Jautājumi > Atbildes

Atbildes

<< < 3 no 53 > >>

29.01.2017. Kaspars. jautā:
Labdien. Mani ir tada problema ka nav velmes kontakteties ar cilvekiem. Visu paturu sewi. Bt tgd sanemu parmetumus ka nerunaju un nestastu neko. Var but jus varat palidzet. Velos zinat ka varetu risinat so problemu. Paldies jau ieprieks.

Atbilde:

Labdien, Kaspar!

 

Jūsu aprakstītā problēma - nevēlēšanās runāt, kontaktēties ar cilvēkiem ir saistīta ar Jūsu psihoemocionālo nelabsajūtu. To mēdz izraisīt tādas izjūtas kā neapmierinātība, aizvainojums, vilšanās, naids. Šīs izjūtas, protams, ka neveicina kontaktu ar līdzcilvēkiem, kuri, šķiet, no Jums to pieprasa.


Psihoterapeits var Jums palīdzēt izprast un risināt Jūsu psihoemocionālās nelabsajūtas iemeslus, tādējādi veikt arī profilaksi iespējamiem fiziskās veselības traucējumiem vai slimībām.

 

Ar cieņu,
dr.Ineta Remese


28.01.2017. J jautā:
Lūgums ieteikt kādu ārstu-ps.ter., kurš labprāt strādātu kā konsultants starp mani kā klientu un citu terapeitu. Būtu nepieciešama īsa konsultācija, kurā varētu pārrunāt to, kas īsti notiek manā terapijā, jo visā tajā sarežģītajā procesā vajadzīgs neitrāls skatījums no malas. Baidos, ja izvēlēšos vienkārši "kādu no saraksta", terapeits negribēs komentēt sava kolēģa darbu.

Atbilde:

Labdien J !

 

Psihoterapijas procesā patiešām nereti notiek sarežģītas lietas, jo pacients un psihoterapeits veido nozīmīgas emocionālas attiecības. Var būt gan pārsteidzoši pozitīvas jūtas , gan negatīvas jūtas, pie tam idealizācija var mīties ar devalvāciju.

Psihoanalīzē, kas ir 4 reizes nedēļā, ir pietiekami daudz laika, lai pacients varētu šīs jūtas sesijās izpaust un analizēt arī pārnestās jūtas no bērnības tuviniekiem uz psihoanalītiķi. Psihoanalītiķi ir paši izgājuši savu analīzi un vairākus gadus intensīvus supervīziju procesus, un spēj, lielākoties, labi gan pacienta, gan savas jūtas novērot un analizēt.

Psihoterapijā, kas ir 1-2 reizes nedēļā, arī attīstās pārneses jūtas, bet nav tik daudz laika, un, ja psihoterapeitam pašam bijusi sava personīgā psihoterapija tikai 1 reizi nedēļā, dažkārt patiešām ir grūti saprast, kas notiek terapijā starp pacientu un terapeitu.

Pirmais padoms J. Lūdzu, pastāstiet savam psihoterapeitam par šo ideju, ka Jums ir grūti saprast, kas īsti notiek terapijā, un Jūs vēlaties neitrālu konsultantu no malas. Tā varētu būt laba iespēja Jums pašiem dziļāk pievērsties Jūsu attiecībām.

Ja jūsu psihoterapeits uzskatīs, ka viņam vajadzīga supervīzija (neitrāls skatījums no malas), viņš atradīs pieredzējušu kolēģi pats. Psihoterapijā nav pieņemts pēc īsas konsultācijas komentēt pacientam sarežģīto kolēģa darbu.

Otrais padoms J, ja pirmais nestrādā vai Jums neliekas labs. Zvaniet un pierakstieties uz konsultāciju pie psihoanalītiķa http://www.arstipsihoterapeiti.lv/lv/psihoanalize-latvija.htmlvai apmācīttiesīga ārsta psihoterapeita http://www.arstipsihoterapeiti.lv/lv/apmacittiesigie-terapeiti.html Tur tad izstāstiet sīki par savām grūtībām un, cerams, saņemsiet vajadzīgo atbildi.

Lai labi izdodas!
Dr. Dace Cerava, psihoanalītiķe un apmācīttiesīga ārste psihoterapeite.

