Jautājumi > Atbildes

Atbildes

<< < 3 no 40 > >>

29.01.2015. Kristīne jautā:
Mani uztrauc tas, ka arvien biežāk dzīvoju tādā kā iedomu pasaulē. Es jau vairākus gadus runāju un iztēlojos dažādas dzīves situācijas. Kad esmu viena es iztēlojos kad man apkārt ir cilvēki un es ar tiem runāju. Tas mani sāk pamatīgi biedēt. Kamēr esmu šajās izdomātajās fantāzijās ja tās ir negatīvas es sāku raudāt lai gan itkā apzinos ka tas nenotiek īstenībā. Es nevienam neesmu teikusi ka man tā ir jo liekas ka mani nesapratīs. Man trūkst līdzekļu lai ārstētos varbūt ir kāda cita metode?

Atbilde:

Labdien, Kristīne!

Varētu būt, ka Jūs jūtaties vientuļa, un Jūsu prāts mēģina aizpildīt attiecību trūkumu ar tēliem, tādā kā kompensācijas reakcijā.

Iespējams, Jums arī pietrūkst atbalsta un drošības izjūtas attiecībās ar tuviniekiem. Ja tēlu balsis neskan pret Jūsu gribu, neskan kā reālas cilvēku balsis, psihiskā slimība Jums nav.

Visdrīzāk Jūs baidaties no savām sāpīgām jūtām, iespējams saistītām ar kaut kādu zaudējumu...

Ja ir iespēja, padalaties ar kādu, kas var Jūs uzklausīt. Varat arī griezties pie psihiatra ambulatori Ļermontova ielā Āgenskalnā vai Juglā, varbūt antidepresants vai cits medikaments palīdzētu Jums uzlabot pašsajūtu, un Jūs ieraudzītu kādu risinājumu. Psihiatra konsultāciju apmaksā valsts.

 

Ar cieņu,

dr. Oļegs Plesunovs.


29.01.2015. Kika jautā:
Labdien! Man ir problēma. Es bieži esmu ļoti nomākta, es reti smejos. Vairs pat īsti neizbaudu nekādu prieka izjūtu. Tas ir jau ilgu laiku kādu gadu. Nezinu kā ar to cīnīties. Man nav draudzeņu ar ko izrunāties un ir grūti uzsākt jaunu draudzību jo esmu kautrīga un šobrīd ļoti atturīga. Es visu laiku sēžu mājās un man vairs pat negribas izrauties no šīs rutīnas. Tomēr jūtu ka tas galīgi sagrauj mani pat sāku kardināli pieņemties svarā. Kā cīnīties un iedrošināt sevi izrauties no rutīnas?

Atbilde:

Labdien, Kika!


Tas kā Jūs sevi aprakstiet, liek domāt, ka kaut kas nav labi ar Jūsu psihoemocionālo stāvokli. Tam par pamatu var būt psihiskas dabas saslimšana vai arī kāda somatiska (ķermeniska) slimība. Jūs rakstiet, ka pat vairs "negribas izrauties no šīs rutīnas", tomēr tas vien, ka meklējiet padomu ārstu - psihoterapeitu mājas lapā, liecina, ka tomēr cenšaties kaut kā sev palīdzēt. Un tas ir labi! Protams, ka Jums ir jāvēršas pie ārsta! Ja ne pie psihoterapeita, tad variet sākt ar savu ģimenes ārstu. Galvenais - saņemieties un aizejiet! Pats no sevis nekas neatrisināsies! Arī jebkurš mūsu asociācijas ārsts - psihoterapeits varētu Jūs nokonsultēt, dot savu slēdzienu un rekomendēt vispiemērotāko ārstēšanu - vai tā būtu dvēselai vai miesai.

 

Ar cieņu, dr. Lapsa


26.01.2015. Ziņkārīgā jautā:
Varētu lūdzu pateikt,kas jādara,lai kļūtu par psihoterapeitu vai psihologu?

Atbilde:
Labdien, Ziņkārīgā!

Prieks, ka Jums  ir  interese par  psihoterapeita izglītību!

