Jautājumi > Atbildes

Atbildes

1 no 55 > >>

18.08.2017. Raita jautā:
Labdien! Man ir 28 gadi, taču manu ādu gan uz sejas, gan uz muguras nomoka sāpīgas pinnes, esmu konsultējusies ar vairākiem dermatoloģiem, es pumpas varu apārstēt, taču ne cēloni. Esmu izmēģinājusi vairākas diētas, kuru dēļ esmu notievējusi un mans svars jau ir 49kg, lai gan garums 1,67cm. Es ļoti pārdzīvoju, kad parādās izsitumi, sāku tos plēst, spiest. Neirologs izrakstīja antidepresantus un adaptol, taču jūti, ka man tas ir dziļi emocionāli. Vai var psihoterapeits palīdzētu tikt galā?

Atbilde:

Labdien,Raita,


Paldies par Jūsu jautājumu. Cik var noprast no Jūsu uzdotā jautājuma, problēma ir samilzusi un, Jums ir taisnība, jāmeklē ārsta-psihoterapeita palīdzība.Sāpīgās pinnes, novājēšana un ar to saistīts emocionālais diskomforts norāda,ka Jūsu problēma var slēpties psihoemocionālajā sfērā.Tam par apstiprinājumu kalpo arī apgalvojums,ka dermatologu un neirologa nozīmētā ārstēšana nelīdz.Kopā ar psihoterapeitu izpētīsiet un atklāsiet savas problēmas cēloņus un saņemsiet palīdzību.


Vēlot izdošanos,
Dr.Silvija Lejniece


16.08.2017. Laila jautā:
Labdien! Man jau pusgadu ir attiecìbas ar precětu vìrieti,arì pati esmu precěta.Viss ir romantiski,kaislìgi,bet vìrietis man nedāvina ziedus,neaicina pusdienās.Saka.ka mìl mani.Esmu teikusi,jautājusi kāpěc.Atbilde ir.ka nevělas publiskot mùsu attiecības.To es saprotu,bet kāpěc nedāvina ziedus?Varbùt jums ir izskaidrojums?

Atbilde:

Labdien, Laila,

 

Kā Jūs pati aprakstījāt, vīrietis nevēlas publiskot jūsu abu attiecības, ziedu dāvināšanu varētu uztvert kā attiecību publiskošanu. Jo ziedi ir kaut kur jānopērk, ar ziediem rokās jāpārvietojas, tas ir publiski un pretrunā ar vīrieša vēlmēm.

 

Ar cieņu,
Dr. I.Rudzīte


08.08.2017. ilma jautā:
labvakar sakiet, ko darīt, ja mani nomoka bezmiegs un murgi? Miega laikā nejūtu, ka "guļu", acis ir ciet, bet visu laiku domāju domas. Grūti izskaidrot. Ja izdodas iemigt, bieži redzu drausmīgus nesakarīgus murgus, pamostos slapja

Atbilde:

Sveicināti, Ilma.

 

Jūsu aprakstītās sūdzības liek domāt par diagnozi 'miega traucējums'. Sākumā būtu jāizslēdz šim miega traucējumam iespējamie organiskie iemesli. To veic ģimenes ārsts un neirologs. Vēl ir tāda specializācija, kas saucas somnologs (miega traucējumu ārsts). Arī somnologa konsultācija var būt nepieciešama. Ja šie speciālisti izslēdz organiskus (audu bojājuma ) faktorus, tad paliek tikai diagnoze 'neorganiskais miega traucējums'. Šo traucējuma formu vislabāk sākt ārstēt ar psihoterapiju (nevis uzreiz ķerties klāt pie kādiem miega līdzekļiem). Jūs varat vērsties pie jebkura ārsta-psihoterapeita. Vienīgā nemedikamentozā alternatīva psihoterapijai ir meditācijas un relaksācijas iemaņu apgūšana.

 

Ar cieņu
Artūrs Utināns
RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas virsārsts.


06.08.2017. Anete jautā:
Labdien! Es gandrīz katru dienu jūtos slikti, bēdīga, nomākta (ļoti maz ir tādas, kad jūtos kaut cik ok)un tā ir jau visu vasaru un ilgāk. Ko man darīt? Tas ir tikai pusaudžu vecums, kas pāries (man ir 15 gadi) vai arī tam ir cits iemesls?

