Jautājumi > Atbildes

Atbildes

1 no 61 > >>

15.02.2019. Anonymous jautā:
cik ilgi cilvekam japavada trakomaja par pasnavibas meginajumu

Atbilde:

Cienītais Anonīmais Interesent!


"Trakomājā", kā Jūs rakstiet, pašnāvnieks parasti tiek pārvests no kādas citas slimnīcas reanimācijas, toksikoloģijas, ķirurģijas vai citas nodaļas, kur viņš ir "atgriezts dzīvei" - sašūts, saģipsēts, atpumpēts, izskalots, atindēts utt.. Ja mēs pieņemam, ka lēmums par pašnāvību ir slimīgs un uz šādu soli neiziet psihiski veseli cilvēki, tad pirmkārt psihiatru uzdevums ir saprast, ar kādu slimību sirgst attiecīgais pacients. Un vai šī ir bijusi īsta pašnāvība, vai pašnāvības demonstrācija (atšķirīgas lietas).

 

Uzturēšanās ilgums "trakomājā" ir atkarīgs no konstatētās psihiskās saslimšanas. Ja runa ir par psihopātiju (personības traucējumiem) ar impulsu kontroles trūkumu, piemēram, tad uzturēšanās noteikti ir īsa: 2-4-5 dienas. Ja runa ir par smagām depresijām, bipolāriem afektīviem traucējumiem vai šizofrēniskā spektra traucējumiem, uzturēšanās slimnīcā ir ilgāka. Var pat sasniegt 4 nedēļas.
Pašnāvība nav risinājums!

D. Lapsa


09.02.2019. Kate jautā:
Labdien! Meitai tikko palika 11 gadi. Skolā mācās labi, ja nav paslinkojusi un ir sagatavojusies. Bieži mājās ir nesaskaņas dēļ tā, ka meita negrib palīdzēt mājas darbos, ja uztic kādu darbiņu izdarīt-bieži vien neizdara, jo esot aizmirsusi,slinkums, meklē atrunas kādēļ neizdarīja. Ir sastādīts viegls ikdienas režīms, balviņas par padarīto, bet tas nemotivē viņu. Labprāt visu dienu nosēdētu sakņupusi pie telefona neko nedarot. Ēd maz, šoziem slimo bieži. Nesaprotam ko iesākt, kā viņu motivēt.

Atbilde:

Labdien, Kate!


Pēc Jūsu rakstītā saprotu, ka meita skolā mācās labi, un tas, kas Jūs satrauc - „meita negrib palīdzēt mājas darbos", un vienīgais, kas viņu interesē ir „labprāt visu dienu nosēdēt sakņupušai pie telefona, neko nedarot".
Lai saprastu, kā palīdzēt, ir jāsaprot, kas notiek, kādēļ viņa tā dara. Iespējams, meitas dzīve ārpus skolas ir garlaicīga un skumīga. Iespējams, pastāv vēl kādas grūtības - bailes no socializācijas (nav draugu), zems pašvērtējums, nomāktība, atstumtības sajūta vai protests. Ir vērts padomāt, vai ģimenes vērtību sistēmā ir ne tikai darbs, strādāšana, bet arī priecīgas, aizraujošas lietas, svētki.


Ieinteresēt meitu ar nelieliem apbalvojumiem ir labs mēģinājums, bet tas var palīdzēt tikai tad, ja šis apbalvojums būs pietiekoši nozīmīgs meitai. Nav jābaidās pieņemt stingrus noteikumus - cik ilgi ir atļauts izmantot sociālos tīklus, ārpus mācību vajadzībām.


Psihoterapeita konsultācija būtu labs risinājums, un sākotnēji tieši tikšanās ar vecākiem, palīdzot izprast ģimenē esošo attiecību modeli un sāpīgos aspektus attiecībās ar meitu.


Ar cieņu, dr. Iveta Valaine.


05.02.2019. Ruta jautā:
Labdien! Mes ar draugu , ar kuru bijam kopa 8 gadus, esm uz pauzes! Tas bija mans lemums par ko vinjs nau sajusma! Es vinjam izskaidroju ka pauze man ir nepieciesama lai savestu kartiba savas domas un atpustos! Vinjam bija jau sakusas veidoties citas attiecibas vel kamer bijam kopa, sobrid vinjs izskiras no milakas! un velas zinat cik ilgu pauzi velos! Jautajums ir tads vai saj noteiktaja situacija man vajadzetu pasai doties pie psihologa vai mums kopa butu jadodas pie paru psihologa???