Par ārstu-psihoterapeitu iespējams kļūt apgūstot ārsta arodu RSU vai LU, un pēc tam studējot Psihoterapijas rezidentūrā.

Beidzot rezidentūru ir jākārto sertifikācijas eksāmens un tiek izsniegts Latvijas Ārstu biedrības ārsta - psihoterapeita setifikāts, kas ļauj prakstizēt visā Latvijas teritorijā!

 

Ja vēlaties uzzināt citas izglītības iespējas, jāinteresējas Latvijas Psihoterapeitu biedrībā.

 

Par  psihologu  var kļūt  studējot kādā  no augstskolās  piedāvātātajām  Psiholoģijas  programmām.

 

Ar cieņu,

Andis Užāns


25.01.2015. Pāvels jautā:
Labvakar! Manai meitenei ir diagnosticēts Robežstāvokļa personības traucējums. Viņa pašlaik ārstas ar zālem un konsultējas pie psihiatora, bet pēdējā laikā situācija sāka pasliktināties, bija pašnāvības mēģinājumi. Es izlasiju interneta, ka ir vajadzīga psihoterapija, un tieši Dialektiskā uzvedības terapija. Sakiet lūdzu, vai Latvija ir psihoterapeiti kas ar šo nodarbojas, vai venkarši var palidzēt cilvekiem ar robežstāvokļa personības traucējumiem? Paldies

Atbilde:

Labdien, Pāvel!

 

Robežstāvokļa personības traucējumu ārstēšanas pamatmetode ir ilgtermiņa psihoterapija. Zinātniski apstiprināta efektivitāte ir psihodinamiskai (psihoanalītiskai) psihoterapijai,  uz mentalizāciju fokusētai psihoterapijai, kognitīvi-biheiviorālai terapijai (KBT), shēmu terapijai un dialektiskai uzvedības terapijai.  Dialektiskā uzvedības terapija ir KBT novirziens, tāpēc Latvijā to varētu praktizēt KBT speciālisti, kuriem ir sava profesionālā asociācija. Ja pastāv suicidālas domas, impulsivitāte, garastāvokļa svārstības, nozīmīga loma ārstēšanās procesā ir arī medikamentozai terapijai. Visoptimālākā ir zāļu un psihoterapijas kombinācija.

 

Ar cieņu, Dr. Rolands Ivanovs.


23.01.2015. Laila jautā:
Sveiki,man ir ļoti liela problēma jau no bērnības,kad jādara kaut kas publisks vai arī jākontaktējas ar cilvēku es vienkāši sāku trīcēt,man sāk raustīties valoda un ķermenis trīc tā,apmēram,ka būtu uznākusi lēkme! Gribu iet strādāt pa pārdevēju,bet bailes,ka sākšu trīcēt un nevarēšu pieņemt naudu un apkalpot klientus,pie kā man griezties?

Atbilde:
Labdien,Laila!
Jūsu aprakstītās grūtības noteikti ir ārstējamas un palīdzēt Jums varēs ārsts ar psihiatra vai psihoterapeita kvalifikāciju.
Ar cieņu
Dr.R.Cedriņa, psihiatre,psihoterapeite

21.01.2015. Ilze jautā:
Labdien, vēlos palīdzēt savam vīram. Pirms 7 gadiem viņm bija avārija, iespējams neizgulēta galvas trauma, pēc avārijas sāka dīvaini uzvesties,lieli miega traucējumi, negulēšana, depresija, nervozitāte, kad sastresojies, acis dikti dīvainas paliek, ir bijuši gadijumi kad naktī nevar atrast tualeti.. Šo septiņu gadu laikā viss ir tikai sliktāk,pie lielākas slodzes un stresa pat aizmirst ko teicis un ko darijis, vairākas reizes pārprasa..ar ko mums sākt lai izveseļotos? Paldies.

Atbilde:

Labdien, Ilze!


