Jautājumi > Atbildes

Atbildes

<< < 3 no 34 > >>

24.04.2014. Anastasija jautā:
Labdien, Es neesmu konsultējusies ar speciālistu, taču viss liecina ka man vienmēr ir bijusi nosliece uz depresiju. Uztraukumi, pārēšana, nespēja kontrolēt emocijas, neregulārs miegs, sāpes ķermenī, nomāktība, dusmas, bailes utt. Man patīk mana dzīve un perspektīvas, taču man ir grūti būt un darīt to kas man ļoti patīk. Man ir vajadzīga palīdzība taču es nezuticos un man liekas ka šobrīd es to nevaru atļauties. Es dzīvoju ārzemēs. Es nezinu kā man rīkoties. Paldies

Atbilde:

Labdien, Anastasija!
Jūs aprakstāt simptomus, kuri rada emocionālu diskomfortu Jūsu dzīvē - nomāktību, trauksmi, miega traucējumus, grūtības kontrolēt emocijas, ēšanas traucējumus. To ir gana daudz, un, saprotams, ka tie ietekmē Jūsu dzīves kvalitāti. Jums ir nepieciešama palīdzība. Kāds varētu būt iemesls tam, ka Jums ir grūtības uzticēties? Un par ko tieši Jūs baidāties, kas varētu notikt, ja Jūs uzdrošinātos uzticēties? Par to vai varat atļauties vērsties pie psihoterapeita jāsaprot Jums pašai, vienīgi - Jūs rakstāt, ka Jums liekas, ka šobrīd to nevarat atļauties. Tas acīmredzot liecina par šaubām. Varbūt ir vērts pamēģināt un tad pieņemt lēmumu.
Ja dzīvojat ārzemēs, tomēr gribat konsultēties pie Latvijas psihoterapeita, varat izmantot iespēju to darīt ar Skype palīdzību.
Iespēja saņemt palīdzību ir, tikai izšķirošais solis jāsper Jums pašai.
Ar cieņu,
Dr. Monta Vasiļevska


23.04.2014. alīna jautā:
Labdien! Bērnībā esmu cietusi no vardarbīgas mātes. Māte ar tēvu izšķīrās, kad vēl skolā negāju. Bieži tiku sista, pazemota un apsaukāta visādiem vārdiem. Tad sāku strādāt, apprecējos, aizgāju projām. Pa šiem gadiem (20) pati saviem spēkiem centos aizmirst visus pāridarījumus. Ar māti mēģināju saglabāt kontaktus, lai gan sirsnības mūsu starpā nebija. Bet centos palīdzēt, kad bija slimnīcā utt. Bet dažas dienas pirms, kad pie viņas viesojos, sanāca tā, ka viņa atkal sāka pazemot mani. Ka es nesaprotot cik viņai ir bijis grūti, ka viņai tagad nekā nav, bet es esot izaugusi un apprecējusies, bet viņai tā arī nav izdevies izveidot nopietnas attiecības. Stāvēju klausījos. Tiešām nebiju gaidījusi kaut ko tādu. Es atkal sajutos kā bērnībā, kad mani sita un pazemoja. Tas viss uzjundīja tādas emocijas, ka es nezinu vairs ko darīt. Es viņu vairs nekad mūžā negribu redzēt.

Atbilde:

Labdien, cienījamā Alīna!

 

Paldies par atklāto stāstījumu! Attiecības ar māti ir ļoti būtiskas. Tās ir izšķirošas mazam bērnam, bet nezaudē spilgtumu arī vēlāk. Un tās mēdz būt arī sāpīgas. Tā kā nekāds jautājusm netika uzdots, tad nevaru arī atbildēt.

 

Lai Jums veicas! Dr. M. Dubava


22.04.2014. Dzintars jautā:
Vai ar paranoju slims cilvēks drīkst strādāt silītes grupiņā par audzinātāju. Esmu šī cilvēka brālis. Paranoju, protams, viņa noliedz, pie speciālistiem iet atsakās - sūta mani pašu. Bet satraukumu rada fakts, ka viņa strādā ar maziem bērniem.

Atbilde:

Labdien,Dzintar!

