Jautājumi > Atbildes

Atbildes

<< < 3 no 54 > >>

05.03.2017. Gunta jautā:
Labdien,man majas ir agresivs sizofrenikis,pie arsta jet nevelas,no policijas nebaidas,televizora un izejot ara dzird balsis un vinam liekas,ka kads vinu grib nogalinat un Noindet,briziem kliedz uz ielas un mums ar bernu vienkarsi tas ir jacies.ko ar sadu cilveku darit.

Atbilde:

Labdien, Gunta!

 

Jūsu aprakstītā situācija ar līdzcilvēku var liecināt par dažādiem traucējumiem. Jūsu rakstītais "viņš ir agresīvs šizofrēniķis, pie ārsta iet nevēlas, no policijas nebaidās, televizorā un, izejot ārā, dzird balsis un viņam liekas, ka kāds viņu grib nogalināt vai noindēt, brīžiem kliedz uz ielas"  liecina par akūtiem psihotiskiem traucējumiem jeb psihozi. Psihozē cilvēks reālo pasauli uztver ačgārni un šajā situācijā izjūt pret sevi vērstas lielas briesmas, kas rada palielinātu iespējamību agresīvai un bīstamai pret tuviniekiem - Jums un bērnu.

 

Situācijā ir iesaistītas vismaz trīs personas - Jūs, bērns un persona ar psihiska rakstura traucējumiem. Mēģināšu aprakstīt, ko Jums darīt, lai palīdzētu katram.

 

Jūs neminat bērna vecumu, taču neatkarīgi no tā, indivīda veselīga un pilvērtīga attīstība nav iespējama blakus cilvēkam, kas sirgst ar akūtiem psihiskiem traucējumiem. Tādēļ iesaku vērsties vairākās institūcijās uzreiz ar situācijas aprakstu: 1) bāriņtiesā pēc dzīvesvietas, 2) Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (tel. 67359128). Kā arī vienlaikus iesaku vērstiem ar ziņojumu par esošo situāciju: 1) sociālajā dienestā pēc dzīves vietas un 2) valsts policijā. Sociālajā dienestā Jums jājautā arī pēc psiholoģiskas/psihoterapeitiskas palīdzības Jums un arī bērnam sakarā ar šo situāciju. Iespējams, ka jau esat ar kādu no šīm institūcijām kontaktējusi. Ja tas nav Jums palīdzējis, dariet to atkārtoti.

 

Ļoti svarīgs ir citu līdzcilvēku (radinieku, draugu, ieinteresētu līdzcilvēku) morāls un arī praktisks atbalsts Jums, lai varat ar visu tikt galā. Varbūt varat pārcelties uz kādu laiku citur dzīvot, kamēr situācija "nomierinās". Ja tomēr šādu atbalstu nesaņemat, varat uz laiku kopā ar bērnu dzīvot Krīzes centrā (jautājiet sociālajā dienestā pēc dzīvesvietas).

 

Cilvēkam ar akūtu psihozi Jūs varat izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, cilvēks ar šādiem traucējumiem (kaut pats nevēlas doties pie ārsta, kas ir saprotami, jo realitāti uztver savādāk), ir jāstacionē, jo pastāv bīstamas un dzīvību apdraudošas uzvedības risks gan pret sevi, gan apkārtējiem.

 

Ceru, ka Jums pietiks spēka aktīvai rīcībai un atradīsiet Jums vēlamāko risinājumu.

 

Ar cieņu,

Dr. Ilona Sprūģe

 


03.03.2017. Marija jautā:
Labdien,velos versties pec palidzibas,ir ilgstoshas depresijas pazimes 1,5 gads,stress,izolesanas no cilvekiem,trauksme,panikas lekmes,apjukims,apatija un virkne citu sajutu.kada terapija butu ieticama?Paldies

Atbilde:

Cienījamā Marija!

 

Jūsu uzskaitītie simptomi var būt kā pazīme dažādiem veselības traucējumiem. Tadēļ vispirms būtu ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta, kurš izvērtēs Jūsu veselības stāvokli unieteiks vispiemērotākos risinājumus.

 

Dr. M. Dubava


27.02.2017. Anonymous jautā:
Labdien. Kāda veida konsultācijas un speciālistu meklēt, ja vēlos izzināt sevi un savas slēptās domas/izvēles, rast iekšēju pārliecību par sevi un motivāciju? Nāku no labas, relatīvi veselīgss ģimenes, taču attiecības vienmēr izvēlos veidot ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, kuri ir vāji un viegli kontrolējami. Izvēlos raudzīties potenciālā. Jau no pirmās dienas zinu, ka veidoju neveiksmīgas attiecības, taču vēlāk nās nav spēka pārtraukt iekšējas nedrošības un motivācijas mainīties trūkuma dēļ.

