Jautājumi > Atbildes

Atbildes

1 no 63 > >>

12.09.2019. Anna jautā:

Labdien! Agrāk kādu cilvēku (kas pats ir ārsts-psihoterapeits) regulāri, verbāli un neapzināti sāpināju (bērnišķīgā līmenī ~1 gadu), jo man bija ar viņu nesaistītas emocionāla rakstura problēmas. Regulāri lūdzu piedošanu, bet pēc 1 saskarsmes gada viņš manus centienus situāciju labot sāka ignorēt un tā vietā jau 1-2 gadus sūta man anonīmus draudus par izvarošanu, melo, manipulē, izliekas par citām personām (visu, ko, viņaprāt, nodarīju viņam, un vēl mazliet). Kā šādu situāciju varētu atrisināt?...Nedaudz paturpinot iepriekšējo ziņu - konkrētais cilvēks apgalvo, ka draudu u.tml. viņa darbību mērķis ir likt man justies tāpat, kā es liku justies viņam. Pēdējo 2 gadu laikā esmu vairākkārt piedāvājusi visu mierīgi, atklāti izrunāt (arī visi šie piedāvājumi tiek ignorēti), un mana psihiskā veselība kopumā ir uzlabojusies, bet viņš uzskata, ka esmu bezmazvai psihopāte bez jebkādas empātijas, un netic, ka savu iepriekšējo uzvedību nožēloju. Atvainojos, ka tik gari.


Atbilde:

Labdien, Anna!

 

Šķiet, ka šī ir tā situācija, kurā Jums jāpieņem sava pašas bezspēcība ko mainīt. Jūs tiešām varat darīt labas un pareizas lietas, lai cilvēks Jums piedotu vai saprastu. Bet šim cilvēkam pašam arī kaut kas ir jādara - viņam ir JĀgrib Jūs saprast un Jums piedot. Tā ir viņa izvēle - darīt to uzreiz, vēlāk, vai nedarīt vispār. Dažreiz cilvēks, pat ļoti gudrs, nespēj ieraudzīt šo izvēli - viņš izvēlas palikt aizvainotā pozīcijā. Mēs nezinām - kāpēc. Arī pats cilvēks bieži to nezina - tas notiek pilnīgi vai daļēji neapzināti. Tad mums neatliek nekas cits, kā to pieņemt. Pieņemt pašas bezspēcību.

Tomēr šeit ir arī Jūsu izvēles jautājums - jo rakstāt, ka cilvēks Jums draud ar izvarošanu. Manuprāt ir pilnīgi nepieņemami kādam izteikt šādus draudus. Jūsu vainas izjūta neļauj Jums pašai saskatīt, ka šādi draudi vispār nedrīkst būt izteikti otram cilvēkam. Ar cilvēku, kas šādi draud, nav iespējams mierīgi izrunāties. Es rekomendēju Jums izdarīt savu izvēli - novilkt stingru robežu starp savu vainas izjūtu par notikušo pirms 2 gadiem un skaidru apdraudējumu šobrīd. Iesaku Jums vērsties policijā. Varat pat neinformēt šo cilvēku, ka to darāt vai darīsiet. Ja uzskatāt, ka šis cilvēks, kurši ir mūsu asociācijas biedrs, nerīkojas profesionāli ētiski, tad noteikti par to dariet zināmu arī mūsu asociācijas ētikas komisijai. Tās priekšsēdētāja ir dr. Silvija Lejniece un viņas kontakttālrunis ir: 29441941.
Mana atbilde ir balstīta tikai tajā informācijā, ko esat uzrakstījusi. Ja Jums šķiet, ka nepieciešama nopietnāka konsultācija, noteikti saņemiet to klātienē - tad ir daudz lielāka iespēja, ka atradīsiet tieši Jums vispiemērotāko risinājumu šai sarežģītajā situācijā.

 

dr. Jānis Vītiņš


06.09.2019. Kristīne jautā:
Sveiki man ir 26 gadi esmu 2 bērnu mamma, man jau piecas dienas ir nepatīkama sajūta kreisajā krūts daļā, itkā spiež, dur kā ar nažiem, kā arī starp abām krūtīm tajā daļā ir nospiedoša sajūta, tas turpinās jau piecas dienas un nepāriet, šajās piecās dienās esmu divas reizes saukusi ātro palīdzību, asins analīzes un kardio neko neparāda, man ir sirds starpsienu defekts, un arī vegetativa distonija, sāpes un sajūtas nepāriet un arī pretsāpju zāles nelīdz, ko varu lietot?un vai tiešām pie vainas bū

Atbilde:

Sveicināta, Kristīne!