 

Jūs rakstāt par savu māsu, kura strādā bērnu dārzā, satraucoties par viņas garīgo veselību.Paranojālie psihiski traucējumi raksturojas ar ikdienišķa satura interpretatīviem,sistemātiskiem murgiem.Tā, ka murgu tematika tuva īstenībai,reāli iespējamām konflikta situācijām, tad diferenciācija bieži ir ļoti grūta un diagnostika rada pārpratumus.
Parasti šiem cilvēkiem ir konkrēta domāšanas traucējumu sfēra,piemēram,cilvēki uzskata, ka slimo ar vēzi,ka kaimiņš viņu apzog,ka vīrs ir neuzticīg,utt,meklējot tam visa veida pierādījumus,bet- citādi viņi domā un darbojas atbilstoši situācijai.
Dzintar,Jūsu gadījumā ir pārāk maz informācijas,lai saprastu, vai tas ir sadzīvisks, pašu attiecību konflikts ,vai arī slimības sākums.Ir zināms, ka visiem bērnu dārza darbiniekiem reizi gadā tiek veiktas medicīniskās pārbaudes,kuru laikā,aizdomu gadījumā,iestādes vadītājs var lūgt arī psihiatra slēdzienu,bet nosūtījumam pie speciālista jābūt ļoti pamatotam.
Dzintar,iesaku Jums konsultēties pie psihoterapeita un pārrunāt radušos situāciju, kas viestu lielāku skaidrību jūsu attiecībās.


Paldies par Jūsu jautājumu un veiksmīgu tā risinājumu!
Ar cieņu;dr.Inta Petuha


22.04.2014. liene jautā:
vai pēc viena apmeklējuma pei jums var noteikt kas bernam kaiš?

Atbilde:

Labdien, Liene!

 

Paldies par jautājumu. Kā jebkurā medicīnas nozarē, vienas vizītes laikā, precīzu diagnozi uzstādīt nevar. Tās laikā var gūt aptuvenu viedokli. Bērna stāvokli ārsta kabinetā var ietekmēt vairāki blakus faktori, piemēram, uztraukums, neziņa, nesaskaņas pirms nākšanas, nemierīga nakts u.t.t.. Pēc vienas reizes var spriest par tendencēm, kuras, ja atkārtojas arī pārējās diagnostiskajās sesijās, rada stabilāku viedokli. Tāpēc uzsākot terapeitisko darbu, diagnostiskās sesijas parasti ir vismaz trīs.

Ar cieņu, Ilze Lāce.

17.04.2014. Kixa jautā:
Sveiki-mēs visi redzam sapņus naktīs šad tad arī murgojam. Es murgoju ļoti bieži...savu nāvi esmu redzējusi neskaitāmas reizes...-nošauta nomirusi no slimībām, nodurta un tā tālāk. Bet lieta tāda ka nesen uzmodos no murga kurā suns sakoda un es atvēru acis un viss ķermenis bija kā paralizēts un tādas kā sāpīgas tirpas pa visu ķermeni bija. pamatīgi pārbijusies biju. Sakiet vai tas ir kas nopietns? Parasti naktī redzu daudzus sapņu fragmentus un atceros tos perfekti. rekords 1 nakts 13 fragmenti.

Atbilde:

Labdien!
Sapņi stāsta par to, kas notiek cilvēka prātā. Šajā gadījumā sapnis stāsta par nāvi,par bailēm, par sāpēm, ko Jūs pārdzīvojat. Ja sapņi atkārtojas atkal un atkal, iespējams, ka prāts netiek galā ar iepriekš pārdzīvotu pieredzi. Sapnis it kā uzdod uzdevumu, kas cilvēkam būtu jāatrisina, lai turpmāk varētu dzīvot komfortablāk. Šajā gadījumā jātiek galā ar nāvi, bailēm, sāpēm. Ja šie sapņi kļūst aizvien intensīvāki un ikdienas dzīve kļūst aizvien grūtāka, būtu jāvēršas pēc palīdzības pie psihoterapeita.

 

Visu labu vēlot,
Andris Veselovskis


17.04.2014. Ineta jautā:
Labdien! Rakstu Jums jo,nevaru sevi savest ,kartiba garigi,psihiski.!Velos atrast sevii miera sajutu.Biezhi stridos ar savu miiloto cilveeku.Vinsh saka ,ka esmu egoiste.Domaju tikai par sevi..Ngribu uzklausit,kadus padomus.Kad man iesaka,kaut ko,kaut ko pasaka prieksa,man uzreiz ir tada nepatikama sajuta,ka mani nenoverte par personibu,ka es neko nezinu..Un tad vien biezhi vien sadusmojos..Mani iekshaa vienkarshi plosaas,kads zveers.Man patstavigi gribas raudaat,tada nomaktiba..Ko lai daru?