Atbilde:

Labdien!

 

Lasot to, ko Jūs aprakstāt par sevi, domāju, ka Jums būtu ieteicams vērsties pie psihoterapeita. Psihoterapeits varēs sniegt Jums palīdzību, nosakot Jūsu problēmas veidošanās etiopatoģenēzi un Jums atbilstošāko psihoterapijas veidu.

Iespējams, ka psihoterapeits Jums ieteiks psihodinamisko psihoterapiju vai psihoanalīzi. Konsultācijā Jūs varēsiet uzzināt par ieguvumiem, ko sniedz viena vai otra terapija, pārrunāt ārstniecības procesu. Terapijas virzība ir psihoemocionālā veselība. Tas nozīmē - apzināties un spēt pieņemt savas jūtas, izprotot savus psihoemocionālos ,,iestrēgumus'' un iegūt jaunas izvēles - arī attiecībās.

 

Ar cieņu,
psihoterapeite
dr.Ineta Remese


23.02.2017. Antra jautā:
Labdien! Man ir 23 gadi un svārstīgs garastāvoklis - ātri apvainojos un sadusmojos bez "īpaša iemesla", esmu nomākta, viegli sāku raudāt, un to visu pavada spiediens krūtīs, īpaši sirds rajonā (līdz sāk fiziski sāpēt sirds), sajūta, ka uz krūtīm lietuvēns uzgūlies un neiet prom - nespēju ievilkt elpu dziļi, viss krūškurvis sarauts kopā (uz vairākām dienām). Prātā visādas domas šaujas, kādām nevajadzētu. Kā to varētu nosaukut: stress, panika, depresija, kaut kas cits? Paldies par atbildi!

Atbilde:

Labdien, Antra!

 

Jūsu aprakstītie simptomi varētu atbilst vairākiem stāvokļiem jeb diagnozēm, taču diemžēl virtuāli precīzi to noteikt nav iespējams. Šeit būtu nepieciešama klātienes vizīte pie speciālista, lai izvērtētu Jūsu situāciju , un - svarīgākais - varētu izlemt, kā iespējami ātrāk un labāk Jums palīdzēt .

 

Ar cieņu,
Dr.Ingrīda Senkāne.


23.02.2017. SS jautā:
Pirms pusgada man diagnost. tenzijas cefaļģiju. 2 reiz izrakstīja noofen-jutos kā cits cilvēks, pārlaimīga. Pēc tam vairs neizrakstīja, nezinu, kāpēc, teica, ka vairs nerakstīs... :( Pie sāpēm dzeru dolmen, bet pēdējā laikā galva sāp bez apstājas, naktī acis ir ciet, bet reāli neizguļos. Nevaru izturēt.

Atbilde:

Labdien!

 

Ārsta uzstādītā diagnoze- tenzijas cefalģija ir aprakstoša sindromu jeb simptomu kopumu. Simptoma- galvassāpes, par kuru sūdzējāties Jūs un arī simptomus, kurus ievēroja, izvērtēja, izmeklēja un diagnosticēja ārsts.


Man palika iespaids no Jūsu rakstītā ārstu psihoterapeitu asociācijai, ka aprakstat pašas ievērotās grūti izturamās ciešanas radošās galvassāpes. Turklāt pusgada laikā galvassāpes kļuvušas ilgstošas un ka pretsāpju medikaments dolmen maz palīdz. Es sapratu, ka izjutāt iekšējā psihiskā stāvokļa izmaiņas kādu laiku lietojot noofenu, kuras pati nespējat izteikt vārdos- „jutāties kā cits cilvēks- pārlaimīga". Varu tikai pieņemt, ka noofens līdz ar to mazināja galvassāpes. Man nepalika skaidrs, kāds ir Jūsu vecums un kurā dzīves periodā un kādā dzīves situācijā atrodaties. Nav informācijas par to, kādā devā un cik ilgi lietojāt noofenu un kā tieši mainījās Jūsu sajūtas, izjūtas un simptoms.


Jums bija un ir iespēja interesēties un izpētīt ciešanu un ciešanu radošo galvassāpju cēloņus un viens no tiem ir emocionālais faktors to izcelsmē. Turklāt fakts, ka saspringuma galvasāpes atviegloja medikaments, kurš ne tikai ietekmē nervu šūnu vielu maiņu, bet kuram piemīt arī saspringuma, nemiera jeb trauksmes mazinoša iedarbība, kamēr pati iekšēju trauksmes izjūtu neievērojat.


