Jautājumi > Atbildes

Atbildes

1 no 56 > >>

19.01.2018. Meitene jautā:
Sveiki. Pedeja laika es klustu arvien depresivaka un noslegta sevi. Man nesagada prieku komunikacija ar vienaudziem, jo liekas, ka neviens mani nesaprot. Sobrid man nav pieejams neviens ists draugs, kuram es varetu uzticeties. Es neuzticos nevienam, pat vecakiem ne. Biezi paradas dusmu uzpludi, kurus es ar grutibam noturu sevi. Ar macibam ari neiet parak labi. Sekmes manami pasliktinas. Man ir tikai 12 gadi un es loti ludzu jusu padomu. Es nezinu ko lai iesaku. Es jutos tik tuksa un bezspeciga.

Atbilde:

Atbilde Meitenei!

 

Jā, 12 gadi ir tāds mīklains periods ar emocionālām svārstībām, izteiktu jūtīgumu un mulsumu. Cik varu spriest no Jūsu uzrakstītā, tad Jums ir izteikti spēcīgs intelekts, labas novērošanas spējas un liels jūtīgums. Ja nepalīdz mūzika, dzeja un daiļliteratūra, tad laikam būtu īstais brīdis pakonsultēties ar kādu profesionāli- pedagogu vai psihoterapeitu.

Dr. M. Dubava

17.01.2018. Kristiāna jautā:
Sveiki! Mani nomoka kāda problēma, kas ilgst jau divarpus gadus. Tas ir uztraukums, stress un bailes, kā arī - sarkšana. Angļu valodā tas viss tiek definēts kā social anxiety. Vēlos saprast, vai man nepieciešams meklēt palīdzību, ja pati ar to nespēju tikt galā, vecāki īsti neizprot manu problēmu, tāpēc vairs necenšos neko uzticēt viņiem, kā arī šīs problēmas ļoti ierobežo manu ikdienas dzīvi, attiecības.

Atbilde:

Labdien, Kristiāna!

 

Sociālā trauksme ir izplatīta cilvēku vidū. Tāpat kā uztraukums, stress un bailes ir katram cilvēkam. Ja mokošās izjūtas ierobežo ikdienu un attiecības, noteikti meklējiet palīdzību pie psihoterapeita. Cilvēks pats ar to var tikt galā tikai tad, kad ir iemācījies adaptēties saviem simptomiem. Tas var notikt tad, kad izpratīsiet savu baiļu veidošanās iemeslus un apstākļus. Minat, ka sūdzības pastāv jau divarpus gadus. Kas notika Jūsu dzīvē pirms šī laika?

 

Ievēroju, ka minat, ka ar vecākiem vairs nedalaties par savu slikto pašsajūtu, ka vecāki īsti neizprot Jūsu problēmu. Tā būtu vēl viena lieta, ko var risināt psihoterapijā: vai mani dzird tuvi/citi cilvēki, vai jūtos uzklausīta un pieņemta no citu puses, vai vecāki spēj izturēt to, ka man bieži ir bailes, uztraukums?

 

Katrs cilvēks grib būt saprasts un pieņemts. Novēlu Jums izveidot attiecības ar cilvēkiem, ar kuriem kopā esot, varat tā justies. Tad arī sociālā trauksme visticamāk mazināsies.

 

Ar cieņu,

Ilona Sprūģe


15.01.2018. Angelika jautā:
Labdien. Man ir 25 gadi un nu jau iet otrais gads, kad es sirkstu ar depresiju un visiem tās izrietošajiem simptomiem (bezmiegs, trauksme,atmiňas pasliktināšanās, grūti veikt ikdienas darbus, zudusi interese par intimitāti, bezcerības sajūta).Pirms parādījās depresijas pazīmes, es uzzināju ko ļoti nepatīkamu par puiša aizraušanos. Viņš sāka apmeklēt pornogrāfiska rakstura vietnes un rezultātā apmierinājās. Kopš tā laika man liekas, ka viņš to vien dara.Kādu palīdzību man vajadzētu meklēt?