Atbilde:

Labdien Ineta!

 

Psihoterapija ir laba iespēja risināt Jūsu jautājumu. Savas dusmas tad varēsiet iepazīt un saprast to izcelsmi labāk profesionāļa klātbūtnē. Ar laiku varēsiet novērtēt savu dusmu pamatotību ar mīļoto cilvēku un izvēlēties savu dusmu veselīgu, efektīvu pielietojumu. Dusmu ignorēšana, lai it kā būtu mierīga, ved uz nomāktību jeb depresiju, kas nav veselīgs risinājums, jo neļauj cilvēka personībai attīstīties.

Ārste psihoterapeite Dace Cerava

16.04.2014. Uldis jautā:
Es iepazinos ar sievieti un mes iemilejamies.Pec pusgada es aizgaju dzivot pie milotas sievietes. Es sameloju milotai sievietei un tagad vina mani neieredz, ka ari nedod iespeju.

Atbilde:

Labdien, Uldi.

Iemīlēties un mīlēt ir mazliet atšķirīgas spējas. Prieks, ka spējat iemīlēties, bet saprotu, ka ar mīlestības saglabāšanu un attīstību ir grūtības.

Katrā ziņā, melošana nestiprina ne savstarpējās attiecības, ne mīlestību. Otra cilvēka emocionālo reakciju nosaka viņa vērtību skala, iegūtā dzīves pieredze un priekšstati par attiecībām.

Vai Jums pašam ir skaidri savas rīcības cēloņi? Vai melošana Jums ir ieradums, paša bailes no soda vai nicinājuma, iespēja pasniegt vēlamo par esošo, partneres pārbaude vai sodīšana, vēlme iegūt to, ko nevar dabūt citādi? Ir daudz iemeslu melošanai. Es ieteiktu individuālu psihoterapiju pašam, lai saprastu, kāpēc ir šāda rīcība, kas beidzas ar tik sāpīgu iznākumu.

Cieņā, dr. G.Andžāne


16.04.2014. Rudīte jautā:
Lūdzu Palīdziet man! Ko man iesākt...man draugs mokās jau gandrīz gadu ar nezināmu kaiti. Tagad pateica ka esot uz nervu pamata Veģetatīvā distonija? Es nezinu ko man darīt un kā es varu vēl palīdzēt savam draugam? Kā lai tiek ar to visu galā-kā ārstēt un kas var līdzēt? LŪDZU PALĪDZIET!

Atbilde:
Labdien, Rudīt!
Jūsu jautājums izskan kā sauciens tuksesī, bet - Jūs taču esat atradusi šo mājas lapu. Tātad tepat blakus ir ūdens, Jums tikai jāpastiepj plauksta un jāpadzeras. Izvēlieties kādu ārstu psihoterapeitu no mūsu saraksta un aizejiet uz konsultāciju. Ieteiktu aiziet gan Jums, gan draugam vai arī abiem kopā, jo šķiet, ka esat ne mazāk nomocījusies kā Jūsu draugs.
Diemžēl burvju vārdu nav, kas palīdzētu Jums justies labāk, bet ir iespējams to panākt, sperot vēl soli tālāk.
Dr. Inita Goldšteina

16.04.2014. Baiba jautā:
Sakiet lūdzu ka Latvijaa tiek ārstēta bulimija?!

Atbilde:

Latvijā bulīmija, principā, tiek ārstēta tāpat kā citur: ārstēšanas process sākas ar diagnozes uzstādīšanu, ko veic ārsts psihiatrs vai ārsts psihoterapeits. Pareiza diagnoze ir ļoti svarīga, jo ēšanas traucējumiem var būt dažādas formas. Ārsts tālāk nosaka ārstēšanu - stacionārā, vai ambulatori; izvērtē zāļu nepieciešamību rekomendē psihoterapiju, seko pacienta stāvokļa izmaiņām. Vairumā gadījumu būtiska loma ir tieši psihoterapijai, jo jebkuru ēšanas traucējumu, arī bulīmijas, pamatā ir psihoemocionālas grūtības.
Jebkurā gadījumā, ja ir aizdomas par bulīmiju vai citiem ēšanas traucējumiem, vispirms jāgriežas pēc palīdzības pie ārsta.
Tā kā Latvijā pašlaik nav speciāla ārstniecības centra ēšanas traucējumu ārstēšanai, līdz ar to pacientam pašam vai viņa tuviniekiem jāatrod ārsts psihiatrs valsts aprūpes ietvaros vai privātpraksē un ārsts psihoterapeits (www.arstipsihoterapeiti.lv).

