Jautājumi > Atbildes

Labdien!

Vērtīgi, ka esat apzinājusies un spējat dalīties ar šīm izjūtām - aizvainojumu, dusmām un sāpēm par piedzīvoto, tās noteikti ir ļoti intensīvas. Iespējams tas ietekmē kādas citas Jūsu attiecības. Psihoterapija var palīdzēt labāk izprast jūsu jūtas un attiecības ar citiem, tomēr mainīt notikušo vai vecākus nav iespējams.

Ja Jūtat, ka nepieciešams atbalsts, droši varat vērsties pēc palīdzības!

Ar cieņu, dr. Katrīna Sāre

Labdien, Edīte!

Nezinot Jūs, Jūsu attiecības ar vīru un draudzeni, kā arī sīkāk konkrēto situāciju, nevaru Jums sniegt padomu, kā pareizi rīkoties. Lai nonāktu līdz atbildei, kas būtu vispiemērotākā tieši Jums, būtu vērts padomāt par sekojošiem jautājumiem- "Kas man tieši nepatīk šajā situācijā?" "Kādas jūtas ir aiz nepatikas?", "Ko es vēlētos mainīt šajā situācijā un ko tas man dotu vai, ko tas mainītu?", "Kādas man ir sarunas ar vīru?"

Lai sanāk nonākt līdz atbildēm!

Cieņā

Dr.Agnese Miksone

Paldies par Jūsu jautājumu - šķiet, Jums rūp gan šo pusaudžu un jauniešu tūlītējā labklājība, gan dziļākas emocionālās un sociālās vajadzības.

Saprotams, ka šādas situācijas publiskajā telpā var radīt apjukumu. Līdzīgi lūgumi pēc palīdzības, iespējams, liek izjust bezpalīdzības, izmisuma sajūtu, šaubas par pareizo rīcību. Visdrīzāk katrā šādā situācijā varētu rīkoties nedaudz atšķirīgi. Taču rīcību varētu vienot empātija, vienlaicīgi neaizmirstot par savu drošību. Mēs nezinām, kādās dzīves situācijās ir šie cilvēki, un ir grūti spriest no īslaicīgi redzētā. Iespējams, šie pusaudži un jaunieši ikdienā saskaras ar finansiālām grūtībām vai varbūt viņu lūgumi atspoguļo emocionālās vajadzības - vēlmi pēc atbalsta, uzmanības.

Ja ir sajūta, ka vēlaties palīdzēt, tad, izvērtējot katru situāciju atsevišķi (drošību, apstākļus, iespējas utt.), palīdzība varētu būt vai nu monetāra vai, piemēram, ēdiena iegāde - atkarīgs no Jums. Kādreiz palīdzoša ir īsa, pozitīva, atbalstoša saruna, kam var būt ilgstošs emocionāls ieguvums. Ja esat nobažījusies par jauniešu labklājību, varētu ieteikt vērsties, teiksim, Sociālajā dienestā, krīžu centros, kur iespējams saņemt attiecīgu atbalstu.

Kā arī, ja nevēlaties iesaistīties, varētu pieklājīgi un cieņpilni atteikt.

Lai izdodas!

Ar cieņu

Agija Tomme

Labdien,

Lai spriestu par simptomu cēloņiem būtu nepieciešama detalizēta situācijas izvērtēšana. Doma par to, ka cēlonis ir psihosomatisks (ir saistīts ar neapzinātiem prāta un psihes procesiem), var būt apsverama tad, kad ir veikti visi nepieciešami izmeklējumi un speciālistu konsultācijas.

Ğimenes ārsts koordinē diagnostikas procesu, izvērtējot to, kādi papildus izmeklējumi un speciālisti būtu nepieciešami.

Ar cieņu,
Gļebs Troščenkovs

Labdien, Ilze!

Tā bieži notiek, ka dzīves aktīvajos gados tiek ieguldīts ģimenē, bērnos un profesionālajā dzīvē, kas kļūst par dzīves jēgu un neko  citu nevajag. Kad bērni ir mazi,  viņu vajadzība pēc vecākiem ir 100% , jo viņu eksistence ir atkarīga no jums.  Ar gadiem tas mainās. Vai varat iedomāties, ka tagad bērniem esat vajadzīga, par to, ka viņiem esat, - mamma, kas izaudzinājusi neatkarīgus un pastāvīgus bērnus, kuri paši ir spējīgi organizēt savu dzīvi.

Ko darīt ar savu dzīvi, kam līdz šim nebija pievērsta uzmanība?  Mācīties, kā labāk funkcionēt jaunos dzīves apstākļos. Viegli tas nav, bet vienmēr var darīt kaut ko savādāk, kā līdz šim.

Arī psihoterapija var palīdzēt un atbalstīt šajā ceļā.

Ar cieņu,

Dr.G.Zariņa

Labdien!

Psihoterapeita kabinets ir vieta, kur var runāt par jebko - bez filtriem. Viss, kas tiek pārrunāts starp ārstu un pacientu ir konfidenciāls un šī informācija paliek tikai pie ārsta. Kas ir atrunāts arī ārstniecības likumā un pacienta tiesību likumā.