Jums vispirms vajadzētu sākt ar ģimenes ārsta un neirologa apmeklējumu, kuri nosūtītu Jūs uz tālākiem izmeklējumiem (iespējams būs nepieciešama magnētiskā rezonanse vai datortomogrāfija galvai).


Ar cieņu,
dr. Inita Goldšteina


19.01.2015. Laine jautā:
Kas spētu izskaidrot dažādu rīcību motīvus, palīdzētu saprastu esošās problēmas iemeslus un iespējamos risinājumus? 7 gadu ilgas, mīlošas attiecības ir uz sabrukšanas robežas, viss bijis ļoti sarežģītas, esmu bijusi mīļākās lomā ilgus gadus, nespējot sadzīvot ar otrās sievietes lomu, šo vīrieti vairākkārt krāpu un daudzus gadus pavadīju sirdsapziņas pārmetumos un melos. Esmu atzinusies visos melos, tas novedis pie nespējas vairs normāli funkcionēt. Jau lietoju antidepresantus, bet neredzu izeju.

Atbilde:
Labdien!
Ir ļoti smagi ilgus gadus atrasties mīļākās lomā. Katrs cilvēks vēlas būt pats svarīgākais otram vistuvākajam cilvēkam. Ja nespējāt izkļūt no šīs lomas, tas nozīmē ka neticat sev, zemu sevi vērtējat. Jums ir jāmeklē ceļš, kā celt savu pašapziņu. Jādomā kā kļūt drošākai, stiprākai. Jums var palīdzēt citu sieviešu veiksmīga pieredze. Jārunā ar sievietēm, kurām ir izdevies izveidot labas attiecības. Ja pati risinājumu nespējat atrast, jāvēršas pēc palīdzības pie psihoterapeita. Psihoterapeits var palīdzēt sakārtot sevi, kļūt pašapzinīgākai. Tas parsti ir ilgstošs, nopietns darbs ar savām domām, sajūtām. Kad jutīsieties labāk, vērtīgāka, ar laiku varēsiet satikt savu vīrieti. Nenokariet degunu, meklējiet risinājumu!

 

Visu labu vēlot,
Andris Veselovskis


18.01.2015. Zane jautā:
Sveiki,man šķiet ka mana dzīve iet uz leju. Man ir tikai 20 gadi, bet esmu palikusi viena pati. Vīrs visu laiku ir kopā ar savu mašīnu nevis ar mani. Draudznes mani pamte, jo man privātā dzīve. Sākumā domāju, ka tikšu galā, bet ir grūti. Nav ne viena ar ko parunāt vai vienkārši pabūt kopā. No vīriņa šķirties negribu, jo zinu ka viņš mani mīl un kaut kad viņš atkal pievērsīsies man. Bet kā, lai iztur visu šo slodzi un skumjas?

Atbilde:

Labdien, Zane!
Katram cilvēkam nākas pārdzīvot vientulības un skumju brīžus. Tas tiešam ir grūti. Bet tas palīdz mums aizdomāties par daudzām lietām, saprast kaut ko par sevi, un mainīt. Jūs uzrakstījāt, ka gribat būt ar savu vīru un ka viņš Jūs mīl. Tad būtu svarīgi saprast, kāpēc viņš distancējas un "aiziet pie mašīnas"? Vai viņu neapmierina kaut kas Jūsu attiecībās? Vai viņš jūtas dusmīgs? Var būt tas nav saistīts ar attiecībām, bet mašīna palīdz viņam atslābt, atslēgties no kaut kā... Būtu labi atklāti parunāt par to arī ar vīru, lai abiem atrastu iespēju satuvināties.
Precētai sievietei paliek mazāk laika attiecībām ar draudzenēm. Tomēr draudzenes ir svarīgas un vajadzīgas. Kā Jūsu privātā dzīve varēja sabojāt Jūsu attiecības? Var būt Jūs bijāt vairāk aizņemta ģimenē un laika attiecībām ar citiem cilvēkiem nebija? Var būt tagad ir īstais brīdis, lai atkal atgrieztos pie tiem, kuri bija svarīgi? Ja draudzenes jūtas aizvainotas, var pateikt, cik viņas Jums ir svarīgas.
Dažreiz mēs domājam par cilvēkiem kaut ko sliktu: viņi negrib saprast, viņi apskauž, viņiem vienalga... Bet mēs bieži kļūdamies. Cilvēki ir daudz labāki nekā mums šķiet tad, kad mēs jūtamies vientuļi. Galvenais - pašiem meklēt attiecības, tuvību, censties sadzirdēt citus un nenorobežoties no visiem. Kāds vienmēr nāks pretī!