Ar cieņu,
Ilze Sestule
ārte psihoterapeite, psihiatre

 


15.04.2014. ingrīda jautā:
Esmu no sievietēm,kura vairāku gadu garumā ir krāpusi vīru. Vīrs irlabs cilvēks,bet man ar viņu nebija interesanti,jūtu nebija un mēs izšķīrāmies.Nesen vīram uzradās draudzene,to uzzinot man sākās raudāšanas spilvenā un sajūta, ka joprojām mīlu vīru.Es iejaucos šajās attiecībās un vīrs atgriezās mājās,attiecības ar savu vīrieti pārtraucu,2 mēnešus jutos ļoti laimīga, bet nu sāku saprast,ka esmu pasteigusies un viss atkal ir pavecam.Kāpēc man radās tik spilgti izteiktas jūtas,kas nu ir pagaisušas

Atbilde:

Labdien, Ingrīda!

 

Iespējams, ka attiecībās ar vīru Jūs neapzināti izspēlējāt scenāriju, kurā vīram tika iedalīta neinteresanta, vāja un nespējīga vīrieša loma. Brīdī, kad viņa dzīvē parādījās cita sieviete šis scenārijs sabruka, izraisot Jums spēcīgas jūtas un šaubas par jūsu līdzšinējo pārliecību, ko Jūs "veiksmīgi labojāt". Taču izskatās, ka Jūs esat pieķērusies savam vīram, tomēr nespējat "izkāpt" no minēta scenārija. Šajā jautājumā Jums varētu palīdzēt psihoterapija.

 

Ar  cieņu, Rolands Ivanovs.


06.04.2014. Lilija jautā:
Labdien!Šķiet, ka man ir dažādas traumas no maniem vecākiem,kas traucē veidot attiecības. Tēvs ir bijis ļoti vardarbīgs, kad iedzer. Mamma-bailīga kad viņš dzēra.Ar vecākiem man ir labas attiecības, bet man taču jāveido attiecības un jūtu, ka pati esmu ar savām problēmām un man pietrūkst mīļuma no vīrieša. Lai gan visticamāk es ar to mīļumu vēlos aizpildīt to, kas nav atrisināts ar vecākiem.

Atbilde:

Labdien, Lilija!

Kāds ir jautājums?

Komentējot Jūsu rakstīto- ļoti iespējams, ka no vīrieša tiešām vēlaties saņemt to, ko Jums nav iedevuši vecāki, un tā tas ir, ka nesadziedētas pagātnes traumas, rada problēmas, atņem spēku un enerģiju citām lietām un traucē pilnvērtīgi dzīvot, mīlēt un strādāt.

Lilija, Jūs esat gudra un vērīga, Jūs lūkojaties dziļi (to rāda Jūsu jautājums), iesaku Jums dinamisko psihoterapiju, tā dos iespēju tikt galā ar pagātnes un tagadnes sāpēm.

Ar cieņu, Baiba Gerharde


03.04.2014. gita jautā:
sveiki es gribetu Jums mazliet pastastit par situaciju mana gjimene.lieta tada ar viru esam kopa 10 gadus un ir 2 jauki berninji 1gadinjs un 5gadi. ar viru itka nestridamies bet kad vinjam uznak aptumsuma brizi tad ir sausmu lietas. ar kadiem tik vardiem vinjsh mani neapsauka tadus pat kauns rakstit ir gadijies kad palaiz rokas. neskatoties uz to visu murgu kam eju cauri es nevienu reizi pa 10 gadiem neesmu vinju apsaukusi vai pasutijusi ,bet vinjsh atljaujas visu.bet es vienmer piedodu..

Atbilde:
Labdien, Gita!

