Jautājumi > Atbildes

Atbildes

<< < 3 no 40 > >>

13.01.2015. Ilze jautā:
Labdien! Sakiet, pie kāda speciālista vispareizāk būtu griezties, ja cilvēks sevi pārāk augstu vērtē-visur sarunā un ģimenes sadzīvē cauri izskan es, es, es. Noniecina visus sev apkārt. Var saprast, ka tam ir arī kāda bērnības ietekme.. Brīžiem liekas, ka nav pāraudzis pusaudža vai bērna vecumu( patreiz ap 30 gadiem)- apkārtējiem mīl lielīties-tāda alga, tāda māja utt.. Paldies!

Atbilde:

Labdien, Ilze!

Jūsu jautājumā izskan sāpes par tuvinieka attieksmi pret līdzcilvēkiem (jūs rakstat: noniecina visus sev apkārt). Ļoti iespējams, atbalsts un iedrošinājums visvairāk vajadzīgs tieši noniecinātajiem. Kas gan tuviniekus, kurus skar šī attieksme, kavē izteikt savas sakrājušās dusmas, aizvainojumu, neizpratni, sašutumu šim cilvēkam? Kam gan ne tuviniekiem, kam ir kabatā ilga laika perioda novērojumi un personisks kontakts ar cilvēku un kam nākas uzturēt attiecības, kam gan ir lielākas tiesības izteikties par esošo situāciju? Ja sarunas ir vestas un nav sekmējušās, ja ir grūti sadzīvot ar jūtām, kuras provocē šī cilvēka attieksme, tad varat vērsties pie kvalificēta psihoterapeita.

Drosmi risināt situāciju novēlot,

dr.Eva Tarasova


04.01.2015. sanita jautā:
Pieķēru savu draugu melos. bet viņš nekad neatzīstas. vai nu stāv klusu, vai saka, lai domāju ko gribu. Viņš uzvedās tā,  ka man jājūtas vainīgai. jo viņš nerunā, Kad saku ka iešu prom, saka ka nekur man nav jāiet. Dzīvojam 10 gadus kopā, neesam vairs jauni, bus jau 50.

Atbilde:

No tik īsa un vispārināta stāsta grūti saprast situāciju, bet vienmēr noder zelta standarts - vajag izrunāties.
Ja tas neizdodas pašiem savā starpā, tad var noderēt pāru terapija.
Svarīgi arī noskaidrot vai šādi jūs komunicējat no sākuma, vai tikai pēdējā laikā? Kā citās līdzīgās reizēs esat atrisinājuši domstarpības? Ko vēlaties mainīt šajās attiecībās?
Lai izdodas izrunāties un saprast vienam otru!

 

Dr. Dace Tuzika


03.01.2015. Iveta jautā:
Problēmas ğimenē.Man liekas,ka vīrs dīvaini izturas pret meitu 7g.jau no bērnības.Liek sevi bučot uz lūpām,vēro,palīdz ğērbt apakšveļu,kutina vēderu.Viņš saka,ka es esmu slima,ja man tas izskatās nepareizi.Un es labāk uzzinātu,ks es esmu slima,nekā justu tādas aizdomas pret vīru.Man mieru neliek fakts,ka viņš pēc armijas piedzēries gulējis blakus nepilngad.māsai un aizticis viņu(tikai reizi pieskāries).Ar vīru nav to iespējams izrunāt,viņš kļūst agresīvs un ir gatavs šķirties.Kā iegūt mieru?

Atbilde:

Labdien, Iveta!

Jūs moka nelāgas aizdomas,kuras gan nenosaucat vārdā. Domāju, ka ar manu atbildi būs par maz, lai tās izklīdinātu. Vajadzīgs daudz  vairāk informācijas par Jums visiem trijiem, lai tiktu skaidrībā, vai šajā situācijā ir kas nevesalīgs vai nē, un kas tas ir, un-  vai meitai tiek vai ar tikt nodarīts pāri, tāpēc iesaku Jums apmeklēt psihoterapeitu klātienē- aiziet uz konsultāciju vienai vai kopā ar vīru, un, ja būs vajadzīgs- arī ar meitu.