 

Lai veicas!
Dr. Jeļena Siņicka.


14.01.2015. marite jautā:
man berns gadu atpakal tika iznemts no gimenes , alkahola del... tagad gatavojamies atpakal majas , tacu isti nezinu kas meitai mit ieksa ,cik liela ir si uzticiba un atklatiba.. skola sekmes nav ipasi labas un ari draudziba ar klasesberniem ipasi nesanak ... vai ir nepieciesama psihoterapeita palidziba vai tas var lidzet

Atbilde:
Labdien, cienījamā Marite!
Bērni ir ļoti vērīgi, viņi ļoti precīzi uztver un saprot vecāku emocionālo stāvokli un rīcību. Viņu uzticība ir atkarīga no tā, vai var uzticēties, un vai viņiem kas netiek slēpts vai melots. Respektivi, uzticība ir jāiemanto. Ja apmeklējiet AA, tad jau ziniet, cik noteicoša loma ir patiesībai, realitātes atzīšanai un atklātībai ar tuviniekiem.
Domāju, ka nepieciešama ir AA grupas apmeklēšana Jums, un psihoterapija gan Jums, gan bērnam būtu palīdzoša.
Dr. Maija Dubava

13.01.2015. Ilze jautā:
Labdien! Sakiet, pie kāda speciālista vispareizāk būtu griezties, ja cilvēks sevi pārāk augstu vērtē-visur sarunā un ģimenes sadzīvē cauri izskan es, es, es. Noniecina visus sev apkārt. Var saprast, ka tam ir arī kāda bērnības ietekme.. Brīžiem liekas, ka nav pāraudzis pusaudža vai bērna vecumu( patreiz ap 30 gadiem)- apkārtējiem mīl lielīties-tāda alga, tāda māja utt.. Paldies!

Atbilde:

Labdien, Ilze!

Jūsu jautājumā izskan sāpes par tuvinieka attieksmi pret līdzcilvēkiem (jūs rakstat: noniecina visus sev apkārt). Ļoti iespējams, atbalsts un iedrošinājums visvairāk vajadzīgs tieši noniecinātajiem. Kas gan tuviniekus, kurus skar šī attieksme, kavē izteikt savas sakrājušās dusmas, aizvainojumu, neizpratni, sašutumu šim cilvēkam? Kam gan ne tuviniekiem, kam ir kabatā ilga laika perioda novērojumi un personisks kontakts ar cilvēku un kam nākas uzturēt attiecības, kam gan ir lielākas tiesības izteikties par esošo situāciju? Ja sarunas ir vestas un nav sekmējušās, ja ir grūti sadzīvot ar jūtām, kuras provocē šī cilvēka attieksme, tad varat vērsties pie kvalificēta psihoterapeita.

Drosmi risināt situāciju novēlot,

dr.Eva Tarasova


04.01.2015. sanita jautā:
Pieķēru savu draugu melos. bet viņš nekad neatzīstas. vai nu stāv klusu, vai saka, lai domāju ko gribu. Viņš uzvedās tā,  ka man jājūtas vainīgai. jo viņš nerunā, Kad saku ka iešu prom, saka ka nekur man nav jāiet. Dzīvojam 10 gadus kopā, neesam vairs jauni, bus jau 50.

Atbilde:

No tik īsa un vispārināta stāsta grūti saprast situāciju, bet vienmēr noder zelta standarts - vajag izrunāties.
Ja tas neizdodas pašiem savā starpā, tad var noderēt pāru terapija.
Svarīgi arī noskaidrot vai šādi jūs komunicējat no sākuma, vai tikai pēdējā laikā? Kā citās līdzīgās reizēs esat atrisinājuši domstarpības? Ko vēlaties mainīt šajās attiecībās?
Lai izdodas izrunāties un saprast vienam otru!

