes Joice McDougall grāmatām " Theatres of the Mind" un "Theatres of the Body" . Kāpēc tas tā notiek, ka ķermenis cieš, bet nekāda objektīva slimība netiek atrasta, tiek skaidrots ar ļoti agrīnām bērna emocionālajām pieredzēm, kad simbolizācija vārdos vēl nebija iespējama.


Noteiktu varu ieteikt vērsties pie mediķiem, jo šie traucējumi paši nepazūd. Palīdzēt var psihoanalīze un psihodinamiskā psihoterapija- tie būs nopietni, ilgi ārstnieciski procesi ar zemapziņas pārstrukturēšanu. Ātrāku efektu var dot medikaments, ko piemeklētu psihiatrs, bet efekts būs īslaicīgs.


Novēlot veiksmi un izturību ceļā uz veselību,

dr. Maija Dubava


14.12.2015. Sieviete, 31.gads jautā:
Labdien! Sakiet luudzu- kaa izveeleeties sev psihoterapeitu? Ir probleemas ar pashveerteejumu, greizsirdiibu, sevis graushanu, vainas apzinju.. Veelos tieshaam taadu, kas reaali paliidz, nevis aiziet kaa sr draugu parunaat (ir pieredze). Protams, katram savs un savs iistais terapeits ir jaameklee, tachu veelos straadaat ar savaam probleemaam, nevis spstsigaat visus iespeejamos variantus.. Varbuut varat iereikt kaadu savu koleegji, kas vairaak zinosh par/ap manaam probleemaam

Atbilde:

Labdien!

 

Jūsu minētās grūtības ir tādas, ar kurām ikviens psihoterapeits strādā katru dienu, ar to gribu teikt, ka tās nav ļoti specifiskas vai kādas īpašas zināšanas un tehnikas prasošas-  dodieties pie jebkura mūsu asociācijas terapeita. Un droši varu teikt par sevi un saviem kolēģiem, ka mēs savus apmeklētājus uztveram kā pacientus, kuriem nepieciešama palīdzība, nevis kā draugus, ar kuriem papļāpāt.

 

Neviens cits nevarēs labāk pateikt, kas Jums vajadzīgs, kā Jūs pati. Uzticieties savām izjūtām un intuīcijai un izvēlieties to, kurš Jūs visvairāk uzrunā!

 

Ar cieņu, Baiba Gerharde


10.12.2015. Anda jautā:
Labdien!Netieku vairs ar sevi galā...Man ik pa laikam uznāk tādas kā panikas lēkmes.Piemēram,pie zobārsta(vai jebkurā citā vietā kur neesmu situācijas noteicēja-frizieris,jebkura medicīniska manipulācija)jāsēž mierīgi,bet kad uznāk tā saucamā lēkme es vairs nevaru mierīgi nosēdēt- raujos augšā.Tā sajūta ir tāda kā tad,kad šūpolēs augstu uzšūpojas un kut vēders.Ārsts arī nesaprot kas ar mani notiek kāpēc nesēžu mierīgi.Bail iet pie ārsta,jo nevarēšu mierīgi nosēdēt.Vai te var līdzēt psihoterapija

Atbilde:

Labdien, Anda!
Šķiet, ka ciešat no trauksmes vai panikas traucējumiem. Šādu traucējumu gadījumā tiešām var palīdzēt ārsts - psihoterapeits. Jāizvērtē - kas ir to pamatā - varbūt pārāk daudz "tiekat ar sevi galā" kādās citās dzīves jomās? Jūsu bailes iet pie ārsta ir saprotamas, tādēļ vēlos Jūs iedrošināt, un to neatlikt - šādi traucējumi ir ārstējami tieši psihoterapeitiski, dažos gadījumos palīdz psihoterapija kombinācijā ar kādu medikamentu. Bailes šeit noteikti ir vissliktākais padomdevējs.


Ar cieņu un izdošanos vēlot,
Dr. Jānis Vītiņš


10.12.2015. Marija jautā:
Kas ir "psihes bioloģiska saslimšana"? Kā to diagnosticē? Kāds ir šīs saslimšanas sakars ar depresiju?

Atbilde:

Labdien, Marija!

 

Katrai slimībai ir savs/i bioloģiskais/ie iemesli. Depresijai tie ir bioloģiski aktīvu vielu (serotonīna, noradrenalīna u.c.) koncentrācijas un aktivitātes izmaiņas galvas smadzenēs. Kompetents ārsts tos apzina sarunā, noskaidrojot cilvēka sūdzības un veselības traucējumus, ļoti vēlams visas dzīves garumā.

