Jautājumi > Atbildes

Atbildes

<< < 3 no 35 > >>

05.06.2014. Džeina jautā:
Labvakar! Kā rīkoties un uzvesties ar cilvēku, kurš attiecībās nerunā? Šī nerunāšana otru cilvēku noved pie izmisuma, ārdīšanās un tikai pastiprina vēlmi noskaidrot iemeslus. Ir sajūta, ka tas ir kā aplis. Situācija nonākusi līdz tam, ka vīrietis aizgāja no mājām, par iemeslu minot nebeidzamos strīdus. Kādu rezultātu vēlas panākt vīrietis, viņš vēl nav izlēmis, taču viņam šobrīd tā ir vieglāk. Man ir sajūta, ka, lai kā es uzvestos, patiesība slēpjas kaut kur citur!

Atbilde:

Labdien, Džeina!

Bieži strīdi attiecībās ir signāls, ka attiecībās ir problēmas. Grūtības izrunāt, ko partneri sagaida viens no otra, sarežģī situāciju. Bieži partneri izvairās no runāšanas, jo jūtas nesaprasti vai teiktais netiek respektēts. Es ieteiktu Jums konsultēties ar psihoterapeitu un mēģināt saprast pašai sevi šajās attiecībās, kas dotu iespēju paskatīties uz attiecībām no cita skatupunkta un meklēt jaunus risinājuma ceļus.

Ar cieņu,

Dr.G.Zariņa


05.06.2014. Elza jautā:
Sveiki!Mans vīrs ir strādīgs,kārtīgs cilvēks,mīl bērnus un viss būtu kārtība,bet kad iedzer tad sākas. Viņš apvainojas par katru sīkumu,un sāk kašķi,ja konflikts ir ar vīrieti,tad var sekot arī roku vicināšana. Arī,kad mums sanāk kāds strīds,skaidrā prātā,viņš nekad savu vainu neatzīst,vienmēr esmu vainīga es,es viņu nemīlot,man par viņu esot vienalga. Viņš ieņem tādu cietēja pozu un nav kompromisa,nekāda. Viņam ir bijusi smaga bērnība ar fizisku ietekmēšanu,vai tas varētu būt pamatā?

Atbilde:
Sveika, Elza!
Jā, autoritārisms un vardarbība bērnībā varētu būt tam pamatā. Nez kāpēc Jūs pati domājat, ka konfliktam ar vīrieti "var sekot arī roku vicināšana"? Iespējams, tāda ir arī Jūsu bērnības pieredze. Psihoterapija varētu palīdzēt Jums mainīt savu dzīvi un pārtraukt iespējamo emocionālo un fizisko vardarbību arī nākamās paaudzēs.
Dr. Dace Cerava

05.06.2014. juris jautā:
kaa izskatities vecaakam?

Atbilde:

Labdien, Juri!

 

Paldies par interesanto jautājumu!

Bez visiem trikiem- grimma, apģērba u.tml., domāju, ka ir divas lietas, kas liek cilvēkam izskatīties vecākam. Pirmā ir emocionāla nobriešana, varbūt esat ievērojis, ka bērnišķīgi vīrieši un sievietes izskatās par saviem gadiem jaunāki, tāpat ļoti nopietni un apzinīgi cilvēki pat jaunos gados izskatās vecāki. Tā kā Jūs, Juri, varat kļūt nosvērtāks un atbildīgāks.

Otra "lieta", kas audzē klāt gadus ir smagi pārdzīvojumi, piemēram, cilvēki derpesijā vai pēc traģiskiem dzīves notikumiem, sērās noveco. To gan Jums laikam nenovēlētu.

 

Dzīvei ir sava kārtība, burvju līdzekļu nav.

Veiksmīgi!

Baiba Gerharde


05.06.2014. Jana jautā:
Labdien! Mani jau ilgāku laiku interesē sekojošs jautājums vai valsts palīdz cilvēkiem, kas sirgst ar somatoformu veģetatīvo distoniju un panikas lēkmēm?

Atbilde:

Labdien, Jana.