Par to, ko uzrakstījāt, varu teikt, ka buča uz lūpām un vēdera (ne dzimumorgānu) kutināšana ir daļa no normālām vecāku- bērnu attiecībām, savukārt ar ģerbšanos un mazgāšanos 7-gadīgai meitenei vajadzētu tikt galā pašai. Ja tēvs "liek sevi bučot uz lūpām", bet meita to negrib, un viņš pastāv uz savu- tā atkal pavisam cita situācija. Tāpat grūti komentēt notikumu ar māsu dzērumā- kā viņš viņu aiztika, vai bija nomodā, kā viņa reaģēja, kā viņš savukārt reaģēja uz viņas reakciju, kā viņš jutās pēc tam?- ir ļoti daudz jautājumu un sīki izpētāmu detaļu.

Šīs aizdomas bojā Jūsu pašsajūtu un indē ģimenes gaisotni, tādēļ labāk nekavējieties ar risinājuma meklēšanu.

Ar cieņu, Baiba Gerharde


26.12.2014. vladislavs jautā:
Pie kā griezties ja cilvēks grib aizeit no dzīve, divas nedēļas atpakaļ ju bija suicīds somijā tur viņu izglāba.

Atbilde:
Lūdzu, ieskatieties rakstā, kur  minēts  ko varētu darīt šādā gadījumā .

17.12.2014. Kadrija jautā:
Gribēju lūgt padomu,pirms nepilniem 2 mēn. man naktī uznāca reāla sajūta,ka nomiršu,sirds sitās un galvā bija milzu izmisums-tiešām likās,ka man ir vēzis vai kāda cita slimība.Nākošās 4,5 dien.pavadīju nomāktā garastāvoklī,jo neredzēju jēgu dzīvei,ik pa laikam uznāca trauksmes lēkmes,ka nomiršu vai sajukšu prātā,jo nemitīgi sev uzdevu jautājumus kā es jūtos,bet tas lēnām pārgāja.Pāris dienas atpakaļ atkal šīs sajūtas atgriezās.Biju pie psihiatra,vins izrakstija zales,bet es baidos tās lietot.

Atbilde:

Labdien, Kadrija!

 

Jūs, Kadrija, tajā naktī esot tumsā un vienatnē spēcīgi apzinājāties nāves realitāti, trauksme ietekmēja ķermeni - paātrināja sirdsdarbību. Bezpalīdzība, bailes no nezināmā bija spēcīgs apdraudējums iekšējai drošībai. Nākošajās dienās Jūs,Kadrija, jutāties bēdīga, bezpalīdzīga, iztukšota. Vēlme saskatīt jēgu dzīvei un nespēja to izdarīt iespējams saasināja domas par nāvi kā atbrīvojošu atrisinājumu. Bet tas savukārt atkal lika sāpīgi apzināties nāves klātesamību, kam sekoja Jūsu, Kadrija, minētās trauksmes lēkmes. Jautājums ‘'kā es jūtos'' bija mierinošs.Bailes lietot zāles liecina atkal par bailēm no nezināmā.
Vēlos paskaidrot, ka psihoterapija ir emocionāla siltuma un aprūpes piesātinātas cilvēciskas attiecības, kas ir dziedinošas. Galvenais pārvarēt iekšējo pretestību, bailes un spert pirmo izšķirīgo soli. Mierīgi padomājiet, Kadrija, varbūt tas ko pastāstīju , palīdzēs izdarīt pareizo izvēli.

 

Ar patiesu cieņu,

Aivars Pauniņš, psihoterapeits.


12.12.2014. Inta jautā:
Labdien.. Esmu 23 gadus jauna un jau kopš bērnības esmu cīnijusies ar nomāktības, bezcerības sajūtu, pašnāvnieciskām domām, paškaitējumu. Nekad neesmu griezusies pie psihoterapeita/ psihologa/ psihiatra un par savām sajūtām arī neesmu nevienam stāstījusi. Šobrīd šīs sajūtas ir kļuvušas tik izteiktas / asas, ka vairs nevaru tās noslēpt no citiem, tāpēc vēlētos griezties pie kāda no LĀPA speciālistiem. Vai ir kāds LĀPA speciālists (vēlams sieviete), kurš specializējas depresijas jautājumos? Cenas?

