Jautājumi > Atbildes

Atbildes

<< < 3 no 35 > >>

01.06.2014. DēluMamma jautā:
Promlēmattiecības ar 13 gadīgu dēlu.Neiztirzāšu cēloņus, bet esmu jautājuma priekšā-kā reaģēt,ja pēc pārspīlēti ilgas datorspēlēšanas mudinu reiz beigt,vārds pa vārdam kamēr esmu nosaukta VISrupjākajos vārdos!Savā laikā dabūjis pa muti,bet tas nav "nostrādājis",varētu izvērsties totāls kautiņš starp māti un dēlu-kā datorspēlē:)))Patiesībā,rupjības dzirdēt ir mana ikdiena(2 dēli)un nav,kas mani"aizstāvētu".Lai kā,objektīvi vērtējot,esmu inteliģenta,uz pozitīvo vērsta,tomēr rupjības"nospiež".

Atbilde:

Labdien!

 

Lasot Jūsu situācijas aprakstu, saprotams, ka ilgojaties būt aizstāvēta, jo esat piekususi saviem dēliem būt mātes un tēva lomā. Iesēājams, ka dēlam ir tendence noslēgties, ilgstoši spēlējot datorspēles, un brīdī, kad lūdziet tās pārtraukt, viņš jūt vilšanos, ka nevar to darīt tik, cik vēlētos un pret Jums jūt dusmas, ka šo vilšanos

radat. Impulsīvi rīkojas gan viņš, gan Jūs-viņš izrunādami visrupjākos vārdus, Jūs "sitot pa muti". Kādam jābūt gudrākajam un šī situācija jāpārtrauc.

 

Tātad, pirmkārt, Jūsu prasība nav vēlme kaut ko liegt un uzkundzēties, bet gan uztraukums un apziņa, ka dēls jāpasargā no datoratkarības. Amerikas pediatru akadēmijas speciālistu ieteikums ir, ka pusaudžiem spēlēt datorspēles nevajadzētu ilgāk par- stundu dienā. Tas ir pietiekami, lai bērns iegūtu visu pozitīvo, ko spēj dot dators: spēju attīstīt reakciju, atmiņu, vizuālo tēlu uztveršanu, smalko motoriku, loģisko domāšanu, spēju klasificēt un vispārināt, kā arī analītiski domāt nestandarta situācijā. Pārējais laiks  rada datoratkarību, garīgu un fizisku pārslodzi.

 

Otrkārt, pirms gribat dēlam ko teikt, sakiet:"Pēc 3 minūtēm gribu arTevi runāt." Bērniem ir nepieciešams laiks, lai saprastu, samierinātos un pieņemtu, ka šī saruna būs.

 

Treškārt, apsēdieties (tādejādi dotiet ziņu, ka neuzbruksiet), runājiet mierīgi, kā līdzīgs ar līdzīgu, ar īsiem teikumiem par to, kas notiek, kādas ir Jūsu jūtas par to un ko Jūs sagaidat turpmāk (neizmantojot audzinošos nolūkos vaimanāšanu, vainošanu, moralizēšanu). Piem., "Zinu, ka Tev ir interesanti spēlēt datorspēles. Tu man esi ļoti svarīgs un esmu noraizējusies, ka tām velti pārāk daudz laika. Es kā jebkurš cits vecāks uztraucos par datorspēļu atkarību. Zinātnieki ir atklājuši, ka Tava vecuma bērniem nevajadzētu tās spēlēt ilgāk par stundu dienā. Protams, tā Tev ir vilšanās. Tu bieži vien dusmojies uz mani, kad lūdzu beigt tās spēlēt. Un turpmāk par šādu laiku arī vienosimies. Un, kategoriski aizliedzu Tev runāt rupjus vārdus manā klātbūtnē. Tavas dusmas saprotu un spēju par sevi cīnīties-cienu, bet lietot rupjus vārdus aizliedzu." Pārrunājiet, kurš laiks būs pavadāms pie datora un kā notiks kontrole.