Jūs aprakstat grūti izturamās ciešanas radošās ilgstošās galvassāpes un ka sajūtaties neizgulējies un neievērojat iekšēju saspringuma sajūtu, psihisku vājumu, trauksmi un neskaidru sevis izjūtu. Noofena ietekmē „jutāties cits cilvēks- pārlaimīga". Noofens ne tikai mazināja galvassāpes un izjutāt atvieglojumu, bet arī mainīja, iespējams, neapzināto iekšējo saspringumu, nemieru un vājumu. Noofenam ir zināmā mērā iekšēja nemiera, saspringuma samazinoša darbība. Tomēr šo medikamentu nedrīkst lietot ilgāk par divām nedēļām, jo tā ir atkarību izraisoša ķīmiska viela, kas, ilgstoši to lietojot, var izraisīt abstinences sindromu ar trauksmes izjūtu, miega traucējumiem. Pie tās pierod un sākotnējā deva vairs nesniedz gaidīto efektu. Būtiskākais ir tas, ka noofens nemaina Jūsu iekšējo emocionālo stāvokli- tāds tas bija agrāk, noofena lietošanas laikā un ir joprojām un pēdējā laikā ir grūti izturams. Vai esat mēģinājusi apstāties un aizdomāties par savu ciešanu, galvassāpju cēloņiem un savu dzīves situāciju. Iespējams, Jūs gribētu tikai atvieglot simptomu- galvassāpes. Diemžēl bez intereses par savu dzīves situāciju un iekšējām izjūtām simptoms tikai ieilgs.

 

Jums būtu nepieciešams iegūt kaut nedaudz vairāk spējas ieskatīties savā iekšējā pasaulē un izprast sevi vairāk. Ir saspringti un neizturami, neciešami grūti būt šajā pasaulē, ja nav skaidrība par sevi. Jūsu fiziskā nelabsajūta ir saistīta ar iekšēju emocionālu nelabsajūtu. Es vēl papētītu Jūsu uztura paradumus un kustību aktivitāti. Vēlu atrast spēku sevī risināt bailes un sākt interesēties par sevi, sākt uzdot jautājumus.

Emocijas ietekmē praktiski visus cilvēka eksistences aspektus. Ja emocijai adekvāta uzvedība kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējama, var rasties psihosomatiski traucējumi. Lai kāda būtu emocija, kuru pārdzīvo cilvēks, tā vienmēr izsauc fizioloģiskas izmaiņas organismā. Ja emocija nesasniedz cilvēka apziņas slieksni, tā paliek pašai nepamanītas. Tomēr tai ir ietekme organismā.


Es gribētu piebilst, ka intereses emocija ir būtiska katra cilvēka emocionālā nobrieduma sasniegšanā. Interese par sevi, par sevi pasaulē un pasauli. Ir daudz un dažādu veidu, kā sākt interesēties. Var uzdot jautājumus. Arī ārstam psihoterapeitam. Vēlu veiksmi tieši jeb esot kontaktā ar cilvēkiem arvien vairāk apzināties savas izjūtas un darbības.


Ar cieņu,
Dr. Inga Pētersone


21.02.2017. Ieva jautā:
Labdien! Esmu saskārusies ar šādu situāciju: mana tante, kādreiz aktīva kundzīte, pilnībā ir noslēgusies, proti, par sevi nerūpējas, nemazgājas, māju nekopj, ēst negatavo. Pastiprināti domā, ka ir slima, meklē sev visādas kaites. Pēdējā laikā ir arī paranoiska par naudas lietām. Esam runājuši, ka vaina ir galvā, it kā dzird, bet nepieņem. No mājas ārā neiet, saka, ka ies tikai ar kājām pa priekšu. Vai ir iespējama psihoterapeita vizīte mājās? Vai var noteikt diagnozi un piespiedu ārstēšanu?

Atbilde:

Labdien, Ieva!

 

Pēc situācijas apraksta šķiet, ka tante nav pierunājama pati meklēt medicīnisku palīdzību. Jā, tādā gadījumā ir iespējama ārsta vizīte mājās. Jums būtu jāinteresējas par šo pakalpojumu - psihiatra vizīte mājās ārstniecības iestādē, kurā strādā valsts apmaksāti psihiatri, painformējot par faktu, ka tante nevēlas pati vai ar kādu tuvinieku apmeklēt speciālistu.