Jautājot, vai valsts palīdz cilvēkiem ar somatoformu veģetatīvu distoniju un panikas lēkmēm, pieņemu, ka Jūs domājat valsts apmaksātu ārstniecības pakalpojumu.

Šādā kontekstā ārstniecību veic ģimenes ārsti un/vai psihiatri, kas ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu.

Somatoformu veģetatīvu distoniju un panikas lēkmes veiksmīgi ārstē ārsti psihoterapeiti, bet atbilstoši 2013.gada 17. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1529 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", Nacionālais veselības dienests psihoterapeitisko palīdzību (izņemot palīdzību psihiatriskā profila slimnīcās vai nodaļās; ja tā papildus nepieciešama, nodrošinot ambulatoro psihiatrisko palīdzību bērniem; nodrošinot ambulatoro paliatīvo aprūpi bērniem; ja palīdzību sniedz multiprofesionāla komanda rehabilitācijas programmas ietvaros vai alkohola un narkotisko vielu atkarības medicīniskās rehabilitācijas programmas ietvaros; veicot tiesu psiholoģiskās ekspertīzes; ja šādas palīdzības nepieciešamību noteicis psihiatrs, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu veikšanu pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību) neapmaksā no valsts budžeta.

Cieņā, dr. G.Andžāne


04.06.2014. Jānis jautā:
Sveiki, Veicot diagnostiku man tika atklāta vairāklīmeņu domāšana. Es vēlētos uzzināt vairāk par to ko tas nozīmē, bet latviešu valodā nav pieejama nekāda informācija. Kā šī diagnoze tulkojas angļu valodā? Paldies, Jānis

Atbilde:

Sveiki,

vislabāk būtu, ja  Jūs jautājumu  par diagnostiku  pavaicātu tam, kurš šo diagnostiku veica. Pasaules Veselības organizācijas pieņemtajā Starptautiskajā slimību  klasifikācijā (tā tiek lietota arī  Latvijā)   diagnozes Vairāklīmeņu domāšana nav.

Psiholoģijā  runā  par Levels of Thinking (domāšanas  līmeņi).  Tādā  kontekstā  vairāklīmeņu domāšana   varētu nozīmēt to, ka domāšana darbojas  visos  līmeņos.

 

 

 

 


01.06.2014. Pēteris jautā:
Labdien!man ir nopietnas attiecibas 2.5gadus,bet ir kāda problēma,sieviete kategoriski nevēlas neko stāstīt par savām bijušajām attiecībām pat nevēla tās pieminēt.Līdz ko uzdodu kādu jautājumu ir histrija un noliegšana, ka vispār kautkas ir bijis, lai gan es par viņas attiecibām zinu diezgan daudz,tāpāt viņa nevēlas neko dzirdēt par manām bijušajām attiecībam,līdz ko kautko ieminos tā atkal histērija.viņa ir gatava škirties lai tikai nebūtu jārunā par bijušam attiecībam. Ko man sagaidīt nākotnē?

Atbilde:

Labdien, Pēteri!

 

Tas, ka katram cilvēkam var būt lietas par kurām nerunā, un pat neaizdomājās, ir saprotams..., tomēr,ja noslēpums kļūst apzināts un tas"ienāk" tuvās attiecībās un par to , dažādu iemeslu dēļ,nav iespējams runāt un pat nav vēlēšanās pie tā piestrādāt, tas,saprotams, liek aizdomāties par attiecību kvalitāti un par to, cik brīvi un komfortabli cilvēki jūtās, cik daudz var uzticēties viens otram un cik svarīgi ir tas, kā otrs jūtās ar to, ka "man" ir kaut kas, ar ko es neesmu gatavs dalīties ne par ko.
Tas protams ienesīs zināmas korekcijas Jūsu attiecību nākotnē. Patiesībā, šīs korekcijas ir jau šobrīd. Kur tas Jūs aizvedīs, grūti un neprofesionāli būtu paredzēt. Tomēr labi, ir, ka sarežģījumi tiek pamanīti, jo Jums abiem tiek dota iespēja, ja vēlēsieties, izvērtēt un mainīt, uzlabot un pilnveidot Jūsu attiecības. Ja vēlēsieties! Lai izdodas!