 

Protams, jāpadomā , kāpēc dēls tik ļoti ir aizrāvies ar datorspēlēm. Vai rupji vārdi ir reakcija tikai uz šo situāciju, vai ir zudusi cieņa vienam pret otru? Varbūt, dēls jūt nicinājumu pret sevi (par to liek domāt, ka nekur neminat bērnu tēvu, tātad nav vīrieša, kurš "ievestu zēnu vīriešu pasaulē", kas savukārt rada mazvērtības sajūtu un grūtības veidot attiecības ar citiem zēniem) un to projicē uz Jums? Varbūt dēls ieņēmis "ģimenes vīrieša lomu'' un šī malignā (ļaundabīgā) grandiozitāte posta jūsu attiecības?

 

Ar cieņu,

dr Ingrīda Rateniece


29.05.2014. Sakura jautā:
Sveiki, man ir tāda problēma, mani pedējā laikā nekas nespēj iepriecināt, es jūtos nomākta un nepietiekami novērtēta, dažreiz es domāju, kāds ir mans mērķis šajā pasaulē!

Atbilde:

Labdien,Sakura

paldies, ka atrakstījāt.  Jūs esat uzticējusi tikai vienu teikumu, bet  tajā ir tik daudz izmisuma. Tomēr  gribētos cerēt, ka šī sajūta nav pārāk ilgi,   reizēm arī  lielas garastāvokļa  svārstības ir pavisam  normāla parādība.. Ja  nu gadījumā  šīs stāvoklis ir ilgāks  par  divām- trim nedēļēm,  ir vērts  padomāt par  konsultāciju pie ģimenes ārsta.  Tas  bieži  vien  šķiet piņemamāk,nekā vērsties pie ārsta psihoterapeita vai  psihiatra, kas arī  būtu ieteicama izvēle.

Ar cieņu

Andis Užāns


27.05.2014. Marina jautā:
Labdien.palidziet ludzu tikt gala ar manu problemu.es loti uztraucos par mammu.kad vinja necel klausuli vai es nezinu kur vinja man sakas ista panikas lekme ar asaram un histeriju.es vairak nezinu ko man darit.ta dzivot vairak es nevaru.ta turpinas jau 5 gadi.

Atbilde:
Labdien, Marina!

Paldies par jautājumu! Tas ir labi, ka meklējat palīdzību. No rakstītā var noprast, ka esat nogurusi no šīs situācijas un, ka gribētos, lai ir citādāk- lai Jūs vairs nemoka uztraukums, ja neziniet, kur atrodas mamma. Visas dzīves garumā cilvēki pārdzīvo satraukumu un bailes dažādās dzīves situācijās. Pieaugot un iegūstot dažādas prasmes, rodas arī drošības sajūta un bailes iet mazumā. Uztraukums un raudāšana, ja neredz mammu vai nezina, kur viņa atrodas piemīt visiem bērniem. Parasti nepatīkamās sajūtas pāriet tikko mamma atgriežas. Cilvēkam augot, bailes nomaina drošības sajūta, vēlme izpētīt pasauli un darboties, pieaug arī spēja būt vienam un iztikt bez citu cilvēku palīdzības. Dažreiz arī pieaugušajiem šīs bailes saglabājas, ja bērnībā pārāk ilgi bijis jāpavada vienatnē vai trūcis kāds uz, kuru var droši paļauties. Jūs varētu ar kādu uzticamu cilvēku pārrunāt savus pārdzīvojumus un izpētīt, kādēļ neziņa par mammas atrašanos ir tik mokoša. Šāda veida grūtības palīdz risināt arī psihoterapija. Psihoterapijas procesā cilvēks izpēta savas domas, savas sajūtas un esot kopā ar otru cilvēku, iegūst jaunu pieredzi- bailes iet mazumā un rodas drošības sajūta. Speciālistu varat izvēlēties mājas lapā www.arstipsihoterapeiti.lv

Lai Jums veicas!
dr. Inese Drēska


26.05.2014. Vedekla jautā:
Labdien! Jautaju vira mates varda! Vina loti satraucas par katru sikumu, nu tiesam par sikumu! Nesen mainija dzivesvietu, lai butu vieglak saimniekot, bet tagad vairs nekas nepatik, viss ir slikti! Raud un runa par pasnavibu! Japiebilst, ka vinas bralis pirms vairakiem gadiem pakaras! Dzer nervu zales un miega zales. Pati atzist, ka jamekle palidziba. Kur mums to meklet? Vai ir kada iestade, kur var atpusties, apmeklet specialistus, sakartot galvu? Paldies!