Atbilde:

Labdien, Anete!


Pusaudžu periodā ķermeņa attīstība un hormonālās pārmaiņas var sašķobīt bērnībā radīto līdzsvaru. Ir jāatvadās no daudziem bērnības apmierinājumiem, bērnības emocionālās pieķeršanās vecākiem. Priekšā ir jauni dzīves uzdevumi. Pretrunīgas jūtas, ambivalence, tukšuma sajūta, nedrošība, trauksme un garastāvokļa svārstības ir šī pārmaiņu procesa bieži pavadoņi.


Iespējams, Jūs nomoka jautājumi - kas no manis iznāks, vai es dzīvē kaut ko sasniegšu, kādi ir mani dzīves mērķi, vai es kādam patīku? Tāpēc vispirms es ieteiktu aprunāties ar kādu tuvu cilvēku, kam Jūs uzticaties. Pastāstiet viņam par savām domām, vēlmēm, bailēm un šaubām, jo „dalīta bēda ir pusbēda".


Tomēr reizēm slikts noskaņojums, nomāktība var slēpt ari depresijas pazīmes. Tāpēc, ja joprojām turpināt justies slikti, būtu vērts aiziet uz konsultāciju pie psihoterapeita, lai saprastu savas sliktās pašsajūtas cēloņus un, ja nepieciešams, uzsāktu ārstēšanu.

 

Ar cieņu, dr. Iveta Valaine.


05.08.2017. Ilze jautā:
Labdien! Esmu sapratusi, ka jūtu necieņu, nepatiku, varbūt pat riebumu pret vīriešiem. Kādu risinājumu bez psihoterapeita varat ieteikt?

Atbilde:

Labdien, Ilze,


cilvēki nemēdz piedzimt ar riebuma, nepatikas izjūtu pret pretējo dzimumu.Jūsu aprakstītās izjūtas ir radušās noteiktos apstākļos un laikā. Bieži vien cilvēkam pašam ir grūtības izprast savu izjūtu patieso veicinātāju, tādēļ
psihoterapijā šādus jautājumus risina.


Ja nevēlaties psihoterapiju, tad ieteiktu Jums turpināt iepazīt vīriešus, ar kuriem esot kopā, izjūtat cieņu pret sevi.
Dr.I.Remese


27.07.2017. J jautā:
Paldies par Jūsu atbildi uz jautājumu, ko uzdevu pirms pusgada – 28.01! Visticamāk ir tā, ka vienkārši ir terapeiti, kuri vairāk klausās un ir terapeiti, kuri vairāk pārrunā un analizē. Un reizēm var būt grūti saprast, kāda kopumā ir jēga un mērķis tam, ka vairāk klausās nekā pārrunā. Iespējams, ka kaut kāda jēga tam ir, vienkārši man pagaidām neizdodas to sajust. Katrā ziņā paldies par atbildi.

Atbilde:

Labdien J!


Interesanti, ka turpināt terapiju, kurai it kā neizdodas sajust jēgu, un vēl esat man pateicīga par 28.01. rakstīto.
Tad jau tā terapija kaut ko Jums dod.\

Ir daudz neapzinātu ieguvumu no stabilas psihoterapijas. Varētu būt drošības sajūta, pieņemšanas sajūta, atbalsts, dziļākas pozitīvas jūtas, attīstās pacienta prasme runāt par sevi un saviem pārdzīvojumiem, runājot terapijā, pacients dziļāk saprot, kas ar viņu notiek, pētī kādus procesus, meklē risinājumus.

Jā, protams, ir aktīvākas, apzinātākas psihoterapijas pieejas un no terapeita puses neitrālākas. Tas atkarīgs gan no metodes, gan psihoterapeita personības, gan pacienta bērnišķīgām vajadzībām pēc padoma uc. vai pacienta spējas analizēt sevi pašam ar nelielu profesionāļa palīdzību. Kad pacients patiešām labi sāk sevi analizēt, tad psihoterapijai tuvojas nobeiguma fāze, jāstrādā pie šķiršanās no terapeita, un tālāk dzīvē var analizēt sevi pats gluži labi.