Atbilde:

Labdien Inta!

 

Labi, ka esat nolēmusi meklēt sev palīdzību. Domāju, ka visi LĀPA ārsti strādā ar depresijas pacientiem, manuprāt, īpaši piemēroti Jums varētu būt tie, kas specializējušies arī pusaudžu psihoterapijā, jo esat jauna, un arī psihiatrijā, ja būtu vajadzība papildus lietot medikamentus. Datus par to varat atrast mūsu mājas lapā. Cenas jājautā ārstam pa tālruni vai uzrakstot e pastu. Varētu būt aptuveni 30 - 70 Euro. Valsts psihologa palīdzība ir iespējama Krīžu centros, piem., Skalbes un psihiatra palīdzība Psihiatrijas centros. Ceru, ka atradīsiet piemērotāko.

Dr. Dace Cerava

10.12.2014. Jevgēnijs jautā:
Labdien, sakiet lūdzu kur Latvijā var iegūt vislabāko psihoterapeita izglītību un kas tam ir nepieciešāms?

Atbilde:

Labdien, Jegēņij.

Prieks, ka esat izteicis vēlmi iegūt psihoterapeita izglītību! Latvijā ir dažādi ceļi, kā iegūt labu un vislabāko.

Par ārstu-psihoterapeitu iespējams kļūt apgūstot ārsta arodu RSU vai LU, un pēc tam studējot Psihoterapijas rezidentūrā. Ceļš, viennozīmīgi, ir garš un grūts, bet kā teikts atziņā - sūrs darbs, saldi augļi!

Beidzot rezidentūru ir jākarto sertifikācijas eksāmens un tiek izsniegts Latvijas Ārstu biedrības ārsta - psihoterapeita setifikāts, kas ļauj prakstizēt visā Latvijas teritorijā!

Ja vēlaties uzzināt citas izglītības iespējas, jāinteresējas Latvijas Psihoterapeitu biedrībā.

 

Veiksmi izdarot izvēli!

 

Cieņā, dr. G.Andžāne

 


08.12.2014. Laura jautā:
Man ir jautājums, man ir aizdomas, ka man ir borderline personality disorder un es nezinu kur Latvijā man vērsties, lai noskaidrotu vai tā ir pareiza diagnoze. Ko man darīt?

Atbilde:
Labdien!
Lai noskaidrotu savu diagnozi, kas tiek formulēta pirmajās četrās izvērtēšanas sesijās, variet vērsties pie jebkura mūsu asociācijas ārsta. Visi zin, kas ir borderline personality disorder un ko ar to darīt (ja Jums ir vēlme kaut ko darīt).
Ar cieņu, dr. Lapsa

07.12.2014. Dace jautā:
Sveiki man ir tada problema dēļ kuras es vairs nevelos dzīvot. Man patstavigi ir ta sajuta ka velos raudat jutos dzili nelaimiga bez iemesla.kauns teikt bet dazreiz graizu sevi jo tais brižos paliek vieglak tas man liek aizmirsties. ir bijusas reizes kad redzu to kā nav(cilvekus, lietas).dzivoju sava domu pasaule briziem sapnoju ar atvertam acim sajuta tada kautkur aizpeldu un tad taka attopos un nesaprotu cik ilgi tas ir bijis. naktis nevaru normali gulet jo radas murgi un patstavigi jagrozas.

Atbilde:

Labdien Dace,

Pēc Jūsu rakstītā izskatās, ka Jūs esat lielā stresā un sāpēs, kas izraisa Jūsu simptomus. Nelaimīguma sajūtai ir iemesli, pat tad, ja mēs tos neapzināmies. Problēmām parasti ir risinājumi pat tad, kad šķiet, ka neko nevar darīt. Es domāju, ka Jūs varētu gūt labumu no psihoterapeita apmeklējuma.