P/S Iesaku pakonsultēties pie ģimeņu/pāru psihoterapeita.

Ar cieņu
dr. psihoterapeite,psihiatre R. Cedriņa


01.06.2014. DēluMamma jautā:
Promlēmattiecības ar 13 gadīgu dēlu.Neiztirzāšu cēloņus, bet esmu jautājuma priekšā-kā reaģēt,ja pēc pārspīlēti ilgas datorspēlēšanas mudinu reiz beigt,vārds pa vārdam kamēr esmu nosaukta VISrupjākajos vārdos!Savā laikā dabūjis pa muti,bet tas nav "nostrādājis",varētu izvērsties totāls kautiņš starp māti un dēlu-kā datorspēlē:)))Patiesībā,rupjības dzirdēt ir mana ikdiena(2 dēli)un nav,kas mani"aizstāvētu".Lai kā,objektīvi vērtējot,esmu inteliģenta,uz pozitīvo vērsta,tomēr rupjības"nospiež".

Atbilde:

Labdien!

 

Lasot Jūsu situācijas aprakstu, saprotams, ka ilgojaties būt aizstāvēta, jo esat piekususi saviem dēliem būt mātes un tēva lomā. Iesēājams, ka dēlam ir tendence noslēgties, ilgstoši spēlējot datorspēles, un brīdī, kad lūdziet tās pārtraukt, viņš jūt vilšanos, ka nevar to darīt tik, cik vēlētos un pret Jums jūt dusmas, ka šo vilšanos

radat. Impulsīvi rīkojas gan viņš, gan Jūs-viņš izrunādami visrupjākos vārdus, Jūs "sitot pa muti". Kādam jābūt gudrākajam un šī situācija jāpārtrauc.

 

Tātad, pirmkārt, Jūsu prasība nav vēlme kaut ko liegt un uzkundzēties, bet gan uztraukums un apziņa, ka dēls jāpasargā no datoratkarības. Amerikas pediatru akadēmijas speciālistu ieteikums ir, ka pusaudžiem spēlēt datorspēles nevajadzētu ilgāk par- stundu dienā. Tas ir pietiekami, lai bērns iegūtu visu pozitīvo, ko spēj dot dators: spēju attīstīt reakciju, atmiņu, vizuālo tēlu uztveršanu, smalko motoriku, loģisko domāšanu, spēju klasificēt un vispārināt, kā arī analītiski domāt nestandarta situācijā. Pārējais laiks  rada datoratkarību, garīgu un fizisku pārslodzi.

 

Otrkārt, pirms gribat dēlam ko teikt, sakiet:"Pēc 3 minūtēm gribu arTevi runāt." Bērniem ir nepieciešams laiks, lai saprastu, samierinātos un pieņemtu, ka šī saruna būs.

 

Treškārt, apsēdieties (tādejādi dotiet ziņu, ka neuzbruksiet), runājiet mierīgi, kā līdzīgs ar līdzīgu, ar īsiem teikumiem par to, kas notiek, kādas ir Jūsu jūtas par to un ko Jūs sagaidat turpmāk (neizmantojot audzinošos nolūkos vaimanāšanu, vainošanu, moralizēšanu). Piem., "Zinu, ka Tev ir interesanti spēlēt datorspēles. Tu man esi ļoti svarīgs un esmu noraizējusies, ka tām velti pārāk daudz laika. Es kā jebkurš cits vecāks uztraucos par datorspēļu atkarību. Zinātnieki ir atklājuši, ka Tava vecuma bērniem nevajadzētu tās spēlēt ilgāk par stundu dienā. Protams, tā Tev ir vilšanās. Tu bieži vien dusmojies uz mani, kad lūdzu beigt tās spēlēt. Un turpmāk par šādu laiku arī vienosimies. Un, kategoriski aizliedzu Tev runāt rupjus vārdus manā klātbūtnē. Tavas dusmas saprotu un spēju par sevi cīnīties-cienu, bet lietot rupjus vārdus aizliedzu." Pārrunājiet, kurš laiks būs pavadāms pie datora un kā notiks kontrole.

