Jautājumi > Atbildes

Atbildes

<< < 3 55 > >>

18.04.2017. Liene :
Labdien.Man ir tāda problēma,ka jau kādu laiku simptomātiski man uznāk nekontrolējamas agresijas lēkmes.Parasti,dēļ sīkumiem.Nespēju savaldīties,kontrolēt savu rīcību un tādos brīžos kļūstu neadekvāta-kliedzu,mētāju mantas,plēšu traukus,utt.Pēc tam tas pāriet pats par sevi.Nomierinos,raudu un nožēloju savu rīcību.Vairāk baidos,ka tādos brīžos varētu kādam vai sev kautko nodarīt-neapzināti.Vai tie varētu būt kādas slimības simptomi? Kā man ar to cīnīties,lai nekaitētu sev un citiem?

:

Labdien, Liene,

tādi grūti vadāmi dusmu izvirdumi parasti ir novērojami cilvēkiem, kuri dusmas ikdienā neizpauž, tās uzkrājas un tad ar lielu spēku izlaužas reizēm pat maznozīmīgās situācijās. Padomājiet, kā Jums ir ar dusmošanos, vai Jūs ļaujaties šīm emocijām?
Otra doma, kas man ienāca prātā par Jums, kas šobrīd notiek Jūsu dzīvē? Varbūt ir kaut kas tāds, kas neapmierina, nepatīk, kaitina, tas arī var izsaukt dusmu izvirdumus.


Ar cieņu, Dace Jansone


14.04.2017. Jurgis :
Mana problēma ir milzīgs stress darbā. Ez uzņemos projektus neiedziļinoties detaļās, bet tad, kad jāsāk strādāt un kad jāsāk iedziļināties, daudz ko nesaprotu, tad rodas milzīgs stress, kas savukārt liedz a vēsu galvu iedziļināties un izprast lietas. problēma ir tajā, ka tad, kad uznāk šis stress, tad tas vairs nav apstādināms, es sāku domāt par to, ka mani atlaidīs, ka es nevarēšu nodrošināt savu ģimeni, ka mani kolēgi un vadītāji saprot ka es neko nemāku. viss sliktais...

:

Labdien, Jurģi!

Negatīvās domas, kas rodas stresa rezultātā, visticamāk nav pamatotas. Ja tas , ko Jūs rakstāt - ,, es neko nemāku'', ,, mani atlaidīs no darba'' utt. , tā arī būtu, tad , visticamāk, Jums nepiedāvātu darbu pie projektiem.

Iespējams, laiks meklēt palīdzību, lai šo problēmu nepadarītu vēl lielāku. Psihoterapeits palīdzēs saprast pašam sevi, atpazīt jūtas. Jau saruna ar ārstu  ir dziedinoša un nomierinoša, stresu mazinoša.

Ārsts arī izvērtēs medikamentu lietošanu, ja tāda būs nepieciešama.

 

Cieņā,

Dr. Aija Kraskura.

 


11.04.2017. Pēteris :
Kā tas var būt---man ir 63.g. sievai 55.g. bet viņa mani nīst jau 10.g. jo esmu 10g. otrās grupas invalīds, viņa par mani galīgi neinteresējās, ne par manu veselību, ne par ko, tikai prasa man naudu dzīvošanai. Kur lai es to naudu ņemu, ja viņa man nelaiž strādāt tādu darbu kādu es varu, pēc manām spējām, un visu laiku mani saukā par maukuri, kaut gan es pēc jau 10.g. kā esmu impotents, vai viņai ir galvā smadzenes vai salmi vien. Kā te vīrietis nevar krist depresijā, jo kopā esam 35.g oficiāli

:

Cienījamais Pēteri!

 

Ja pareizi saprotu, tad Jūsu jautājums ir " kā tas var būt?". Diemžēl tā var notikt, ja cilvēki ilgstoši krāj sevī sāpīgus aizvainojumus viens pret otru, kas tagad jau ir pārvērtušies nepārvaramā savstarpējā naidā. Un no
ārpuses neviens nevar atnākt un to izmainīt. Jautājums tad varētu būt, kā atbrīvoties no šīm dusmām. Varbūt atbildi atradīsiet J.Rubeņa grāmatā " Viņš un viņa". Varbūt antidepresanti Jumsvarētu palīdzēt izturēt sāpīgās emocijas, ja vien tie nav pretrunā ar Jūsu slimību, kas izsaukusi invaliditāti. Varbūt ir kāda aizraušanās, kas
palīdzētu uzturēt emocionālo līdzsvaru?

Risinājumi, visticamāk, Jums būs jāmeklē pašam.