Atbilde:

Sveiki,Ruta!


Izlasot Jūsu rakstīto un jautājumu,saprotu,ka jau kopdzīves laikā draugam veidojušas citas attiecības,kas, iespējams,bijušas par iemeslu Jūsu vēlmei ‘'savest kārtībā savas domas","atpūsties".Parasti šādi attiecību samezglojumi rada lielu spriedzi,neizpratni un dažādus jautājumus attiecību kontekstā. Arī patreizējā situācija,kad viņš izšķiras no mīļākās un ,cik saprotu ,vēlas atgriezties pie Jūsu attiecībām nav no vieglākajiem jautājumiem.

Tā kā kopā esat bijuši 8 gadus,tad būtu daudz kas jāzina par Jūsu pāra attiecību,norisi, kvalitāti.Rodas jautājums, cik ilga pauze tad ir bijusi,vai tas Jums ir ļāvis sakārtot savas domas un,vai vēlaties būt kopā ar šo vīrieti?

Ja vēlaties,tad ,iespējams ,vērtīga būtu pāra terapijas pieredze,lai izprastu Jūsu pāra resursus un iespējas būt kopā vai arī izšķirties.Ja esat nolēmusi attiecības neturpināt,tad individuālās terapijas pieredze ļaus apzināties Jūsu patiesās jūtas un vajadzības,kā arī saprast attiecību"musturus",ko savā dzīvē veidojat,lai nākotnē būtu iespējas dzīvot laimīgi un harmoniski.

 

Ar cieņu ārste psihoterapeite,ģimenes psihoterapeite- Iveta Pļaviņa.


04.02.2019. Anna jautā:
Labdien. mana problēma ir tāda, ka ļoti bieži gandrīz katru dienu ir problēmas saņemties kaut ko darīt. īsti nav vēlmes. zinu, ka būtu nepieciešams mācīties vai spēlēties ar meitu vai kaut vai kārtot māju vai lasīt grāmatu, bet bieži vien vienkārši skatos siena un nevēlos celties no gultas. bieži vien nav vēlēšanās pat ēst. ik pa laikam cenšos atrast kādu hobiju, bet viss vienmēr beidzas ar to ka vairs neko negribās, lai cik būtu šis hobijs bijis interesants. draugs arī īsti neatbalsta.

Atbilde:
Labdien, Anna!
Pēc Jūsu apraksta izklausās, ka Jums ir depresija. Situāciju var labot, ja vērsīsieties pie psihoterapeita, kurš strādā psihodinamiskajā psihoterapijā vai kognitīvi biheiviorālajā terapijā. Iespējams Jums nepieciešami medikamenti, šādā gadījumā vislabāk palīdzēs psihiatrs.

Mionta Vasiļevska

22.01.2019. Andris K. jautā:
Meita, pusaudze, (17), ik pa laikam mocās ar bezmiegu, galvassāpēm, ir stresaina, pa laikam nekontrolēta agresīva uzvedība (durvju ciršana, skaļa darbošanās, raudāšana). Pati saka , ka viņai ir depresija, bet vecāki neko nesaprot. No palīdzības atsakās, neko ārstēt negrib, zāles nedzers utt. Kā lai aizved viņu pie psihologa, ja vņa kategoriski atsakās? Ar varu vest? Uz kurieni? Ar kādu pamatojumu?

Atbilde:

Labdien, Andri!


Paldies par vēstuli!
Izlasot vēstuli, saprotu, ka Jūsu meita un arī Jūs ciešat. Zinu arī to, ka var palīdzēt tam, kurš to vēlas, līdz ar to ar varu uztiepta palīdzība nav palīdzība, jo tā rada tikai papildus mokas. Dažkārt mainot pret bērnu attieksmi ir iespējams atvieglot viņa emocionālo stāvokli. Domāju, ka palīdzot izprast vecākiem bērnu, viņiem ir iespēja rīkoties atšķirīgi no ierastā un tā mainīt situāciju ģimenē. Iesaku vecākiem doties pie psihoterapeita, kurš varētu palīdzēt šajā situācijā.