 

Diagnostikā palīdz arī instrumentālās un attēlu diagnostikas metodes, reģistrējot noteiktu smadzeņu rajonu pastiprinātu vai pavājinātu aktivitāti, tilpuma izmaiņas. Piemēram, Vācijas kompānija NCLogics vairāk nekā desmit gadu garumā ir veikusi daudzu tūkstošu cilvēku elektroencefalogrāfijas reģistrāciju, izveidojot zinātnisku datu bāzi par cilvēka smadzeņu rajonu izmaiņām pie noteiktām psihes slimībām, kļūstot par atbalsta instrumentu gan diagnostikā, gan terapijas efektivitātes izvērtēšanā un tās atainošanā pacientam.

Bez bioloģiskajiem ne mazāk

svarīgi depresijas attīstībā ir psihiskie un sociālie faktori, un zelta standarts pie psihes slimībām ir tos izvērtēt kopā.

 

 

Lai Jums veicas!

Ar cieņu,

Ilona Sprūģe


08.12.2015. Михаил jautā:
Мне нравится одна девушка,очень нравится я могу даже назвать это любовь или влюбленность.Но вот на самом деле я не знаю. Мы с ней работаем по интернету почти 2 года, почти 2 года разговариваем,я видел ее фото (но в жизни мы не встречались).Она живет в России, а я в Латвии.И не можем встретиться не потому что мы далеко или нет времени, а в том что у меня не хватает смелости.(Что если я не доеду, или не найду,или приеду не туда).

Atbilde:

Добрый день, Михаил!

 

Большое спасибо за ваш запрос. Если Вы пишите, значит ситуация для Вас действительно очень важная, и возможно Вам нужна помощь просто разобраться в себе.

Какие либо конкретные рекомендации в этой ситуации дать очень сложно, так как мало информации и конкретного вопроса вы в итоге так и не задали, описав ситуацию фактами.
Вы можете уточнить запрос, тогда ответ будет более полным.

С уважением,
др Тарас Иващенко


07.12.2015. Daiga jautā:
Labdien!Man ir dīvainas bailes- ka varu tikt uzfilmēta ar slēpto kameru, ka mana saruna var tikt ierakstīta un pēc tam tas viss varētu tikt publiskots plašam cilvēku lokam.Strādāju darbu,kur ikdienā jākontaktējas ar man nezināmiem cilvēkiem. Slēpās filmēšanas nekad nav patikušas,bet,kopš man pazīstamu cilvēku slepus nofilmēja un sižetu izplatīja medijos, vairs nevaru normāli dzīvot, galvā nepārtraukti domas par to, kur varu būt nofilmēta un kur tiks pārraidīts šis sižets.Ko darīt šādā situācijā?

Atbilde:

Labdien, Daiga!

 

Jā, tā ir šodienas realitāte, ka jebkurš var tikt filmēts un ierakstīts. Bet vai jebkurš ieraksts var būt publiski tik nozīmīgs, lai kāds tam pievērstu uzmanību un lai tas radītu kādas būtiskas sekas? Ja strādājiet ar cilvēkiem, tad laikam tāda iespēja ir jātur prātā un jākontrolē teiktais.

 

Ja tomēr bailes ir kļuvušas uzmācīgas un sāk traucēt normāli funkcionēt, tad kaut kas ir jādara. Viens variants būtu- paņemt atvaļinājumu un ļaut satraukumam dabiski norimt. Vai izrunāt tādu iespēju ar draugiem- vai kas mainītos viņu attiecībās ar Jums, ja viņi redzētu par Jums kādu darba sizetu. Var konsultēties arī ar mēdiju speciālistiem un juristiem par iespējām sevi pasargāt.

 

Ja tomēr Jūsu personība jūtas tik apdraudēta, ka nespējiet produktīvi strādāt un dzīvot, tad var apsvērt domu par psihiatra vai psihoterapeita apmeklējumu. Psihiatrs Jums nozīmēs medikamentu, kas var palīdzēt apdraudētības sajūtas mazināšanai. Psihoterapeits pētīs un kopā ar Jums mēģinās saprast Jūsu personības specifiskās iezīmes, ko šis stress ir aktivējis. Galvenais, ko vēlējos akcentēt, ir nepalikt vienatnē ar savu problēmu, bet censties meklēt palīdzību.

 

Lai Jums izdodas atsisināt šo Jūs dzīves nebūt ne vienkāršo izaicinājumu!
Dr. Maija Dubava