Atbilde:

Labdien.
Palīdzību stacionāra apstākļos pacienti ar krīzēm, neirozēm, depresijām vai adaptācijas traucējumiem var saņemt piemēram Jūrmalā- neirožu klīnikā "Dzintari", Rīgā- Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra neirožu nodaļā, Jelgavā- slimnīcas "Ģintermuiža" neirožu nodaļā. Iepriekš pacientam būtu jāgriežas pie sava ģimenes ārsta vai tuvākā rajona psihiatra, kurš uzrakstītu nosūtījumu uz stacionāru un pieteiktu pacientu rindā.

 

Ar cieņu, ārsts psihoterapeits Indulis Uzuleņš


25.05.2014. Mareks jautā:
kapec es redzu biezi vizijas kas man liek domat,ka tas var piepildities.Ludzu palidziet

Atbilde:
Labdien, Marek!

Tas, ka Jūs bieži redzat vīzijas, nozīmē, ka esat vizuālists. Jūsu smadzenēs vairāk attīstīta vizuālā uztveres sistēma. Jūsu smadzenes, jeb zemapziņa, mēģina paredzēt nākotni, taču tas nenozīmē, ka smadzenes pareizi paredz nākotni. Ja vien pats necentiesīties nākotni piepildīt, vizualizētais nepiepildīsies. Iespējams, ka zemapziņa par kaut ko signalizē, kā, piemēram, par iespējamām briesmām. Ar loģiku un statistiku ir jānovērtē, cik briesmas ir reālas. Ja briesmas ir reālas, jāpieņem pareizi izplānoti piesardzības pasākumi. Ja briesmu varbūtība ir maza, kā fobiju gadījumā, tad tas nozīmē, ka Jūsu pieredzē sakrājies pietiekošs negatīvo pārdzīvojumu skaits un Jūsu smadzenes sviež apziņā viltus signālus par briesmām.
Ja Jūs redzat vīzijās nevis kādas briemas, bet ko citu, tad man būtu jāzina, ko tieši, lai pateiktu Jums precīzāk, ko tas varētu nozīmēt. Visādā ziņā jāatceras, ka zinātne ir pierādījusi, ka intuīcija biežāk cilvēku piemāna nekā pasaka patiesību (lai arī tā gadās).

Ar cieņu
Artūrs Utināns


20.05.2014. 1234 jautā:
Labdien!!!Man ir nepieciesama psihoterapeita palidziba.Velos cinities ar savam bailem un mazvertibas kompleksim un ar bailem pret kaut ko jaunu!!!Interneta mekleju arstus, bet vinu ir tik daudz!!!Varbut Jus varetu kadu ieteikt???Un kadas robezas ir vizites cena!!!

Atbilde:

Labdien, 1234!

Varat izpētīt mājas lapā pieejamo informāciju par speciālistiem- varbūt kaut kas Jūs uzrunā. Vēl varat izmantot mājas lapā piedāvāto iespēju "nosūtījums pie psihoterapeita", kuras laikā konsultējošais ārsts- psihoterapeits ieteiks kādu kolēģi, kurš, viņaprāt, varētu derēt tieši Jums. Vizītes cenas ir sākot ar 30Eur.

Ar cieņu,

Inta Zīle.


20.05.2014. JANA jautā:
Sešus gadus ,gadā kopsummā ,vienu mēnesi es dzīvoju bez šīm sajūtām, ka man ir apnicis dzīvot šeit uz šīs zemes.Biežāk jau domas par to, lai man liek mieru viss un visi....Neiepriecina praktiski nekas,nav vēlēšanās iziet cilvēkos un ,ja izeju sabiedrībā,mani tas tikai nomāc,apgrūtina un tad pēc pasākumiem,jātiek ar pašnosodīšanas domām, ka cilvēkiem ne tā atbildēju , ne to pateicu.Es uz sevi skatos ,kā no malas,ka ķermenī neesmu es ,ka man ir jābūt kaut kur citur....

Atbilde:

Labdien, Jana!