Atbilde:

Labvakar, Angelika!

 

Izlasīju Jūsu stāstu par to kā jūtaties, par to, kas Jūs nomāc un par to, ka Jūs, šķiet, ciešat no uzmācīgām domām. Atbildot uz Jūsu jautājumu, kādu palīdzību meklēt, ieteiktu griezties pie profesionāla speciālista, kas varētu būt sertificēts ārsts-psihoterapeits, kurš spēs izvērtēt Jūsu situāciju un sūdzības. Šajā Latvijas Ārstu Psihoterapeitu asociācijas (LĀPA) mājaslapā ir sertificēto ārstu -psihoterapeitu saraksts, no kura varat izvēlēties speciālistu, ņemot vērā vēlamo adresi (tuvāko pilsētu, ērtāko ārsta prakses atrašanās vietu). Domāju, ka vispirms būtu svarīga psihoterapeita palīdzība. Dažkārt nepieciešams apvienot ārstēšanā psihoterapiju un medikamentus, vairumā gadījumu ārstēšanās sākuma posmā, bet, ja šāda nepieciešamība būs, ārsts psihoterapeits to visticamāk ieteiks.

 

Izdošanos vēlot,
psihoterapeite dr.Inta Kalniņa


12.01.2018. Ketrina jautā:
Sveiki, mani nemītīgi nomāc domas ka daru kaut ko nepareizi, nespēju koncentrēties un mācīties, pārdzīvoju to, ka nesen izbeidzu attiecības, kurās trīs gadus cīnījāmies ar vienām un tām pašām problēmām. Tādēļ nespēju saprast kā var mīlēt un nīst vienlaicīgi, un tas man traucē dzīvot savu dzīvi tālāk. Manas domas nepārtraukti atgriežas pie domām, ka man kaut kas nav kārtībā. Vai jūs varētu ieteikt speciālistu, kurš varētu palīdzēt? Paldies

Atbilde:

Labdien, Ketrīna.

Nomācošas domas, šaubas par sevi, nespēja koncentrēties ir nopietns pamats bažām par savu veselību un labsajūtu. Var saprast, ka nesen ir piedzīvota arī sāpīga šķiršanās, kas atstājusi daudz neatbildētu jautājumu par attiecībām un to kvalitāti.

Iespējams, ka šobrīd, izjūtat vilšanos, bailes, apjukumu, šaubas, varbūt aizvainojumu vai dusmas. Būtu ļoti svarīgi saprast, kas tieši rada iekšējās pasaules apjukumu un nevērtības izjūtu.

Psihoterapija ir veids, kas ārstē apzināto un neapzināto jūtu, vēlmju, priekšstatu un pretstatu pasauli. Tā nebūs cīņa, bet motivējoša, strukturēta, mērķtiecīga, profesionāla ārstēšana, kas vienlaicīgi spēs palīdzēt atgūt psiholoģisko veselību un prieku par dzīvi.

Izvēlieties ārstu psihoterapeitu no saraksta un piezvaniet.

Veiksmi!

Cieņā, dr. G.Andžāne


10.01.2018. Linda jautā:
Labdien Pastāstiet, kā kļūt par psihoterapeitu? Sākot ar vidusskolā nepieciešamajiem priekšmetiem un visu tālāko, kur jāmācās.

Atbilde:

Labdien, Linda!


Lai kļūtu par psihoterapeitu, būs ilgi jāmācās.  Latvijā psihoterapija ir ārstu specialitāte. Citās valstīs arī psihologi var tālāk mācīties un kļūt par psihoterapeitiem.


Latvijā vispirms jāiegūst ārsta grāds, ko iegūst pabeidzot medicīnas studijas 6 gadu garumā Latvijas universitātē vai Rīgas Stradiņa universitātē. Pēc tam vēl 4 gadus jāmācās Psihoterapijas rezidentūrā un jāiegūst psihoterapeita kvalifikācija.