Jūsu vēstulītē jūtu zināmu vilšanos, varbūt dusmas uz savu terapeiti, ko vajadzētu viņai teikt terapijas sesijās. Psihoanalītiskā psihoterapijā ir svarīgi un vērts saprast, un analizēt negācijas pret terapeiti "šeit un tagad". Mērķis tam ir: prasme paust un pielietot negatīvās jūtas arī citās attiecībās efektīvi, nevis tikai vilties, ka nav tas, ko cerējāt.


Ārste psihoterapeite un psihoanalītiķe Dace Cerava.


26.07.2017. Iveta jautā:
Labdien. Man psihiatre izrakstija Paroxetinu un lamotrixu.Dažus mēnešus dzēru.Pēc dakteres ieteikuma pamazām sāku atteikties no parotexina.Jutos fiziski slikti,reiba galva.Paliku pie pus tabletes katru dienu.Vēlăk uzzināju,ka esmu stāvoklī.Tagad nevaru saprast,vai tās sajūtas bija no tā,ka atteicos no paroxetina vai grūtniecības pazīmes.Savu psihiatri sazvanīt nevaru.Lamotrix man jau beidzās.Šodien otrā diena,kad lamotrix nedzeru.Kā man rīkoties?Ļoti baidos kaitēt bērniņam.

Atbilde:

Labdien, Anete!


Pusaudžu periodā ķermeņa attīstība un hormonālās pārmaiņas var sašķobīt bērnībā radīto līdzsvaru. Ir jāatvadās no daudziem bērnības apmierinājumiem, bērnības emocionālās pieķeršanās vecākiem. Priekšā ir jauni dzīves uzdevumi. Pretrunīgas jūtas, ambivalence, tukšuma sajūta, nedrošība, trauksme un garastāvokļa svārstības ir šī pārmaiņu procesa bieži pavadoņi.


Iespējams, Jūs nomoka jautājumi - kas no manis iznāks, vai es dzīvē kaut ko sasniegšu, kādi ir mani dzīves mērķi, vai es kādam patīku? Tāpēc vispirms es ieteiktu aprunāties ar kādu tuvu cilvēku, kam Jūs uzticaties. Pastāstiet viņam par savām domām, vēlmēm, bailēm un šaubām, jo „dalīta bēda ir pusbēda".

 

Tomēr reizēm slikts noskaņojums, nomāktība var slēpt ari depresijas pazīmes. Tāpēc, ja joprojām turpināt justies slikti, būtu vērts aiziet uz konsultāciju pie psihoterapeita, lai saprastu savas sliktās pašsajūtas cēloņus un, ja nepieciešams, uzsāktu ārstēšanu.

 


Ar cieņu, dr. Iveta Valaine.


25.07.2017. ..... jautā:
Šis jautājums Maijai Dubavai. Vai ir pieejama literatūra latviešu valodā par tēmu, kuru atbildējāt Viktorijai ar profesora O. Kernberga vārdiem. Es aizgāju uz bibliotēku, bet tur ir angļu valodā. Man interesē sevis izpēte.

Atbilde:

Cienījamais ....!

Latviski varu ieteikt tikai kautkad sen tulkotu zviedru grāmatu Dinamiskā psihiatrija. Bet krieviski gan ir tulkotas brīnišķīgas Nancy MacWilliams un Jouce MacDougall grāmatas, kas nopērkamas veikalā Intelektuālā Grāmata.

 

MD


25.07.2017. Elita jautā:
Labdien. Mums ģimenē ir psihiski slims cilvēks, reizēm ir loti grūti sadzīvot un liekas, ka paši sajuksim prātā. Tik slims, lai liktu pansionātā, nav, negribas arī to darīt, pansionāti Latvijā ir ļoti sliktā līmenī. Bet ko darīt ģimenei? Samaksāt visiem par psihoterapiju ir neiespējami. Vai ir kādas atbalsta grupas, uz kurām varētu iet? Vismaz parunāties un iemācīties ar šo cilvēku sadzīvot.

Atbilde:

Labdien,Elita,

 

cik zinu, šajā  jomā  darbojas vizmaz viena nevalstiskā organizācija -  "Gaismas stars" Ceru, ka' šajā biedrībā  ir izveidojusies atbalsta  grupu kustība.