 

Dr. Dace Tuzika


03.01.2015. Iveta jautā:
Problēmas ğimenē.Man liekas,ka vīrs dīvaini izturas pret meitu 7g.jau no bērnības.Liek sevi bučot uz lūpām,vēro,palīdz ğērbt apakšveļu,kutina vēderu.Viņš saka,ka es esmu slima,ja man tas izskatās nepareizi.Un es labāk uzzinātu,ks es esmu slima,nekā justu tādas aizdomas pret vīru.Man mieru neliek fakts,ka viņš pēc armijas piedzēries gulējis blakus nepilngad.māsai un aizticis viņu(tikai reizi pieskāries).Ar vīru nav to iespējams izrunāt,viņš kļūst agresīvs un ir gatavs šķirties.Kā iegūt mieru?

Atbilde:

Labdien, Iveta!

Jūs moka nelāgas aizdomas,kuras gan nenosaucat vārdā. Domāju, ka ar manu atbildi būs par maz, lai tās izklīdinātu. Vajadzīgs daudz  vairāk informācijas par Jums visiem trijiem, lai tiktu skaidrībā, vai šajā situācijā ir kas nevesalīgs vai nē, un kas tas ir, un-  vai meitai tiek vai ar tikt nodarīts pāri, tāpēc iesaku Jums apmeklēt psihoterapeitu klātienē- aiziet uz konsultāciju vienai vai kopā ar vīru, un, ja būs vajadzīgs- arī ar meitu.

Par to, ko uzrakstījāt, varu teikt, ka buča uz lūpām un vēdera (ne dzimumorgānu) kutināšana ir daļa no normālām vecāku- bērnu attiecībām, savukārt ar ģerbšanos un mazgāšanos 7-gadīgai meitenei vajadzētu tikt galā pašai. Ja tēvs "liek sevi bučot uz lūpām", bet meita to negrib, un viņš pastāv uz savu- tā atkal pavisam cita situācija. Tāpat grūti komentēt notikumu ar māsu dzērumā- kā viņš viņu aiztika, vai bija nomodā, kā viņa reaģēja, kā viņš savukārt reaģēja uz viņas reakciju, kā viņš jutās pēc tam?- ir ļoti daudz jautājumu un sīki izpētāmu detaļu.

Šīs aizdomas bojā Jūsu pašsajūtu un indē ģimenes gaisotni, tādēļ labāk nekavējieties ar risinājuma meklēšanu.

Ar cieņu, Baiba Gerharde


26.12.2014. vladislavs jautā:
Pie kā griezties ja cilvēks grib aizeit no dzīve, divas nedēļas atpakaļ ju bija suicīds somijā tur viņu izglāba.

Atbilde:
Lūdzu, ieskatieties rakstā, kur  minēts  ko varētu darīt šādā gadījumā .

17.12.2014. Kadrija jautā:
Gribēju lūgt padomu,pirms nepilniem 2 mēn. man naktī uznāca reāla sajūta,ka nomiršu,sirds sitās un galvā bija milzu izmisums-tiešām likās,ka man ir vēzis vai kāda cita slimība.Nākošās 4,5 dien.pavadīju nomāktā garastāvoklī,jo neredzēju jēgu dzīvei,ik pa laikam uznāca trauksmes lēkmes,ka nomiršu vai sajukšu prātā,jo nemitīgi sev uzdevu jautājumus kā es jūtos,bet tas lēnām pārgāja.Pāris dienas atpakaļ atkal šīs sajūtas atgriezās.Biju pie psihiatra,vins izrakstija zales,bet es baidos tās lietot.

Atbilde:

Labdien, Kadrija!