 

Psihiatra konsultācija  ietvers iespējamo diagnozi, nepieciešamo izmeklēšanu un tālāko ārstēšanu, kā arī ārsts izvērtēs, vai nepieciešama ārstēšana pret pacienta gribu saskaņā ar valstī pieņemtajiem likumiem.

 

Ar cieņu,

Dr. Ilona Sprūģe

 


20.02.2017. Laura jautā:
Labdien, Aija!Mans draugs devās piepelnīties uz ārzemēm, šobrīd ir prom jau trešo nedēļu. Gribēju pajautāt vai cilvēks iziet cauri līdzīgām fāzēm kā tad, kad sēro, zaudējot tuvu cilvēku? Gandrīz katru nakti redzu sapņos draugu un nu jau pēdējās pāris dienas jūtu, ka pieaug dusmas, esmu palikusi viegli aizkaitināma. Vai tā arī ir tāda fāze, pielāgojoties jaunajai situācijai? Paldies par atbildi jau iepriekš!

Atbilde:

Labdien, Laura!

Paldies, ka uzticājāt man savu sāpi. Jā, Laura, Jūs esat pareizi sapratusi savu šī brīža situāciju un jūtas. Jūs patiešām pielāgojaties jaunajai  situācijai.  Tā kā patreiz esat reāli šķirta no drauga, Jūs savā ziņā sērojat par to, ka patreiz  neesat tik tuvi kā pirms tam, kad draugs aizbrauca peļņā. Tas ir normāli, ka redzat draugu sapņos un reizēm jūtaties aizkaitināta. Bet Jums ir mierinājums- Jūsu attiecības ir dzīvas, Jūs joprojām saista tuvas un sirsnīgas jūtas, Jūs variet izmantot mūsdienu saziņas līdzekļus, lai parunātu viens ar otru , apliecinātu savu pieķeršanos un jūtas,  nosūtītu bildes utml. Un Jūs pilnīgi droši ziniet, ka draugs aizbraucis peļņā  uz kādu laiku, un viņš atgriezīsies.

Vēlu Jums abiem pacietību un spēku izturēt šo atsķirtības periodu, kas pavisam noteikti reiz beigsies.

Cieņā,

dr. Aija Kraskura.


14.02.2017. Antra jautā:
Sveicināti, Vēlētos uzzināt kā vislabāk tikt vaļā no uzmācīgām domām (vēlmes meklēt sev slimības, domāt ka ir visādas sliktas slimības) un kā cīnīties ar agorafobiju? Man ļoti patika braukāt ar auto, tagad pēc panikas lēkmes ir bail sēdēt pie stūres. Kā arī vienai ir diezgan nedroši atrasties ārā, tad man labāk ir ar kādu pa telefonu runāt. Mana komforta zona ir gulta, jūtos te droši un labi..

Atbilde:

Paldies, Antra, par vēstuli.

 

Uzmācības, fobijas un panikas ir saistītas ar neapzinātām izjūtam, kuru vietā parādās šie nosauktie simtomi. Neapzinātās jūtas rada trauksmi, kuru psihe cenšas kliedēt ar uzmācīgām domām, rituālu uzvedību vai automātiskām kustībām.

Cilvēkam vienam pašam ir grūti saprast un apzināties procesus, kuri norisinās zemapziņā. Šo procesu palīdz veikt terapeits. Es ieteiktu psihodinamisko vai kognitīvo psohoterapiju. Tās laikā kļūdaino domāšanas, attieksmju steriotipu vietā būtu jāizveido veselīgāki- nobriedušāki. Šim procesam ir nepieciešams laiks. Tā kā jārēķinās ar to, ka terapija nebūs ātra.

Ar cieņu

dr. Ilze Lāce.


12.02.2017. Z jautā:
Sveiki. Esmu 21 jauna. Ir aizdomas par neiroloģisku problēmu. Esmu kašķīgam citreiz bez iemesla, ļoti bieži mainās garastāvoklis, raudu, tad atkal priecīga, tad atkal dusmīga, nedela vienu reizi minimums , vai tā ir depresija?

Atbilde:

Labdien, Z!

 

Paldies par jautājumu! Es jums ieteiktu vispirms jūsu raizes pārrunāt ar ārstu, kurš ir izteicis aizdomas par neiroloģisku saslimšanu. Nereti neiroloģisku saslimšanu var pavadīt arī garastāvokļa svārstības. Iespējams, ka garastāvoklis ir svārstīgs, jo patreiz esat neziņā, kas tad īsti ar jums notiek. Lai varētu izšķirt, vai jums garastāvokļa svārstības ir kā "pavadonis" neiroloģiskai saslimšanai, vai reakcija uz neziņu, vai depresija - vēlama būtu konsultācija klātienē pie ārsta - psihoterapeita.