Ar cieņu,
Indra Upmiņa


05.12.2014. Aija jautā:
Labdien! Vairākkārt esmu mainījusi augstskolas - nevaru atrast savu vietu dzīvē. Ir labs darbs, bet vēlos mainīt to - līdz šim diemžēl nesekmīgi. Problēma tajā, ka nejūtos pārliecināta par sevi, savām prasmēm. Grauž, ka studiju maiņā patērētā laika dēļ esmu atpalikusi no citiem, kuri uzreiz zinājuši, kur iet, ko darīt. Tas ļoti sasaista iekšēji. Nav neviena, kas atbalstītu - visiem tas šķiet sasodīti vienkārši- ej un dari, izdosies! Neviens nesaprot iekšējās sajūtas. Kā lai ceļu pašapziņu?

Atbilde:
Labdien!

Izklausās, ka, vismaz pēdējā laikā, esat daudz domājusi par to, kas ar Jums notiek. Esat arī nodefinējusi sev, kā Jums trūkst, lai justos laimīgāka, apmierinātāka ar sevi. Tikai kā to sasniegt? Kā saprast sevi un kā rast spēku kaut ko mainīt vai mainīties pašai? Kur rast atbalstu un sapratni? Droši vien jau esat saņēmusi neskaitāmus padomus no apkārtējiem, kas likuši Jums justies vēl nesaprastākai, pastiprinājuši Jūsu šaubas. Tie Jums nav noderējuši, kaut gan sniegti ar labu nodomu, jo viņiem, vai kādam citam, tie ir derējuši. Bet Jūs neesat viņi. Jums jāmācās pašai saprast sevi, savas vēlmes, jāatrod tas, kas Jums, tieši Jums vajadzīgs, lai justos labi.

Es Jums ieteiktu konsultēties ar psihoterapeitu (vēlams psihodinamisko (www.arstipsihoterapeiti.lv))  par šiem jautājumiem, jo, iespējams, psihoterapija varētu Jums palīdzēt.

Psihoterapeita loma un uzdevums ir palīdzēt cilvēkam saprast sevas, emocijas, jūtas, vēlmes, rīcību, pašam apzināties un risināt savas problēmas un atbalstīt šajā sarežģītajā procesā - vārdu sakot, ļaut izaugt pašam, nevis

dot padomus par to, kā to izdarīt.

 

Ar cieņu,

ārste -psihoterapeite, psihiatre

Ilze Sestule

29448395


04.12.2014. Alise jautā:
Labdien! Man ir problēma jau vairākus gadus runāju pa miegam īpaši tas bija kad es jutos ļoti nogurusi. Un arī pašreiz liela noguruma dēļ es runāju tagad sāku arī dungot pie sevis melodijas. Esmu cēlusies sēdus un skaidrojusi dažādas lietas. Sabiedējusi pat draugu mēģinot ieskaidrot ka es neguļu kau ari es īstenībā gulēju. Kad pamostos es neatceros uzreiz ka esmu kaut ko darījusi. Ko lai iesak šādā situācijā?

Atbilde:
Labdien, Alise!