 

Jūs, Kadrija, tajā naktī esot tumsā un vienatnē spēcīgi apzinājāties nāves realitāti, trauksme ietekmēja ķermeni - paātrināja sirdsdarbību. Bezpalīdzība, bailes no nezināmā bija spēcīgs apdraudējums iekšējai drošībai. Nākošajās dienās Jūs,Kadrija, jutāties bēdīga, bezpalīdzīga, iztukšota. Vēlme saskatīt jēgu dzīvei un nespēja to izdarīt iespējams saasināja domas par nāvi kā atbrīvojošu atrisinājumu. Bet tas savukārt atkal lika sāpīgi apzināties nāves klātesamību, kam sekoja Jūsu, Kadrija, minētās trauksmes lēkmes. Jautājums ‘'kā es jūtos'' bija mierinošs.Bailes lietot zāles liecina atkal par bailēm no nezināmā.
Vēlos paskaidrot, ka psihoterapija ir emocionāla siltuma un aprūpes piesātinātas cilvēciskas attiecības, kas ir dziedinošas. Galvenais pārvarēt iekšējo pretestību, bailes un spert pirmo izšķirīgo soli. Mierīgi padomājiet, Kadrija, varbūt tas ko pastāstīju , palīdzēs izdarīt pareizo izvēli.

 

Ar patiesu cieņu,

Aivars Pauniņš, psihoterapeits.


12.12.2014. Inta jautā:
Labdien.. Esmu 23 gadus jauna un jau kopš bērnības esmu cīnijusies ar nomāktības, bezcerības sajūtu, pašnāvnieciskām domām, paškaitējumu. Nekad neesmu griezusies pie psihoterapeita/ psihologa/ psihiatra un par savām sajūtām arī neesmu nevienam stāstījusi. Šobrīd šīs sajūtas ir kļuvušas tik izteiktas / asas, ka vairs nevaru tās noslēpt no citiem, tāpēc vēlētos griezties pie kāda no LĀPA speciālistiem. Vai ir kāds LĀPA speciālists (vēlams sieviete), kurš specializējas depresijas jautājumos? Cenas?

Atbilde:

Labdien Inta!

 

Labi, ka esat nolēmusi meklēt sev palīdzību. Domāju, ka visi LĀPA ārsti strādā ar depresijas pacientiem, manuprāt, īpaši piemēroti Jums varētu būt tie, kas specializējušies arī pusaudžu psihoterapijā, jo esat jauna, un arī psihiatrijā, ja būtu vajadzība papildus lietot medikamentus. Datus par to varat atrast mūsu mājas lapā. Cenas jājautā ārstam pa tālruni vai uzrakstot e pastu. Varētu būt aptuveni 30 - 70 Euro. Valsts psihologa palīdzība ir iespējama Krīžu centros, piem., Skalbes un psihiatra palīdzība Psihiatrijas centros. Ceru, ka atradīsiet piemērotāko.

Dr. Dace Cerava

10.12.2014. Jevgēnijs jautā:
Labdien, sakiet lūdzu kur Latvijā var iegūt vislabāko psihoterapeita izglītību un kas tam ir nepieciešāms?

Atbilde:

Labdien, Jegēņij.

Prieks, ka esat izteicis vēlmi iegūt psihoterapeita izglītību! Latvijā ir dažādi ceļi, kā iegūt labu un vislabāko.

Par ārstu-psihoterapeitu iespējams kļūt apgūstot ārsta arodu RSU vai LU, un pēc tam studējot Psihoterapijas rezidentūrā. Ceļš, viennozīmīgi, ir garš un grūts, bet kā teikts atziņā - sūrs darbs, saldi augļi!

Beidzot rezidentūru ir jākarto sertifikācijas eksāmens un tiek izsniegts Latvijas Ārstu biedrības ārsta - psihoterapeita setifikāts, kas ļauj prakstizēt visā Latvijas teritorijā!

Ja vēlaties uzzināt citas izglītības iespējas, jāinteresējas Latvijas Psihoterapeitu biedrībā.

 

Veiksmi izdarot izvēli!