 

Lai izdodas tik skaidrībā!
Dr. Inese Drēska


08.02.2017. Mārtiņš jautā:

Labdien, man ir 14 gadīgs puika kurš nevar sadzīvot ar apkārtējām skaņām,piemēram šņaukāšanās,ābolu ēšanas skaņas,un līdzīgas,čāpstināšana ēšanas laikā,pat skaļāka elpošana,arī krākšana naktī, puisī izraisa straujas dusmas, tās izpaužas ar durvju ciršanu,bezmiegu,sišanu brālim,uzstājīgu aizrādīšanu ikvienam cilvēkam kurš izdveš šīs skaņas. Esam meklējuši palīdzību jau agrāk,bet bez rezultātiem,tad internetā un uzgāju rakstus par misofoniju,viss pilnīgi sakrīt simtomi,uzvedība!

 

Gribu jautāt vai kāds ir saskāries,ārstējis MISOFONIJU?


Atbilde:

Labdien,

 

Medicīnas literatūrā dati par misofoniju gandrīz neparādās - šis stāvoklis nav iekļauts pašreizējās slimību klasifikācijās un tam nav noteikti skaidri kritēriji, taču tas ir aprakstīts ka palielināts jūtīgums pret skaņām, kas visbiežāk var būt saistīts ar trauksmes stāvokļiem.

 

Vispirms es ieteiktu konsultēties ar LOR ārstu un neirologu, lai precizētu iespējamos "ķermeniskos" skaņu jūtīguma iemeslus. Ja tie ir izslēgti, tad var konsultēties ar ārstu psihoterapeitu, lai izvērtētu psihoemocionālus iemeslus trauksmei vai citam stāvoklim.

 

Trauksme ir bieža situācija mūsdienās, kas drīzāk rodas ka "sarkanā signāla lampiņa", kas brīdina par nepieciešamību pievērst uzmanību sev pašam un notikumiem ap sevi.

 

Cieņā,

Dr. Anžela Pavloviča


02.02.2017. Timofejs jautā:
Hey!Man ir 26 gadi.Jau gadu mokos ar paniku, nemieru un bailēm,kas man traucē dzīvot. Viss sākās ar to,ka pastiprināti gribēju čurāt un likās ka nevaru saturēties un visam līdzi nāca trauksme un panika.Sākumā domāju ka esmu uroloģiski slims, bet visas analīzes uzrādīja ka esmu pilnīgi vesels.Viss beidzās ar psihologa apmeklējumiem un antidepresantiem.Lietoju antidepresantus ar pārtraukumiem, bet panikas lēkmes nepameta mani.Mani māc bieža urinācija un trauksme. Kas tas ir un pie kā man vērsties?

Atbilde:

Labdien,

 

Ja biežā urinācija ir saistīta ar trauksmi, tad nomierinošiem medikamentiem šie simptomi būtu jāatvieglo. Ja trauksme ļoti spēcīga, ar antidepresantiem var nepietikt un ārsts var Jums izrakstīt citu grupu nomierinošus līdzekļus. Tāpēc ieteiktu Jums griezties pie psihiatra, lai koriģētu terapiju.

 

Taču, ja, neraugoties uz terapiju, labāk nekļūst, ir vērts uzzināt, vai Jums ir veiktas hormonālas analīzes.Ja sīkāk aprakstīsiet savas lēkmes ārstam, viņš varēs izvērtēt, vai ir jāpārbauda, piemēram, kateholamīnu daudzums urīnā, tie ir virsnieru hormoni, kuru pārprodukcijas rezultātā var rasties panikas lekmēm līdzīgi stāvokļi, kur viens no simptomiem ir arī pastiprināta urīna daudzuma izdalīšanās. Ja arī hormonālais fons ir kārtībā, tad jāturpina psihoterapija un jārēķinās, ka uzlabojums var prasīt ilgāku laiku.

 

Lai Jums izdodas,

dr.Ilze Treimane


02.02.2017. gunta jautā:
Labdien! Ja cilvēks nav pieķerts pie zagšanas, bet ir tikai pamatotas aizdomas, vai ir pareizi viņu tincināt uz atzīšanos. Vēlos uzzināt vai kleptomānija ir ārstējama un ar kādām metodēm to dara? Paldies!

Atbilde:
Labdien , Gunta!