 

Protams, jāpadomā , kāpēc dēls tik ļoti ir aizrāvies ar datorspēlēm. Vai rupji vārdi ir reakcija tikai uz šo situāciju, vai ir zudusi cieņa vienam pret otru? Varbūt, dēls jūt nicinājumu pret sevi (par to liek domāt, ka nekur neminat bērnu tēvu, tātad nav vīrieša, kurš "ievestu zēnu vīriešu pasaulē", kas savukārt rada mazvērtības sajūtu un grūtības veidot attiecības ar citiem zēniem) un to projicē uz Jums? Varbūt dēls ieņēmis "ģimenes vīrieša lomu'' un šī malignā (ļaundabīgā) grandiozitāte posta jūsu attiecības?

 

Ar cieņu,

dr Ingrīda Rateniece


29.05.2014. Sakura jautā:
Sveiki, man ir tāda problēma, mani pedējā laikā nekas nespēj iepriecināt, es jūtos nomākta un nepietiekami novērtēta, dažreiz es domāju, kāds ir mans mērķis šajā pasaulē!

Atbilde:

Labdien,Sakura

paldies, ka atrakstījāt.  Jūs esat uzticējusi tikai vienu teikumu, bet  tajā ir tik daudz izmisuma. Tomēr  gribētos cerēt, ka šī sajūta nav pārāk ilgi,   reizēm arī  lielas garastāvokļa  svārstības ir pavisam  normāla parādība.. Ja  nu gadījumā  šīs stāvoklis ir ilgāks  par  divām- trim nedēļēm,  ir vērts  padomāt par  konsultāciju pie ģimenes ārsta.  Tas  bieži  vien  šķiet piņemamāk,nekā vērsties pie ārsta psihoterapeita vai  psihiatra, kas arī  būtu ieteicama izvēle.

Ar cieņu

Andis Užāns


27.05.2014. Marina jautā:
Labdien.palidziet ludzu tikt gala ar manu problemu.es loti uztraucos par mammu.kad vinja necel klausuli vai es nezinu kur vinja man sakas ista panikas lekme ar asaram un histeriju.es vairak nezinu ko man darit.ta dzivot vairak es nevaru.ta turpinas jau 5 gadi.

Atbilde:
Labdien, Marina!

Paldies par jautājumu! Tas ir labi, ka meklējat palīdzību. No rakstītā var noprast, ka esat nogurusi no šīs situācijas un, ka gribētos, lai ir citādāk- lai Jūs vairs nemoka uztraukums, ja neziniet, kur atrodas mamma. Visas dzīves garumā cilvēki pārdzīvo satraukumu un bailes dažādās dzīves situācijās. Pieaugot un iegūstot dažādas prasmes, rodas arī drošības sajūta un bailes iet mazumā. Uztraukums un raudāšana, ja neredz mammu vai nezina, kur viņa atrodas piemīt visiem bērniem. Parasti nepatīkamās sajūtas pāriet tikko mamma atgriežas. Cilvēkam augot, bailes nomaina drošības sajūta, vēlme izpētīt pasauli un darboties, pieaug arī spēja būt vienam un iztikt bez citu cilvēku palīdzības. Dažreiz arī pieaugušajiem šīs bailes saglabājas, ja bērnībā pārāk ilgi bijis jāpavada vienatnē vai trūcis kāds uz, kuru var droši paļauties. Jūs varētu ar kādu uzticamu cilvēku pārrunāt savus pārdzīvojumus un izpētīt, kādēļ neziņa par mammas atrašanos ir tik mokoša. Šāda veida grūtības palīdz risināt arī psihoterapija. Psihoterapijas procesā cilvēks izpēta savas domas, savas sajūtas un esot kopā ar otru cilvēku, iegūst jaunu pieredzi- bailes iet mazumā un rodas drošības sajūta. Speciālistu varat izvēlēties mājas lapā www.arstipsihoterapeiti.lv

Lai Jums veicas!
dr. Inese Drēska


26.05.2014. Vedekla jautā:
Labdien! Jautaju vira mates varda! Vina loti satraucas par katru sikumu, nu tiesam par sikumu! Nesen mainija dzivesvietu, lai butu vieglak saimniekot, bet tagad vairs nekas nepatik, viss ir slikti! Raud un runa par pasnavibu! Japiebilst, ka vinas bralis pirms vairakiem gadiem pakaras! Dzer nervu zales un miega zales. Pati atzist, ka jamekle palidziba. Kur mums to meklet? Vai ir kada iestade, kur var atpusties, apmeklet specialistus, sakartot galvu? Paldies!