Dr. M. Dubava


11.04.2017. Una :
Sveiki.Ir pagājis jau gads kopš esmu attāluma attiecībās ar puisi.Divus mēnešus atpakaļ pametu universitātes pirmo kursu un sāku strādāt.Kopš strādāju ar savu puisi esam tikusies divas reizes, un pēc šīm tukšanās reizēm es taka sabrūku -nomācošas domas, satraukums, sāpes krūtīs un ēšanas traucējumi.Pēc pirmās reizes kārtīgi izrunājoties ar puisi es to pārvarēju taču šoreiz vairs nesanāk, bet ja arī sanāktu baidos ka tas atkārtotos katru reizi līdz mēs uzsāktu kopdzīvi.lūdzu iesakiet ko man darīt

:

Sveika, Una,

 

man šķiet, ka Jūsu jautājums parāda, ka, iespējams, esat pieņēmusi lēmumus, kas nesniedz Jums apmierinātības izjūtu. Varbūt, ka jūtaties vīlusies, vainīga, vientuļa.


Ārsts, kurš specializējies psihoterapijā, var palīdzēt Jums saprast, kas izraisa Jūsu fiziskās veselības simptomātiku. Psihoterapijā varēsiet izzināt tos iemeslus, kas traucē Jūsu labsajūtai. Izprotot savas izjūtas un to rašanos, Jums būs iespēja pieņemt apzinātus lēmumus. Lēmumus, kas tieši Jums pašai ir vajadzīgi un svarīgi.

 

Ar cieņu,
psihoterapeite
dr.Ineta Remese


04.04.2017. Anna :
Labdien, Par ko varētu liecināt, šāda cilvēka (pusmūžā) uzvedība: visu laiku izdomā sev slimības, lai nebūtu jāiet uz darbu un nekur citur, ja ārsts pasaka, ka nav nevienas kaites, sadusmosies un ies pie cita, kā arī visu laiku bez apstājas runā-zvana pa telefonu visiem pēc kārtas un stāsta visu kas ienāk prātā, otram cilvēkam nedod vārdu, ja neviens neceļ, sauc iekšā kaimiņus vai sētniekus no ielas un atkal runā bez apstājas par pilnīgi vienalga ko ierauga, kamēr tas otrs neiztur un aiziet...

:

Labdien, Anna!

 

Jūsu aprakstītajā, situācijā ir, it kā, ļoti daudz informācijas, bet , vienlaikus arī, ļoti maz konkrētas informācijas, lai varētu ,kaut ko, precīzi pateikt.
Var domāt gan par neiroloģiskām, gan tik pat labi, par psihiatriskām problēmā, kas var būt saistītas gan ar psihi, gan fizisku saslimšanu. Vislabāk būtu griezties pie ģimenes ārsta, lai mēģinātu konstatēt problēmas specifiku, un tad viņš arī varēs pateikt pie kāda speciālista, neirologa, psihiatra vai psihoterapeita vai kāda cita, griezties dotajā situācijā.

Ar cieņu
dr.Maija Kārkliņa


29.03.2017. Andris :
Labdien! Mums pirms mēneša  piedzima dēls, bet man sieva ir nonākusi diezgan lielā izmisumā, laikam pēcdzemdību depresija. Mūsu atiecības  ir  mainījušās, nezinu ko darīt. Vai tiešām to jau iepriekš nosaka hormoni un bioķīmija? Bet varbūt milzīgās izmaiņas, ko ienes bērna piedzimšana gan sievietes, gan vīrieša dzīvē? Paldies!

:

Labdien, Andri!


Apsveicu Jūs ar dēla piedzimšanu!

 

Jā, tās ir milzīgas pārmaiņas Jūsu ģimenes dzīvē. Jūs vairs neesat divi vien, Jūsu attiecības ir mainījušās. Bērns ir ienācis ģimenē un prasa tik daudz uzmanības un rūpju. Daudz ir nesaprotamā, neparedzamā. Jaundzimušais ir tik atkarīgs no mātes. Savukārt, bērna māte no tēva un citu cilvēku atbalsta.
Būtu labāk, ja varētu saprast, par ko Jūsu sieva ir diezgan lielā izmisumā. Vai bērns ir vesels, labi pieņemas svarā? Vai izdodas bērna zīdīšana? Ko par to saka pediatrs vai ģimenes ārsts? Par ko sieva satraucas? Vai viņa saņem pietiekami atbalsta no Jums un citiem tuviniekiem? Pēc dzemdībām Jūsu sievai ir vismaz 2 mēnešus slimības lapa, kas nozīmē, ka viņas spēki nav vēl atjaunojušies. Viņai vēl nav atļautas seksuālas attiecības ar Jums. Tas tiešām maina Jūsu attiecības. Labā ziņa ir, ka īstie partneri ir vīrs un sieva. Bērni reiz izaug un aiziet savā dzīvē.

Dažkārt pēcdzemdību depresija patiešām ir psihiatriski ar medikamentiem ārstējama slimība, īpaši, ja jau agrāk sievietei bija smagas psihiskas slimības. Tad nu būtu jāgriežas pie psihiatra.
Ja Jūsu sieva iepriekš bija pietiekami veselīga, tad tagad grūtībās viņai varētu būt daudz jautājumu, ko viņa varētu noskaidrot pie pediatra, ģimenes ārsta, zīdīšanas konsultanta, ārsta psihoterapeita.
Palīdziet sievai noskaidrot viņas jautājumus!
Ārsti psihoterapeiti labprāt konsultēs arī Jūs.