 

Paldies, ka  uzticējāt savas sajūtas šai  mūsu asociācijas mājas lapas interaktīviajai sadaļai. Tajās saskatu nopietnas,  iespējams, ilgstoša pazemināta garastāvokļa pazīmes, pašnosodošas domas. Šobrīd nezinu, vai esiet kur  meklējusi  palīdzību par šīm sajūtām. Mēdz būt, ka  cilvēki to nav darījuši. No savas puses  vēlos Jūs  iedrošināt vērsties  pie palīdzības.  Pirmajā  brīdī ierosinu Jums apsvērt ģimenes ārstu,  psihiatru  vai ārstu psihoterapeitu. Profesionālis varēs  novērtēt,  kāds varētu būt Jūsu  ciešanu  iemesls  un  ietiekt ārstēšanās  plānu.

 

Cerībā, ka atradīsiet savu  vietu šeit,

Andis Užāns


12.05.2014. aiva jautā:
Kapec man tik loti bail arstam par savam problemam visu pastastit? Man bail sakrenketies un ka nebus mani kas nomierina. Ka no ta tikt vala?

Atbilde:
Sveicināti, Aiva!
Izlasot Jūsu jautājumu, rodas iespaids, ka Jums, Aiva, ir svarīgi par kādiem jautājumiem izstāstīt ārstam, tomēr traucē bailes, iespējams, sajūta, ka nevarat uzticēties, ka vajadzības gadījumā nesaņemsiet mierinājumu, sapratni.. Jūs gan to tā nerakstat, bet varētu būt, ka šādas un līdzīgas sajūtas Jums ir arī pret citiem cilvēkiem, ne tikai pret ārstiem. Iespējams, ka Jūsu pieredzē jau ir bijušas situācijas, kad bija vajadzīgs mierinājums, bet to nesaņēmāt.. Ja tomēr tieši pret ārstiem, tad iespējams, ka bijusi Jūsu pieredzē (senākā vai arī ne tik senā) kāda psihotraumatiska situācija, kas saistījās ar slimošanu, ārstēšanos u.t.t. Tie, diemžēl, ir minējumi, jo trūkst izsmeļošākas un konkrētākas informācijas.
Es Jums, Aiva, ieteiktu griezties ar šo pašu jautājumu pie ārsta - psihoterapeita un klātienē to censties noskaidrot. Tas arī varētu palīdzēt precizēt iemeslus un dot iespēju traucējošās sajūtas mazināt vai arī ilgstošākā terapijā izārstēt. Esmu pārliecināta, ka speciālists spēs Jūs atbalstīt un vajadzības gadījumā arī mierināt.

No sirds vēlot izdošanos,
psihoterapeite dr.Inta Kalniņa


11.05.2014. Inga jautā:
Labdien!Es slimoju jau vairāk kā divus mēnešus. Viss sākās ar sliktu garastāvokli,tad depresiju un beigās ar sirdsklauvēm un panikas lēkmēm. Nu ir palikusi caureja un " dulla" galva. Izgāju visas pārbaudes -atklājās,ka trūkst d vitamīns un kalcijs un ir blastocystis hominis parazīts zarnu traktā.Dzeru metronidazolu pret parazītiem.Biju kopumā pie daudziem speciālistiem,-psihoterapeits ieteica dzert zoloft antidepresantu.Esmu zaudējusi 6kg svaru.Vai zolofts varētu palīdzēt?

Atbilde:
Labdien, Inga.

Nepaliek skaidrs, kādu tieši palīdzību gaidāt no Zoloft. Jūs rakstāt, ka"nu ir palikusi caureja un dulla galva", kā arī esat zaudējusi svaru. Šie simptomi varetu būt saistīti ar parazitozi, ko Jūs jau sobrīd ārstējat ar metronidazolu.
Savukārt, ja joprojām ir aktuāls depresijas un panikas jautājums, tad jā, Zolofts ir viens no medikamentiem, kurus pie tādiem stāvokļiem nozīmē un tas varētu palīdzēt. Vai arī, ja sākāt lietot Zoloftu un depresijas un trauksmes simptomi mazinājās, tad ir iesakāms turpināt šo medikamentu lietot vēl dažus mēnešus - konkrētu ilgumu Jūs norunāsiet kopā ar ārstu. Protams, ir iespējams depresiju un panikas traucējumus ārstēt arī ar psihoterapiju. Es ieteiktu Jums droši visus šos jautājumus pārrunāt ar savu ārstu, jo tikai klātienē ir iespējams noteikt, kāds ārstēšanas veids būtu vispiemērotākais.