 

Tā kā Jūsu sāpēm krūtīs šobrīd, visticamāk, ir kāds emocionāls iemesls, jo organiskas saslimšanas cēlonis ir izslēgts, tad varētut mēģināt lietot kādu augus izcelsmes nomierinošu līdzekli: Tab. Relaxen forte, Crataegus vai Māteres tinktūru. Visu, ko esiet lietojusi Jums iepriekš jau diagnosticētajai Veģetatīvajai distonijai.

 

Dr. M. Dubava


02.09.2019. Anonymous jautā:
Kuri un kādas poliklīnikas piedāvā psihoterapeitu vai psihiatra apmeklējumus par valsts apmaksātiem līdzekļiem?Paldies.

Atbilde:

Labdien, 

lūdzu paskatiet šo saiti:  nenoversies.lv


01.09.2019. Madara jautā:
Labdien! Man ir sarežģītas attiecības ģimenē. Ar tēvu nekad neesam bijuši emocionāli tuvi, mammas bijis par daudz. Iespējams, juta, ka no otras puses trūkst un centās kompensēt, līdz ar to no viņas izvairījos es. (viņi gan vienmēr ir atbalstījuši visās jomās, bet emocionālā puse klibojusi). Tā visa rezultātā šobrīd pati baidos izpaust iekš. emocijas un būt emocionāli tuva ar citiem. Savas bailes apzinos, cenšos izprast un atvērties. Sakiet, lūdzu, kā efektīvāk/ātrāk ar tām tikt galā?

Atbilde:

Labdien, Madara !

 

Viena no metodēm ir psihoterapija, kas var palīdzēt atgūt spēju pietuvoties un uzticēties cilvēkiem. Taču vienlaikus ir arī  jāsaprot, ka  ātri šāds process, visticamāk , nenotiks , Jums būs jāiegulda gan savs laiks , gan citi resursi, jo lielām pārmaiņām ir tendence norisināties  lēni.

 

Veiksmi un pacietību vēlot,

dr.Ingrīda Senkāne.

 


27.08.2019. Anonymous jautā:
Sveiki. Kā palīdzēt draugam veselīgā veidā tikt galā ar dusmu lēkmēm (20gadi)? Agrāk tās bija bieži un nekontrolējamas, ko izraisīja pārāk liela alkohola lietošana (vismaz viņš tā toreiz nosprieda, jo pārtraukšana palīdzēja). Kādu pusgadu dusmu lēkmes nebija, bet tagad atkal dažas reizes ir bijušas (pārsvarā no stresa) un tad plīst visi priekšmeti, kas pa rokai. Jautājums ir, kā es varu palīdzēt, ieteikt veselīgus mehānismus, lai draugs nebiedētu apkārtējos, nesavainotu ne sevi, ne citus?

Atbilde:

 

 

Labdien!

Ja Jūsu draugam ir problēmas ar dusmu tolerēšanu un nekontrolētu rīcību, un tas sagādā viņam dzīvē grūtības, ieteiktu viņam vērsties pēc palīdzības pie psihoterapeita. Lai varētu ieteikt ko darīt, ir jānoskaidro, kas izraisa tik spēcīgas jūtas. Stresu cilvēki uztver ļoti individuāli un viena recepte visiem nav.

Ar cieņu,

Dr.Guntra Zariņa

 


27.08.2019. Līza jautā:
Labdien, man ir samērā neparasts jautājums. Tā kā es gribētu studēt psiholoģiju un vēlāk strādāt par psihoterapeitu. Uzzināju ka kopā jāmācās apmēram 14 gadi (doktora grāds psiholoģijā 10 gadi un vēl tālākizglītības kurss 4 gadi). Es vēlējos zināt, vai tiešām ir tik ilgi jāmācās un vai doktora grāds vispār ir nepieciešams, vai pietiek ar maģistru? Vēl es paskatījos pēc statistiskas, un vidējā alga psihoterapeitiem ir ap 700eur, vai tā ir taisnība?

Atbilde:

Labdien, Līza.

Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija pārstāv ārstus-psihoterapeitus, kuri vispirms iegūst ārsta grādu vispārējā medicīnā 6 gadi RSU vai LU, tad seko 4 gadi rezidentūra specialitātē. Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas psihodinamiskajā psihiatrijā un medicīniskās psihoterapijas tehnikās, psihosomatiskajā medicīnā, bioloģiskajā psihiatrijā, neiroloģijā. Apmācības process ietver personīgo apmācības psihodinamisko psihoterapiju ne mazāk kā 150 stundu un/vai 240 stundu apmērā grupas psihodinamiskās psihoterapijas apmācīttiesīga psihoterapeita vadībā. Rezidentūras laikā jāveic dažādu veidu (tai skaitā noteikti psihodinamiskās un kognitīvi biheiviorālās) supervīzētas dažāda ilguma (īsveida un garā veida) pacientu psihoterapijas (individuālā, pāru un laulību, grupu un ģimenes tehnikās), kā arī pacientu konsultēšana.

Protams, arī uzsākot strādāt, ārsti psihoterapeiti regulāri atjauno zināšanas un mācās padziļināti visu sava darba mūžu.

Atalgojums ārstam psihoterapeitam ir dažāds, jo vairākumā gadījumu tās ir privātprakses, kas nav līgumattiecībās ar Nacionālo Veselības dienestu, proti, tas ir maksas pakalpojums.


26.08.2019. Olita jautā:
Labdien! Esmu noraizējusies par sava dēla veselību(34 gadi). Viņš skaļi sarunājas ar sevi.Reizēm tas notiek ļoti agresīvi. Sarunājoties, uzsver,ka viņš nav mans dēls, bet Dievs!!! Noraida speciālista palīdzību, apgalvojot,ka ar viņu viss ir kārtībā.

Atbilde:

Cien. Olitas k-dze!


Spriežot pēc apraksta,Jūsu dēlam ir nopietni psihes darbības traucējumi,kas būtu ārstējami pie psihiatra. Motivēt cilvēku griezties pie speciālista reizēm ir ļoti grūti. Jūsu gadījumā es ieteiktu aiziet un aprunāties pie psihiatra vienai bez dēla,lai Jūs labāk orientētos situācijā,un kopā ar ārstu varētu izlemt,kā labāk rīkoties,lai palīdzētu dēlam.
Ir vēl pieejama rokasgrāmata ģimenēm,kurās ir cilvēki ar psihes traucējumiem.
Izdota SO"Gaismas stars" 2004.g.
e-pasts: gaismasstars@ahoo.com

 


Tur var atrast noderīgus padomus,kā rīkoties ģimenei.


dr.Sandra Vītola.


25.08.2019. Laura jautā:
Labdien, Vai ir pieejami medikamenti pret trauksmi un pastiprinātu stresu, kurus ir droši lietot arī grūtniecības laikā? Laura

Atbilde:

Labdien, Laura!

 

Pirms sākt ārstēt trauksmi ir ļoti svarīgi noskaidrot tās iemeslus un izpausmes veidus! Grūtniecība ir laiks, kad būtu vēlams maksimāli izvairīties no medikamentu lietošanas, īpaši pirmajā trimestrī, kad auglim veidojas un attīstās svarīgākie orgānu aizmetņi! Priekšroka dodama nefarmakoloģiskām metodēm, tādām kā psihoterapija un relaksācijas tehnikas. Ja gadījumā stresa faktorus nav iespējams novērst, psihoterapijas nedod vēlamo rezultātu un trauksme ir ļstipra, radot lielu diskomfortu, var apsvērt medikamentu lietošanu ar kompetentu speciālistu (psihiatru), rūpīgi izsverot riskus un ieguvumus.

 

Ar cieņu,

Dr. Rolands Ivanovs.


22.08.2019. Elina jautā:
Labdien. Esmu nokļuvusi tādā situācijā, ka man ir veģetatīvā disfunkcija, kas izraisa daudz fizisku un mentālu simptomu, kā sirds problēmas, galvas reiboņus, ķermeņa tirpšanu un spazmas, kā arī nevaru iziet no mājām. Esmu mēģinājusi vairākkārt, bet tas vienmēr beidzas smagā panikas lēkmē. Esmu kontaktējusies ar vairākām iestādēm, bet izskatās, ka psihoterapeita mājas vizītes neviens nepiedāvā. Šobrīd šādā stāvolkī esmu jau 2 mēnešus. Un izskatās, ka nav variantu izveseļoties. Kā man rīkoties?