Turklāt ir ļoti svarīgi arī saprast kamdēļ par šo notikumu ir tik izteikta kauna izjūta un vēlams izprast vai tā ir adekvāta vai neadekvāta. Pret sevi var būt vērsts arī neadekvāts nosodījums un kritika, kura var ietekmēt gan pašvērtējumu, gan labsajūtu kopumā.

Kopumā ārsts-psihoterapeits var palīdzēt atrast veidu kā pieņemt notikušo un veicināt emocionālo labbūtību empātiskā, saprotošā, pieņemošā, drošā un konfidenciālā vidē.

Ar cieņu,

Lelde Logina

Paldies, ka dalījāties ar savu pieredzi!

Jūsu vīrs min, ka Jums jāatrod veids, kā pilnveidoties, taču, šķiet, ka galvenais jautājums ir nevis "ko darīt," bet gan "kā atrast, kas Jūs pašu interesē?" Bieži jautājumi par to, "ar ko nodarboties" vai "ko vēlos dzīvē darīt," var šķist īpaši sarežģīti, ja līdz šim dzīvē trūcis iespēju atklāt un attīstīt savas intereses.

Lai izdodas!

Ar cieņu, Dr. Adelīna Nikitenko

Labdien, Dace!

Šobrīd valsts apmaksātā pakalpojumā pieaugušajiem ambulatori ir pieejamas tikai psihiatra konsultācijas (tiešās pieejamības speciālists) un/vai psiholoģiskā palīdzība, max 10 sesiju apmerā, pie psihologa/ psihoterapijas speciālista - ar ģimenes ārsta vai psihiatra nosūtījumu. Vairāk skat. šeit: vmnvd.gov.lv/lv/psihiska-veseliba, te variet atrast speciālistu sarakstus un kontaktinformāciju.

Ārsta psihoterapeita konsultācijas šobrīd diemžēl ir tikai par maksu. Ja ir ierobežoti finanšu līdzekļi, zemākas cenas ir psihoterapijas sesijām pie psihoterapijas rezidenta (skat. vivendicentrs.lv vai psihosomatika.lv).

Labdien, Tom!

A.c.
Ārsts psihoterapeits Līga Lismane

Labdien!

Prieks, ka  vēlaties  ko  mainīt ar savien "iekšējiem  blokiem" !   Šeit  pat mūsu   mājaslapā sadaļā  Mūsu  biedri var atvērt kolēģu vizītkartes. Daļa  ir norādījusi, ka  konsultē   tiešsaistē.  Citiem  tas jājautā, sazinoties (telefons, epasts)

a.

Labdien Marika!

Jūsu veselības problēmas ir ieilgušas un traucē pilnvērtīgi dzīvot. Nepieciešama speciālista psihiatra palīdzība.

Šobrīd Latvijā ir uzsākta jauna programma psihiskās veselības atbalstam. Ikviens pēc 18gadu sasniegšanas var pieteikties uz vizīti pie psihiatra bez ģimenes ārsta nosūtījuma un bez maksas saņemt psihiskās veselības aprūpes pakalpojumus. Rīgā tas ir Veldres ielā 1a, Viļa Plūdoņa ielā 1, Tvaika ielā 2

Būtu svarīgi nevilcināt laiku!

Ar cieņu

dr. Sandra Vītola.

Labdien, Liene!

Otra lielā iemeslu grupa, kas varētu saistīties ar šādu situāciju ir atmiņas zuduma epizodes, kas varētu rasties vairāku klīnisko apstākļu dēļ, ko būtu svarīgi izprast vizītēs pie ārsta-psihoterapeita vai psihiatra.

Ar cieņu
dr.Lelde Smilte-Breča

Labdien, Anna!

Paldies par Jūsu uzticību un atklāšanos, uzdodot jautājumu.

Šķiet, katrs cilvēks uz stresu un izaicinošiem dzīves apstākļiem reaģē atšķirīgi, un tas dažreiz var negatīvi ietekmēt apkārtējos, īpaši ģimenes svētkos. Izklausās, ka esat jau mēģinājusi runāt ar māsu, kā arī Jūsu rakstītais liek domāt, ka vēlaties pasargāt mammu no satraukumiem viņas dzimšanas dienā. Te jāpiebilst, ka mēs katrs esam atbildīgs par sevi, savu uzvedību, un citu reakcijas nav mūsu reakcijas, lai gan reizēm patiesi gribētos apkārtējos izmainīt.

Pirmkārt, ja ģimenes sanākšanā sākas ķildas, šķiet svarīgi reaģēt mierīgi, bez pārmetumiem. Iespējams, varētu atkal uzrunāt savas jūtas un bažas par to, kā māsas uzvedība ietekmē ģimenes kopējo noskaņojumu. Būtiski ir izvairīties no vainošanas, bet tā vietā runāt caur savu prizmu: “Man paliek grūti, kad..”, “Es šobrīd jūtos..”.