Ar cieņu,
Ilze Treimane


11.05.2014. seriously? jautā:
Labdien! Kā lai tiek pāri tam, ka ilgu laiku ir liegti ļoti tuva cilvēka padomi? Kad šis cilvēks aizgāja ļoti garās brīvdienās, parādījās depresija, kuras rezultātā sapratu, ka viņš ir kā "SPAISS" Šis, nesauksim viņu vārdā, laikā, kad viņš bija sasniedzams, palīdzēja jau ar to, ka viņš ir!

Atbilde:

Labdien!

 

Izklausās, ka esat ļoti pieķērusies šim cilvēkam, un šķiršanās situācija iespējams liek Jums izjust pamestību, nedrošību un dusmas. Līdzīgas jūtas var rasties psihoterapijā. Tā savā ziņā ir dabiska reakcija, lai gan nebūt nav viegli izturama. Veiksmīgas terapijas gaitā šķiršanās sāpes mazinās.

 

Ar cieņu, Rolands Ivanovs.


09.05.2014. Linda jautā:
Pat neatceros,cik ilgi (~3 gadi) periodiski slikti jūtos- reiboņi,slikta dūša,švakums,sirdsklauves,paātrināts pulss vai zems spiediens,fiziska nevarība,nogurums..Esmu bijusi pie ārstiem, pārbaudījusi veselības stāvokli-viss esot kārtībā-esot jātiek galā ar sevi,jānomierinās.Tomēr jautājums-kā lai nomierinos,ja pati neapzinos,par ko satraucos,kas liek man tā justies. Vai man tiešām vajadzētu vērsties pie psihoterapeita? Vai tas varētu palīdzēt?

Atbilde:

Mīļā Linda!

Jā, tiešām vajadzētu vērsties pie psihoterapeita, tas varētu palīdzēt. Paņemiet līdzi veikto izmeklējumu dokumentus ( ja tādi ir) un sazvaniet kādu no mājas lapā reģistrētajiem kolēģiem. Jūsu stāsts izklausās pēc klasiskā psihoterapeitiskā gadījuma, jo ķermeniski ( somātiski) esiet izmeklēta, un tur iemesls simptomiem nav atrasts.

Ar cieņu, dr. Lapsa


30.04.2014. Linda jautā:
Labdien,ciešu no panikas lekmēm jau 12 gadus ,pēdējos divus gadus man ir pievienojusies agorafobija,es neatceros kad esmu pēdējo reizi palikusi viena majas vai izgājusi uz lielveikalu pēc produktiem.esmu palikusi ka tāds darzenis un nekur neeju viena man vienmēr kādam jābūt blakus,esmu nomocijusies,nomainījusi divus psihoterapeitus pie katra braukāju 1 gadu kopuma 2 gadi,kaudze naudas un esmu turpat kur biju.esmu no Latgales un vairs nevaru atļauties braukāt uz Rīgu.ludzu iesakiet ko man darīt

Atbilde:
Labdien, vai esat apsvērusi medikamentu lietošanu? Iesaku Jums aprunāties ar  ārstu un uzsākt tos lietot, vai arī, ja lietojat, tad mainīt tos. Reizēm medikamentuun psihoterapijas kombinācija var būt ļoti noderīga. Reizēm arī neizdodas uzreiz atrast „savu" psihoterapeitu, ar kuru veidojas labs kontakts, taču nav obligāti braukt

uz Rīgu - Latgalē arī pieejamas ārstu psihoterapeitu konsultācijas, piemērām,Daugavpilī.

 

Cieņā,

Dr. Anžela Pavloviča


29.04.2014. Liga jautā:
Esmu uzzinajusi, ka virs mani krapis gandriz visus piecus laulibu gadus, saglabajot fotografijas no visam sim aktivitatem. Tapat, uzzinaju, ka virs berniba ticis izvarots laika perioda starp 10 un 13 gadiem. Jautajums ir, vai sadam cilvekam ir iespeja vadit normalu dzivi bez atkaribam (ka pornografija, utt) un, vai man (mums jau ir 2 gadu vecs berns) butu jaapsver iespeja ar sadu cilveku vel kopdzivi turpinat? Virs nevelas iet pie psihologa, jo netic, ka tas var palidzet.