Vidusskolas laikā uzmanība vairāk jāpievērš priekšmetiem, kas būs svarīgi medicīnas studijās - ķīmija, bioloģija, angļu valoda.


Ceļš līdz psihoterapeita sertifikāta saņemšanai nav viegls, bet noteikti ir interesants un ieguldītā darba vērts!
Ja izlemsiet studēt, lai veicas!

 

dr. M. Vasiļevska


09.01.2018. Andris jautā:
Sveicināti! Man ir 32 gadi un es jau daudzus gadus cīnos ar alkohola problēmām.Negribētu sevi saukt par hronisku alkoholiķi,drīzāk par "funkcionālu",kas nozīmē to,ka varu būt skaidrā mēnesi,divus,bet tad 3-4 dienas varu pavadīt pilnīgā reibuma stāvoklī.Diemžēl,jāatzīst ka man patīk atrasties iedzērušā stāvoklī,to pat grūti aprakstīt.Gan vide,gan sajūtas ir lieliskas un arī aizmirstās visas ikdienas problēmas,rutīna utt.Iespējams daļa no kāres iedzert ir arī neatrisinātas iekšējās problēmas un pretrunas,jo uz daudziem jautājumiem es savā dzīvē neesmu saņēmis sev apmierinošas atbildes,un vispār man no bērnības ir nosliece visu analizēt,mēklēt jēgu un domāt par eksistenciāliem jautājumiem,kas pārsvarā noved pie tā,ka vienkārši gribās piedzerties.Vēl tam visam klāt nāk tas,ka neesmu,teiksim tā atradis sev dzīvē īsto vietu,kaut gan pēc sabiedrības standartiem sen bija laiks,ar īsto vietu domājot profesiju,ko patikt strādāt.Arī šī problēma bieži "maļās" pa galvu un noved pie smagas iedzeršanas.Ko man iesākt šajā situācijā?

Atbilde:

Labdien, Andri!

 

Uz Jūsu jautājumu varētu atbildēt tā: pat ja Jums patiešām nav atkarība no alkohola, Jūsu problēmai ar alkoholu var būt cita diagnoze, jo tādas medicīniskas diagnozes ir vairākas. Piem.,
F10.1 Vielu kaitējoši pārmērīga lietošana
F10.2 Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ, atkarības sindroms

Bet vispār Jūs pats sev diagnozi noteikt nevarat, jo cilvēkiem ar alkohola problēmām ir raksturīga sevis mānīšana pozitīvākā virzienā, noliedzot problēmas dziļumu. Diagnoze ir vai nav - to nosaka narkologs un Jums jāaiziet pie tā.
Ārstēšanas metodes variē: Minesotas programma stacionārā, Anonīmo alkoholiķu (AA) pašpalīdzības grupas (bezmaksas); individuālā psihoterapija (maksas); grupas psihoterapija (maksas). Citu ieteikumu te nav. Jāpārvar tikai trauksme un kauns, lai vērstos jebkurā no šīm vietām.

 

Ar cieņu,
Artūrs Utināns, psihiatrs, psihoterapeits.


02.01.2018. Ligita jautā:
Labdien! Jau pāris gadus cenšos tikt galā ar veselības problēmām, kuras līdzinās epilepsijai.Esmu bijusi pie dauziem neirologiem un epileptologiem, zāles arī ir izmēģinātas dažādas,tomēr līdz šim nav atrasts risinājums, kas palīdzētu.Pēdējo reizi daktere jau pati bija neziņā,ko izmēģināt un izteica domu, ka cēlonis esot psihosomatisks un būtu ieteicams meklēt kādu psihoterapeitu, kas ar šādu samērā sarežģītu gadījumu būtu gatavs strādāt.Vai kāds no Jūsu speciaļistiem būtu kompitents palīdzēt?