 

Cieņā, dr. G.Andžāne

 


08.12.2014. Laura jautā:
Man ir jautājums, man ir aizdomas, ka man ir borderline personality disorder un es nezinu kur Latvijā man vērsties, lai noskaidrotu vai tā ir pareiza diagnoze. Ko man darīt?

Atbilde:
Labdien!
Lai noskaidrotu savu diagnozi, kas tiek formulēta pirmajās četrās izvērtēšanas sesijās, variet vērsties pie jebkura mūsu asociācijas ārsta. Visi zin, kas ir borderline personality disorder un ko ar to darīt (ja Jums ir vēlme kaut ko darīt).
Ar cieņu, dr. Lapsa

07.12.2014. Dace jautā:
Sveiki man ir tada problema dēļ kuras es vairs nevelos dzīvot. Man patstavigi ir ta sajuta ka velos raudat jutos dzili nelaimiga bez iemesla.kauns teikt bet dazreiz graizu sevi jo tais brižos paliek vieglak tas man liek aizmirsties. ir bijusas reizes kad redzu to kā nav(cilvekus, lietas).dzivoju sava domu pasaule briziem sapnoju ar atvertam acim sajuta tada kautkur aizpeldu un tad taka attopos un nesaprotu cik ilgi tas ir bijis. naktis nevaru normali gulet jo radas murgi un patstavigi jagrozas.

Atbilde:

Labdien Dace,

Pēc Jūsu rakstītā izskatās, ka Jūs esat lielā stresā un sāpēs, kas izraisa Jūsu simptomus. Nelaimīguma sajūtai ir iemesli, pat tad, ja mēs tos neapzināmies. Problēmām parasti ir risinājumi pat tad, kad šķiet, ka neko nevar darīt. Es domāju, ka Jūs varētu gūt labumu no psihoterapeita apmeklējuma.


Ar cieņu,
Indra Upmiņa


05.12.2014. Aija jautā:
Labdien! Vairākkārt esmu mainījusi augstskolas - nevaru atrast savu vietu dzīvē. Ir labs darbs, bet vēlos mainīt to - līdz šim diemžēl nesekmīgi. Problēma tajā, ka nejūtos pārliecināta par sevi, savām prasmēm. Grauž, ka studiju maiņā patērētā laika dēļ esmu atpalikusi no citiem, kuri uzreiz zinājuši, kur iet, ko darīt. Tas ļoti sasaista iekšēji. Nav neviena, kas atbalstītu - visiem tas šķiet sasodīti vienkārši- ej un dari, izdosies! Neviens nesaprot iekšējās sajūtas. Kā lai ceļu pašapziņu?

Atbilde:
Labdien!

Izklausās, ka, vismaz pēdējā laikā, esat daudz domājusi par to, kas ar Jums notiek. Esat arī nodefinējusi sev, kā Jums trūkst, lai justos laimīgāka, apmierinātāka ar sevi. Tikai kā to sasniegt? Kā saprast sevi un kā rast spēku kaut ko mainīt vai mainīties pašai? Kur rast atbalstu un sapratni? Droši vien jau esat saņēmusi neskaitāmus padomus no apkārtējiem, kas likuši Jums justies vēl nesaprastākai, pastiprinājuši Jūsu šaubas. Tie Jums nav noderējuši, kaut gan sniegti ar labu nodomu, jo viņiem, vai kādam citam, tie ir derējuši. Bet Jūs neesat viņi. Jums jāmācās pašai saprast sevi, savas vēlmes, jāatrod tas, kas Jums, tieši Jums vajadzīgs, lai justos labi.

Es Jums ieteiktu konsultēties ar psihoterapeitu (vēlams psihodinamisko (www.arstipsihoterapeiti.lv))  par šiem jautājumiem, jo, iespējams, psihoterapija varētu Jums palīdzēt.

Psihoterapeita loma un uzdevums ir palīdzēt cilvēkam saprast sevas, emocijas, jūtas, vēlmes, rīcību, pašam apzināties un risināt savas problēmas un atbalstīt šajā sarežģītajā procesā - vārdu sakot, ļaut izaugt pašam, nevis

dot padomus par to, kā to izdarīt.