Vispirms ir jāatšķir kleptomānija no parastas zagšanas. Kleptomānijas gadījumā parasti tiek zagtas nevērtīgas lietas, kuras pēc būtības cilvēkam nav nepieciešamas. Tās parasti tiek izmestas vai atdāvinātas, retāk kolekcionētas. Vēlme zagt ir kā nepārvarams impulss, ļaušanās kuram sākotnēji sniedz pozitīvu uzbudinājuma sajūtu un atvieglojumu, bet pēc izdarītās zādzības seko smaga vainas un kauna sajūta. Tas ir iemesls, kāpēc iztaujāšana var nebūt sekmīga. Kauns ir tik milzīgs, ka noliegšana šķiet labākais risinājums. Tāpēc labāk, ja jums ir pārliecība par šādas problēmas esamību, to izteikt kā apgalvojumu nevis jautājumu, cenšoties izvairīties no nosodījuma vai kritikas:"Es zinu, ka tu zodz. Tev ir vajadzīga palīdzība."

Kleptomānija ir ārstējama, bet tā kā tā ir saistīta ar smagām un dziļām personības problēmām, tad tas prasīs ilgu laiku un jāārstējas gan pie psihoterapeita, gan psihiatra- tas nozīmē- ilgstoša psihoterapija plus medikamenti, lai atvieglotu simptomus.

Ar cieņu,
ārste-psihoterapeite Žanete Sebre.

02.02.2017. anonīms jautā:
labdien. mūsu kopdzīvē ir iestājusies nopietna krīze. ilgu laiku (vairāk kā gadu) mums tikpat kā nav intīmu attiecību. partneris to skaidro ar to, ka uztverot mani vairāk kā draugu, nekā pretējo dzimumu (esam pazīstami ilgi, bet kā pāris - nepilnus 2 gadus). ikdienā dzīvojam saticīgi un mierīgi. piedāvāju apmeklēt speciālistu, bet mīļotais cilvēks nejūtas gatavs atvērties, runāt par savām problēmām. šobrīd apsveru iespēju apmeklēt psihologu/terapeitu bez otrās pusītes. ļoti novērtēšu padomu.

Atbilde:

Labdien!

 

Šķiet, ka esat uz pareizā ceļa, ja šīs attiecības Jums joprojām ir svarīgas. Tiesa, šādās situācijās efektīvākais terapijas veids ir pāru terapija. Ja nu kādu iemeslu dēļ tā nav iespējama, tad arī individuālas konsultācijas būs noderīgas - tās ne tikai labāk ļaus saprast sevi, bet, iespējams, palīdzēs motivēt Jūsu draugu līdzīgam solim.

 

Ar cieņu,

dr. Elmārs Vārpa.


30.01.2017. Eva jautā:
Man visu laiku ir iekšēja spriedze ,bailes un velkošas sajūtas un sirds klauves kuras nepāriet. ( kā tās ārstēt )

Atbilde:

Labdien, Eva!

Pie pastiprinātas trauksmes un baiļu stāvokļiem mazināt simptomus var palīdzēt kognitīvi – biheiviorālā terapija. KBT saka - kā mēs domājam, tā mēs jūtamies. Terapijā tiek pielietotas dažādas tehnikas, kas vērstas uz sagrozītas domāšanas, uztveres un pārliecību izpēti un to rekonstrukciju. Ilgtermiņā var palīdzēt psihodinamiskā psihoterapija, kas pēta un risina neapzinātos psihoemocionālos procesus un konfliktus.

Ar cieņu,

Dr. Guntra Zariņa


29.01.2017. Dusma jautā:
Pēdējā laikā atceros ļoti senus, vairs nesvarīgus notikumus, kad kāds uz mani ir sakliedzis vai slikti izturējies. Tad mani pārņem vēlme tam cilvēkam atriebties, lai gan tas ir bijis varbūt pat 10 gadus atpakaļ... Nevaru rast tam izskaidrojumu.

Atbilde:

Labdien!

No tik neliela informācijas daudzuma ir grūti dot izsmeļošu atbildi uz Jūsu jautājumu. Iespējams, ka Jūsu patreizējo emocionālo stāvokli ir izprovocējis kāds nesenāks negatīvs pārdzīvojums vai notikums, kurš atsaucis atmiņā līdzīgas emocijas un atmiņas no tālākas pagātnes. Varbūt Jums dzīvē šobrīd pietrūkst kaut kas svarīgs, tāpēc meklējat tam izskaidrojumu pagātnē... Reizēm ir vajadzīgas vairākas konsultācijas pie psihoterapeita, lai izprastu cilvēka konkrētās problēmas būtību.