Atbilde:

Labdien, Līga!

 

Ir gan skumji, gan sāpīgi pēkšņi apjaust, ka vistuvākais cilvēks ir licis vilties, nav bijis godīgs, liekuļojis. Vēl jo sāpīgāk, ja tas noticis atkārtoti, ilgākā laika periodā. Vēl ļaunāk, ja par notikušo mums ir tikai nojautas - tās atstāj mums milzum lielu telpu fantāzijām par to, kas un kā noticis. Tādēļ šādos gadījumos ļoti svarīgi ir pēc iespējas atklātāk pārrunāt notikušo savā starpā, kliedējot jebkādas nepamatotas fantāzijas un mēģinot rast izpratni par notikušā iemesliem. Ja tas neizdodas pašu spēkiem, tad jāmeklē palīdzība no malas. Tas var būt psihoterapeits, psihologs, mācītājs, uzticams draugs... Bez izpratnes nevar cerēt uz pilnvērtīgu attiecību, ģimenes atjaunošanu. Lai arī kāda nebūtu mūsu dzīves vēsture, nav tādu lietu vai diagnozes, kas pilnībā izslēdz pāra attiecību iespējamību. Tas drīzāk ir jautājums par to, ar kuru cilvēku tās veidot...

Uz vienu no saviem jautājumiem jau esat atbildējusi - attiecību turpināšanu jau apsverat. Ja šo mezglu nāksies šķetināt vienai un tas liksies par grūtu, meklējat palīdzību pie tā, kam uzticaties.

 

Ar cieņu,

dr. Elmārs Vārpa.


28.04.2014. ceriba jautā:
Man dzīve nav rožu,klāta un atlikusī daļa nav gara.Tikai tāpēc es gribētu parunāt ar vinu cau saraksti.Gribētos lai tā nebūtu!!!! tas ir par atlikušo daļu manas dzīves.mans epasts ir ... ceriba2014.10@inbox.lv

Atbilde:
Labdien, Cerība.

 

Lasot Jūsu ziņu šķiet, Jums nav klājies un arī šobrīd nav viegli. Bet, ņemot vērā Jūsu vēlmi saņemt manus psihoterapeita pakalpojumus neklātienē, izmantojot interneta tehnoloģijas, vēršu Jūsu uzmanību uz sekojošo. Likuma "Par prakses ārstiem" 6.pants nosaka: "Prakses ārsts darbojas personiski un tieši. Ārstēšanu nedrīkst veikt ar masu saziņas un komunikācijas līdzekļu starpniecību vai sarakstes veidā."

Psihoterapija ir viena no ārstnieciskajām metodēm, tādēļ uz to attiecas augstāk citētais likuma regulējums, kura mērķis ir paredzēt tādu ārstniecības pakalpojumu sniegšanas veidu, kas nodrošinātu visaugstāko sniegto pakalpojumu kvalitāti. Pakalpojuma saņemšanai visaugstākajā kvalitātē nepieciešama tieša pacienta un ārsta komunikācija, tādēļ es iesaku Jums ierasties vizītē pie manis vai pie kāda cita ārsta psihoterapeita personiski.

 

Risinājumu rast vēlot, dr.Evija Ziemele


24.04.2014. Anastasija jautā:
Labdien, Es neesmu konsultējusies ar speciālistu, taču viss liecina ka man vienmēr ir bijusi nosliece uz depresiju. Uztraukumi, pārēšana, nespēja kontrolēt emocijas, neregulārs miegs, sāpes ķermenī, nomāktība, dusmas, bailes utt. Man patīk mana dzīve un perspektīvas, taču man ir grūti būt un darīt to kas man ļoti patīk. Man ir vajadzīga palīdzība taču es nezuticos un man liekas ka šobrīd es to nevaru atļauties. Es dzīvoju ārzemēs. Es nezinu kā man rīkoties. Paldies

Atbilde:

Labdien, Anastasija!
Jūs aprakstāt simptomus, kuri rada emocionālu diskomfortu Jūsu dzīvē - nomāktību, trauksmi, miega traucējumus, grūtības kontrolēt emocijas, ēšanas traucējumus. To ir gana daudz, un, saprotams, ka tie ietekmē Jūsu dzīves kvalitāti. Jums ir nepieciešama palīdzība. Kāds varētu būt iemesls tam, ka Jums ir grūtības uzticēties? Un par ko tieši Jūs baidāties, kas varētu notikt, ja Jūs uzdrošinātos uzticēties? Par to vai varat atļauties vērsties pie psihoterapeita jāsaprot Jums pašai, vienīgi - Jūs rakstāt, ka Jums liekas, ka šobrīd to nevarat atļauties. Tas acīmredzot liecina par šaubām. Varbūt ir vērts pamēģināt un tad pieņemt lēmumu.
Ja dzīvojat ārzemēs, tomēr gribat konsultēties pie Latvijas psihoterapeita, varat izmantot iespēju to darīt ar Skype palīdzību.
Iespēja saņemt palīdzību ir, tikai izšķirošais solis jāsper Jums pašai.
Ar cieņu,
Dr. Monta Vasiļevska


23.04.2014. alīna jautā:
Labdien! Bērnībā esmu cietusi no vardarbīgas mātes. Māte ar tēvu izšķīrās, kad vēl skolā negāju. Bieži tiku sista, pazemota un apsaukāta visādiem vārdiem. Tad sāku strādāt, apprecējos, aizgāju projām. Pa šiem gadiem (20) pati saviem spēkiem centos aizmirst visus pāridarījumus. Ar māti mēģināju saglabāt kontaktus, lai gan sirsnības mūsu starpā nebija. Bet centos palīdzēt, kad bija slimnīcā utt. Bet dažas dienas pirms, kad pie viņas viesojos, sanāca tā, ka viņa atkal sāka pazemot mani. Ka es nesaprotot cik viņai ir bijis grūti, ka viņai tagad nekā nav, bet es esot izaugusi un apprecējusies, bet viņai tā arī nav izdevies izveidot nopietnas attiecības. Stāvēju klausījos. Tiešām nebiju gaidījusi kaut ko tādu. Es atkal sajutos kā bērnībā, kad mani sita un pazemoja. Tas viss uzjundīja tādas emocijas, ka es nezinu vairs ko darīt. Es viņu vairs nekad mūžā negribu redzēt.

Atbilde:

Labdien, cienījamā Alīna!

 

Paldies par atklāto stāstījumu! Attiecības ar māti ir ļoti būtiskas. Tās ir izšķirošas mazam bērnam, bet nezaudē spilgtumu arī vēlāk. Un tās mēdz būt arī sāpīgas. Tā kā nekāds jautājusm netika uzdots, tad nevaru arī atbildēt.

 

Lai Jums veicas! Dr. M. Dubava


22.04.2014. Dzintars jautā:
Vai ar paranoju slims cilvēks drīkst strādāt silītes grupiņā par audzinātāju. Esmu šī cilvēka brālis. Paranoju, protams, viņa noliedz, pie speciālistiem iet atsakās - sūta mani pašu. Bet satraukumu rada fakts, ka viņa strādā ar maziem bērniem.

Atbilde:

Labdien,Dzintar!

 

Jūs rakstāt par savu māsu, kura strādā bērnu dārzā, satraucoties par viņas garīgo veselību.Paranojālie psihiski traucējumi raksturojas ar ikdienišķa satura interpretatīviem,sistemātiskiem murgiem.Tā, ka murgu tematika tuva īstenībai,reāli iespējamām konflikta situācijām, tad diferenciācija bieži ir ļoti grūta un diagnostika rada pārpratumus.
Parasti šiem cilvēkiem ir konkrēta domāšanas traucējumu sfēra,piemēram,cilvēki uzskata, ka slimo ar vēzi,ka kaimiņš viņu apzog,ka vīrs ir neuzticīg,utt,meklējot tam visa veida pierādījumus,bet- citādi viņi domā un darbojas atbilstoši situācijai.
Dzintar,Jūsu gadījumā ir pārāk maz informācijas,lai saprastu, vai tas ir sadzīvisks, pašu attiecību konflikts ,vai arī slimības sākums.Ir zināms, ka visiem bērnu dārza darbiniekiem reizi gadā tiek veiktas medicīniskās pārbaudes,kuru laikā,aizdomu gadījumā,iestādes vadītājs var lūgt arī psihiatra slēdzienu,bet nosūtījumam pie speciālista jābūt ļoti pamatotam.
Dzintar,iesaku Jums konsultēties pie psihoterapeita un pārrunāt radušos situāciju, kas viestu lielāku skaidrību jūsu attiecībās.