Atbilde:

Labdien, Ligita!

Paldies par jautājumu. Ja pati esat gatava psihoterapijai un vairāk saprast sevi un atrisināt radušos situāciju, visi Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas ārsti ir kompetenti risināt šāda veida problēmas.Asociācijas mājas lapā atradīsiet visu speciālistu adreses un telefonus.

Izvēle lai paliek Jūsu pašu ziņā.

Cieņā, Dr. Aija Kraskura.

 


31.12.2017. Elīna jautā:
Labdien! Esmu 23 gadus veca,regulāri apmeklēju psihiatru, viņa uzraudzībā lietoju zāles,slimoju ar f43.22. Pusaudzu vecumā mani skola biezi piekava un citādi pazemoja,tēvs seksuāli izmantoja, mammai problēmas ar alkoholu.Pusaudžu vecumā cietu no smagas depresijas un smagām, nekontrolējamām panikas lēkmēm,anoreksijas, pašlaik ir daudz labāk, bet joprojām dažkārt uznāk depresīvs noskaņojums vai nelielas panikas lēkmes. Nevaru atļauties iet pie psihoterapeita,vai ir kādas efektīvas alternatīvas

Atbilde:

Sveicināti, Elīna!


Izlasot Jūsu uzrakstīto par savām sūdzībām, piedzīvoto un situāciju, noprotu, ka esat pati sapratusi, ka paātrināt traucējumu mazināšanos varētu psihoterapija. Arī man šķiet, ka tas būtu atbilstoši - kombinēt psihiatra nozīmētos medikamentus ar psihoterapiju. Diemžēl, efektīvu alternatīvu nevaru iedomāties. Noprotu, ka psihoterapiju nevarat atļauties finansiāli.
Domājot par Jums, uzzināju, ka ir arī pašvaldību vai ES apmaksāti projekti, kuru ietvaros tiek slēgti līgumi ar ārstiem - psihoterapeitiem, psihologiem - psihoterapeitiem un tādējādi rasta iespēja saņemt psihoterapeitisku palīdzību bez maksas vai par nelielu samaksu. Piemēram, psiholoģisks atbalsts bezdarbniekiem visā Latvijā ar ES projekta "Atbalsts ilgstošiem bezdarbniekiem", ko šogad vada SIA "Latvian Holidays".
Varbūt Sociālās palīdzības programmas?

 

Vēlu veiksmi!
Inta Kalniņa,

ārste - psihoterapeite


29.12.2017. Laura jautā:
Man ir slikta pašapziņa. Es sevi izjūtu kā sliktu un uzbrūkošu = un tādus pašus es redzu sev līdzcilvēkus. Kāda psihoterapijas metode būtu man piemērota ? Un kāds ir/būs terapijas mērķis manā gadījumā? Un kāds būtu pozitīvi iegūtais rezultāts no terapeita?

Atbilde:
Labdien, Laura!

Jūsu gadījumā piemērotākā būtu psihodinamiskā psihoterapija. Terapijas mērķis būtu sevis iepazīšana un pieņemšana. Terapeita uzdevums ir palīdzēt šajā procesā.

 

Ar cieņu, ārsts psihoterapeits

Indulis Uzuleņš


27.12.2017. Santa jautā:
Kā varētu izskaidrot sajūtu, ka es nejūtu savu ķermeni, visa uztvere it kā nepieder man,uzmanība staigā kaut kur apkārt, nav sava Es izjūtas? Man ir 30 gadi, nav attiecību, nav draugu,ir izteikta tendence izvairīties no komunikācijas ar cilvēkiem.

Atbilde:

Sveicināta, Santa!

 

Lai izskaidrotu Jūsu sajūtu par ķermeni un izjūtu par sevi, vispirms, būtu jāsaprot, cik sen tās Jums ir radušās un kas tās ir sekmējis.