Atbilde:

Labdien.
Palīdzību stacionāra apstākļos pacienti ar krīzēm, neirozēm, depresijām vai adaptācijas traucējumiem var saņemt piemēram Jūrmalā- neirožu klīnikā "Dzintari", Rīgā- Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra neirožu nodaļā, Jelgavā- slimnīcas "Ģintermuiža" neirožu nodaļā. Iepriekš pacientam būtu jāgriežas pie sava ģimenes ārsta vai tuvākā rajona psihiatra, kurš uzrakstītu nosūtījumu uz stacionāru un pieteiktu pacientu rindā.

 

Ar cieņu, ārsts psihoterapeits Indulis Uzuleņš


25.05.2014. Mareks jautā:
kapec es redzu biezi vizijas kas man liek domat,ka tas var piepildities.Ludzu palidziet

Atbilde:
Labdien, Marek!

Tas, ka Jūs bieži redzat vīzijas, nozīmē, ka esat vizuālists. Jūsu smadzenēs vairāk attīstīta vizuālā uztveres sistēma. Jūsu smadzenes, jeb zemapziņa, mēģina paredzēt nākotni, taču tas nenozīmē, ka smadzenes pareizi paredz nākotni. Ja vien pats necentiesīties nākotni piepildīt, vizualizētais nepiepildīsies. Iespējams, ka zemapziņa par kaut ko signalizē, kā, piemēram, par iespējamām briesmām. Ar loģiku un statistiku ir jānovērtē, cik briesmas ir reālas. Ja briesmas ir reālas, jāpieņem pareizi izplānoti piesardzības pasākumi. Ja briesmu varbūtība ir maza, kā fobiju gadījumā, tad tas nozīmē, ka Jūsu pieredzē sakrājies pietiekošs negatīvo pārdzīvojumu skaits un Jūsu smadzenes sviež apziņā viltus signālus par briesmām.
Ja Jūs redzat vīzijās nevis kādas briemas, bet ko citu, tad man būtu jāzina, ko tieši, lai pateiktu Jums precīzāk, ko tas varētu nozīmēt. Visādā ziņā jāatceras, ka zinātne ir pierādījusi, ka intuīcija biežāk cilvēku piemāna nekā pasaka patiesību (lai arī tā gadās).

Ar cieņu
Artūrs Utināns


20.05.2014. 1234 jautā:
Labdien!!!Man ir nepieciesama psihoterapeita palidziba.Velos cinities ar savam bailem un mazvertibas kompleksim un ar bailem pret kaut ko jaunu!!!Interneta mekleju arstus, bet vinu ir tik daudz!!!Varbut Jus varetu kadu ieteikt???Un kadas robezas ir vizites cena!!!

Atbilde:

Labdien, 1234!

Varat izpētīt mājas lapā pieejamo informāciju par speciālistiem- varbūt kaut kas Jūs uzrunā. Vēl varat izmantot mājas lapā piedāvāto iespēju "nosūtījums pie psihoterapeita", kuras laikā konsultējošais ārsts- psihoterapeits ieteiks kādu kolēģi, kurš, viņaprāt, varētu derēt tieši Jums. Vizītes cenas ir sākot ar 30Eur.

Ar cieņu,

Inta Zīle.


20.05.2014. JANA jautā:
Sešus gadus ,gadā kopsummā ,vienu mēnesi es dzīvoju bez šīm sajūtām, ka man ir apnicis dzīvot šeit uz šīs zemes.Biežāk jau domas par to, lai man liek mieru viss un visi....Neiepriecina praktiski nekas,nav vēlēšanās iziet cilvēkos un ,ja izeju sabiedrībā,mani tas tikai nomāc,apgrūtina un tad pēc pasākumiem,jātiek ar pašnosodīšanas domām, ka cilvēkiem ne tā atbildēju , ne to pateicu.Es uz sevi skatos ,kā no malas,ka ķermenī neesmu es ,ka man ir jābūt kaut kur citur....