Atbilde:

Labdien, Elīna.

Pēc Jūsu rakstītā saprotu, ka meklējat palīdzību, lai izveseļotos.

Šādā situācijā, ko aprakstījāt, pacientu sākotnēji uz konsultāciju pie psihoterapeita pavada radinieks vai kāds cits emocionāli tuvs cilvēks.

Lai Jums izdodas!

Ar cieņu,

Ineta Remese


11.08.2019. No name jautā:
Добрый день! Я нахожусь в кризисной ситуации, мой муж совершил самоубийство в свой 38 день рождения, осталось 3 детей. Я хотела бы узнать, нет ли у нас групп для родственников самоубийц, я имею ввиду групповую психотерапию и возможность познакомиться с людьми, переживающими подобную ситуацию. Спасибо!

Atbilde:

Labdien!

 

Izsaku līdzjūtību sakarā ar traģisku vīra zaudējumu! Tā ir krīze visai ģimenei! Labi, ka meklējat palīdzību! Darbā ar atbalsta grupām vairāk strādā krīzes centrā "Skalbes".
Šajā centrā ir uzziņu telefoni : 67222922 vai 27722292

Ja patreiz šādu atbalsta grupu nav, tad iesaku griezties pēc individuālas krīzes psihoterapijas vai visai ģimenei - ģimenes psihoterapijā.

 

Ar cieņu,
Dr. Inese Drēska


06.08.2019. Santa jautā:
Labdien,lūdzu iesakiet kautko. Man ir 30, bet izskatos labi un jaunāka. Daži dod pat 19-20gadus. Man prieks,ka tā.Vai tad jākaunas? Problēma ir cilvēku attieksmē, piemēram, kaimiņi sauc par meituku un meitēnu, bet kas sieviete 30 gados par "meitēnu"? Esmu audzināta vecākiem cilvēkiem pretī nerunāt, bet dažreiz liekas, ka uzsprāgšu. Nedomāju, ka mani jāmāca, ka vakarā nevar staigāt kleitā, jo ārā auksts un ka ritenis kāpņu telpā jānes uzmanīgi. Es nekad nevienu sienu neesmu nosmērējusi.Pazemojoši

Atbilde:

Laba diena,


Žēl dzirdēt par izteikti nepatīkamo situāciju.
Kad saskaramies ar necienīgu attieksmi pret sevi mēs drīkstam sevi aizstāvēt. "Nerunāt pretī vecākiem cilvēkiem" nenozīmē, ka mums jācieš klusi, kad tiekam pazemoti. Mēs drīkstam citiem cilvēkiem paust, kādas izjūtas viņi mūsos rada un lūgt, lai tā nedara.
Ceru, ka izdosies nosargāt savas robežas!


AA


01.08.2019. Diāna jautā:
Labdien! Kā samierināties ar faktu, ka cilvēks, kas man iepriekš ir paticis, mani ilgstoši ignorē? Tas mani joprojām ļoti apbēdina, kā arī attur no attiecību veidošanas - baidos visu sabojāt ar katru vīrieti, kas man patiešām iepatīkas. Jūtos gluži kā 'paralizēta', un šķiet, ka attiecības veidot nav tā vērts. Bet mūsdienās jau skaitās anormāli, ja cilvēkam 24 gadu vecumā vispār nekad dzīvē nav bijušas romantiskas/seksuālas attiecības?

Atbilde:

Labdien, Diāna!

 

Sākšu no otrā jautājuma - par "anomālumu". Atļaušos Jums nepiekrist. Katra unikāla cilvēka dzīve notiek pēc pilnīgi unikāla scenārija. Par Jūsu "normālumu" skaidri liecina tas, ka Jūs pēc šādām attiecībām ilgojaties. Vienlaikus Jūs rakstāt, ka ciešat no pastāvīgas mazvērtības izjūtas, kuru pastiprinājis tas, ka tikāt ignorēta. Psihoterapeita darbā bieži nākas redzēt, ka šādai izjūtai parasti ir iemesli, taču gandrīz vienmēr arī izrādās, ka tie eksistē tikai mūsu psihē, nevis realitātē. Taču sliktais šai stāstā ir tas, ka pati mazvērtības izjūta ir sevi "barojoša". Kā jau Jūs rakstāt - katra nākamā atteikšanās no attiecībām mazvērtības izjūtu tikai pastiprina. Vienlaikus labā ziņa ir tāda, ka šo izjūtu psihoterapija sekmīgi ārstē, tādēļ aicinu Jūs atrast sev tīkamāko psihoterapeitu un pieteikties uz vizīti. Noteikti palīdzēs!