27.01.2017. dace jautā:
Lūdzu, atsaucieties,psihoterapeiti,kuriem ir patiesi laba pieredze darbā ar bērniem. Meitenei 12 gadi, patreiz tiešām ir ne pats veiksmīgākais periods dzīvē - patoloģiski neveicas, kaut gan ļoti cenšās un visu ļoti grib izdarīt pareizi, grib patikt visiem.Līdz ar to ir saspringta, nevar atbrīvoties , treneri dusmojas, skolotāji rājas, bērns raud, ir nelaimīgs, viņam liekas , ka visi pret viņu ir sazvērējušies. Un tiešām neveicas.Es cenšos atbalstīt , bet nevaru palīdzēt.Ir nopietni.

Atbilde:

Labdien,

LĀPA biedri, kas  strādā  ar bērniem,  ir atdodami šeit.

 

Lai izdodas!

A. Užāns


27.01.2017. Dārta jautā:
Es vēlos nomirt. Es negribu dzīvot. Kā pareizi būtu atvadīties no dzīves? Es gribu sev iešaut rīklē lodi un nepamosties. Ja sadzertos daudz miega zāles, iespējams, ka pašnāvība varētu neizdoties , un man būtu kauns no cilvēkiem, kurus pazīstu. Vai Jūs zinat, kur var nopirkt ieroci? Gribēju vēl uzrakstīt, ka psihoterapijā eju jau 12 gadus, un vēl jo projām esmu vientuļa. Kāpēc man tā ir?.......Vēlējos vēl pajautāt, par ko psihoterapeits ir atbildīgs manā priekšā un par ko nav atbildīgs?

Atbilde:

Labdien, Dārta!

 

Psihoterapeits nav profesija, kas palīdz cilvēkam nomirt vai iesaka, kā to izdarīt. Tas ir kaut kā nedabiski, ka Jūs psihoterapeitiem prasāt ieteikumu, kur atrast ieroci. Psihoterapeits ir profesija, kas vērsta uz to, lai ārstētu depresiju, pašnāvības domas, vientulību un dzīves jēgas trūkumu.

Ja 12 gadus Jūs bez rezultātiem ejat pie viena vai diviem psihoterapeitiem, tad acīmredzot psihoterapeits jāmaina. Katrs psihoterapeits ir atbildīgs par to, lai izdarītu labāko, ko tas var un lai pastāvīgi attīstītos. Tas nenozīmē, ka katrs psihoterapeits var izārstēt katru pacientu, tāpat kā katrs antidepresants nevar izārstēt katra pacienta depresiju.

 

Antidepresanta neefektivitātes gadījumos maina dažādu grupu antidepresantus. Tāpat jāmaina psihoterapeitus: no tāda, kas izmanto psihodinamisko terapiju uz tādu, kas izmanto citu psihodinamisku metodi vai kognitīvi-biheiviorālo terapiju. Bez individuālās psihoterapijas var izmantot grupas psihoterapiju. Bez tam eksistē arī mākslas terapiju un deju terapija. Jā ir tik grūti dzīvot, tad jāizmēģina visas pieejamās metodes, kā arī psihoterapijas kombinējot ar dažādiem antidepresantiem. Galvenais, nevajag nolaist rokas un paļauties bezspēcībai. Agri vai vēlu izeja atrodas.

 

Ar cieņu
Artūrs Utināns
RSU Psihosomatikas klīnikas virsārsts


21.01.2017. Aivars 39 jautā:
Kāpēc psihoterapeits izvēlas redzēt pacientu 2 reizes nedēļā, bet citos gadījumos pacientam ir jānāk tikai vienu reizi. Es labāk gribētu nākt vienu reizi, jo tā ir lētāk. 1) ko es zaudēju un iegūstu apmeklējot ārstu 1 reizi nedēļā? 2) ko es zaudēju un iegūstu apmeklējot ārstu 2 reizes nedēļā?

Atbilde:

Labdien, Aivar!


Atbildēšu uz Jūsu jautājumu, balstoties no savas pieredzes, tikšanās biežums nosaka psihoterapijas procesa intensitāti un dziļumu, jo biežāk, jo intensīvāk un dziļāk, jo retāk, jo virspusējāk un lēnāk. Ja traucējumi, to cēloņi ir virspusējā līmenī, Jums vairāk nepieciešams atbalsts, tad derēs tikties 1× nedēļā.