 

Lai izdodas atrast palīdzību!


Ārste psihoterapeite Dace Cerava.


29.03.2017. Lolita :
Kā tikt pāri stresam? Man ir veģetatīva distonija, nevaru nekādīgi nomierināties, visulaiku uztraucos, pie ārsta jāiet tikai pirmdien. Vai var kaut kādīgi mazināt stresu? Dzeru zāles nomierinošās, bet nezinu vai palīdz. Nomierinos nedaudz, bet jutos nomākti, ķermenis kā želeja un acīs pludo.

:

Labdien,  Lolita!

 

Gaidīt līdz  pirmdienai  liekas  neizturami. Nezinu, kādu ārstu  Jūs  gatavojaties  apmeklēt,  bet ģimenes ārstiem  parasti  ir  akūtās stundas , kur  pacienti  var vēsties ar  neizturamām sūdzībām.

 

Ir iespējams arī  pieteikties uz vizīti "pēc iespējas ātrāk"  pie kāda no kolēģiem ārsiem psihoterapeitiem  (Varbūt  ne  katra,  bet pie kāda noteikti,,  jāmēģina tik pieteikties !  )  Bieži  vien  saruna ar   labvēlīgi nosakņotu cilvēku  ir sākums, lai pārvarētu to, ko mēdz saukt par stresu.

 

Nekavējieties mierinājumu  meklējot,

Andis Užāns


28.03.2017. Madara :
Labdien! Šobrīd esmu attāluma attiecībās. Draugs ir gandrīz 2 mēnešus jau prom.Biju dzimšanas dienā, iepazinos ar vīrieti, kurš ir interesanta personība un atgriežos domās pie šī cilvēka. Pilnīgi kā kaut kas pievilktu. Gribētos vēl aprunāties un redzēties. Jūtos vainīga pret savu draugu, jo domāju par citu cilvēku. Vai šī piesaiste varētu būt saistīta ar to, ka esam šobrīd šķirti ar draugu? Ko darīt ar savām domām? Vai vienkārši nogaidīt, lai paiet laiks un tas pāries? Paldies!

:

Labdien, Madara!

 

Lasot Jūsu rakstīto, var izjust skumjas par šobrīd attāluma šķirtajām attiecībām, ilgas pēc tuva cilvēka, ar kuru varētu aprunāties, kurš Jūs uzklausītu, būtu tuvumā, samīļotu, apskautu. Un tas ir tik cilvēcīgi un saprotami, ka šķiet skaidrs, kāpēc satiktais vīrietis piesaistīja Jūsu domas.

 

Iespējams, ka viņš arī kā personība pats par sevi ir interesants. Tomēr Jūs satrauc, ka domās esat "neuzticīga" savam draugam, kurš acīmredzot Jums arī kaut ko nozīmē. Par Jums rodas iespaids, ka Jūs esat psiholoģiski domājoša, gudra, apzinīga jauna sieviete. Iespējams, pat ļoti iespējams, ka Jūsu domas par šo satikto vīrieti lielā mērā ir saistītas ar to, ka esat ar draugu šķirti.

 

Šādas domas varbūt atvieglo skumjas, zaudējuma izjūtu, bet ļauj sapņot par kaut ko skaistu, romantisku, ko iespējams grūti sapņot attiecībā uz Jūsu draugu. Kamēr tās ir tikai domas, tās draugam nenodara neko ļaunu. Ja tās Jums ļauj pārdzīvot šķiršanos, un Jūs jūtaties labāk, tad es teiktu - domājiet vesela! Ja šīs domas sāk Jūs apgrūtināt, sāk Jūs attālināt no drauga, tad visdrīzāk ieteiktu apdomāt situāciju, vai un ko draugs Jums nozīmē, vai vēlaties ar viņu palikt tuvās attiecībās (diemžēl Jūs neesat uzrakstījusi, uz cik ilgu laiku viņš ir aizbraucis). Un ja pašai ir grūti rast atbildes uz visiem satraucošiem jautājumiem, tad visoptimālākais būtu doties pie psihoterapeita un meklēt atbildes kopīgi!


Lai Jums izdodas!

Ar cieņu dr. Velga Sudraba


15.03.2017. Juris :
Sveiki, esmu 23 gadus vecs, Vācijā, Berlīnē dzīvojošs students. Pirms 4 mēnešiem saskāros ar diagnoz veģetatīvā distonija. Nolēmu Vācijā meklēt psiholoģisku palīdzību; nu jau esmu aizvadījis 5 sesijas. Pēc šīm 5 sesijām, man joprojām nav pārliecības, vai šis speciālists un viņa metodes man ir piemērotas-tiek uzvērts runāt vāciski, nevis man ērtākā angļu val. un viņa iesaiste šķiet niecīga-vairāk tikai klausās; arī jautāts par zāļu terapiju nesniedz atb. Vai vajadzētu meklēt citu speciālistu?