Iespējams, ka par atbalsta  grupām vbarētu  zināt Jums  tuvākajā Psihiatriskās palīdzības centrā.

 

Protams, atbalsta psihoterapija  ģimenes locekļiem, vismaz kādam,  arī būtu  laba iespēja.

 

 

ar cieņu,

Andis Užāns


20.07.2017. Diāna L jautā:
Sveiki! Man ir bijis smags smadzeņu satricinājums (ar atmiņas zudumiem un trauksmēm), pec kura, viena no kaitēm, atklājās veģetatīvā distonija. Kopš tās reizes man ir sākušās panikas lēkmes. Ir pagājuši jau 5 gadi un panikas lēkmes ir diezgan smagas un ilgstošas. Vai variet ieteikt kādu uzticamu psihoterapeiti kurš man varētu palīdzēt, bez medikamentu palīdzības? Kādas cenas ir vienai terapijai?

Atbilde:

Labdien!

 

Mūsu asociācijas mājas lapā atradīsiet sarakstu ar uzticamiem -izglītotiem un sertificētiem ārstiem psihoterapeitiem. Apsolīt, ka ārstēšana var noritēt bez medikamentu palīdzības neuzņemtos neviens saprātīgs ārsts, pirms ar Jums nav ticies un profesionāli izvērtējis situāciju. Katrs gadījums ir individuāls un VD/panikas lēkmes var būt dažādas. Tāpat arī seansu cenas ir dažādas. To pacients noskaidro piezvanot. Cik man zināms svārstās no 35 līdz 150 eiro. Galvenais - nebaidīties un uzdrošināties spert pirmo soli.

 

Lai veicās - dr. Lapsa


20.07.2017. Andrejs jautā:
Подскажите хорошего психолога имеющего опыт работы с зависимыми. Спосибо

Atbilde:
Lūdzu skatiet šeit

18.07.2017. Elīna jautā:
Labdien! Jau gandrīz 2-us gadus dzīvoju ar veģetatīvo distoniju vai depresiju,lietoju zales ,ko ģimenes ārsts izrakstīja alprazolam 0,5mg. Vienu laiku itkā bija mazliet labāk,bet tagad viss ir atkal sācies no jauna- bailles ,sirds dauzīšanās,panikas lēkmes,vispār nekur vairs negribas iet, pat ir bailles iet uz veikalu,braukt ar automašīnu no visa ir paniskas bailles,pat drebu no uztraukumiem dažreiz. Lūdzu ieskiet ,ko man darīt??? Man visvairāk baill sajukt prātā un kautko neprātīgu izdarīt.

Atbilde:

Labdien, Elīna!

 

Iepazinos ar Jūsu vēstuli. Es Jums ieteiktu aiziet uz konsultāciju (interviju) pie ārsta psihoterapeita. Šīs mājas lapas sākumā ir atrodama sadaļa "nosūtījums pie psihoterapeita" un kontaktinformācija. Konsultācija (intervija) palīdzēs Jums labāk izprast savu problēmu un ārsts varēs ieteikt Jums piemērotāko ārstēšanās veidu.

 

Ar cieņu, ārsts psihoterapeits Indulis Uzuleņš


15.07.2017. Laura jautā:
Te ik pa reizei izskan doma, ka "ATRAST SAVU PSIHOTERAPEITU IR DIEZGAN GRŪTI". Man ir šāds jautājums: Pēc kā , lai es saprotu, ka psihoterapeits man der. Kādai ir jābūt VESELĪGAI psihoterapeita attieksme.Vai psihoterapeits drīkst izrādīt dusmas uz pacientu? Un kā,lai es no malas redzu, vai mūsu attiecības nav iestrēgušas? Eju terapijā vairākus gadus.

Atbilde:

Labdien, Laura.


Sliktākais ko var darīt tādā situācijā ir noklusēt Jūsu šaubas no Jūsu psihoterapeita. Terapija ir smalks process. Terapijā parādās daudz kas traumatisks no pagātnes, kas var ietekmēt pacienta jūtas un domas par terapeitu. Protams, terapeits ir cilvēks, un arī var kļūdīties, kaut ko nesaprast un neredzēt, vai, brīžiem (izņēmuma kārtā) nenoturēt savas jūtas. Jebkurā gadījumā atklāta saruna par to palīdz saprast, kas notiek terapijā, sevī, arī psihoterapeitam - atzit savas grūtības, ja tādas ir. Un rezultātā kopā atrast labāko risinājumu. Kas var tiešam likt aizdomāties par terapeita maiņu - ja terapeits ignorēs Jūsu mēģinājumi runāt par Jūsu šaubām, pats izvairīsies no tādām tēmām, sāks attaisnoties vai pat vainot Jūs par izteikto neapmierinatību.