Ja traucējumu cēloņi ir dziļi zemapziņas līmenī, tad labāk izvēlēties tikšanos 2× nedēļā. Piem., pie depresijãm, panikas traucējumiem, veģetatīvām disfunkcijām labãk būtu izvēlēties intensīvāku un dziļāku ārstēšanās ritmu (2-3× nedēļā).

Ar cieņu,
Dr. Dace Jansone


18.01.2017. adele jautā:
Labdien!Mazliet vairāk kā gadu mokos ar panikas lēkmēm, kas parasti parādās reizi mēnesī. Tajos brīžos izjūtu saasinātas sajūtas pret apkārtējo vidi, trokšņiem un citiem cilvēkiem. Ir bail atrasties ārpus mājās. Uz doto momentu izjūtu diskomfortu atrasties arī mājās. Ir nepārtrauktas bailes, ka kaut kas varētu notikt. Tajā pat laikā ir liels slinkums, pilnīgi nekāda prieka neparko. Laika izjūta ir zudusi - liekas, ka pieceļoties jau diena ir pagājusi.

Atbilde:

Labdien,Adele!

Pēc Jūsu rakstītā var noprast, ka jau gadu nejūtaties labi. Tā var izpausties gan ieilgusi krīze, kuru pašas spēkiem nespējat atrisināt, gan depresija ar panikas lēkmēm, gan citi traucējumi. Es Jums silti rekomendētu pēc iespējas ātrāk pēc Jūsu izvēles konsultēties pie psihiatra (tas ir bezmaksas pakalpojums, nav nepieciešams ārsta nosūtījums) vai pie ārsta- psihoterapeita, kas palīdzēs Jums noskaidrot, kas tieši Jums kaiš, kā arī izstrādās Jums piemērotāko ārstēšanas taktiku. Jo ilgāk Jūs atliksiet ārsta apmeklējumu, jo dziļāk sliktā pašsajūta iesakņosies Jūsos, līdz ar to vairāk laika būs nepieciešams stāvokļa normalizēšanai un stabilizēšanai. Neatlieciet uz rītu to, ko var izdarīt šodien!

Ar cieņu,

Inta Zīle.


15.01.2017. Svetlana jautā:
Labdien! Es gribu pajautat, cik maksa vizite pie psihologa?

Atbilde:

Labdien, Svetlana!

Vizīte pie privāta ārsta -psihoterapeita maksā ne mazāk kā 35.00 eiro. Valsts apmaksātie - Psihiatriskajā slimnīcā, Onkoloģijas centrā un Bērnu slimnīcā - ir par brīvu. Tomēr tie ir pieejami gadījumos, ja pacients ir stacionēts - atrodas slimnīcā. Vislabāk ir piezvanīt izvēlētam psihoterapeitam un personīgi pavaicāt par samaksu, jo katrs ārsts pats sev to nosaka.

Ar cieņu, dr. Lapsa


12.01.2017. vitali jautā:
man bieži jabrauka ar autobusiem un vilcieniem, man vienmer liekas, ka visi uz mani skatas, ko man darit? ka ari ja transports ir puspilns un kads iekapj un apsezas blakus kadam citam nevis man, tad man skiet, ka man ir kada vaina :( bet esmu noskuvies, bijis dusa, tirs, nesmirdu :(

Atbilde:

Cienījamais Vitali!

 

Domāju, ka Jums varētu ieteikt aprunāties ar kādu ārstu psihoterapeitu, kurš iedziļināsies, izpratīs cēloņus un tad kopā apspriedīsiet, ko ar to darīt. Maģiskas formulas vai tabletes, kas visu šo satraukumu likvidēs, laikam nav.

 

Dr.M. Dubava


11.01.2017. ritvars jautā:
Sakiet, lūdzu, kā ikdienā sadzīvot ar cilvēku, kam ir psihiska rakstura traucējumi? Ir bailīgi ar tādu cilvēku komunicēt, reizēm pat atrasties vienā telpā. Kā sev ieskaidrot, ka nav jēgas dusmoties uz slimo par dažādām dīvainām rīcībām, darbiem, izteikumiem utt.?

Atbilde:

Cien. Ritvar.