:

Labdien, Juri!

 

Iesaku izrunāt lietas, ar kuram neesat apmierināts, ar savu terapeitu. 5 sesijas ir loti maz psihoterapijā,ka ari nav zināms, ko tieši jūs gaidījāt no terapijas. Saderība ar terapeitu, protams, ir svarīga, bet terapijas gaitā var rasties dažādas jūtas, ari negatīvas, tas ne vienmēr nozīmē, ka jāmeklē cits speciālists.
Parasti ir loti produktīvi šis jūtas pārrunāt ar savu terapeitu. Parasti ir derīgāk runāt dzimtajā valoda, ja tas nav iespējams, tad valoda, kura labāk varat izteikties.

Ar cienu,
Indra Upmiņa

08.03.2017. tireless :

Sveiki! Pēdējo gadu laikā esmu saskārusies ar miega traucējumiem, kā arī iepriekš ir bijušas trakas garastāvokļa svārstības, esmu bijusi pie psihiatra, tika izrakstītas miega zāles. Bet ar norunu ka centīšos bez tām iztikt. Vienīgais veids kā es varu aizmigt ir iedzerot alkoholu pirms miega, bet tas nav normāli, nevēlos katru nakti piedzerties, lai aizmigtu! Papildus kad neaizmiegu visu nakti tāda sajūta itkā es būtu nomodā, tā saucamā miega paralīze, dzirdu trakas skaņas un halucinēju.Esmu 23 gadus veca, regulāri apmeklēju sporta zāli, strādāju gan es sēdošu darbu, bet tikai 4 mēnešus, pirmstam darbojos bāru sfērā. Kā arī tās miega paralīzes epizodes tiešām ir biedējošas. Nevaru pakustēties, un ir paniskas bailes, ne no kā uznāk parasti. Auksti sviedri, utt. Bet ja guļu mierīgi, sapņoju ļoti spilgtus sapņus un varu kontrolēt tos miegā ar prātu, tobiš sapnī veikt azpinātas darbības. Sapņoju katru nakti.


:

 

Labdien,

 

jā, tiešām, Jūsu aprakstītie simptomi izklausās ļoti nepatīkami un biedējoši. Jums NOTEIKTI jāvēršas pie kāda psihes speciālista! Jāaiziet pie cita psihiatra vai ārsta- psihoterapeita. Miega zāles tāpat kā alkohols nav risinājums. Tie tikai noņem simptomu ("izslēdz" cilvēku), bet nenoņem iemeslu. Lai saprastu un likvidētu iemeslu bezmiegam un trauksmei, ir vajadzīga palīdzība "no malas". Iespējams, ka kādu brīdi jāpalieto medikaments (cits, ne miega zāles!), jāpaiet psihoterapijā un jāpašķetina zemapziņa. Ir arī jāsaprot, vai tas, ko Jūs sauciet par halucinācijām, tiešām arī ir halucinācijas. Kādreiz iemiegot un pusmiegā ir cita veida traucējums (nojausma, skaņa un bilde), kas nav halucinācija. Ārstēšana atšķiras vienā un otrā gadījumā! Iesaku vērsties pie speciālista, kur konsultācija ir pietiekami ilga, lai detalizēti izrunātu Jūsu simptomus un to attīstības dinamiku.

 

Dr. Diāna Lapsa


07.03.2017. Sagrauta :
Sveiki. Man ir sasapejusies sirnina un nezinu ko lai iesaku. Man ir puisis mums kopigs bernins. Vet ir viena problema visu laiku vins mani sauka ar necenzetiem vardienm. Ka esmu mauka utt. Lidzigi vardi. Iziet pat normali lauka nevaru bez kaut kadiem parmetumiem. Tad mani ari izlama.biezi vien raudu vn nau tas izturami.saku ka neeamu tada bet vinam tas galigi nedalec.nezinu ko darit. Pat esmu sev pari darijusi .ludzu paaakiet ko lai iesaku.jeb dodiet kadu padomu esmu galigi emocionali sagrauta

:

Labdien!

Jūsu puisis pret Jums izturas emocionāli vardarbīgi, viņš dara pāri apsaukājot, lamājot, netaisnīgi pārmetot un ir novedis Jūs izmisumā un spēku izsīkumā, ne velti nodēvējāt sevi par Sagrauto. Turklāt viņš vienaldzīgs pret Jūsu ciešanam, un arī pret Jūsu vajadzībām un interesēm. Un tā nav maza problēma. Šādās situācijās ir tikai divi ceļi- vai nu ir jāmaina attiecības, tad Jums būtu abiem jādodas pie kāda profesionāļa, kas varētu palīdzēt- pie pāru terapeita, mediatora vai kāda cita, vai arī Jums jāšķiras. Neko nemainot, nekas neuzlabosies. Un viss notiekošais turklāt ievainoarī  bērnu.