Aprakstītais stāvoklis var parādīties, piemēram, ja esat piedzīvojusi psihoemocionāli traumatisku notikumu, ja ikdienā Jums ir paaugstināts satraukums vai miega traucējumi. Varbūt, lietojat kādas vielas, kas iedarbojas uz Jūsu psihi. Visprecīzāk Jums atbildi varētu sniegt ārsts, tiekoties ar Jums klātienē.
Informācija, ko sniedzat par attiecībām ar citiem cilvēkiem, ir nozīmīga un prasa papildus izpēti kopā ar psihoterapeitu, lai varētu Jums palīdzēt.

 

Ar cieņu,
dr.Ineta Remese


26.12.2017. Labdien! jautā:
Labdien! Es strādāju bērnudārzā par skolotājas palīgu un pēc pirmā semestra- kad bērniem ir Ziemassvētku brīvlaiks man šie bērni rādās sapņos katru nakti. Nekad līdz šim tā nav bijis, kad strādāju ar citiem bērniem(ne bērnudārzā) , bet šoreiz tā ir. Man šie bērni ir ļoti mīļi, tāpēc negribētu iet prom no darba. Vai tas ir normāli? Vai par to būtu jāsatraucas? Kāpēc tas tā ir? Paldies!

Atbilde:

Labdien!

 

Sapņi atspoguļo mūsu emocijas, vēlmes, bailes vairāk vai mazāk sagrozītā veidā. Tas ir normāli, ka cilvēki, ar kuriem mums ir tuvas attiecības, ierosina spēcīgas jūtas (bieži pretrunīgas) un "ienāk" mūsu sapņos. Tas, ka šobrīd redzat neierastus sapņus, iespējams norāda uz to, ka dzīves situācija, kurā šobrīd esat, rada daudz spēcīgāku pārdzīvojumu. Par to nevajag satraukties. Lai vairāk saprastu savu sapņu un pārdzīvojumu nozīmi būtu vērts atnākt vismaz uz dažām psihoterapijas konsultācijām.

 

Ar cieņu,

 

Dr. Rolands Ivanovs.


18.12.2017. Ilze jautā:
Dēlam 22, pēdējos 3 gadus paliek aizvien bezcerīgāks, sākās ar nespēju saņemties, lai mācītos, tagad strādā, bet brīvajā laikā sēž datorā, pat vairs nelasa, neskatās filmas, nesatiekas, netic, ka varēs ko mainīt. Pirms laika gadu gāja pie psihoterapeites, bet tad pateica, ka nav jēgas. Tagad atzīst, ka vajag palīdzību, aizgāja pie citas, bet tā viņu aizsūtīja atpakaļ pie iepriekšējās ārstes. Rezultātā dēls atmetis cerību, ka kāds var palīdzēt. Varat ieteikt kādu ārstu, kas ne tikai uzklausa?

Atbilde:

Labdien!


Varu Jums ieteikt pakonsultēties arī pie psihiatra, iespējams medikamentozā terapija var palīdzēt, un,tomēr, turpināt meklēt arī psihoterapeitu, ar kuru izdotos sastrādāties ilgtermiņā!


Ar cieņu
dr.Rudīte Cedriņa,
psihiatre,psihoterapeite


15.12.2017. Aivars jautā:
Labdien, Vēlos jautāt par zāļu lietošanu. Man ir izrakstīts Hypnogens un vēlos uzzināt, vai var viņu lietot uzdzerot piemēram sulu vai tēju ? Vai tikai ūdeni ?

Atbilde:

Labdien!

 

Dažiem medikamentiem patiešam ir ļoti svarīgi, lai būtu uzdzerts virsū tieši ūdens. Hypnogena gadījumā ņemot verā zāļu aprakstu nav datu par pētījumiem ar tēju un sulu. Hypnogena analogā gadījumā zāļu apraksta punkta 4.2 - Devas un lietošanas veids - šī informācija ir akcentēta "Zāles jālieto, uzdzerot ūdeni, tieši pirms gulētiešanas". Tāpēc rekomendēju lietot tieši ūdeni.