 

Ar cieņu,

ārste -psihoterapeite, psihiatre

Ilze Sestule

29448395


04.12.2014. Alise jautā:
Labdien! Man ir problēma jau vairākus gadus runāju pa miegam īpaši tas bija kad es jutos ļoti nogurusi. Un arī pašreiz liela noguruma dēļ es runāju tagad sāku arī dungot pie sevis melodijas. Esmu cēlusies sēdus un skaidrojusi dažādas lietas. Sabiedējusi pat draugu mēģinot ieskaidrot ka es neguļu kau ari es īstenībā gulēju. Kad pamostos es neatceros uzreiz ka esmu kaut ko darījusi. Ko lai iesak šādā situācijā?

Atbilde:
Labdien, Alise!

Manuprāt, pirmais, ko Tev vajadzētu sev pajautāt, ir, kādēļ Tev šī runāšana un dungošana miegā uztrauc. Ja tā traucē izgulēties Tev pašai, un no rīta Tu jūties nogurusi, tad noteikti ir jāpēta padziļināti Tavu smadzeņu aktivitāte. Šādā nolūkā cilvēki griežas pie Neirologa.
Tomēr no Tavas vēstules man rodas iespaids, ka galvenā problēma ir bažas, par to, ko domās citi, šai gadījumā, Tavs draugs. Vai viņš tiešām Tev kaut ko pārmet, vai izteikti kritizē? Varbūt viņš tikai satraucas par kaut ko, ko nesaprot vai, kas viņu izbiedē?
Manuprāt, ja pati runāšana miegā neietekmē Tavu fizisko labsajūtu, tā nav uzskatāma par veselības traucējumu vai novirzi no normas. Tu pati esi lieliski novērojusi, ka šī parādība galvenokārt parādās, kad esi nogurusi. Tas varētu nozīmēt, ka Tava aktivitāte miegā savā veidā signalizē par to, ka pret sevi ir jāattiecas saudzīgāk. Te noteikti var papētīt, kas ir tas, kas Tevi tik ļoti iztukšo un nogurdina. Ja ir reāli ilgstoši un pārmērīgi uzdevumi darbā, mācībās vai kādā citā jomā, tad noteikti ir jādomā, kā samazināt savu slodzi. Un tas nebūtu ar mērķi novērst runāšanu miegā, bet ar mērķi nepieļaut izsīkuma attīstīšanos.
Tā kā man ir radies iespaids, ka galvenais, kas Tevi uztrauc, ir drauga viedoklis par šo nemierīgo miegu, varbūt vairāk ir jāpiestrādā, pie sarunas ar draugu, lai Tev nebūtu jābaidās no viņa viedokļa. Es neredzu iemeslu, lai Tu viņam melotu, ka biji pamodusies, jo kādēļ, lai Tu par kaut ko taisnotos. Faktiski, ja viņš Tevi mīl un Tu viņam esi svarīga, viņš nekādā gadījumā Tevi par to nekritizēs. Ja tomēr kritizē, tas liecina par viņa brieduma trūkumu un Tev ir ar lielu pašpārliecību jāizcīna tiesības šad un tad izteikties vai uzdziedāt arī miegā.
Padomā, vai Tu vispār dzīvē ļoti necenties būt ērta un patīkama citiem. Varbūt Tev piemīt pārspīlēta nepieciešamība atbilst kaut kādām normām vai standartiem, vai būt labai un sekmīgai, vai neapgrūtināt un nesāpināt citus? Es te uzsveru vārdu „pārspīlēta". Papēti, vai citi tik pat uzmanīgi un tik pat ļoti rūpējas arī par Tavu komfortu? Varbūt šī pārspīlētā centība ir arī iemesls Tavam nogurumam, kas izraisa nemierīgo miegu?
Ir svarīgi saprast, ka, ar cik lielu cieņu un labvēlību Tu pati izturēsies pret sevi, tieši tik lielu cieņu un labvēlību Tu saņemsi no citiem.

Ar cieņu, dr. I.Mežmača