Atbilde:

Labdien, Jana!

 

Paldies, ka  uzticējāt savas sajūtas šai  mūsu asociācijas mājas lapas interaktīviajai sadaļai. Tajās saskatu nopietnas,  iespējams, ilgstoša pazemināta garastāvokļa pazīmes, pašnosodošas domas. Šobrīd nezinu, vai esiet kur  meklējusi  palīdzību par šīm sajūtām. Mēdz būt, ka  cilvēki to nav darījuši. No savas puses  vēlos Jūs  iedrošināt vērsties  pie palīdzības.  Pirmajā  brīdī ierosinu Jums apsvērt ģimenes ārstu,  psihiatru  vai ārstu psihoterapeitu. Profesionālis varēs  novērtēt,  kāds varētu būt Jūsu  ciešanu  iemesls  un  ietiekt ārstēšanās  plānu.

 

Cerībā, ka atradīsiet savu  vietu šeit,

Andis Užāns


12.05.2014. aiva jautā:
Kapec man tik loti bail arstam par savam problemam visu pastastit? Man bail sakrenketies un ka nebus mani kas nomierina. Ka no ta tikt vala?

Atbilde:
Sveicināti, Aiva!
Izlasot Jūsu jautājumu, rodas iespaids, ka Jums, Aiva, ir svarīgi par kādiem jautājumiem izstāstīt ārstam, tomēr traucē bailes, iespējams, sajūta, ka nevarat uzticēties, ka vajadzības gadījumā nesaņemsiet mierinājumu, sapratni.. Jūs gan to tā nerakstat, bet varētu būt, ka šādas un līdzīgas sajūtas Jums ir arī pret citiem cilvēkiem, ne tikai pret ārstiem. Iespējams, ka Jūsu pieredzē jau ir bijušas situācijas, kad bija vajadzīgs mierinājums, bet to nesaņēmāt.. Ja tomēr tieši pret ārstiem, tad iespējams, ka bijusi Jūsu pieredzē (senākā vai arī ne tik senā) kāda psihotraumatiska situācija, kas saistījās ar slimošanu, ārstēšanos u.t.t. Tie, diemžēl, ir minējumi, jo trūkst izsmeļošākas un konkrētākas informācijas.
Es Jums, Aiva, ieteiktu griezties ar šo pašu jautājumu pie ārsta - psihoterapeita un klātienē to censties noskaidrot. Tas arī varētu palīdzēt precizēt iemeslus un dot iespēju traucējošās sajūtas mazināt vai arī ilgstošākā terapijā izārstēt. Esmu pārliecināta, ka speciālists spēs Jūs atbalstīt un vajadzības gadījumā arī mierināt.

No sirds vēlot izdošanos,
psihoterapeite dr.Inta Kalniņa


11.05.2014. Inga jautā:
Labdien!Es slimoju jau vairāk kā divus mēnešus. Viss sākās ar sliktu garastāvokli,tad depresiju un beigās ar sirdsklauvēm un panikas lēkmēm. Nu ir palikusi caureja un " dulla" galva. Izgāju visas pārbaudes -atklājās,ka trūkst d vitamīns un kalcijs un ir blastocystis hominis parazīts zarnu traktā.Dzeru metronidazolu pret parazītiem.Biju kopumā pie daudziem speciālistiem,-psihoterapeits ieteica dzert zoloft antidepresantu.Esmu zaudējusi 6kg svaru.Vai zolofts varētu palīdzēt?

Atbilde:
Labdien, Inga.