Lai veicās!
Ar cieņu, dr. Jeļena Siņicka.


12.07.2017. Sandra jautā:
Pēdējos mēnešus mīca murgi,pazudušas intereses,viss šķiet ļoti pelēks, nespēju izstāstīt.Dzīves jēgas jautājumi, bezjēdzīgi.Vakaros nevaru iemigt,jo pa galvu skraida dīvainas domas.Kir vien varu vainojis sevi.Ar laiku,jūtu,ka paliek sliktāk.Nezinu,ko darīt,jo apkārtējie cilvēki ir pamanījuši manas krasās izmaiņas uzvedībā,bet nespēju tā arī izskaidrot,kas pie vainas.Vai ir vērts doties pie kāda speciālista?

Atbilde:

Labdien, Sandra!


Jūs esat ievērojusi, ka pēdējos mēnešos parādījušies simptomi, kas negatīvi ietekmē Jūsu dzīvi, kā murgi, miega traucējumi, pa galvu skraida dīvainas domas, kā arī bezjēdzības sajūta. Tam par iemeslu varētu būt garastāvokļa taucējumi vai arī citim nopietnāki traucējumi, un to vislabāk būtu noskaidrot pie speciālista un saņemt atbilstošu palīdzību. Šajā mājas lapā Jūs varat iegūt informāciju par sertificētiem ārstiem - psihoterapeitiem un izvēlēties sev piemērotāko.


Ar cieņu,
Dr.Guntra Zariņa


08.07.2017. Loreta jautā:
Sveiki! Es jau vairāk kā gadu cīnos ar ļoti interesantu fobiju. Man ir bailes no vemšanas. Tās pieņemas spēkā, un arvien vairāk sāk mani kontrolēt. Kad dodos sabiedrībā (veikali, restorani, kino u.c) mani nepamet sajūta, ka tulīt izvemšos. Es visu laiku, katru dienu domāju par vemšanu. Nav tāda diena, kad nebūtu padomājusi "ka tik neizvemjos". Man vienmēr jānēsā līdz maisiņš, ja nu gadijumā paliek slikti. Ja neesmu paņēmusi līdz maisiņu, es jau galvā izplānoju kur vemšu, bet nekad tā arī nevemju Drīz man jālido ar lidmašīnu, un man ir paniskas bailes no tā, ka es vai kāds cits izvemsies. Es nevaru pilnvērtīgi un kvalitatīvi baudīt dzīvi. Es nelietoju alkoholu, jo man ir bail no tā, ka vemšu. Neviens tuvinieks mani nesaprot. Ko man darīt? Vai es kādā veidā varu pati sev palīdzēt, vai fobija ir jāārstē ar psihoterapeita palīdzību? Liels paldies!

Atbilde:
Labdien, Loreta!
Diemžēl sanācis tā, ka vasaras atvaļinājumu laika dēļ atbilde uz Jūsu jautājumu, Loreta, ir aizkavējusies.
Izlasot Jūsu sūdzības un sajūtas, saprotu, ka ciešat no uzmācīgām domām, kuras patvaļīgi, nekontrolējami atkārtojas jau vairāk kā gadu, kas ir ilgs laiks. No rakstītā saprotu, ka sajūtas šādā situācijā ir ļoti mokošas. Domāju, ka Jums, Loreta, vajadzētu griezties pēc palīdzības pie speciālista - piem., pie ārsta-psihoterapeita, lai Jums palīdzētu ar problēmu tikt galā. Šādā un līdzīgās situācijās kā Jūsu aprakstītajā, svarīgi izpētīt un apzināt, ar ko saistās šī konkrētā Jūsu uzmācīgā doma, kāds varētu būt cēlonis, ar kādām piedzīvotām situācijām un kādām emocijām tā saistās (visbiežāk ar bailēm no kaunpilnas situācijas), kādi pārdzīvojumi to varētu ietekmēt un tad arī speciālists - psihoterapeits sapratīs, kā labāk Jums palīdzēt, kas, visticamāk, varētu būt jūsu kopējs psihoterapeitisks darbs un nepieciešamības gadījumā arī medikamenti.