Kaut arī tiešu jautājumu neesat uzdevusi, varu spriest, ka Jūs neapmierina tas, kā jūtaties attiecībāsar vīru. Uzmanību saista Jūsu teiktais, ka ar vīru it kā nestrīdaties, bet vienlaicīgi dzīvojat „murgā". Izklausās,ka Jūs sākat apšaubīt, vai Jums ir jāpacieš vīra varmācīgā attieksme. Rodas iespaids, ka Jūs visus desmitgadus esat uzskatījusi, ka pati esat vainīga pie vīra attieksmes, ja reiz nekad neesat mēģinājusi sevi aizstāvēt un vienmēr viņam piedodat. Varbūt vīrs Jums to ir iestāstījis, ka Jūs pati esat vienmēr tā sliktā un vainīgā?Lai nu kā, man ir prieks, ka beidzot sākat apšubīt to attiecību modeli, kuru, iespējams, Jūsu vīrs Jums uzspiež.

 

Tomēr, jāatceras, ka ilgstoši terorizēt un pazemot var tikai to cilvēku, kurš to pats atļauj. Tas nozīmē, kaJūs kaut kāda iemesla dēļ jau sākotnēji, pirms laulības, neesat sevi pietiekoši augstu novērtējusi. Jo tikaicilvēkam, kurš pats neredz savu vērtību, var iestāstīt, ka viņš ir nevērtīgs.Vēl Jums būtu vērtīgi saprast sava vīra mērķus tajās situācijās, kad viņš Jūs noniecina. Bieži viencilvēki, kas ļoti baidās otru zaudēt, bet paši jūtas nevērtīgi, kļūst varmācīgi un sāk partnerim iestāstīt, katieši šis partneris ir slikts, dumjš, slinks un citādi nekur nederīgs. Tas iedveš partnerim sajūtu, ka neviensviņu, tik sliktu un nevērtīgu nevar mīlēt, un paldies Dievam, ka vismaz šis varmāka mani vēl pacieš. Tādējādi varmāka nodrošina partnera paklausību un uzticību.

Vēlreiz apsveicu, ka redzat šo attiecību negodīgumu, bet iesaku plānot, kā attīstīt sevī pašapziņu un spēku, lai savā dzīvē kaut ko mainītu. Un atcerieties, ka Jūsu bērni kopēs vecāku attiecību modeli. Kurš kļūs par varmāku, kurš par upuri, to rādīs laiks. Es, protams, iesaku meklēt speciālista palīdzību, jo šāda upuraloma sākas jau bērnībā, un to ir grūti mainīt.

 

Ar cieņu,

Dr. I.Mežmača


03.04.2014. Anastasija jautā:
Labdien! Mani piemekle stresi ka ikvienu cilveku- bet es to uztveru 10 reizes smagak ka jebkurs cilveks!Ja veidojas kads strids, vai konflikts, es saku raudat , bet ne viss vienkarshi saku raudat, bet vairakas stundas nevaru apstaties iedzilinos taja konkretaja situacija un turpinu raudat!Tiesi tas attiecinams uz manu virieti, ar citiem stridos ta nav! Ta ka vins jau pieradis un nereage un manam asaram, tas tikai vel vairak situaciju parada sliktu!Nak depresijas, dzives neapmierinatiba..

Atbilde:

Labdien, Anastasija!

Reaģēšana ar ilgstošu raudāšanu varētu liecināt, ka jūtaties bezspēcīga, izmisusi un nesaprasta. Nespēja risināt ilgstoši sasāpējušus jautājumus noved pie nomākta garastāvokļa un neapmierinātības. Psihoterapija varētu Jums palīdzēt labāk saprast sevi, kas ļautu atklāt jaunus ceļus, kā labāk un harmoniskāk funkcionēt attiecībās.

Ar cieņu,

Dr.Guntra Zariņa


01.04.2014. terēza jautā:
pirms diviem gadiem pēc spēcīga stresa un histērijas lēkmes manā galvā sāka skanēt balsis - tu nevienam neesi vajadzīga, izbeidz šo dzīvi Nobijos , meklēju palīdzību pie netradicionālās medicīnas speciālistiem- adatuterapeitu. Balsis izzuda, histērijas nav atkārtojušās....piekopu meditāciju... ...bet tomēr nejūtos labi - joprojām sajūta - nevienam neesi vajadzīgs esmu izmisumā

Atbilde:

Labdien, Terēza!