 

Veiksmi vēlot,


Jānis Vītiņš


26.07.2019. Diāna jautā:
Labdien! Vai psihiatriem, kas nav papildus studējuši psihoterapijas rezidentūrā, ir tiesības darbā ar pacientiem izmantot psihoterapiju?

Atbilde:

Labdien, Diāna!

 

Psihiatri var izmantot psihoterapiju, bet bez psihoterapeita sertifikāta juridiski nevar saukties par psihoterapeitiem. Psihiatri apgūst psihoterapijas pamatus savas psihiatrijas rezidentūras laikā un pēc tās beigšanas var izmantot darbā ar pacientiem atbalsta psihoterapiju.

 

Otrkārt, psihiatrs var apgūt kognitīvi-biheiviorālo psihoterapiju speciālā vairāku gadu apmācības programmā ārpus rezidentūras (ko nereti organizē kognitīvi-biheiviorālās terapijas asociācija) un izmantot šo psihoterapijas metodi visdažādāko psihisko traucējumu ārstēšanā. Taču, kā jau minēts, šais gadījumos psihiatram nebūtu korekti saukt sevi par psihoterapeitu, ja viņam nav atbilstoša psihoterapijas specializācijas sertifikāta.

 

Korekti būtu saukt sevi par psihiatru, kas izmanto kādu psihoterapijas metodi.

 

Artūrs Utināns
Sertificēts psihiatrs un sertificēts psihoterapeits


25.07.2019. Ilze jautā:
Manir 48.gadi 2018 gadā uzstādja diagnozi MS un pēc šš diagnozes mainījās mana dzīve. Vīrs novērsās un pievērsās citām. Sakiet lūdzu kāvar labot savu dezīves ritmu un mieru. No algota darba aizgāju, jo nevarēju vairs izpildīt mierīgi darba uzdevumus.

Atbilde:

Labdien, Ilze!

 

Ilgi aizdomājos pirms Jums rakstīt vēstuli un atbildi uz jautājumu:" Kā var labot savu dzīves ritmu un mieru?" Jūs rakstiet, ka " MS" mainīja Jūsu dzīvi un kļuvāt nemierīga. Es vēlējos atzīmēt arī to, ka tā mainīja arī Jūs tajā, ka beidzot sākat pievērsties sev. Es ieteiktu Jums turpināt šo , iespējams, sadarbojoties ar ārstu psihoterapeitu. Nepieciešams attīstīt koncentrēšanās spēju, uzmanību un galvenais pašai pret sevi jeb spēju ieskatīties sevī, aizdomāties par sevi. Iespējams, minētais dzīves pavērsiens ir radījis nemieru, taču var noprast ka tikai pastiprinājis to un nespējat pati saviem spēkiem attapties. Labot savu dzīves ritmu un iegūt iekšēJo mieru varēsiet tajā mērā kā attīstīsiet pašas prāta spēju ieskatīties sevī.

Cieņā

Dr. Inga Pētersone


25.07.2019. T. jautā:
Labdien, Man beigušās attiecības ar,iespējams, inteliğento psihopātu. Vēlētos saprast un tikt tālāk. Sajūtas man, kā pārdzīvojot emocionālo vardarbību. Komplektā arī bērnībā nedabūtais atbalsts kā klasiskiem padomju sistēmas cilvēkiem. Pie kura speciālista griezties, kurš būtu zinošāks par inteliğento psihopātu radītām situācijām un sekām ikdienas dzīvē? Vēlos atrisināt. Paldies!

Atbilde:

Labdien, T!


Labi, ka esat apņēmusies griezties pie speciālista. Atkarībā no tā, vai vēlaties tikai atrisināt aktuālo krīzi minēto izbeigto attiecību dēļ, vai gribat arī saprast, kādēļ Jūs tādās emocionāli vardarbīgās attiecībās bijāt, lai tas neatkārtotos, Jūs varat izvēlēties:

1) krīžu un/vai īsā veida psihoterapiju, kas varētu būt līdz 20 vizītēm fokusētām uz pārtrauktajām attiecībām;

2) ilgtermiņa psihodinamisko psihoterapiju, kurā pievērsties arī citām Jūsu attiecībām pagātnē un tagadnē (parasti 1 reizi nedēļā pāris gadus);

3) ilgtermiņa psihoanalītisko psihoterapiju, kas nefokusējas tikai uz šādām attiecībām, bet plūst brīvāk, arī par bērnībā nedabūto atbalstu, vēl neapzināto un citu (parasti 2 reizes nedēļā vairākus gadus).