Visu labu vēlot,
Inta Kalniņa,
ārste psihoterapeite


05.07.2017. Viktorija jautā:
Labdien! Man ir ļoti slikts garastāvoklis. Es neko negribu darīt. Ko tas ir nozīmē? Paldies par atbildi!!

Atbilde:

Labdien, Viktorija!

 

Iekšēja tukšuma sajūta ir bieži pētīts fenomens psihoanalītiskajā literatūrā : tam var būt dažādi iemesli un tas sastopams ļoti atšķirīgās dzīves situācijās. Prof. O. Kernbergs par to raksta sekojoši :


" Nepārtrauktības sajūtu laikā un dažādos apstākļos nodrošina integrēta patība un ar to saistītie iekšējās pasaules objekti . Tie nodrošina arī sajūtu par piederību pie cilvēcisku attiecību tīkla, liek justies jēgpilnam, un ļauj sajust vienkāršu " sevis sajušanu" kā pašu par sevi saprotamu, ko var apdraudēt tikai ekstremālas un traumējošas ārējas situācijas.

Kad normālās attiecības starp savu patību un iekšējo objektu pasauli ( integrētās objektu reprezentācijas) kļūst apdraudētas, ko var nosaukt arī tā, ka iekšējie Objekti pamet Self vai tie vispār pazūd, rodas sāpīgi traucējoša subjektīva izjūtas. Starp šīm izjūtām dominē tukšuma un dzīves bezjēdzīguma sajūta, hronisks nemiers un garlaicība, kā arī zūd spēja izturēt vientulību.
Reizēm pacienti apraksta nepatīkamu subjektīvu sajūtu, ko viņi nosauc kā tukšumu. Tipiskos gadījumos tukšums ir kā pamata garastāvoklis, no kura viņi cenšas aizbēgt, iesaistoties dažādās aktivitātēs un izmisīgos pasākumos, lietojot alkoholu un narkotikas, mēģinot sasniegt baudījumu ar seksu, agresiju, ēdienu vai kompulsīvām darbībām, kas vājina iekšējās pasaules sajušanu. Citi pacienti, tieši pretēji , padodas šai tukšuma sajūtai un iegūst tādu kā mehānisku dzīves stilu- ikdienas darbus veicot ar nerealitātes un nejūtīguma, aizmiglotības sajūtu, it kā saplūstot ar dzīviem vai nedzīviem apkārtnes priekšmetiem" .

Ja Jūs vēlētos sevi vairāk izprast, pārdomāt, kas īsti notiek ar Jūsu psihi, tad droši variet vērsties pie speciālistiem psihoterapijas jomā, lai kopā iedziļinātos un saprastu.


Ar cieņu, dr. M. Dubava


03.07.2017. Ede jautā:
Labrīt! Kā lai tiek galā ar sajūtu, ka viss, ko daru, kur esmu klāt, ir nepareizi, tiek sačakarēts? Saprotu, ka viss ir atkarīgs no paša attieksmes, tomēr tā neiederības sajūta ir briesmīga un ir grūti. Skatos uz savu mammu, kā viņa visu laiku rausta,kritizē manus bērnus...diezgan traki. Trūkst cieņas? Tāpat jau saprotu, ka jāiet pie speciālista...jo daudz ko daru kā mamma un tas kaitina. Mammu cienu, mūsu starpā nav naida. Paldies!

Atbilde:

Labdien, Ede!

Vispirms paldies par jautājumu un drosmi to uzdot. Kā jau pati rakstījāt, Jūs nomāc sajūta, ka viss, ko darāt, ir nepareizi un vēl tiek sačakarēts. Tas norāda uz iekšēju konfliktu - vai es varu un drīkstu darīt, kā pati esmu izdomājusi vai man jādara tā, kā pareizi šķiet kādam citam? Vispirms jāsāk ar šīs problēmas apzināšanos un pēc tam ar risināšanu. Psihoterapeits būtu labs palīgs gan kā Jūsu atbalsts, gan palīdzēt pašai saskatīt savu emociju un rīcības motīvus.