 

Ikdienas sadzīve ar cilvēku ar psihiska rakstura traucējumiem ir grūta un prasa zināšanas un izturību. Ja Jūsu līdzcilvēkam ir savs ārsts psihiatrs,būtu labi neskaidrās un bailīgās lietas izrunāt ar viņu. Tāpat svarīgas ir zināšanas par psihisko traucējumu varbūtēju dinamiku,lai izvēlētos labāko sadzīves modeli.Noderīgas un vēlamas būtu psihologa vai psihoterapeita konsultācijas pašam,kas palīdzētu labāk justies un saprast sevi
.
Vēl ir pieejama" Rokasgrāmata ģimenēm-šizofrēnijas slimnieku aprūpētājiem". Izdota SO"Gaismas stars" 2004.,e-pasts: gaismasstars@ahoo.com ,saskaņota ar Kanādas Šizofrēnijas biedrību. Latvijā izdevumu konsultējis ārsts psihiatrs Māris Taube.

Grāmatā var atrast gan skaidrojumus psihisko traucējumu izpausmēm,gan rīcības piemērus,kas der ne tikai šizofrēnijas,bet arī citu psihisku traucējumu izpratnei.

Dr. Sandra Vītola.

11.01.2017. girts jautā:
Labdien!Dzivoju Anglija. Gribetu uzzinat vai ir iespeja konsultet pa Skype, jo gribetu palidzibu sava valoda.

Atbilde:

Labdien, Ģirt!

To  vajadzētu  jautāt  terapeitam, kuru Jūs  izvēlaties.  Vēl viena iespēja  būtu  vērsties pie  latviski  runājoša psihoterapeita Jūsu mītnes zemē.  Piemēram,  dr Anitas Timans, viņas kontakti atrodami  šeit.

 

Lai izdodas,

Andis Užāns


02.01.2017. paula jautā:
Sveiki. Kas man varētu būt vainas, ja vienmēr reaģēju ļoti pārpareizi un utopiski. Piemēram, veikalā kāds man pateiks, lai kustos rindā ātrāk-es atbildēšu ar kādām tiesībām mani komandē un varbūt pat aiziešu pateikt apsargam, ka man uzmācās, ja,teiksim, pasmīnēs un teiks vai meitenīte dokumentiņus nerādīs, nosaukšu pantu pēc kura teikts ka pēc 25 g v jārāda pēc uzaicinājuma un vēl bosam sūdzību uzrakstīšu.. dažādās vietās dažādi piemēri ikdienā... Kāda man diagnoze?

Atbilde:

Labdien, Paula!

No Jūsu teiktā saprotu, ka runa ir par pārspīlētu, sakāpinātu dusmu pilnu reakciju dažādās ikdienišķās situācijās, kurās, iespējams, jūtaties tā, it kā citi vēršas vai ir noskaņoti nelabvēlīgi pret Jums. Dažkārt cilvēkiem šāda saasināta reakcija var rasties, ja cilvēks sajūtas, piemēram, nedrošs, neaizsargāts, apdraudēts, aizvainots, satraukts ...


Jūs jautājat par diagnozi, taču diagnozes cilvēkiem nosaka tad, kad viņi slimo. Šajā gadījumā, šķiet, runa ir par vienveidīgu reakciju dažādās situācijās. Iespējams, ka Jums būtu vērts padomāt un saprast - kas ir tās jūtas, kas atkal un atkal izraisa dusmu pilno reakciju? Tikai iepazīstot sevi ir iespējams arī kaut ko mainīt, tai skaitā reakciju dažādās situācijās.

 

Dr. Ilze Sestule


26.12.2016. Lena jautā:
Добрый день! Посоветуйте врача от социофобии в Риге.Спасибо!

Atbilde:
Добрый день!
В данном случае, я бы рекомендовал обратиться к любому из наших сертифицированных коллег в Риге .
Так как в данном случае возможно могут понадобится медикаменты, и любой врач-психотерапевт может их выписывать. А все, что связано с тревожными расстройствами это область деятельности врача психотерапевта. Про то ка выбрать врача можно прочитать тут .

Главное, чтобы именно Вам с выбранным врачем было комфортно. Желаю удачи!

 

С уважением,
др Тарас Иващенко


21.12.2016. Anna jautā:
Labdien. Kā piedot vīram krāpšanu? Vēlos saglabāt ģimeni. Jau 2.gadus mokos un nespēju ne aizmirst ne piedot,tikai rodas naids...Vīrs tagad drusku ir atkopies no pārdzīvotā, bet es drīz sajukšu prātā. Kā lai sev iestāsta ka tas bija tikai sekss. Kur ir tā izeja? Vai tiešām tādas nav?