 

Ar cieņu,
Dr Tarass Ivaščenko


14.12.2017. Momo jautā:
Ko darīt, ja nevaru vairs izturēt lielo dzīves slodzi, probēma, ir tā, ka esmu konfliktā pati ar sevi.Dažbrīd liekas, ka jūtu naidu pret visu pasauli.Galvenokārt par iedalījumu ''vīrieši'' un ''sievietes'' riebjas visi teksti par mūsu atšķirībām, par visām it kā sieviešu lietām. Reizēm domāju, ka, ja kļūšu par vīrieti man būs labi, bet tajā pašā laikā nevaru, jo man ir dēls un lai kā man nepatiktu to atzīt man patīk būt skaistai, kleitas utt... Reizēm liekas, ka būšu laimīga tikai tad kad neelpo

Atbilde:

Labdien, Momo!


Ātrais padoms uz Jūsu jautājumu, ko darīt, ja nevarat vairs izturēt lielo dzīves slodzi, ir mazināt šo slodzi, jo nav jau tā, ka pasaule ir noteikusi, kas viss Jums ir jāpaspēj, un nav arī tik skaidri zināms, kuras ir vīriešu lietas un kuras sieviešu..

.
Jā, protams, bērnus iznēsāt, dzemdēt un zīdīt var tikai sievietes, bet visu pārējo var izvēlēties, ja vien var vienoties ar citiem cilvēkiem par to. Gan vīriešiem, gan sievietēm ir interese un vēlme kaut ko darīt, kas klasiski tiek iedalīts otra dzimuma lietās. Gan vieni, gan otri mēdz apskaust pretējā dzimuma iespējas kādās dzīves situācijās. Pilnīgs miers iestājas tikai tad, kad vairs neelpojam.


Ja vēlaties dziļāk analizēt savus iekšējos konfliktus, psihoanalītiskā psihoterapija vai psihoanalīze varētu būt piemērota. Cilvēks, kas labi sevi saprot, bieži ir īstāks un laimīgāks.


Ārste psihoterapeite un psihoanalītiķe
Dace Cerava


11.12.2017. Gabriella jautā:
Kāpēc man ir izveidojusies nedroša piesaiste pie psihoterapeita? Terapijā eju vairāk kā 8g.Man ir sajūta,ka psihoterapeits man vēl sliktu.Par ko šajā/mūsu situācijā ir atbildīgs terapeits?

Atbilde:

Labdien, Gabriella!

 

Iespējams, ka nedroša piesaiste ir viena no pamatproblēmām, kura izpaužās arī attiecībās ar psihoterapeitu. Lai šo problēmu labotu, vajadzīgs ilgstošs darbs. Ja ir sajūta, ka psihoterapeits vēl Jums sliktu, to noteikti vajadzētu ar viņu pārrunāt. Psihoterapijas gaitā bieži parādās nedrošība un negatīvas jūtas pret psihoterapeitu, kas ir daļa no psihoterapijas procesa. Dažkārt emocijas var būt spēcīgas un grūti izturamas. Tādos gadījumos var palīdzēt arī medikamenti. Psihoterapeits ir atbildīgs par to, lai palīdzētu Jums labāk saprast savas izjūtas un domas.

 

Ar cieņu,

 

Dr. Rolands Ivanovs.