Lai Jums izdodas.

Cieņā,

Dr. Aija Kraskura.


01.07.2017. Zane jautā:
Labvakar!Vīramāte uzskata,ka uzvedos neadekvāti un liek meklēt palīdzību,jo ir reizes,kad dusmu iespaidā cērtu durvis,paceļu balsi,taču neko tādu,lai radītu zaudējumus vai darītu pāri sev tuviem cilvēkiem.Šīs dusmu izpausmes parādās brīžos,kad tiek'iztērēta'mana pacietība,taču arvien biežāk tas notiek par sīkumiem,mazsvarīgām lietām.Šobrīd jūtos tā,ka viņa vēlas mani 'pataisīt par slimu',lai mani izšķirtu no vīra.Saprotu,ka reakcija uz emocijām ir pārspīlēta,bet vai tiešām ar mani ir tik slikti?

Atbilde:

Labdien, Zane.

 

Dzīvojot kopā vairākām paaudzēm, bieži mēdz rasties nesaprašānās. Lai Jūs saņemtu atbildes uz saviem jautājumiem, Jums būtu ieteicams vērsties pie psihoterapeita un izstāstīt un izprast individuāli savas jūtas un jūtu izpausmes.

 

Lai veicas.

Dr. Evija Ziemele


18.06.2017. Lauma jautā:
Sveiki vēlreiz! Iepriekš uzdevumu jautājumu par veģetatīvās distonijas ārstēšanu bez antidepresantiem? Liels paldies Jums lar atbildi. Varbūt varat ieteikt speciālistu, kurš būtu kompetentākais manā problēmā? Jo ārsts, kuru apmeklēju šobrīd, vairāk par medikamentiem man ieteikt nespēj..

Atbilde:

 

Labdien, Lauma, vēlreiz!

 

Lauma, dažreiz līdz īstajam ārstam ir garāks ceļš ejams. Jo dziedināšanas procesā īpaši svarīga ir sadarbība, kurā varat justies saprasta, atbalstīta un drošībā, un kurā ārsts var izturēt to, ka uzreiz nevar palīdzēt pacientam.

 

Man ir radies iespaids, bet, iespējams, ka man nav taisnība, ka izjūtat bezspēcību (un dusmas) cīņā ar veselības problēmām. Un tad ir bezgala grūti lūgt palīdzību un izteikt neapmierinātību, ja nav vēlamās sadarbības starp Jums un ārstu.

 

Ieteikt "kompetentāko speciālistu Jūsu problēmā" nozīmētu noņemt visu atbildību no Jums, īsto veselības ceļu meklējot, un šo atbildību uzlikt man. Tas diez vai Jums palīdzēs ilgtermiņā. Tādēļ gribu Jūs iedrošināt turpināt meklējumu ceļu.

 

Ar cieņu,

Dr. Ilona Sprūģe

 

 


17.06.2017. Didzis jautā:
Labdien. Mani kādu laiku nomoka bezmiegs un paaugstināts stress, kā arī nevaru īsti atrast iemeslu lietām ko daru un velmi kaut ko darīt. Man pāris tuvi draugi kuriem ir šīs pašas problēmas ir ieteikuši psihoterapeitu, bet pāzistot manus vecākus viņi teikt kaut ko kā "domā pozitīvāk" vai "vairak kaut ko dari". Tādēļ vēlos jautāt vai nepilngadīgs var pierakstīties pie psihoterapeita vai vismaz dabūt kādus pierādījumus ka viņš ir nepieciešams?

Atbilde:

Labdien, Didzi!

 

Jūsu  īsumā aprakstītās izjūtas šķiet  kādu psihes procesu  izpausme.  Jauki, ka  Jums  ir atbalstoši draugi, kuri iedrošina meklēt palīdzību.

 

Ārsti  psihoterapeiti respektē bērna brīvas izvēles  tiesības, šajā gadījumā   izvēli konsultēties ar psihoterapeitu. Savlaīcigi uzskākta  psihoterapija  var būt ļoti nozīmīgs ieguvums jaunam cilvēkam.

 

Ar cieņu,

Andis Užāns