Manuprāt, pirmais, ko Tev vajadzētu sev pajautāt, ir, kādēļ Tev šī runāšana un dungošana miegā uztrauc. Ja tā traucē izgulēties Tev pašai, un no rīta Tu jūties nogurusi, tad noteikti ir jāpēta padziļināti Tavu smadzeņu aktivitāte. Šādā nolūkā cilvēki griežas pie Neirologa.
Tomēr no Tavas vēstules man rodas iespaids, ka galvenā problēma ir bažas, par to, ko domās citi, šai gadījumā, Tavs draugs. Vai viņš tiešām Tev kaut ko pārmet, vai izteikti kritizē? Varbūt viņš tikai satraucas par kaut ko, ko nesaprot vai, kas viņu izbiedē?
Manuprāt, ja pati runāšana miegā neietekmē Tavu fizisko labsajūtu, tā nav uzskatāma par veselības traucējumu vai novirzi no normas. Tu pati esi lieliski novērojusi, ka šī parādība galvenokārt parādās, kad esi nogurusi. Tas varētu nozīmēt, ka Tava aktivitāte miegā savā veidā signalizē par to, ka pret sevi ir jāattiecas saudzīgāk. Te noteikti var papētīt, kas ir tas, kas Tevi tik ļoti iztukšo un nogurdina. Ja ir reāli ilgstoši un pārmērīgi uzdevumi darbā, mācībās vai kādā citā jomā, tad noteikti ir jādomā, kā samazināt savu slodzi. Un tas nebūtu ar mērķi novērst runāšanu miegā, bet ar mērķi nepieļaut izsīkuma attīstīšanos.
Tā kā man ir radies iespaids, ka galvenais, kas Tevi uztrauc, ir drauga viedoklis par šo nemierīgo miegu, varbūt vairāk ir jāpiestrādā, pie sarunas ar draugu, lai Tev nebūtu jābaidās no viņa viedokļa. Es neredzu iemeslu, lai Tu viņam melotu, ka biji pamodusies, jo kādēļ, lai Tu par kaut ko taisnotos. Faktiski, ja viņš Tevi mīl un Tu viņam esi svarīga, viņš nekādā gadījumā Tevi par to nekritizēs. Ja tomēr kritizē, tas liecina par viņa brieduma trūkumu un Tev ir ar lielu pašpārliecību jāizcīna tiesības šad un tad izteikties vai uzdziedāt arī miegā.
Padomā, vai Tu vispār dzīvē ļoti necenties būt ērta un patīkama citiem. Varbūt Tev piemīt pārspīlēta nepieciešamība atbilst kaut kādām normām vai standartiem, vai būt labai un sekmīgai, vai neapgrūtināt un nesāpināt citus? Es te uzsveru vārdu „pārspīlēta". Papēti, vai citi tik pat uzmanīgi un tik pat ļoti rūpējas arī par Tavu komfortu? Varbūt šī pārspīlētā centība ir arī iemesls Tavam nogurumam, kas izraisa nemierīgo miegu?
Ir svarīgi saprast, ka, ar cik lielu cieņu un labvēlību Tu pati izturēsies pret sevi, tieši tik lielu cieņu un labvēlību Tu saņemsi no citiem.

Ar cieņu, dr. I.Mežmača


03.12.2014. qwerty jautā:
Labdien! Nezinu, pie kā īsti vērsties. Pie psihologa, vai, pie psihoterapeita. Esmu šķīries jau divi gadi, izšķīrāmies, pa labo, ne caur tiesu. Attiecības starp mums ir labas (cik, nu labas var būt starp šķirteņiem?:)), labākas, nekā citiem. Mēs, pat varētu teikt, esam draugi. Bet...pēc šķiršanās, manī ir iestājies tāds tukšums. Un, jā, Jūs tikai Rīgā...:(

Atbilde:
Sveicināti, qwerty !
Izlasot Jūsu aprakstīto problēmu, visticamāk tukšuma sajīuta saistās ar šķiršanos, precīzāk, kopā ar zaudējuma sajūtu. Šī sajūta rodas, kad zaudējam kādu tuvu cilvēku un arī, ja zaudējam attiecības, kas bijušas tuvas un svarīgas. Tā kā Jūs rakstat, ka attiecības ar bijušo laulāto saglabājušās diezgan labas, draudzīgas, visticamāk emocionālie procesi norit psihes zemapziņas līmenī, ko pašam ir grūti "aizsniegt" un apzināties.
Kā jau Jūs pieminat, varu apstiprināt, ka palīdzēt varētu speciālists. Ieteiktu ārstu - psihoterapeitu. Saprotu, ka neesat rīdzinieks. Varbūt tomēr varat mūsu ārstu - psihoterapeitu sarakstā ( www.arstipsihoterapeiti.lv ) atrast kādu speciālistu, kas ir tuvāk Jūsu mājām. Speciālisti ir arī Liepājā, Valmierā, Alūksnē, Jelgavā, Tukumā, Ventspilī.