 

Ar cieņu, dr. Ilze Lāce.


21.01.2019. Lauma jautā:
Labdien!Jau ilgāku laiku (6mēneši) mokos ar trauksmi, nemieru un panikas lēkmēm. Viss lielākā grūtība ir, ka nevaru mierīgi nosēdēt, šķiet, ka tūlīt nomiršu, jo ir izteiktas sāpes starp krūtīm. Ar sirdi un kuņģi viss kārtībā. Šobrīd esmu tik tālu sevi nodzinusi, ka nevaru iziet pastaigāties, pabraukt ar mašīnu, iet iepirkties veikalā, iet sportot. šķiet, ka prāts grib, bet simptoms krūtīs sastindzina.

Atbilde:
Labdien,Lauma!
Jums noteikti jāapmeklē ārsts psihiatrs-psihoterapeits,lai vienotos par turpmāko ārstēšanu, sastādot individuālu kompleksu ārstēšanas kursu!
Galvenais, Jums jāatcerās, ka šādus traucējumus var labi ārstēt. Izdošanos!

Ar cieņu
R.Cedriņa,ārsts-psihiatrs-psihoterapeits.

10.01.2019. Anna jautā:
Labdien! Pēdējā laikā saskaros ar dažādām veselības problēmām, kurām nav izskaidrojuma, piemēram, konstanta nieze, galvassāpes, bieža urinēšana, pastiprināta svīšana naktīs. Reizēm ir tā, ka trūkst elpas un sirds strauji sitas. Naktīs nevaru pagulēt, daudz murgoju, un vairākas reizes naktī mostos. Visas analīzes labas. Bija arī tā, ka divas nedēļas sāpēja plecs, šķita, ka esmu nogulējusi, jo nebiju ne sasitusi, ne sastiepusi, ne cilājusi ko smagu. Tas gan pārgāja pats no sevis. Esmu viegli aizkaitināma un regulāri piedzīvoju panikas lēkmes. Šad tad, nekontrolējot sevi, veicu paškaitējošas darbības, nesen sarijos zāles, un tad, kad tās sāka iedarboties, man sākās panikas lēkme, jo šķita, ka nomiršu. Es to nevēlos, neesmu pašnāvnieciska, bet pēc dabas diezgan pozitīva, sabiedriska, centīga skolā. Tajos brīžos uznāk tādas kā lēkmes un nedomāju ar galvu par sekām. Pirms gada man diagnosticēja vidēji smagas depresijas epizodi un somatisko sindromu. Vai viss tas, kas pēdējā laikā nomoka manu fizisko veselību ir psiholoģisku iemeslu dēļ? Un ja jā, pie kāda ārsta būtu jāvēršas - psihoterapeita vai neirologa? Kā lai sev palīdzu?

Atbilde:
Labdien, Anna,

Es noteikti Jums ieteiktu konsultēties ar ārstu psihoterapeitu, kas strādā ar pusaudžiem (spiežot pēc Jūsu vēstules esat skolniece). Ārsta vārdu, uzvāru un darba vietu var atrast mājas lapā, sadaļa "Mūsu biedri". Kopā ar ārstu Jūs izvērtēsiet ārstēšanas lietošanas nepieciešamību un veidu. Zāļu lietošana bez ārsta uzraudzības var būt neefektīva un reizēm bīstama.
Negaidiet, meklējiet palīdzību!

Cieņā,
Dr Anžela Pavloviča


02.01.2019. Zinta jautā:
Labdien! Meklēju palīdzību. Sliktu notikumu ķēde, kas velkas no bērnības līdz 30 gadiem, man ir izveidojusies paranoja, ka jebkas ko iesāku darīt beigsies slikti. Arī attiecībās ar vīriešiem piesaistu tikai vāja rakstura, kurus pievelku, jo izliekos viņiem stipra rakstura. Beidzot esmu nolēmusi sevi ielikt speciālista rokās, jo traucē ļoti, veidot veiksmīgi savu dzīvi. Jautājums- kā atrast savu speciālistu?