Visi LĀPA sertificētie kolēģi strādā ar krīzēm un psihodinamisko psihoterapiju. Psihoanalītiskā psihoterapijā strādā īpaši apmācītie psihoanalītiskie psihoterapeiti un psihoanalītiķi. °

Jums jārēķinās ne vien ar savu vēlmi, bet arī ar iespējām ilgāk, intensīvāk vai īsāk apmeklēt ārstu, kā arī ar psihoterapeita pieejamību. Latvijā joprojām ārsts psihoterapeits gandrīz vienmēr ir "maksas pakalpojums". Lētāka ir psihoterapija pie ārstiem psihoterapijas rezidentiem.


Lai izdodas!
Ārste psihoterapeite un psihoanalītiķe Dace Cerava


23.07.2019. Екатерина jautā:
Здравствуйте! Как выбрать врача-психотерапевта? Именно врача (который в случае надобности может выписать и препараты). На Вашем сайте не видно ни цен, ни опыта работы, ни образования...

Atbilde:

Добрый день Екатерина!

 

Большое спасибо за доверие и вопрос.Отвечая на него отмечу, что на нашем сайте как следует из названия  все психотерапевты - врачи (прошли соответсвующее образование) и могут выписывать в случае необходимости препараты.
В разделе "О нас" вы можете ознакомится с информацией которой наши коллеги посчитали нужным поделиться.
Да, у некоторых нет всей, однако у некоторых есть. И Вы можете с ней ознакомиться.
Если есть вопросы - вы можете смело звонить по указанному номеру телефона (или писать на почту) и получить
ответ на интересующий Вас вопрос (цена, опыт работы, образование).

Кроме личности терапевта рекомендую обратить внимание на следующие факторы, которые могут сыграть роль при выборе
своего специалиста :
• место положение практики от вашего дома/работы;
• удобная парковка;
• время, проведенное в дороге;
• стоимость сеанса;
• наличие научной степени у специалиста;
• публикации и признанный авторитет специалиста в научной среде;
• методы работы врача;
• язык работы;
• возраст;
• пол;
• эмоциональный контакт;

Иногда имеет смысл сделать выборку терапевтов, которые вам понравились и отвечают профессиональным критериям (которые вы сами же для них и установили) и сделать "контрольные" звонки. Позвонить и поговорить с терапевтом (паралельно отмечая, как вы чувствуете себя в процессе разговора).
Еще один эффективный способ выбрать своего терапевта - прийти к нескольким специалистам на "оценочный визит". И далее исходить из собственного самочувствия. На начальном этапе это времяёмкая процедура, требующая определенных денежных вложений, но в долгосрочной перспективе она окупается слихвой. Так можно сделать наиболее эффективный выбор в пользу личного успеха. Если вы посетили нескольких специалистов, и из них выбрали "своего", то остальным стоит сообщить о том, что вы не будете продолжать терапию у них.


C уважением,
др Тарас Иващенко


17.07.2019. Diāna jautā:
Labdien! Vai tiešām ir tā, ka lielā mērā Latvijā starp ārstiem-psihoterapeitiem vienīgā izmantotā terapijas metode ir psihodinamiskā? Ir arī daži ārsti, kas praktizē KBT, bet tas vairāk ir psihologu lauciņš. Nevēlos nonicināt speciālistu darīto vai apšaubīt veselu nozari, taču atklāti sakot, gan apmeklējot terapeitu, gan lasot par pētījumiem psihodinamiskajā terapijā, ir radusies vēlme pamēģināt ko citu. Kā jau rakstīju, par KBT zinu, bet vai tieši starp ārstiem-psihoterapeitiem  vai tiešām starp ārstiem-psihoterapeitiem nav kāda, pie kā ir iespējams izmēģināt citas pasaulē atzītas metodes? Izskatot Jūsu biedru sarakstu man bija grūti atrast pat vienu un dažiem nav norādīts terapijas veids, taču tiešām interesē iespējas Latvijā vērsties pie citu veidu psihoterapijas. Paldies!