Otrkārt, iespējams, varētu māsai piedāvāt atbalstu, piemēram, palīdzēt meklēt profesionālu palīdzību, ja viņas uzvedība slēpj kādus dziļākus emocionālus cēloņus. Jūtot, ka ir pieejams ģimenes atbalsts, mīlestība un rūpes, cilvēki mēdz būt atvērtāki pārmaiņām un risinājumiem.

Treškārt, nevajadzētu aizmirst arī rūpes par sevi. Ja apstākļi kļūst nepanesami, Jums ir tiesības nospraust savas robežas - arī tad, ja vajadzības gadījumā ir jāatālinās no situācijas, lai saglabātu savu mieru un labsajūtu.

Lai izdodas!

Ar cieņu

Agija Tomme

Labdien!

Vai Jums  ir arī kāds  jautājums  par šo situāciju?....... Bet  reizēm  vienkārši  ir atvieglojums, ja  kādam  var uzrakstīt, to, kas uztrauc. Varbūt tā arī  var darīt-  mēģināt pastastīt, par to, kas notiek ar Jūsu  meitu. Varbūt kāds pateiks, kā  uz to skatīties. Varbūt kādam  būs kāda doma, kas  ir  meitenes satraukiuma  iemesls.

Liekas,   vinas  uzvedība arī Jūs  padara satrauktu. Varbūt  pagaidām viņa  nemaz nevar pateikt, kas  viņu satrauc, tāpat kā Jums bija  neiespējami uzdot  jautājumu.

Andis  U.

Labdien, Elvi!

Paldies par Jūsu uzticību un atklātību, daloties pieredzē. Šī izklausās pēc sarežģītas situācijas, un ir saprotams, ka tā var radīt gan apjukumu, gan pretrunīgas izjūtas.

Šķiet, Jūsu rakstītajā ir vairāki aspekti. Pirmkārt, vienā pusē ir apkārtējo viedokļi, kuri varētu būt balstīti viņu pašu pieredzēs un uzskatos, kas var nesakrist ar Jūsu sajūtām. Šķiet, ka Jums tuvāko viedoklis ir būtisks, un patiešām apkārtējo redzējums var būt vērtīgs, taču jāatceras, ka Jūsu attiecību pilnā dinamika ir redzama tikai Jums un partnerei.

Otrkārt, Jūs rakstāt, ka Jūsu jūtas ir mainīgas. Jāatzīst, cilvēcīgas attiecības, dziļu un nozīmīgu jūtu klātesamība, un mīlestība ir gana komplicēta, un pretrunīgas jūtas var būt normāla situācija - katrās attiecībās var būt kāpumi un kritumi. Tajā pat laikā mainīga attieksme var liecināt par dziļākiem iemesliem - piemēram, par savu vajadzību neievērošanu, bažām attiecībās vai savstarpējām nesaskaņām.

Varētu būt vērtīgi godīgi sev atbildēt, kādas ir Jūsu vajadzības, vērtības un gaidas attiecībās - kas Jums ir svarīgi? Kādas ir Jūsu robežas? Ja iespējams, to varētu atklāti pārrunāt arī ar partneri, veidojot empātisku dialogu par savstarpējām gaidām. Tāpat, ja apkārtējie pauž nostāju par Jūsu attiecībām, jāatceras, ka galīgais lēmums ir Jūsu un partneres - lai arī atbalsts no draugiem un ģimenes var būt nozīmīgs.

Kā arī jautājums par to, vai attiecības var labot, ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, tostarp abu partneru vēlmes strādāt pie attiecībām un spējas komunicēt un risināt konfliktus. Būtiski, lai lēmums, ja tāds tiek pieņemts, atbilst gan Jūsu, gan partneres vajadzībām un ir labākais abpusējai labbūtībai.

Lai izdodas!
Ar cieņu
Agija Tomme

Labdien, Mārīte!
22 gadīgs dēls var uzvesties absolūti nenobrieduši. Tādā gadījumā, gluži kā ar pusaudžiem - viedoklis "no malas" ir daudz svarīgāks un tiks uzklausīts uzmanīgāk nekā ģimenes locekļa teiktais. Diez vai mammas "audzināšana" kaut ko dos. Un diez vai viņš uzklausītu, ja Jūs ieteiktu vērsties pie psihoterapeita.

Varbūt ir kāda ģimenei pietuvināta persona (labāk būtu vīrietis), kurš varētu prātīgi aprunāties, kurš būtu autoritāte.Protams, te būtu dažādi jautājumi - ko puisis dara?Acīmredzot viņam ir ienākumi, ja jau var spēlēt azartspēles. Ja ir ienākumi, vai piedalās sadzīvē, ja dzīvo ar Jums?
Kas ir ar tēvu? Utt. Aizejiet pat pie kāda pakonsultēties! Tas mans īsais ieteikums.

Ar cieņu - dr. Lapsa

Labgdien,

Dr. Ingrīda  Rateniece  par prakses vietu  norāda  Alūksni.  Viņas  kontakti  šeit

Lai izdodas!

AU