Atbilde:

Labdien Zinta,


Lasot Jūsu vēstuli rodas iespaids, ka arī psihoterapeita izvēlē Jūs gatavojaties sakāvei - baidāties, ka neizdosies atrast īsto speciālistu. Visi mūsu mājaslapā reģistrētie speciālisti ir pierādījuši savu profesionalitāti, iegūstot ārsta psihoterapeita sertifikātu,kas iespējams tikai izpildot noteiktas prasības. Atrast tieši jums piemērotāko iespējams tikai tiekoties ar cilvēku un riskējot izmēģināt, kā jums saskan un vai jūs kopā varat veikt nebūt ne vieglo psihoterapijas ceļu. Iespējams vadīties arī pēc cilvēku ieteikumiem, kuriem pašiem bijusi psihoterapijas pieredze, izvēlēties ērtāko atrašanās vietu, sievieti vai vīrieti, utt.

 

Gadās, ka nākas apmeklēt vairākus speciālistus, arī no tā nav jābaidās.


Lai jums veicas!
Ar cieņu,
Indra Upmiņa.


22.12.2018. Keita jautā:
3 gadi atpakal attiecibas uzsaku ar tiko skirtu virieti, lidz ar to izgaju cauri pus gadu psihalogiskai un emocionaalai vardarbibai jo nespeju aizpildit vina tuksumu.Es budama samilejusies ticeju,ka manii kautkas nav pietiekami labs.Tagad kad attiecibas ir labas un vinsh mani ir iemilejis, es nevaru to aizmirst un jau 2 gadi visi stridi ir par to. Milu vinu bet raudu biezhi un nevaru ar to domu dzivot un abi ta delj mokamies. Nezinam ko dariit,skirties vai ir iespeja, ka es tam tiksu paari?

Atbilde:

Labdien, Keita,

 

Pēc Jūsu stāsta spriežot, Jums tātad ir neapzināta 'vajadziba' visu laiku atgriezties traumejosa, ciešanu pilnā situācijā un sajūtās, lai arī apzināti vēlaties būt laimīga.


Var gadīties, ka šai tendencei iemesli meklējami Jūsu pagātnē, vēl sen pirms satikat savu partneri.
Tāpēc diez vai ir vērts sasteigt ar domu par šķiršanos, pirms esat devusi sev iespēju izpētīt savu personīgo vēsturi un apjaust, kā izveidojusies pārliecība, ka Jūsos 'kaut kas nav pietiekami labs'. Vai var būt, ka šī doma ir aktuāla joprojām, nevis tikai pirms 3 gadiem? Un traucē baudīt dzīvi, pieņemt labo.

Ar šāda veida jautājumiem strādā psihoterapijā.

 

Varat iesākumam arī palasīt literatūru par t.s. Karpmana trijstūri, kas apraksta lomas, kādas cilvēki mēdz izspēlēt attiecībās, varbūt tas palīdzēs paskatīties uz situāciju no malas.

 

Visu labu vēlot,

Dr. Treimane


21.12.2018. Kārlis jautā:
Sveiki, Principā es jau zinu, ka man jāmeklē palīdzība pie speciālista. Es vairāk vēlos saprast pie kāda speciālista lai vēršos - psihoterapeita vai seksologa. Lielas problēmas radās tad, kad uzzināju detaļas par sievas pagātni. Kurā noskaidrojās, ka viņai ir bijuši gadījuma sakari ar pavisam nepazīstamiem cilvēkiem. Nespēju šīs lietas "sagremot". Tas ir viss par ko domāju gan naktī, gan miegā, gan darbā - visur. Iztēlojos detaļas, pārdzīvoju.

Atbilde:

Labdien, Kārli!

 

Jūsu minētajām uzmācību domām nav nekāda sakara ar seksuāliem traucējumiem, lai vērstos pie seksologa. Šis ir emocionāls pārdzīvojums un uzmācīgas domāša problēma, tāpēc vajadzīgais speciālists ir psihoterapeits. Vieglākos gadījumos palīdzēt varētu apzinātības treneris. Smagākos gadījumos iespējama arī medikamentu izmantošana: ir medikamenti, kas samazina ļoti uzmācīgas domas. Tādus medikamentus var izrakstīt ģimenes ārsts, psihiatrs vai ārsts-psihoterapeits.