Atbilde:

Labdien, Diāna!

 

Jums zināmā mērā ir taisnība - psihodinamiskā metode ir pamatmetode ar kuru iemācās strādāt katrs ārsts - psihoterapeits. Paralēli tai tiek apgūtas citas metodes, tomēr ne katrs ārsts šo informāciju publisko. Ārsti - psihoterapeiti, kuri izmanto arī KBT ir Anžela Pavloviča, Monta Vasiļevska un Jānis Vītiņš.

 

Patiesā cieņā,

 

Jānis Vītiņš


12.07.2019. Māris jautā:
Labdien, Vēlētos uzzināt, kāds ir process, ja vēlos mainīt savu dzimumu. Pie kā jāvēršās būtu vispirms, un kādi ir tālākie soļi.

Atbilde:

Labdien, Māri!
Cilvēkam, kuršvēlas mainīt dzimumu:°


1.jāiet pie psihiatra, lai viņš novērtē situāciju;
2.tad apmēram gadu pie psihologa
3.solis seksopatologa konsultācija, ja viņi visi atzīst, dotais cilvēks ir transpersona, tad var sākt dzimuma maiņas procesu.

 

Ar cieņu,
D.Balodis


11.07.2019. Gunta jautā:
Vai man nepieciešama palīdzība? Lieta tāda,ka esu atraitne un nedaudz vairāk kā pirms gada pēkšņi nomira mans pieaugušais dēls. Bija un ir ļoti sāpīgi, bieži domaju par pašnāvību. Ko iesakiet man darīt?

Atbilde:

Labdien!

Žēl, zaudējumi diemžēl ir neizbēgmi.  Jā, palīdzība Jums  būtu vēlama. Ieteiktu  Jums vērsties pie jebkura Jums pieejamā psihiskās veselības speciālista  (psihiatra, psihologa,  psihoterapeita),  vai  arī  ģimenes ārsta. Konsultācijā  Jums spaciālists ieteiks rekomendācijas.  Daļai cilveku labi  palīdz psihoterapija, citiem varbut medikamentoza terapija,  citu stavoklim  vairāk  ieteicams sākt ārstēšanos stacionāra  apstākļos.

 

Lai izdodas atrast  palidzību,

 

Andis Užāns


09.07.2019. Marta jautā:
Labdien.Gribetu lūgt palīdzību izprast kādēļ MEITA, gadi 7.Reizēm nakti mostas ar skaļu raudāšanu,kliegšanu.Reizēm pamostas aiziet uz labierīcībām un tad dzirdu sauc mani.Mēģinu runāt prasīt,kas noticis,vai slikts sapnītis.Berns izskatās tā kā pamodies,bet tad atkal kliedz. Liekas kad kaut ko redz.Paiet kādas 3 līdz 5 minūtes līdz tiekam galā ar šo situāciju,kamēr viņa kārtīgi pamostas un saprot,kad bijis sapnis.Esmu prasījusi,ko redz.Saka,kad viņai,kas gāžas virsū. Nezinu pat pie kā vērsties.

Atbilde:

Labdien, Marta,

 

Paldies par Jūsu jautājumu.Pēc Jūsu stāstītā var noprast, ka meitai ir kāds psihoemocionāls pārdzīvojums ar ko viņas psihe cenšas tikt galā.Bieži šādos gadījumos var līdzēt smalkjūtīgi un iejūtīgi vecāki, kas sarunas gaitā palīdz atklāt pārdzīvojumu cēloņus.Saruna, nesteidzīgs un saturīgs kopā pavadītais laiks, kā arī sapratne var nest risinājumu.Tik pat bieži vecākiem nav iespēja palīdzēt, jo attiecības ar vecākiem arī var būt bērna pārdzīvojuma pamatā. Šādos gadījumos aicinu meklēt speciālistu. Ārsts- psihoterapeits var palīdzēt Jums ar meitu nonākt pie problēmas atklāšanas un tam sekojoša atrisinājuma.Šeit jāņem vērā ģimenes stāsts, tagadnes un pagātnes notikumi, kas varējuši radīt pārdzīvojumu, kas iespējams ir meitas neapzinātajā pasaulē, radot Jūsu minētos traucējumus.

 

Vēlot Jums izdošanos,

Ar cieņu dr.Silvija Lejniece