Atbilde:

Labdien Anna,

 

Paldies par Jūsu jautājumu.Izskatās, ka Jūsu problēmai ir nepieciešams speciālists.Psihoterapeits, kas konsultē pārus vai ģimenes psihoterapeits,varētu risināt Jūsu sasāpējušo attiecību jautājumu.Neuzticības, neuzticēšanās un attiecību daudzšķautnainu problēmu risinājumi iespējami ja pāris abpusēji ir motivēts un vēlas attiecības saglabāt.Jūs to vēlaties, tāpēc terapeits Jums palīdzēs ne tikai rast risinājumu problēmai, bet arī saprast šīs problēmas cēloņus, kas attiecības noveduši līdz krīzei.

 

Vēlot izdošanos-

Dr.Silvija Lejniece


19.12.2016. Tija jautā:
Labdien.Nezinu ko man iesākt.Ar vīru attiecības būk, domāju, ka mums nebūtu bērns mes jau būtu šķīrušies.Esmu stresaina, nenormali greizsirdiga, bieži strīdos.palasot dažādus rakstus esmu riktigs enerģijas vampīrs un terorists.Negribu tā dzīvot un mocīt vīru.Gribu glābt laulību.

Atbilde:
Sveicināta, Tija!
Izlasot īso stāstu par Jūsu izjūtām, pašpārmetumiem, greizsirdību, satraukumu, saprotu, ka esat apjukusi, sabijusies par nākotni, par laulību. Tomēr, šķiet, ka esat uz pareizā ceļa, jo apzināties, kā nevēlaties turpināt, vienīgi šobrīd nav skaidrs, ko darīt un kā mainīt Jūsu emocionālo noskaņojumu.
Manuprāt, būtu svarīgi mēģināt apzināt reālos un dziļākos, zemapzinīgos iemeslus Jūsu spriedzei, greizsirdībai un citām mokošām, nekontrolējama sajūtām. Tām iemesls var būt ne tikai kāda reāla situācija tagadnē, bet gan arī kādi emocionāli pārdzīvojumi pagātnē. Lai tos varētu apzināties, noskaidrot un pēc tam arī tikt ar traucējošās sajūtām galā, ieteiktu doties uz konsultāciju pie speciālista - ārsta-psihoterapeita, kurš spēs Jums palīdzēt un varēsiet kopā risināt konkrēti Jūsu traucējošās sajūtas. Tādas emocijas kā greizsirdība, skaudība, dusmas un citas piemīt visiem cilvēkiem, vienīgi dažādā intensitātē, dažādi tiek vai netiek ar tām galā.
Arī laulību terapeiti (pāru terapeiti) varētu palīdzēt risināt jūsu situāciju.

 

Novēlu atrast Jums piemērotu palīgu speciālistu!

 

Lai veicas!
Inta Kalniņa,
ārste-psihoterapeite


15.12.2016. Anna jautā:
Sveiki. Ja vīramāte no sākuma manipulēja, izlikās, ka mājā viss lūst, lai dēls skrien labot un sež pie viņas, bet dēls uz to neuzķērās, tagad ķērusies pie klasikas-tēlo slimu. Arī uz to neuzķeramies, izsaucām ārstu, kas pierādīja, ka melo. Gribētos atbildi nevis par mūsu attieksmi, bet tieši uz konkrētu jautājumu-kas tagad varētu no viņas puses sekot?

Atbilde:

Sveika, Anna!

 

Ja neiedomātos, cik šī situācija ir nepatīkama, varētu teikt - diezgan komiski. Kas varētu sekot? Tas atkarīgs no vīramātes iztēles bagātuma, jo klasika - kā Jūs rakstiet - ir izmēģināta. Tomēr saprotot šīs situācijas skumjo pusi, - kā Jūs domājat, ko vīramate ar to vēlas parādīt? Patiekt bez vārdiem. Ja jūs spētu par to izrunāties - ka viņai nav viegli, viņa ir tādā dzīves brīdī, kad dēls jāatlaiž, tas nav viegli. Ka iespējams viņa jūtas vientuļa un sāpināta. Ka jūs to varat saprast. Bet ka arī jums (jaunai ģimenei) nav viegli. Vai viņa neatceras, kā bija viņai, kad dibināja ģimeni... Censties atrast saprātīgāko variantu, kā jums visiem dzīvot, ievērojot robežas un arī citam cita izjūtas. Tas iespējams būtu negaidīts scenārijs, ko varat mēģināt izspēlēt jūs ar vīru. Nereti atklāta izrunāšanās dara brīnumus!