Nepaliek skaidrs, kādu tieši palīdzību gaidāt no Zoloft. Jūs rakstāt, ka"nu ir palikusi caureja un dulla galva", kā arī esat zaudējusi svaru. Šie simptomi varetu būt saistīti ar parazitozi, ko Jūs jau sobrīd ārstējat ar metronidazolu.
Savukārt, ja joprojām ir aktuāls depresijas un panikas jautājums, tad jā, Zolofts ir viens no medikamentiem, kurus pie tādiem stāvokļiem nozīmē un tas varētu palīdzēt. Vai arī, ja sākāt lietot Zoloftu un depresijas un trauksmes simptomi mazinājās, tad ir iesakāms turpināt šo medikamentu lietot vēl dažus mēnešus - konkrētu ilgumu Jūs norunāsiet kopā ar ārstu. Protams, ir iespējams depresiju un panikas traucējumus ārstēt arī ar psihoterapiju. Es ieteiktu Jums droši visus šos jautājumus pārrunāt ar savu ārstu, jo tikai klātienē ir iespējams noteikt, kāds ārstēšanas veids būtu vispiemērotākais.

Ar cieņu,
Ilze Treimane


11.05.2014. seriously? jautā:
Labdien! Kā lai tiek pāri tam, ka ilgu laiku ir liegti ļoti tuva cilvēka padomi? Kad šis cilvēks aizgāja ļoti garās brīvdienās, parādījās depresija, kuras rezultātā sapratu, ka viņš ir kā "SPAISS" Šis, nesauksim viņu vārdā, laikā, kad viņš bija sasniedzams, palīdzēja jau ar to, ka viņš ir!

Atbilde:

Labdien!

 

Izklausās, ka esat ļoti pieķērusies šim cilvēkam, un šķiršanās situācija iespējams liek Jums izjust pamestību, nedrošību un dusmas. Līdzīgas jūtas var rasties psihoterapijā. Tā savā ziņā ir dabiska reakcija, lai gan nebūt nav viegli izturama. Veiksmīgas terapijas gaitā šķiršanās sāpes mazinās.

 

Ar cieņu, Rolands Ivanovs.


09.05.2014. Linda jautā:
Pat neatceros,cik ilgi (~3 gadi) periodiski slikti jūtos- reiboņi,slikta dūša,švakums,sirdsklauves,paātrināts pulss vai zems spiediens,fiziska nevarība,nogurums..Esmu bijusi pie ārstiem, pārbaudījusi veselības stāvokli-viss esot kārtībā-esot jātiek galā ar sevi,jānomierinās.Tomēr jautājums-kā lai nomierinos,ja pati neapzinos,par ko satraucos,kas liek man tā justies. Vai man tiešām vajadzētu vērsties pie psihoterapeita? Vai tas varētu palīdzēt?

Atbilde:

Mīļā Linda!

Jā, tiešām vajadzētu vērsties pie psihoterapeita, tas varētu palīdzēt. Paņemiet līdzi veikto izmeklējumu dokumentus ( ja tādi ir) un sazvaniet kādu no mājas lapā reģistrētajiem kolēģiem. Jūsu stāsts izklausās pēc klasiskā psihoterapeitiskā gadījuma, jo ķermeniski ( somātiski) esiet izmeklēta, un tur iemesls simptomiem nav atrasts.

Ar cieņu, dr. Lapsa


30.04.2014. Linda jautā:
Labdien,ciešu no panikas lekmēm jau 12 gadus ,pēdējos divus gadus man ir pievienojusies agorafobija,es neatceros kad esmu pēdējo reizi palikusi viena majas vai izgājusi uz lielveikalu pēc produktiem.esmu palikusi ka tāds darzenis un nekur neeju viena man vienmēr kādam jābūt blakus,esmu nomocijusies,nomainījusi divus psihoterapeitus pie katra braukāju 1 gadu kopuma 2 gadi,kaudze naudas un esmu turpat kur biju.esmu no Latgales un vairs nevaru atļauties braukāt uz Rīgu.ludzu iesakiet ko man darīt

Atbilde:
Labdien, vai esat apsvērusi medikamentu lietošanu? Iesaku Jums aprunāties ar  ārstu un uzsākt tos lietot, vai arī, ja lietojat, tad mainīt tos. Reizēm medikamentuun psihoterapijas kombinācija var būt ļoti noderīga. Reizēm arī neizdodas uzreiz atrast „savu" psihoterapeitu, ar kuru veidojas labs kontakts, taču nav obligāti braukt

uz Rīgu - Latgalē arī pieejamas ārstu psihoterapeitu konsultācijas, piemērām,Daugavpilī.