 

Pēc rakstītā var noprast, ka Jūs atrodaties ļoti grūtā psihoemocionālā stāvoklī, un es Jums noteikti ieteiktu pakonsultēties pie tradicionālās medicīnas speciālistiem, konkrēti, pie ārsta-psihiatra un ieteicams arī pie psihoterapeita! Situācija noteikti ir uzlabojama! Cīnieties par sevi un neatmetiet cerības!

 

Ar cieņu
dr.psihiatre-psihoterapeite R.Cedriņa


30.03.2014. Lauris jautā:
Sveicināti! Man būtu nepieciešama psihoterapeita vai psihoanalītīķa palīdzība. Kā tiek uzsākta "ārstniecība"? Patlaban ir dzīvē jāpieņem daudzi un dažādi svarīgi lēmumi, bet bērnības/jaunības "traumas" ar manu kompleksu liek šķēršļus.

Atbilde:
Labdien Lauri,

Psihoterapija un/vai psihoanalīze palīdzēs Jums saprast sevi, atrisināt iekšējos konfliktus un sadziedēt psiholoģiski traumatiskās pieredzes sekas.Parasti ir nepieciešamas četras sākuma iepazīšanās vizītes lai saprastu terapijas mērķus, uzdevumus un intensitāti.Psihoanalīzē terapeitiskas process notiek intensīvāk ,tas prasa vairāk laika un ieguldījumu kas palīdz atrisināt daudz dziļākus neapzinātos iekšējos konfliktus, kas traucē dzīvē justies brīvāk.

Lai Jums izdodas -

Ar cieņu-

Dr.Silvija Lejniece


28.03.2014. Ilze jautā:
Labdien! Vai man varētu palīdzēt psihoterapijas kurss, ja nespēju tikt galā ar greizsirdības sajūtām? Esmu piedzīvojusi mīļotā cilvēka negodīgu rīcību, esmu piedevusi, bet netieku vaļā no tās trauksmes, kas mani pārņem "aizdomīgās"situācijās. Varbūt labāk meklēt seksapatalogu?

Atbilde:

Labdien, Ilze!

 

Psihoterapija nav panaceja, brīnumzāle. Tā ir metode, kas ļauj labāk izprast sevi, savas slēptās vēlmes, atklāt iekšējos konfliktus un atrast ceļu uz to atrisināšanu vai sadzīvošanu ar tiem. Tas spēj padarīt dzīvi tādu, kas sniedz prieku un gandarījumu. Psihoterapija prasa aktīvu pacienta iesaistīšanos terapijas procesā, t.i. domāt par sevi, par notiekošo, par attiecībām.

Ja jūtat, ka esat gatava šai procesā iesaistīties, tad arī varēsiet terapijas procesā rast atbildes uz sevi mokošiem jautājumiem un izveidot savu dzīvi tā, ka jutīsiet tajā vairāk gandarījuma nekā vilšanās.

Ja Jums ir sajūta, ka lielu lomu šo attiecību sarežģījumos spēlē seksualitāte, nav izslēgta arī seksologa palīdzības lietderība.

 

Ar cieņu,

dr. Elmārs Vārpa.


27.03.2014. I.G. jautā:
Labdien!Mana problēma ir bērnībā radītie pārdzīvojumi vecāku šķiršanās dēļ.Tagad ļoti uztrauc mazvērtības kompleksi,kas traucē dzīvot,kontaktēties ar cilvēkiem un strādāt.2012. gadā ir uzlikta diagnoze depresija,ar ko arī joprojām sadzīvoju.Tagad,kad sāku apzināties savus kompleksus,paliek vieglāk,jau gribās iet sabiadrība,kaut ko darīt,kaut arī ļoti minimāli.Sakiet,lūdzu,vai psihoterapija var palīdzēt atbrīvoties no kompleksiem,lai justos atbrīvoti un cik tas ir sarežģīti?