Lai saņemtu atbalstu, labāk saprastu sevi un savas iespējas, ieteiktu Jums meklēt psiholoģisku palīdzību- pie psihoterapeita, psihologa, krīžu centrā, iespējams, ka arī savas dzīvesvietas sociālās palīdzības dienestā.

Vardarbību ir svarīgi apturēt, nekavējieties ar palīdzības meklēšanu!

Ar cieņu, Baiba Gerharde


07.03.2017. Silvija :
Labdien! Vairākus mēnešus sarakstījos internetā ar vīrieti, atradām vēstulēs tik daudz kopīga,stāstijām par savu ikdienu, nedaudz pagātni, bērniem, viņš sūtīja man dzeju, mūziku,es arī, domāju, ka esmu atradusi dvēseles radinieku, vienreiz gan viņš pasūdzējās par neizdevušamies attiecībām, par attālumu, kas mūs šķir,tad es uzaicināju viņu ciemos, viņš pārtrauca saraksti un nepiezvanīja. Lai gan cilv. nav noslēgts, daudz ceļojis, soc. tīklos darbojas utt. Domāju,ka probl. ir viņā, ne manī.Kā tā?

:

Labdien, Silvija!

 

Cilvēki ir sociālas būtnes un mums visiem ir nepieciešama komunikācija. Iemesli kāpēc cilvēki sāk to meklēt ir dažādi. Un nevienmēr mēs varam tos zināt. Atrast sev tuvu dvēseli ir liela laime. Diemžēl ne visi ir gatavi iet uz reālu kontaktu, it īpaši, ja runa ir par virtuālo komunikāciju. Mēs varam tikai minēt kāpēc šis vīrietis pārstāja komunicēt. Varbūt viņam bija savi iemesli , varbūt viņš kautrējās no kaut kā, bet var būt baidijās no tā, kas var notikt.


Jūs izdarījat to ko gribējat - piedavājat satikties. Viņš izvēlas pārtraukt komunikāciju. Katrs no mums izdara savu izvēli- it īpaši attiecībās. Jūs varat tikai to pieņemt .Un dzīvot tālāk.


Ar cieņu,

Dr Tarass Ivaščenko


06.03.2017. Virietis 26g :
Labdien! Man ir smaga depresija jau vairakus gadus, bija 3 pasnavibas meginajumi. Meginaju ari 3 reizes arsteties Daugavpili, bet seit ir tikai medikamentoza arstesana, kura nedeva man pilnigi nekadus rezultatus. Guleju gan stacionara gan dienas stacionara. Kur vel es varetu griezties?

:

Labdien!

 

Pirmkārt, depresijas ārstēšana bieži vien ir ilgstoša, tāpēc ilgtermiņa sadarbībai ir svarīgi atrast ārstu, ar kuru Jums ir labs kontakts un kuram Jūs uzticaties. Labas attiecības ar ārstu ir veiksmīgas ārstēšanas stūrakmens.

 

Otrkārt, gadījumos, kad depresija grūti padodas ārstēšanai, valsts stacionārā ir iespēja sarīkot ārstu konsiliju, kas vairāku ārstu sastāvā iedziļinās Jūsu stāstā, lai precizētu diagnozi un nozīmētu pēc iespējas labāku un atbilstošāku ārstēšanu. Viens no biežākajiem neveiksmīgas depresijas ārstēšanas iemesliem ir neprecīza diagnoze. Bipolāras depresijas ārstēšanai nepieciešama cita pieeja.

 

Treškārt, pasihiatrisko palīdzību Jūs varat saņemt jebkurā Latvijas iestādē. Pastāv iespēja vērsties pēc palīdzības arī Rīgas slimnīcas Depresiju (20.) nodaļā Veldres ielā 1a, Juglā, iepriekš sazinoties ar nodaļas vadītāju.

 

Ceturkārt, daudzi pētījumi norāda, ka vislabākos rezultātus sniedz psihoterapijas kombinācija ar medikamentozo ārstēšanu, īpaši personības traucējumu gadījumā.

 

Ar cieņu,

 

Dr. Rolands Ivanovs.

 


05.03.2017. Gunta :
Labdien,man majas ir agresivs sizofrenikis,pie arsta jet nevelas,no policijas nebaidas,televizora un izejot ara dzird balsis un vinam liekas,ka kads vinu grib nogalinat un Noindet,briziem kliedz uz ielas un mums ar bernu vienkarsi tas ir jacies.ko ar sadu cilveku darit.

:

Labdien, Gunta!