 

Ar cieņu,

ārsts psihoterapeits Indulis Uzuleņš


29.01.2017. Kaspars. jautā:
Labdien. Mani ir tada problema ka nav velmes kontakteties ar cilvekiem. Visu paturu sewi. Bt tgd sanemu parmetumus ka nerunaju un nestastu neko. Var but jus varat palidzet. Velos zinat ka varetu risinat so problemu. Paldies jau ieprieks.

Atbilde:

Labdien, Kaspar!

 

Jūsu aprakstītā problēma - nevēlēšanās runāt, kontaktēties ar cilvēkiem ir saistīta ar Jūsu psihoemocionālo nelabsajūtu. To mēdz izraisīt tādas izjūtas kā neapmierinātība, aizvainojums, vilšanās, naids. Šīs izjūtas, protams, ka neveicina kontaktu ar līdzcilvēkiem, kuri, šķiet, no Jums to pieprasa.


Psihoterapeits var Jums palīdzēt izprast un risināt Jūsu psihoemocionālās nelabsajūtas iemeslus, tādējādi veikt arī profilaksi iespējamiem fiziskās veselības traucējumiem vai slimībām.

 

Ar cieņu,
dr.Ineta Remese


28.01.2017. J jautā:
Lūgums ieteikt kādu ārstu-ps.ter., kurš labprāt strādātu kā konsultants starp mani kā klientu un citu terapeitu. Būtu nepieciešama īsa konsultācija, kurā varētu pārrunāt to, kas īsti notiek manā terapijā, jo visā tajā sarežģītajā procesā vajadzīgs neitrāls skatījums no malas. Baidos, ja izvēlēšos vienkārši "kādu no saraksta", terapeits negribēs komentēt sava kolēģa darbu.

Atbilde:

Labdien J !

 

Psihoterapijas procesā patiešām nereti notiek sarežģītas lietas, jo pacients un psihoterapeits veido nozīmīgas emocionālas attiecības. Var būt gan pārsteidzoši pozitīvas jūtas , gan negatīvas jūtas, pie tam idealizācija var mīties ar devalvāciju.

Psihoanalīzē, kas ir 4 reizes nedēļā, ir pietiekami daudz laika, lai pacients varētu šīs jūtas sesijās izpaust un analizēt arī pārnestās jūtas no bērnības tuviniekiem uz psihoanalītiķi. Psihoanalītiķi ir paši izgājuši savu analīzi un vairākus gadus intensīvus supervīziju procesus, un spēj, lielākoties, labi gan pacienta, gan savas jūtas novērot un analizēt.

Psihoterapijā, kas ir 1-2 reizes nedēļā, arī attīstās pārneses jūtas, bet nav tik daudz laika, un, ja psihoterapeitam pašam bijusi sava personīgā psihoterapija tikai 1 reizi nedēļā, dažkārt patiešām ir grūti saprast, kas notiek terapijā starp pacientu un terapeitu.

Pirmais padoms J. Lūdzu, pastāstiet savam psihoterapeitam par šo ideju, ka Jums ir grūti saprast, kas īsti notiek terapijā, un Jūs vēlaties neitrālu konsultantu no malas. Tā varētu būt laba iespēja Jums pašiem dziļāk pievērsties Jūsu attiecībām.

Ja jūsu psihoterapeits uzskatīs, ka viņam vajadzīga supervīzija (neitrāls skatījums no malas), viņš atradīs pieredzējušu kolēģi pats. Psihoterapijā nav pieņemts pēc īsas konsultācijas komentēt pacientam sarežģīto kolēģa darbu.

Otrais padoms J, ja pirmais nestrādā vai Jums neliekas labs. Zvaniet un pierakstieties uz konsultāciju pie psihoanalītiķa http://www.arstipsihoterapeiti.lv/lv/psihoanalize-latvija.htmlvai apmācīttiesīga ārsta psihoterapeita http://www.arstipsihoterapeiti.lv/lv/apmacittiesigie-terapeiti.html Tur tad izstāstiet sīki par savām grūtībām un, cerams, saņemsiet vajadzīgo atbildi.

Lai labi izdodas!
Dr. Dace Cerava, psihoanalītiķe un apmācīttiesīga ārste psihoterapeite.