Vēlot izdošanos,
ārste - psihoterapeite Inta Kalniņa


02.12.2014. Jānis jautā:
Labdien, jau kādu laiku domāju, ka vajadzētu vērsties pie kāda no speciālista pēc padoma. Problēma manā skatījuma ir vienkārša, es negribu dzert!! Negribu teikt, ka esmu dzērājs, es nedzeru katru dienu, bet man ir apnicis. Dzīve ir notikumiem bagāta, un visur ir klāt alkohols. Varu izdzert glazi vīna, bet citreiz, varu izdzert šnabi pudeli. Tātad, jautājums sekojoš, pie kā man būtu jagriežas, pie psihoterapeita, psihiatra, vai vēl kāda cita speciālista, lai tiktu galā ar savu jautājumu.

Atbilde:

Labdien, Jāni!

 

Kaut arī minat, ka problēma ir vienkārša, izklausās, ka pašam ar to tikt galā jau pagrūti, un vairs neizdodas vienkārši nedzert. Arī Jūsu minētais dzeršanas apnikums varētu liecināt, ka ir tieksme un reizēm to ir grūti regulēt. Tā kā Jūs esat gatavs vērsties pie speciālista pēc palīdzības, tas dos iespēju izprast Jūsu problēmu un sniegt konkrētas rekomendācijas. Tāpēc ieteiktu Jums vērsties pie psihoterapeita-narkologa.

 

Ar cieņu dr.Velga Sudraba


02.12.2014. KRISTINE b jautā:
Labdien!Es loti atvainojos,bet vairak nezinu ko un ka iesakt mani nomac dazadas aizdomas un neuzticiba milotajam cilvekam,TAS var but pat bez iemesla,vienkarsi cilveks var sedet mierigi un es uzdodu dazadus jautajumus un visas sarunas aiziet tikai lidz sievietem,ap sievietem,katrs zvans,katra kustiba liekas,ka vins visur visu slep no manim,es tik loti velos uzticeties ,bet netieku ara no si murga...Sakiet ko var darit mana situacija?

Atbilde:

Labdien,

liekas, šobrīd jums nav viegli atklāt  savu nomāktību. Izskatās, ka  Jūs ļoti daudz  domājiet par savu mīļoto  cilvēku. Nepateikšu jums šobrīd  "recepti"  ko darīt. Bet  man liekas,  ka varētu būt zema  pašvērtība. Iespējams,  ka Jūsu pagātnē ir kāda pieredze par jušanos mazvērtīgai. Otra lieta, par ko  lman lika  domāt Jūsu  vēstule- reizēm attiecības, lai  cik pacilājošas tās nešķistu, liek  justies iztukšoti un mazvērtīgi. Lai atklātu  Jūsu greizsirdības iemeslus,  ļoti  ieteicama būtu psihodinamiska psihoterapija.

 

Vēlot veiksmi,

Andis Užāns


01.12.2014. Māris jautā:
Labdien! Cik tas varētu būt nopietni,ja cilvēks sastresojas tā ka atsaka kajas + reiboņi un dūrieni pakrutē?

Atbilde:

Labdien, Māri!
Izlasot Jūsu sūdzības,rodas virkne jautājumu,kuras varētu palīdzēt atrast šo simptomu cēloņus. Būtiski zināt,kad pirmoreiz sajutāties slikti.Kādi emocionālie pārdzīvojumi bijuši šajā perodā? Kas Jūs satrauc šodien un,kādās situācijās rodas fiziskās izjūtas? Domāju, ka iekšēja spriedze,trauksme bijusi jau ilgāku laiku,kas vēl vairāk saasinās stresa situacijās,radot panikas lēkmes,ar jau minētajiem simptomiem.


Lai atklātu patiesos lēkmes cēloņus,iesaku vērsties pie psihoterapeita,kas palīdzēs Jums labāk atpazīt slēptās
emocijas un saprast sevi,tādejādi, uzlabojot pašsajūtu un dzīves kvalitāti kopumā.