 

Ar cieņu,
Artūrs Utināns


20.12.2018. Lauma jautā:
Pirms 5 nedēļām man piedzima bērns.Diemžēl man ļoti grūti savaldīt savas emocijas attiecībā pret savu māti un vīra māti.Es nespēju kontrolēt dusmas,pārsvarā dēļ sajūtas/fakta,ka viņas mani nesaprot/nedzird,dēļ pamācībām "no sērijas kā cept olu"...Vakarā pārdzīvoju,nevaru beigt domāt,kādēļ tik ļoti asi reaģēju.Zinu,ka manī sēž aizvainojums uz savu māti,likās,ka patstāvīgi biju tikusi tam pāri,bet šobrīd atkal izjūtu dusmju un aizvainojuma uzliesmojumus. Lūdzu iesakiet kā tikt galā ar dusmām?

Atbilde:
Sveicināti, Lauma!
Izlasot Jūsu rakstīto, saprotu, ka abas mammas - Jūsu mamma un vīramāte ir pārāk kontrolējošas, dodot padomus pat ikdienišķās lietās. Vēl būtiskāk, šķiet, tas, ka esat jau senāk sajutusi pret savu māti aizvainojumu un dusmas, kas sakarā ar hormonālu nestabilitāti saistībā ar bērniņa piedzimšanu un Jūsu emocionālu jūtīgumu atkal saasinājušās.
Domāju, ka būtu svarīgi, ka Jūs mammām tā arī teiktu, ka ar ikdienas lietām pati varat tikt galā bez padomiem un norādījumiem un, ka šādi norādījumi un pamācības Jūs aizkaitina un sadusmo, it sevišķi tagad pēc nesenajām dzemdībām, kad emocionāli esat jūtīgāka. Sakiet, ka tad, ja jums vajadzēs padomu vai palīdzību, Jūs pati to viņām paprasīsiet. Būtiski, lai Jūs varētu šādi runāt un nejusties vainīga (bieži vien vainas sajūta ir tā, kādāļ tik tieši pateikt ir grūti)
Manuprāt, svarīgi būtu pēc iespējas arī seno aizvainojumu un dusmu emocionālo iemeslu, arī vainas sajūtu (šķiet, ka tāda arī ir, ja par dusmu epizodi vēl pēc tam ir jādomā) "izstrādāt", kas būtu iespējams ar speciālista - psihoterapeita palīdzību. Psihoterapeitiskās konsultācijās vai vislabāk psihoterapijas procesā varētu iegūt konkrētāku priekšstatu, ar ko īsti emocionāli saistās Jūsu dusmas un psihoterapijas procesā visbiežāk izdodas tās mazināt.

Veiksmi un sirdsmieru vēlot,
ārste psihoterapeite Inta Kalniņa

17.12.2018. Tas Es jautā:
Pēc vakardienas nakts, konsumējot alkoholu (ko es lietoju brīžiem daudz),, tāpat aiz garlaicības, uzlabojot garastāvokli, nomierināties nedaudz arī. Bīvdienās, negribas pat iziet no dzīvokļa ārā, iziešu ārā, sagribēsies pīpēt vai ieraut,. Dažreiz tādēļ neeju ārā, lai tas nenotiktu. Rada problēmas arī darbā. Varu būt labs priecīgs kādu brīdi, pēc tam viss besī, pēc tam atkal viss ok. Brīvdienāsvaru pamosties 10:00, bet pēc 2-3h pēc litra kafijas aiziet gulēt uz 3h :/. Vai nav bipolārie?

Atbilde:

Sveiks, Tas Es!

 

Viss, ko Jūs aprakstījāt savā jautājumā vairāk liek domāt par psihoaktīvo vielu atkarības esamību, nevis par bipolāriem traucējumiem.

 

Pie tam Jums tieksme ir pēc vairākām vielām (alkohola, kofeīna un īsti nav skaidrs - nikotīna vai marihuānas). Vispirms jātiek galā ar šo vielu lietošanu un, visticamāk, tās izpausmes, ko Jūs aprakstījāt, izzudīs. Tāpēc ieteiktu meklēt narkoloģisku palīdzību.