Atbilde:
Labdien cien. IG!
Vecāku šķiršanās vienmēr rada traumatizāciju bērnam, kas, atkarībā no bērna vecuma, izpaužas dažādi. Mazvērtības kompleksi varētu būt viens no simptomiem. Tieši psihoterapija palīdz tikt galā ar mazvērtību, pret to zāles vēl nav izgudrotas. Un, mazinoties mazvērtībai, mazinās depresija. Tās abas ir "māsas". Cik sarežģīti tas ir, to tā nevar pateikt, Jūs nesatiekot. Katrs gadījums ir individuāls. Iesaku Jums aiziet uz kādu konsultāciju un klātienē šos jautājumus izrunāt. Pēc konsultācijas/ām arī varēsiet izlemt uzsākt vai neuzsākt regulāru psihoterapeitisko ārstēšanu. Galvenais - saņemieties un uzdrošinieties!
Ar cieņu,
dr. Lapsa

26.03.2014. Sievišķīgā būtne.. jautā:
Sveiki! Man jautājums, ko darīt tad kad vīrietim vajag mammu nevis sievieti? Viņš pazīst tikai mammas mīlestību, viņš nesaprot sievietes mīlestību.. Tā pat viņš nespēj dot sievietei to mīlestību ko viņa prasa, viņš spēj tikai izrādīt rūpes - tā ir viņa mīlestība. Nekāda mīļuma, nekādi apskāvieni, nekādas bučiņas, utt. . :( Bet sievietei vajag ne tikai rūpes - viņai vajag arī to mīļumu, tos stulbos jociņu par ko pasmieties..

Atbilde:

Sveika.

 

Var mēģināt vīrietim parādīt un pastāstīt, pēc kā Jūs alkstat, kas Jūs darītu laimīgāku attiecībās ar viņu. Turklāt, tas ir efektīvāk, ja akcentēsiet pozitīvo ieguvumu no vina rīcības, piemēram, "Tu mani darītu ļoti lamīgu, ja biežāk mani samīļotu.." vai "man ļoti patīk, kad Tu joko", nevis uzsvērtu, kas Jums pietrūkst, nevilšus kritizējot viņu "Tu nekad mani nesamīļo. Nekad pat nepajoko. Kas tā par mīlestību! Cik vispār ilgi sieviete tā var izturēt?!"
Pimajā variantā vīrieša pašvērtība celsies, viņš jutīsies novērtēts un pamanīts un, ticiet man, centīsies Jūs iepriecināt atkal un atkal. Otrajā gadījumā notiks pretējais. Viņš arvien retāk Jūs samīļos, arvien retāk jokos, ja vispār vairs jokos.... Un arvien vairāk viņam vajadzēs, lai kāds samīļo viņu. Kaut vai mamma.

 

Lai Jums izdodas!

Dr. Ilze Treimane


26.03.2014. usurpadora jautā:
Labrit! Vai varat ieteikt kadu paru psihoterapeitu,kas pienem konsultacijas tiesi vakaros un Rigas centra(saprotu,ka info ir daudz,bet ta lai manas prasibas apvienotu, neredzu isto..) Gimene ir "pamatiga krize", es velos dzivot atseviski (kadu laiku, lai izveretju situaciju no malas), virs uzstaj,ka tada veida tas nozime, skirsanos.vins gribot saglabat gimeni, jo milot mani un bernus. es viru nemilu, bernus - ja (esmu tak mamma!) neredzu jegu gimenes saglabasanai saja situacija. Paldies!

Atbilde:
LĀB sertificētie ārsti psihoterapeiti, kas strādā ar pāriem, un praktizzē +/-  Rīgas  cenrā

 

Zaiga Blaua

Valdis Briedis

Rudīte Draudiņa

Silvija Lejniece

Diāna Lapsa

Aleksandrs Moškins

Ingrīda Ratniece

Jeļena Siņicka

Voldemārs Švarcs

Monta Vasiļevska

Indra Upmiņa

Artūrs Utināns

Elmārs Vārpa

Evija Ziemele

Inta Zīle

par konsultāciju laikiem interesēties  pa tālruņiem, kas atrodami šeit


24.03.2014. Aija jautā:
Vēlos KRISTĪGU psihologu bez robežu problēmām? Pie kā griesties?

Atbilde:

Labdien, Aija!

 

Mūsu asociācijas biedri nav aicināti savā CV uzrādīt savu reliģisko pārliecību vai piederību kādai konfesijai. Līdz ar to, ja jums ir kādas īpašas prasības šajā jautājumā attiecībā pret savu potenciālo psihoterapeitu, konkrēto informāciju jūs varat iegūt sazinoties ar mūsu asociācijas psihoterapeitiem personiski- telefoniski vai ar e-pastu.

 

Ar cieņu, ārste-psihoterapeite Žanete Sebre.