 

Jūsu aprakstītā situācija ar līdzcilvēku var liecināt par dažādiem traucējumiem. Jūsu rakstītais "viņš ir agresīvs šizofrēniķis, pie ārsta iet nevēlas, no policijas nebaidās, televizorā un, izejot ārā, dzird balsis un viņam liekas, ka kāds viņu grib nogalināt vai noindēt, brīžiem kliedz uz ielas"  liecina par akūtiem psihotiskiem traucējumiem jeb psihozi. Psihozē cilvēks reālo pasauli uztver ačgārni un šajā situācijā izjūt pret sevi vērstas lielas briesmas, kas rada palielinātu iespējamību agresīvai un bīstamai pret tuviniekiem - Jums un bērnu.

 

Situācijā ir iesaistītas vismaz trīs personas - Jūs, bērns un persona ar psihiska rakstura traucējumiem. Mēģināšu aprakstīt, ko Jums darīt, lai palīdzētu katram.

 

Jūs neminat bērna vecumu, taču neatkarīgi no tā, indivīda veselīga un pilvērtīga attīstība nav iespējama blakus cilvēkam, kas sirgst ar akūtiem psihiskiem traucējumiem. Tādēļ iesaku vērsties vairākās institūcijās uzreiz ar situācijas aprakstu: 1) bāriņtiesā pēc dzīvesvietas, 2) Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (tel. 67359128). Kā arī vienlaikus iesaku vērstiem ar ziņojumu par esošo situāciju: 1) sociālajā dienestā pēc dzīves vietas un 2) valsts policijā. Sociālajā dienestā Jums jājautā arī pēc psiholoģiskas/psihoterapeitiskas palīdzības Jums un arī bērnam sakarā ar šo situāciju. Iespējams, ka jau esat ar kādu no šīm institūcijām kontaktējusi. Ja tas nav Jums palīdzējis, dariet to atkārtoti.

 

Ļoti svarīgs ir citu līdzcilvēku (radinieku, draugu, ieinteresētu līdzcilvēku) morāls un arī praktisks atbalsts Jums, lai varat ar visu tikt galā. Varbūt varat pārcelties uz kādu laiku citur dzīvot, kamēr situācija "nomierinās". Ja tomēr šādu atbalstu nesaņemat, varat uz laiku kopā ar bērnu dzīvot Krīzes centrā (jautājiet sociālajā dienestā pēc dzīvesvietas).

 

Cilvēkam ar akūtu psihozi Jūs varat izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, cilvēks ar šādiem traucējumiem (kaut pats nevēlas doties pie ārsta, kas ir saprotami, jo realitāti uztver savādāk), ir jāstacionē, jo pastāv bīstamas un dzīvību apdraudošas uzvedības risks gan pret sevi, gan apkārtējiem.

 

Ceru, ka Jums pietiks spēka aktīvai rīcībai un atradīsiet Jums vēlamāko risinājumu.

 

Ar cieņu,

Dr. Ilona Sprūģe

 


03.03.2017. Marija :
Labdien,velos versties pec palidzibas,ir ilgstoshas depresijas pazimes 1,5 gads,stress,izolesanas no cilvekiem,trauksme,panikas lekmes,apjukims,apatija un virkne citu sajutu.kada terapija butu ieticama?Paldies

:

Cienījamā Marija!

 

Jūsu uzskaitītie simptomi var būt kā pazīme dažādiem veselības traucējumiem. Tadēļ vispirms būtu ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta, kurš izvērtēs Jūsu veselības stāvokli unieteiks vispiemērotākos risinājumus.

 

Dr. M. Dubava


27.02.2017. Anonymous :
Labdien. Kāda veida konsultācijas un speciālistu meklēt, ja vēlos izzināt sevi un savas slēptās domas/izvēles, rast iekšēju pārliecību par sevi un motivāciju? Nāku no labas, relatīvi veselīgss ģimenes, taču attiecības vienmēr izvēlos veidot ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, kuri ir vāji un viegli kontrolējami. Izvēlos raudzīties potenciālā. Jau no pirmās dienas zinu, ka veidoju neveiksmīgas attiecības, taču vēlāk nās nav spēka pārtraukt iekšējas nedrošības un motivācijas mainīties trūkuma dēļ.

:

Labdien!

 

Lasot to, ko Jūs aprakstāt par sevi, domāju, ka Jums būtu ieteicams vērsties pie psihoterapeita. Psihoterapeits varēs sniegt Jums palīdzību, nosakot Jūsu problēmas veidošanās etiopatoģenēzi un Jums atbilstošāko psihoterapijas veidu.

Iespējams, ka psihoterapeits Jums ieteiks psihodinamisko psihoterapiju vai psihoanalīzi. Konsultācijā Jūs varēsiet uzzināt par ieguvumiem, ko sniedz viena vai otra terapija, pārrunāt ārstniecības procesu. Terapijas virzība ir psihoemocionālā veselība. Tas nozīmē - apzināties un spēt pieņemt savas jūtas, izprotot savus psihoemocionālos ,,iestrēgumus'' un iegūt jaunas izvēles - arī attiecībās.