07.12.2017. Kā to saprast? jautā:

Sveiki! Mans vīrs nespēj atzīt savas kļūdas. Ja viņš ir kļūdījies, tad mājās taisa histērijuelso, krīt gar zemi (bet neģībst), sit mēbelēm. Ja kļūdīšanās saistīta ar darbu, tad viņš sūdzas, ka darbs viņu izsmeļ. Nekļūdās tikai tas, kas neko nedara, tāpēc es nesaprotu, kāpēc uz kļūdām tā jāreaģē. Var taču censties kļūdas nepielaist,bet, ja tomēr tā ir noticis, kļūdu iespēju robežās labot. Šovakar šāda histērija notika mūsu mēnesi vecā bērna klātbūtnē.Man šāda rīcība nešķiet adekvāta, tāpēc pateicu, ka nākamreiz saukšu atbildīgos dienestus. Esam kopā vairāk nekā 10 gadus. Viņš ir mēģinājis iet terapijā, sevi sakārtot (interesanta situācija ar vecākiem). Pajautāju, vai viņš terapijā ir runājis par savām kļūdu histērijām. Jā ir. Viņam ieteikts pilnveidoties, veltīt vairāk laika vaļaspriekiem. Tomēr, lai vai kā būtu ar interesējošajām lietām, kļūdu histērijas nekur nepazūd. Brīžiem šķiet, kaTagad, kad mums ir arī bērns, mani biedē tas, kā šīs histērijas var ietekmēt bērnu. Pati pret šiem "teātrīšiem"izturos kritiskiun tā arī pasaku, lai viņš beidz ākstīties, jo es uz tādiem "nepavelkos". Un te man ir jautājums - kāds sakars saturīgai brīvā laika pavadīšanai ar to, ka cilvēks neadekvāti reaģē uz faktu, ka ir pieļāvis kļūdu, kaut vai pavisam ikdienišķu?


Atbilde:

Situāciju, kuru Jūs aprakstiet, man vairāk liek domāt pēc dusmu izvirduma neviss histērijas lēkmes.

 

Man liekas, ka Jūsu vīram ir grūti apvaldīt savas dusmas un uzņemties atbildību par paveikto, tajā skaitā arī par neveiksimēm. Dažkārt tādās situācijās nokļūst cilvēki ar ļoti nosodošu superego un vienlaicīgi pārāk augstām prasībām pret sevi. Viņi ir tik ļoti vīlušies savā parasta cilvēka, ne supermeņa paveiktajā, ka burtiski uzliesmo niknumā pret sevi un apkārtējo pasauli, it kā vēlētos visu iznīcināt. Šādiem cilvēkiem būtu vēlams attīstīt sevī iecietību, līdzjūtību un sevis pieņemšanu, neskatoties, ka kļūdījušies, kā arī jācenšās biežāk izvirzīt sev

sasniedzamus, piemērotus situācijai un spējām mērķus, lai vairāk gūtu patiesu gandarījumu un lepnuma sajūtu.

 

Parasti viņi ir ar traumētu pašvērtību.Šiem cilvēkiem jābūt ideāliem, ja nē, tad viņus pārņem neizturams kauns, neveiksminieka sajūta, no kā izriet arī lielā vilšanās sevī un niknums.


Domāju, ka Jūsu vīram noderēta dinamiskā psihoterapeita konsultācija un terapija.

 

Ar cieņu, dr. Ilze Lāce.


04.12.2017. Anniņa jautā:
Mani netaisnīgi nomelno

Atbilde:

Labdien, Anniņa!

 

Nepatīkami. Bet cerams, ka  Jūsu prāts spēs šo situāciju  atrisināt labākajā iespējamajā veidā.

 

Lai izdodas,

Andis Užāns

 

 


28.11.2017. Anna jautā:
Labdien! Dēlam ir 13 gadi. mācās tālmācībā otro gadu. Ir mācību traucējumu (vispār nevēlas mācīties), datoratkarība (turklāt māk apiet visas vecāku kontroles programmas). Pie kā jūs man ieteiktu griezties vispirms - pie kāda psihiatra vai pihoterapeita? Varbūt variet ieteikt kādu konkrēti, kas specializējas datoratkarībās (internetā norādes neatradu) ?

Atbilde:

Labdien, Anna!

 

Labi, ka esat izlēmusi meklēt risinājumu un palīdzību! Bieži tas nav viegls solis un prasa drosmi. Ieteiktu vispirms griezties pie psihoterapeita,tikt skaidrībā par problēmu, tās iemesliem un ārstēšanas iespējām.