27.01.2017. dace jautā:
Lūdzu, atsaucieties,psihoterapeiti,kuriem ir patiesi laba pieredze darbā ar bērniem. Meitenei 12 gadi, patreiz tiešām ir ne pats veiksmīgākais periods dzīvē - patoloģiski neveicas, kaut gan ļoti cenšās un visu ļoti grib izdarīt pareizi, grib patikt visiem.Līdz ar to ir saspringta, nevar atbrīvoties , treneri dusmojas, skolotāji rājas, bērns raud, ir nelaimīgs, viņam liekas , ka visi pret viņu ir sazvērējušies. Un tiešām neveicas.Es cenšos atbalstīt , bet nevaru palīdzēt.Ir nopietni.

Atbilde:

Labdien,

LĀPA biedri, kas  strādā  ar bērniem,  ir atdodami šeit.

 

Lai izdodas!

A. Užāns


27.01.2017. Dārta jautā:
Es vēlos nomirt. Es negribu dzīvot. Kā pareizi būtu atvadīties no dzīves? Es gribu sev iešaut rīklē lodi un nepamosties. Ja sadzertos daudz miega zāles, iespējams, ka pašnāvība varētu neizdoties , un man būtu kauns no cilvēkiem, kurus pazīstu. Vai Jūs zinat, kur var nopirkt ieroci? Gribēju vēl uzrakstīt, ka psihoterapijā eju jau 12 gadus, un vēl jo projām esmu vientuļa. Kāpēc man tā ir?.......Vēlējos vēl pajautāt, par ko psihoterapeits ir atbildīgs manā priekšā un par ko nav atbildīgs?

Atbilde:

Labdien, Dārta!

 

Psihoterapeits nav profesija, kas palīdz cilvēkam nomirt vai iesaka, kā to izdarīt. Tas ir kaut kā nedabiski, ka Jūs psihoterapeitiem prasāt ieteikumu, kur atrast ieroci. Psihoterapeits ir profesija, kas vērsta uz to, lai ārstētu depresiju, pašnāvības domas, vientulību un dzīves jēgas trūkumu.

Ja 12 gadus Jūs bez rezultātiem ejat pie viena vai diviem psihoterapeitiem, tad acīmredzot psihoterapeits jāmaina. Katrs psihoterapeits ir atbildīgs par to, lai izdarītu labāko, ko tas var un lai pastāvīgi attīstītos. Tas nenozīmē, ka katrs psihoterapeits var izārstēt katru pacientu, tāpat kā katrs antidepresants nevar izārstēt katra pacienta depresiju.

 

Antidepresanta neefektivitātes gadījumos maina dažādu grupu antidepresantus. Tāpat jāmaina psihoterapeitus: no tāda, kas izmanto psihodinamisko terapiju uz tādu, kas izmanto citu psihodinamisku metodi vai kognitīvi-biheiviorālo terapiju. Bez individuālās psihoterapijas var izmantot grupas psihoterapiju. Bez tam eksistē arī mākslas terapiju un deju terapija. Jā ir tik grūti dzīvot, tad jāizmēģina visas pieejamās metodes, kā arī psihoterapijas kombinējot ar dažādiem antidepresantiem. Galvenais, nevajag nolaist rokas un paļauties bezspēcībai. Agri vai vēlu izeja atrodas.

 

Ar cieņu
Artūrs Utināns
RSU Psihosomatikas klīnikas virsārsts


21.01.2017. Aivars 39 jautā:
Kāpēc psihoterapeits izvēlas redzēt pacientu 2 reizes nedēļā, bet citos gadījumos pacientam ir jānāk tikai vienu reizi. Es labāk gribētu nākt vienu reizi, jo tā ir lētāk. 1) ko es zaudēju un iegūstu apmeklējot ārstu 1 reizi nedēļā? 2) ko es zaudēju un iegūstu apmeklējot ārstu 2 reizes nedēļā?

Atbilde:

Labdien, Aivar!


Atbildēšu uz Jūsu jautājumu, balstoties no savas pieredzes, tikšanās biežums nosaka psihoterapijas procesa intensitāti un dziļumu, jo biežāk, jo intensīvāk un dziļāk, jo retāk, jo virspusējāk un lēnāk. Ja traucējumi, to cēloņi ir virspusējā līmenī, Jums vairāk nepieciešams atbalsts, tad derēs tikties 1× nedēļā.

Ja traucējumu cēloņi ir dziļi zemapziņas līmenī, tad labāk izvēlēties tikšanos 2× nedēļā. Piem., pie depresijãm, panikas traucējumiem, veģetatīvām disfunkcijām labãk būtu izvēlēties intensīvāku un dziļāku ārstēšanās ritmu (2-3× nedēļā).

Ar cieņu,
Dr. Dace Jansone