 

Vēlot Jums veselību,ar cieņu:

dr.Inta Petuha


30.11.2014. AGris jautā:
Kā viss effektīvāk un optimālāk (laika un cenu ziņā) varētu ārstēt seksuālo atkarību?

Atbilde:

Labdien, Agri!

 

Mūsu mājaslapas jautājumu sadaļas uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem, kas jūt nepieciešamību uzlabot savas dzīves kvalitāti, varētu atrast sev piemērotāko veidu, kā to izdarīt. Var palīdzēt saprast, vai problēma pastāv un vai tā ir risināma. Ja risināma, tad pie kāda speciālista, vai arī pastāv iespēja tikt galā pašam. Nekādā gadījumā tā nevar kalpot par rokasgrāmatu, padomdevēju jebkādai rīcībai.

Jūsu jautājums ir pārāk teorētisks, lai šajos rāmjos uz to atbildētu tā, kā tas Jūs varētu (manā izpratnē) apmierināt. Tomēr mēģināšu.

Korekta atbilde uz Jūsu jautājumu varētu skanēt tā: ātrākā, lētākā un efektīvākā metode ir kastrācija. Arī te vēl var ietaupīt laiku/naudu, ja izvēlas konkrētu metodi.

Ja šī atbilde neliekas izsmeļoša, varu ieteikt vērsties pie kāda speciālista. Ja šim jautājumam ir sakars ar Jums, paša spēkiem būs grūti tikt ar to galā, un būtu lietderīgi vērsties pēc palīdzības pie kāda speciālista vai uzticības personas (ģimenes ārsts, garīdznieks...).

 

Ar cieņu,

dr. Elmārs Vārpa.


30.11.2014. Irēna jautā:
Labdien. Mēs nedzīvojam Latvijā, vai ir iespējama konsultācija pa skype?

Atbilde:

Labdien!

Jā, daži prisohetrapeiti Latvijā piedāvā tādu iespēju - konsultācijas caur Skype programmu vai citām līdzīgām programmām. Konkrēti kurš terapeits piedāvā šādu iespēju var uzzināt internetā vai sazinoties ar katru konkrēto ārstu. Bet ņemiet vērā, ka terapijas efekts nedaudz samazinās, ja "apmeklējat" terapeitu neklātienē.


Labu veiksmi!

Ar cieņu,
dr.Tarass Ivaščenko


30.11.2014. Anželika jautā:
Labdien! Man ārsts diagnosticēja veģetatīvo distoniju. Naktīs pēkšņi mostos un sirds dauzās ātri, pa dienu + dažkārt trūkst elpas, ir spiedošā, nepatīkamā sajūta sirds apvidū, arī iedur vieglītēm dažkārt, bija arī tāda kniebjoša sajūta sirds apvidū, kas likās visdīvainākā, pie šādas diagnozes tādu simptomu nekādā literatūrā neatradu. Vai tā tiešām ir psihiska, nevis fiziska slimība? Vienīgais, ko sirdij pārbaudīja ir EKG, kas bija laba. Vai veikt vēl kādas pārbaudes vai vērsties pie psihologa?

Atbilde:
Labdien, Anželika!

Nebūtu iemesla šobrīd apšaubīt Jūsu ārsta (šķiet, Jūs domājat ģimenes ārstu) uzstādīto diagnozi - veģetatīvā distonija. Tomēr, ja pati joprojām jūtaties nedroši, pastāv iespēja griezties pie speciālista. Atrodiet labu kardiologu un piesakieties vizītē.

Lai kā, visticamāk Jūsu aprakstītajiem simptomiem ir psiholoģisks cēlonis, kur katram simptomam ir savs iemesls un savs ieguvums. Parasti simptoms ir kā kompromiss starp divām pretrunīgām un nepieņemamām jūtām un vēlmēm. Šīs nepieņemamās vēlmes prāts cenšas izspiest un noturēt zemapziņā, bet tās var būt tik spēcīgas, ka prāts tās samierināt var tikai ar simptomu palīdzību.