Varu ieteikt divas kolēģes, kam ir pieredze un panākumi dažādu pusaudžu grūtību ārstēšanā.

Ingrīda Rateniece 26132360

Inta Zīle 29100275

Arī citi pusaudžu psihoterapeti, kas Jums un dēlam izraisa uzticību, noteikti varēs palīdzēt.

 

Lai izdodas!

Ar cieņu, Baiba Gerharde

 


23.11.2017. Елена jautā:
Здравствуйте! Мучаюсь от бессонницы! Не могу уснуть , соблюдаю все ритуалы перед сном: прогулка, ванна, фиточай... лежу в темноте до 2 ночи , после чего в отчаянии пью таблетку снотворного. Утром встаю разбитая. Мир не мил((. У меня переодически случаются бессонницы, но каждый раз это все более мучительно. С уважением, Елена.

Atbilde:

Labdien!


Visticamāk Jūsu bezmiegam ir iemesls. Tas var būt emocionāls - ja gribat to mainīt, būtu svarīgi saprast, kāds ir emocionālais cēlonis, kas neļauj gulēt, un kāpēc tas periodiski aktualizējas. Ja pašai grūti to saprast, ieteiktu jums vērsties pie psihoterapeita. Te var palīdzēt psihodinamiskajā psihoterapijā strādājošs ārsts -psihoterapeits.


Bezmiega gadījumā grūtības aizmigt pastiprina domas, ka "būs grūti aizmigt, bet izgulēties ir svarīgi". Jo vairāk jūs šādi domājat, jo grūtāk aizmigt. Te varētu palīdzēt kognitīvi biheiviorālā terapija. Svarīgi atrast veidu kā nefokusēties uz šīm domām.

 

Būtu svarīgi arī kopīgi izpētīt jūsu miega režīmu. Galvenā ideja - ja Jūs nevarat aizmigt ilgāk kā 30 minūtes, celieties augšā. Atkārtoti ejiet gulēt tikai tad, kad sajutīsiet nogurumu un miegainību. Ja arī pēc tam atkārtoti nevarat aizmigt, atkal celieties augšā un ejat gulēt atkātoti tikai tad, kad parādās miegainība. No rīta celieties augšā, kad bija paredzēts, neguliet ilgāk! Neguliet arī pusdienslaiku! Vakarā neejiet gulēt agrāk! Rezultātā jūs varbūt nogulēsiet īsāku laiku, bet, ja šāda situācija atkārtosies 2 - 3 dienas, un jūs papildus dienā negulēsiet, jūs galu galā sajutīsiet nogurumu un spēsiet aizmigt.


Ar cieņu,
dr. Monta Vasiļevska


22.11.2017. Helena jautā:
Labdien man ir jautājums.Vai jūs nepateiktu cik droši ir pasūtīt ALKO STOPEX intrenetā.Un vai teišām viņš ir tik efektīvs.Mūsu ģimenē vienam cilvēkam ir problēmas ar alkoholu.Paldies

Atbilde:

Labdien, Helena!

 

Diemžēl nevaru atbildēt uz Jūsu jautājumu, jo neesmu saskāries ar šā uztura bagātinātāja lietošanu un pasūtīšanu. Domāju, ka daudz zinošāks šai jautājumā būs narkologs - piem. dr. Velga Sudraba, un Dr. Tija Vanaga (viņu kontaktinformācija atrodama arstipsihoterapeiti.lv mājas lapā) vai Dr. Ilze Maksima. Zinu, ka cilvēkam, kurš cieš no alkohola lietošanas traucējumiem (Alcohol Use Disorder (AUD)) ir svarīgi pašam vēlēties mainīt situāciju, tad izveseļošanās ir iespējama.

 

Veiksmi vēlot,

 

Jānis Vītiņš