Paldies par Jūsu jautājumu un veiksmīgu tā risinājumu!
Ar cieņu;dr.Inta Petuha


22.04.2014. liene jautā:
vai pēc viena apmeklējuma pei jums var noteikt kas bernam kaiš?

Atbilde:

Labdien, Liene!

 

Paldies par jautājumu. Kā jebkurā medicīnas nozarē, vienas vizītes laikā, precīzu diagnozi uzstādīt nevar. Tās laikā var gūt aptuvenu viedokli. Bērna stāvokli ārsta kabinetā var ietekmēt vairāki blakus faktori, piemēram, uztraukums, neziņa, nesaskaņas pirms nākšanas, nemierīga nakts u.t.t.. Pēc vienas reizes var spriest par tendencēm, kuras, ja atkārtojas arī pārējās diagnostiskajās sesijās, rada stabilāku viedokli. Tāpēc uzsākot terapeitisko darbu, diagnostiskās sesijas parasti ir vismaz trīs.

Ar cieņu, Ilze Lāce.

17.04.2014. Kixa jautā:
Sveiki-mēs visi redzam sapņus naktīs šad tad arī murgojam. Es murgoju ļoti bieži...savu nāvi esmu redzējusi neskaitāmas reizes...-nošauta nomirusi no slimībām, nodurta un tā tālāk. Bet lieta tāda ka nesen uzmodos no murga kurā suns sakoda un es atvēru acis un viss ķermenis bija kā paralizēts un tādas kā sāpīgas tirpas pa visu ķermeni bija. pamatīgi pārbijusies biju. Sakiet vai tas ir kas nopietns? Parasti naktī redzu daudzus sapņu fragmentus un atceros tos perfekti. rekords 1 nakts 13 fragmenti.

Atbilde:

Labdien!
Sapņi stāsta par to, kas notiek cilvēka prātā. Šajā gadījumā sapnis stāsta par nāvi,par bailēm, par sāpēm, ko Jūs pārdzīvojat. Ja sapņi atkārtojas atkal un atkal, iespējams, ka prāts netiek galā ar iepriekš pārdzīvotu pieredzi. Sapnis it kā uzdod uzdevumu, kas cilvēkam būtu jāatrisina, lai turpmāk varētu dzīvot komfortablāk. Šajā gadījumā jātiek galā ar nāvi, bailēm, sāpēm. Ja šie sapņi kļūst aizvien intensīvāki un ikdienas dzīve kļūst aizvien grūtāka, būtu jāvēršas pēc palīdzības pie psihoterapeita.

 

Visu labu vēlot,
Andris Veselovskis


17.04.2014. Ineta jautā:
Labdien! Rakstu Jums jo,nevaru sevi savest ,kartiba garigi,psihiski.!Velos atrast sevii miera sajutu.Biezhi stridos ar savu miiloto cilveeku.Vinsh saka ,ka esmu egoiste.Domaju tikai par sevi..Ngribu uzklausit,kadus padomus.Kad man iesaka,kaut ko,kaut ko pasaka prieksa,man uzreiz ir tada nepatikama sajuta,ka mani nenoverte par personibu,ka es neko nezinu..Un tad vien biezhi vien sadusmojos..Mani iekshaa vienkarshi plosaas,kads zveers.Man patstavigi gribas raudaat,tada nomaktiba..Ko lai daru?

Atbilde:

Labdien Ineta!

 

Psihoterapija ir laba iespēja risināt Jūsu jautājumu. Savas dusmas tad varēsiet iepazīt un saprast to izcelsmi labāk profesionāļa klātbūtnē. Ar laiku varēsiet novērtēt savu dusmu pamatotību ar mīļoto cilvēku un izvēlēties savu dusmu veselīgu, efektīvu pielietojumu. Dusmu ignorēšana, lai it kā būtu mierīga, ved uz nomāktību jeb depresiju, kas nav veselīgs risinājums, jo neļauj cilvēka personībai attīstīties.

Ārste psihoterapeite Dace Cerava