 

Cieņā,

Dr. Anžela Pavloviča


29.04.2014. Liga jautā:
Esmu uzzinajusi, ka virs mani krapis gandriz visus piecus laulibu gadus, saglabajot fotografijas no visam sim aktivitatem. Tapat, uzzinaju, ka virs berniba ticis izvarots laika perioda starp 10 un 13 gadiem. Jautajums ir, vai sadam cilvekam ir iespeja vadit normalu dzivi bez atkaribam (ka pornografija, utt) un, vai man (mums jau ir 2 gadu vecs berns) butu jaapsver iespeja ar sadu cilveku vel kopdzivi turpinat? Virs nevelas iet pie psihologa, jo netic, ka tas var palidzet.

Atbilde:

Labdien, Līga!

 

Ir gan skumji, gan sāpīgi pēkšņi apjaust, ka vistuvākais cilvēks ir licis vilties, nav bijis godīgs, liekuļojis. Vēl jo sāpīgāk, ja tas noticis atkārtoti, ilgākā laika periodā. Vēl ļaunāk, ja par notikušo mums ir tikai nojautas - tās atstāj mums milzum lielu telpu fantāzijām par to, kas un kā noticis. Tādēļ šādos gadījumos ļoti svarīgi ir pēc iespējas atklātāk pārrunāt notikušo savā starpā, kliedējot jebkādas nepamatotas fantāzijas un mēģinot rast izpratni par notikušā iemesliem. Ja tas neizdodas pašu spēkiem, tad jāmeklē palīdzība no malas. Tas var būt psihoterapeits, psihologs, mācītājs, uzticams draugs... Bez izpratnes nevar cerēt uz pilnvērtīgu attiecību, ģimenes atjaunošanu. Lai arī kāda nebūtu mūsu dzīves vēsture, nav tādu lietu vai diagnozes, kas pilnībā izslēdz pāra attiecību iespējamību. Tas drīzāk ir jautājums par to, ar kuru cilvēku tās veidot...

Uz vienu no saviem jautājumiem jau esat atbildējusi - attiecību turpināšanu jau apsverat. Ja šo mezglu nāksies šķetināt vienai un tas liksies par grūtu, meklējat palīdzību pie tā, kam uzticaties.

 

Ar cieņu,

dr. Elmārs Vārpa.


28.04.2014. ceriba jautā:
Man dzīve nav rožu,klāta un atlikusī daļa nav gara.Tikai tāpēc es gribētu parunāt ar vinu cau saraksti.Gribētos lai tā nebūtu!!!! tas ir par atlikušo daļu manas dzīves.mans epasts ir ... ceriba2014.10@inbox.lv

Atbilde:
Labdien, Cerība.

 

Lasot Jūsu ziņu šķiet, Jums nav klājies un arī šobrīd nav viegli. Bet, ņemot vērā Jūsu vēlmi saņemt manus psihoterapeita pakalpojumus neklātienē, izmantojot interneta tehnoloģijas, vēršu Jūsu uzmanību uz sekojošo. Likuma "Par prakses ārstiem" 6.pants nosaka: "Prakses ārsts darbojas personiski un tieši. Ārstēšanu nedrīkst veikt ar masu saziņas un komunikācijas līdzekļu starpniecību vai sarakstes veidā."

Psihoterapija ir viena no ārstnieciskajām metodēm, tādēļ uz to attiecas augstāk citētais likuma regulējums, kura mērķis ir paredzēt tādu ārstniecības pakalpojumu sniegšanas veidu, kas nodrošinātu visaugstāko sniegto pakalpojumu kvalitāti. Pakalpojuma saņemšanai visaugstākajā kvalitātē nepieciešama tieša pacienta un ārsta komunikācija, tādēļ es iesaku Jums ierasties vizītē pie manis vai pie kāda cita ārsta psihoterapeita personiski.

 

Risinājumu rast vēlot, dr.Evija Ziemele