Naktī aizsardzības mehānismi atslābst, un zemapziņā mītošās fantāzijas draud izrauties apziņā. Iespējams, Jūs mostaties no kāda biedējoša sapņa, kas izraisa bailes un satraukumu, un aprakstāt to kā „pēkšņi mostos un sirds dauzās". Lai saprastu, kādu labumu var sniegt tik nepatīkami simptomi un, lai no šīm ciešanām atbrīvotos, iesaku apmeklēt psihoterapeitu.

 

Ar cieņu, dr. Iveta Valaine.


26.11.2014. Edgars jautā:
Labdien, jau iepriekš pateicos par Jūsu veltīto laiku. Vēlejos jautat par savu otru pusi - sievieti. Sakiet kamdēļ sieviete baidās no mierīga miega?

Atbilde:

Labdien, Edgar.

 

Lai varētu sākt risināt šo jautājumu un saprasties, vispirms būtu jāvienojas, ko katram no Jums, un arī man, subjektīvi nozīmē "mierīgs miegs". Šis noteikti nav distancēti atbildams jautājums. Jūs variet to risināt pats, apmeklējot psihoterapeitu, lai izprastu, kā šī situācija ietekmē Jūs. Apmeklēt psihoterapeitu var Jūsu sieviete, arī lai rastu šim jautājumam risinājumu, vai arī abi variet apmeklēt pāru psihoterapeitu, lai risinātu šo jautājumu kopīgi.

 

Risinājuma atrast vēlot,

dr. Evija Ziemele


26.11.2014. Anonymous jautā:
Vai kāds no jūsu terapeitiem ir arī hipnoterapeits? Kadā situācijā hipnoterapija ir iedarbīga un vai tā nav kaitīga? P.S.Kāpēc sadaļā ĀRSTS(uzdodot jautājumu) nav pieejami visi jūsu majas lapā pieejamie ārsti?

Atbilde:
Labdien!

Cik man zināms mūsu LĀPA neviens aktīvi hipnoterapiju nepraktizē. Medicīniskajai hipnoterapijai ir savas indikācijas, kuras var atrast internetā. Saku to tāpēc, ka dažādi speciālisti hipnoterapijas iespējas redz dažādi. Paši hipnoterapeiti ir entuziastiskāki par savas metodes plašām iespējām, kamēr psihoanalītiski orientētie psihoterapeiti ir pesimistiskāki. Psihoanalītiķi, piemēram, uzskata, ka hipnoterapija stimulē atkarību no hipnotizētāja nevis autonomiju. Pēc psihoanalīzes piekritēju domām hipnoze ir līdzeklis cilvēkiem, kas vēlas pēc iespējas vieglākas un ātrākas brīnummetodes nevēloties pa īstam ar sevi pastrādāt. Tai pašā laikā varētu teikt, ka hipnoterapiju izmanto citu atkarību ārstēšanā, kā alkohola, narkotiku, ēšanas, azartspēļu atkarības. Vēl viena pielietojuma joma ir fizisko sāpju izpausmes, piemēram, onkoloģijas pacientiem. Rietumos hipnozi izmanto zobārsti medikamentozās anestēzijas vietā. Pēc pētījumu skaita izskatās, ka hipnoze nav pārāk sevi pierādījusi depresiju, panikas traucējumu, psihožu u.c.nopietnāku psihisko traucējumu ārstēšanā.
Manā skatījumā hipnoze var būt kaitīga tai ziņā, ka hipnozes laikā pacientam var iedvest pseidoatmiņas. Piemēram, pēc regresīvās hipnozes senansiem pacienti sāk atcerēties iepriekšējās dzīves, seksuālu izmantošanu un pat citplanētiešu nolaupīšanu, kas, pēc objektīvām pārbaudēm un zinātnes uzskatiem, pacientiem reāli nav bijušas. Taču, ja kāds ir aktīvs karmisko reliģiju piekritējs, hipnotiskā regresija iepriekšējās dzīvēs nostiprina viņa pārliecību par karmas realitāti.

Ar cieņu
Artūrs Utināns.