Ar cieņu,
Inita Goldšteina

12.12.2016. 25g jautā:
Labdien! Vai pastāv tāda 25gadnieku krīze? Jau tuvojoties 25. dzimšanas dienai gan arī vēl joprojām jūtos melanholiski, pārdomājot dzīvi, īsti nesaprotot, kas notiek. Tādas dažādas sajūtas. Ar cieņu.

Atbilde:
Labdien!

Cilvēks krīzes var piedzīvot jebkurā vecumā, īpaši, ja nav atrisinātas krīzes iepriekšējos dzīves gados! Katra cilvēka stāsts ir īpašs, tāpēc, lai saprastu, par ko iet runa Jūsu gadījumā, es ieteiktu aiziet uz vismaz dažām psihoterapijas konsultācijām.

Ar cieņu,

Dr. Rolands Ivanovs.


28.11.2016. Beāte jautā:
Labdien. Man ir ļoti sarežģīta situācija ar tēvu. Apmēram gadu vairs neuzturam kontaktus, jo viņa klātbūtnē jūtos nevajadzīga un nevērtīga. Nekad nav bijušas tēva-meitas attiecības, nekad neesmu dzirdējusi, ka viņš mani mīl un lepojās. Situācija man ļoti sāp, bet ar tēvu nekad neesmu varējusi izrunāties un man ir bail to darīt. Kā lai es tieku galā ar šo situāciju? Liels paldies!

Atbilde:

Labdien,Beāte!


Situācija ir nopietna un nav viegli risināma. Ieteiktu Jums pakonsultēties ar ārstu-psihoterapeitu, lai atrastu labākās metodes, kā tikt galā ar pašas dusmām un izvērtētu iespējamos pozitīvos un/vai negatīvos aspektus sarunai ar tēvu.


Ar cieņu
Dr.R.Cedriņa, psihiatre,psihoterapeite


21.11.2016. Ginta jautā:
Labdien!Viss sākās pirms gada.Braucu pie stūres ar sajūtu,ka redze kļuvusi sliktāka.Sākumā novēlu to uz nogurumu,taču nekas nemainijās.Tad nolēmu aiziet pārbaudīt redzi,jo tas sāka kļūt par traucēkli.Aizgāju pie ārsta...redze lieliska.Pamazām sākās parādīties bailes,panika un pamatīgs stress,tikai ar domu vien,ka man tūlīt jākāpj mašīnā un jābrauc.Braucot pilsētā viss ok.Ārpus tās liekas,ka kāds uzbrauks virsū.Bērnu uz dāziņu vedu 15km pa mežu,jo no šosejas ir bail.Ko man iesākt? Ar cieņu Ginta

Atbilde:
Labdien, Ginta,

No Jūsu stāsta secinu, ka Jūsu pieminētie simptomi - acu miglošanās vai akomodācijas traucējumi, bailes, panika, stress, apdraudētības sajūta liecina par trauksmi, kas krasi pieaugusi aizvadītā gada laikā.

 

Trauksme ir biežs simptoms, to pazīst vairums cilvēku. Ar trauksmi saistītie simptomi ir galvassāpes, paaugstināts asinsspiediens, reibonis, ģībonis, sirdsklauves, nepatīkamas sajūtas vēderā, bieža vajadzība urinēt, acu miglošanās, nemiers, kas izpaužas kā nespēja nosēdēt mierā, roku trīce, pacietības zudums. Raksturīgi, ka, trauksmei pieaugot, pastiprinās arī iepriekšminētie simptomi.

 

Trauksme atšķiras no bailēm. Trauksmes cēloņi meklējami cilvēka iekšējā pasaulē.

Bailes ir reakcija uz zināmu, ārēju, nekonfliktējošu apdraudējumu (piemēram, sastapt mežā savvaļas dzīvnieku).

Trauksme bieži vien ir iracionāla, neatbilstoša šodienas situācijai, balstīta uz negatīvu pieredzi personības attīstības gaitā (piemēram, separācijas trauksme cilvēkam, kuru agrīni pametuši vecāki) vai traumatisku pieredzi dzīves laikā (piemēram, piedzīvots dzīvību apdraudošs notikums).