 

Ar cieņu,
psihoterapeite
dr.Ineta Remese


23.02.2017. Antra :
Labdien! Man ir 23 gadi un svārstīgs garastāvoklis - ātri apvainojos un sadusmojos bez "īpaša iemesla", esmu nomākta, viegli sāku raudāt, un to visu pavada spiediens krūtīs, īpaši sirds rajonā (līdz sāk fiziski sāpēt sirds), sajūta, ka uz krūtīm lietuvēns uzgūlies un neiet prom - nespēju ievilkt elpu dziļi, viss krūškurvis sarauts kopā (uz vairākām dienām). Prātā visādas domas šaujas, kādām nevajadzētu. Kā to varētu nosaukut: stress, panika, depresija, kaut kas cits? Paldies par atbildi!

:

Labdien, Antra!

 

Jūsu aprakstītie simptomi varētu atbilst vairākiem stāvokļiem jeb diagnozēm, taču diemžēl virtuāli precīzi to noteikt nav iespējams. Šeit būtu nepieciešama klātienes vizīte pie speciālista, lai izvērtētu Jūsu situāciju , un - svarīgākais - varētu izlemt, kā iespējami ātrāk un labāk Jums palīdzēt .

 

Ar cieņu,
Dr.Ingrīda Senkāne.


23.02.2017. SS :
Pirms pusgada man diagnost. tenzijas cefaļģiju. 2 reiz izrakstīja noofen-jutos kā cits cilvēks, pārlaimīga. Pēc tam vairs neizrakstīja, nezinu, kāpēc, teica, ka vairs nerakstīs... :( Pie sāpēm dzeru dolmen, bet pēdējā laikā galva sāp bez apstājas, naktī acis ir ciet, bet reāli neizguļos. Nevaru izturēt.

:

Labdien!

 

Ārsta uzstādītā diagnoze- tenzijas cefalģija ir aprakstoša sindromu jeb simptomu kopumu. Simptoma- galvassāpes, par kuru sūdzējāties Jūs un arī simptomus, kurus ievēroja, izvērtēja, izmeklēja un diagnosticēja ārsts.


Man palika iespaids no Jūsu rakstītā ārstu psihoterapeitu asociācijai, ka aprakstat pašas ievērotās grūti izturamās ciešanas radošās galvassāpes. Turklāt pusgada laikā galvassāpes kļuvušas ilgstošas un ka pretsāpju medikaments dolmen maz palīdz. Es sapratu, ka izjutāt iekšējā psihiskā stāvokļa izmaiņas kādu laiku lietojot noofenu, kuras pati nespējat izteikt vārdos- „jutāties kā cits cilvēks- pārlaimīga". Varu tikai pieņemt, ka noofens līdz ar to mazināja galvassāpes. Man nepalika skaidrs, kāds ir Jūsu vecums un kurā dzīves periodā un kādā dzīves situācijā atrodaties. Nav informācijas par to, kādā devā un cik ilgi lietojāt noofenu un kā tieši mainījās Jūsu sajūtas, izjūtas un simptoms.


Jums bija un ir iespēja interesēties un izpētīt ciešanu un ciešanu radošo galvassāpju cēloņus un viens no tiem ir emocionālais faktors to izcelsmē. Turklāt fakts, ka saspringuma galvasāpes atviegloja medikaments, kurš ne tikai ietekmē nervu šūnu vielu maiņu, bet kuram piemīt arī saspringuma, nemiera jeb trauksmes mazinoša iedarbība, kamēr pati iekšēju trauksmes izjūtu neievērojat.


Jūs aprakstat grūti izturamās ciešanas radošās ilgstošās galvassāpes un ka sajūtaties neizgulējies un neievērojat iekšēju saspringuma sajūtu, psihisku vājumu, trauksmi un neskaidru sevis izjūtu. Noofena ietekmē „jutāties cits cilvēks- pārlaimīga". Noofens ne tikai mazināja galvassāpes un izjutāt atvieglojumu, bet arī mainīja, iespējams, neapzināto iekšējo saspringumu, nemieru un vājumu. Noofenam ir zināmā mērā iekšēja nemiera, saspringuma samazinoša darbība. Tomēr šo medikamentu nedrīkst lietot ilgāk par divām nedēļām, jo tā ir atkarību izraisoša ķīmiska viela, kas, ilgstoši to lietojot, var izraisīt abstinences sindromu ar trauksmes izjūtu, miega traucējumiem. Pie tās pierod un sākotnējā deva vairs nesniedz gaidīto efektu. Būtiskākais ir tas, ka noofens nemaina Jūsu iekšējo emocionālo stāvokli- tāds tas bija agrāk, noofena lietošanas laikā un ir joprojām un pēdējā laikā ir grūti izturams. Vai esat mēģinājusi apstāties un aizdomāties par savu ciešanu, galvassāpju cēloņiem un savu dzīves situāciju. Iespējams, Jūs gribētu tikai atvieglot simptomu- galvassāpes. Diemžēl bez intereses par savu dzīves situāciju un iekšējām izjūtām simptoms tikai ieilgs.