 

Trauksme ir biežs komponents dažādu neirotisku, mentālu traucējumu gadījumā. Bieži trauksmi novēro fobiju, panikas lēkmju, posttraumatiskā stresa sindroma, uzmācības neirožu gadījumos.

Daži trauksmes piemēri -

bailes zaudēt tuvus cilvēkus,

bailes zaudēt kontroli,

bailes zaudēt svarīga cilvēka mīlestību,

bailes no kauna un vainas sajūtas

sociāla trauksme - bailes publiski uzstāties etc.

 

Trauksme var parādīties arī somatisku slimību gadījumos - virsnieru patoloģijas, mitrālās vārstules prolapsa, vairogdziedzera hiperfunkcijas, somatoformu traucējumu (tautā dēvētu par

veģetodistoniju) etc.

Trauksmes sajūta var būt ļoti mokoša. Tās rezultātā cieš dzīves kvalitāte: pasliktinās garastāvoklis, sākas miega traucējumi, zūd darba spējas. Cieš arī savstarpējās attiecības gan ģimenē, gan ar kolēģiem.

 

Ginta, sameklējiet speciālistu, kuram Jūs varat uzticēties - privātārstu vai valsts/ pašvaldības iestādē strādājošu. Speciālists palīdzēs Jums izprast traucējumu cēloņus un atradīs piemērotāko ārstēšanas metodi.

 

Ar cieņu

Zaiga Blaua


21.11.2016. Linda jautā:
Labdien! Nespēju saprast celoni savām sajūtām un darbībām. Mums ar vīru ir 2gadus vecs puika,mēs visu savu uzmanību veltam viņam,te varbūt var runāt par hiperaprūpi. Bet,kāpēc? Es tik ļoti savu bērnu mīlu,ka tas jau paliek neveselīgi,piemēram,es izejot uz kādu pasākumu ar vīru ļoti skumstu pēc sava bērniņa. Man visu laiku ir par maz laiks kopā. Lūdzu palīdziet saprast iemeslus. Ar cieņu,Linda

Atbilde:

Cienījamā Linda!

 

No vienas puses, mātei var būt nemierīga sirds, atstājot 2- gadīgu bērnu. Bet no otras puses, bērnam pamazām jāsāk mācīties iztikt bez mātes nepārtrauktas klātbūtnes. Bet kaut kas Jums liek justies neomulīgi, jo Jūs bažījaties par hiperaprūpi, vai arī bērna uzvedībā ir kādas norādes, kuras vedina uz trauksmi.

 

Lai šos jautājumus noskaidrotu, un lai Jums būtu lielāka pārliecība par sevi, ieteiktu Jums kopā ar bērnu pakonsultēties ar kādu speciālistu, kurš ikdienā strādā ar bērniem. Piemēram psihoterapeitam, kura pamata izglītība ir pediatrija. Tādus Jūs atradīsiet arī mūsu sarakstā, piem., dr. I. Kalniņa, dr. Ž. Sebre. Jo mūsu sajūtas, audzinot bērnus, ir nozīmīgs informācijas avots par bērna emocionālo un fizisko stāvokli ( tā saucamā mātes empātija)

.

Lai Jums veicas,

dr. M. Dubava


18.11.2016. Gundega jautā:
Labdien! Domāju, ka bērnības pārdzīvojumi uz mani ir atstājušas dziļu iespaidu. Arī intīmās attiecībās. Es nevaru atslābināties, lai saniegtu o.... Saprotu, ka pie tā vainīga zemapziņa... Vai to iespējams labot un pie kāda profesionāļa man būtu jāvēršās? Paldies!

Atbilde:

Labdien!

 

Ar vislielāko varbūtību Jūsu problēma ir koriģējama un pilnvērtīga intīmā dzīve varētu būt pieejama arī Jums. Konkrētības trūkumam pamatā pilnīgs informācijas trūkums par Jums...

Atliek vien noskaņoties uz darbu un izvēlēties sev piemērotāko palīgu šī mērķa sasniegšanai.

Manā skatījumā labākais variants ir ārsts (psihoterapeits), vēlams ar seksologa specializāciju. Svarīga, protams, ir arī darba pieredze un uzticēšanās šim cilvēkam.

 

Ar cieņu,

dr. Elmārs Vārpa.