 

Jums būtu nepieciešams iegūt kaut nedaudz vairāk spējas ieskatīties savā iekšējā pasaulē un izprast sevi vairāk. Ir saspringti un neizturami, neciešami grūti būt šajā pasaulē, ja nav skaidrība par sevi. Jūsu fiziskā nelabsajūta ir saistīta ar iekšēju emocionālu nelabsajūtu. Es vēl papētītu Jūsu uztura paradumus un kustību aktivitāti. Vēlu atrast spēku sevī risināt bailes un sākt interesēties par sevi, sākt uzdot jautājumus.

Emocijas ietekmē praktiski visus cilvēka eksistences aspektus. Ja emocijai adekvāta uzvedība kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējama, var rasties psihosomatiski traucējumi. Lai kāda būtu emocija, kuru pārdzīvo cilvēks, tā vienmēr izsauc fizioloģiskas izmaiņas organismā. Ja emocija nesasniedz cilvēka apziņas slieksni, tā paliek pašai nepamanītas. Tomēr tai ir ietekme organismā.


Es gribētu piebilst, ka intereses emocija ir būtiska katra cilvēka emocionālā nobrieduma sasniegšanā. Interese par sevi, par sevi pasaulē un pasauli. Ir daudz un dažādu veidu, kā sākt interesēties. Var uzdot jautājumus. Arī ārstam psihoterapeitam. Vēlu veiksmi tieši jeb esot kontaktā ar cilvēkiem arvien vairāk apzināties savas izjūtas un darbības.


Ar cieņu,
Dr. Inga Pētersone


21.02.2017. Ieva :
Labdien! Esmu saskārusies ar šādu situāciju: mana tante, kādreiz aktīva kundzīte, pilnībā ir noslēgusies, proti, par sevi nerūpējas, nemazgājas, māju nekopj, ēst negatavo. Pastiprināti domā, ka ir slima, meklē sev visādas kaites. Pēdējā laikā ir arī paranoiska par naudas lietām. Esam runājuši, ka vaina ir galvā, it kā dzird, bet nepieņem. No mājas ārā neiet, saka, ka ies tikai ar kājām pa priekšu. Vai ir iespējama psihoterapeita vizīte mājās? Vai var noteikt diagnozi un piespiedu ārstēšanu?

:

Labdien, Ieva!

 

Pēc situācijas apraksta šķiet, ka tante nav pierunājama pati meklēt medicīnisku palīdzību. Jā, tādā gadījumā ir iespējama ārsta vizīte mājās. Jums būtu jāinteresējas par šo pakalpojumu - psihiatra vizīte mājās ārstniecības iestādē, kurā strādā valsts apmaksāti psihiatri, painformējot par faktu, ka tante nevēlas pati vai ar kādu tuvinieku apmeklēt speciālistu.

 

Psihiatra konsultācija  ietvers iespējamo diagnozi, nepieciešamo izmeklēšanu un tālāko ārstēšanu, kā arī ārsts izvērtēs, vai nepieciešama ārstēšana pret pacienta gribu saskaņā ar valstī pieņemtajiem likumiem.

 

Ar cieņu,

Dr. Ilona Sprūģe

 


20.02.2017. Laura :
Labdien, Aija!Mans draugs devās piepelnīties uz ārzemēm, šobrīd ir prom jau trešo nedēļu. Gribēju pajautāt vai cilvēks iziet cauri līdzīgām fāzēm kā tad, kad sēro, zaudējot tuvu cilvēku? Gandrīz katru nakti redzu sapņos draugu un nu jau pēdējās pāris dienas jūtu, ka pieaug dusmas, esmu palikusi viegli aizkaitināma. Vai tā arī ir tāda fāze, pielāgojoties jaunajai situācijai? Paldies par atbildi jau iepriekš!

:

Labdien, Laura!

Paldies, ka uzticājāt man savu sāpi. Jā, Laura, Jūs esat pareizi sapratusi savu šī brīža situāciju un jūtas. Jūs patiešām pielāgojaties jaunajai  situācijai.  Tā kā patreiz esat reāli šķirta no drauga, Jūs savā ziņā sērojat par to, ka patreiz  neesat tik tuvi kā pirms tam, kad draugs aizbrauca peļņā. Tas ir normāli, ka redzat draugu sapņos un reizēm jūtaties aizkaitināta. Bet Jums ir mierinājums- Jūsu attiecības ir dzīvas, Jūs joprojām saista tuvas un sirsnīgas jūtas, Jūs variet izmantot mūsdienu saziņas līdzekļus, lai parunātu viens ar otru , apliecinātu savu pieķeršanos un jūtas,  nosūtītu bildes utml. Un Jūs pilnīgi droši ziniet, ka draugs aizbraucis peļņā  uz kādu laiku, un viņš atgriezīsies.

Vēlu Jums abiem pacietību un spēku izturēt šo atsķirtības periodu, kas pavisam noteikti reiz beigsies.

Cieņā,

dr. Aija Kraskura.