Ar cieņu
Dr. med. Velga Sudraba


10.12.2018. Agris jautā:
Nav vēlmes pēc intīmas tuvības ar sievu.Šāda vēlme rodas tikai tad,ja sievai pirms manis ir bijusi tuvība ar citu vīrieti.Nav arī intereses pret citām sievietēm,tikai sieva.Sieva zin par šo manu "dīvainību" un cenšas manis dēļ,viņas partneru skaits mērāms desmitos,bet vai tas ir normāli?Vai ir vajadzība ko "labot"?Šāds uzvedības modelis un seksuālās attiecības ir pieņemamas mums abiem,bet iekšā tomēr kaut kas grauž.Esmu pārliecināts,ka sievai tas neraisa nepatiku,bet neesmu pārliecināts,ka patīk

Atbilde:

Labdien, Agri!

 

Visu, kas attiecas uz pāra intīmajām (t.sk.seksuālajām) attiecībām, nosaka un limitē tikai paši šo attiecību dalībnieki. Protams, ja viņi ir pilngadīgi un rīcībspējīgi, nenodarot kaitējumu viens otram, nepārkāpjot likuma robežas. Ja tas ir tā un šāds attiecību modelis jūs apmierina, nav pamata satraukumam.

Tai pat laikā Jūsu rakstītajā ir bažas par to, kā notiekošo uztver Jūsu sieva... Lai par šo rastu skaidrību, acīmredzot ir vajadzīga palīdzība. Tas ļautu saprast gan savas uzvedības iemeslus, gan to, kāda ir Jūsu sievas attieksme.

Ja tas saskan ar Jūsu sajūtām, izvēlaties speciālistu vai nu mūsu mājaslapā, vai arī ārpus tās un vienojaties par konsultāciju klātienē. Citādā veidā diez vai būs iespēja palīdzēt.

 

Ar cieņu,

dr. Elmārs Vārpa.


04.12.2018. Laura jautā:
Labdien! Man ir pusaudze meitiņa un viņa ir ļoti klusa, nerunā ar mani. Viņai ir interneta atkarība. Viņa negrib dzīvot un ir apvainojusies uz visu pasauli. Uz mani visu laiku bļauj. Gaida kad es viņu ienīdīšu. Ļoti emocionālā bet emocijas nelaiž laukā. Skolā viņa neiet bet ir tālmācībā. Kur meklēt palīdzību un ar ko sākt? Cik ilgs laiks jāgaida rindās?

Atbilde:

Labdien!

Jūsu satraukums par meitu ir saprotams, jo īpaši situācijā, kad ir sarežģīta savstarpējā komunikācija. Pēc Jūsu rakstītā šķiet, ka palīdzība būtu nepieciešama pēc iespējas ātrāk. Varat sākt ar BKUS psihiatrijas ambulatoro nodaļu Gaiļezerā, jo tur ir iespējams kompleksi vienā vietā izvērtēt jaunieti multidisciplināras komandas ietvaros. Varētu būt, ka ir jāgaida, jo nozarē trūkst cilvēkresursu.

Otrā iespēja ir doties uz maksas konsultāciju pie bērnu psihiatra (piemēram, Dace Jansone ir gan psihoterapeite, gan bērnu psihiatre, bet Ilze Sestule ir pusaudžu psihoterapeite un psihiatre) vai ārsta--psihoterapeita, kurš strādā ar pusaudžiem, ( saraksts ir mūsu mājas lapā) , kas varētu izvērtēt Jūsu meitas stāvokli un individuāli pateikt  ieteicamo ārstēšanas plānu. Iespējams, ka Jūsu meitai sākotnēji var būt nepieciešama kombinēta terapija, bet ilgtermiņa psihoterapija būtu pamata ārstēšanas metode. Viss atkarīgs no tā, kas Jums ir pieejamāks un realizējams dzīvē.

Svarīgākais ir neļaut situācijai ieilgt, jo hroniski traucējumi ir krietni grūtāk koriğējami.

Ar cieņu,

Inta Zīle.


30.11.2018. Anna jautā:
Drīz būs 29.gadi bet es nesaprotu pati sevi. Neesmu sapratusi kādu darbu vēlos strādāt, ar ko nodarboties, nav arī izteiktu lietu kas varētu interesēt. Jau vairākus gadus šādi esmu iesēdējusies. Nav motivācijas, gribasspēka, nespēju izlīst no savas čaulas. Gribēt gribas, bet ar to arī viss beidzas. Neesmu arī sabiedriska, patīk nolīst maliņā.

Atbilde:

Labdien, cienījamā Anna!

Lasot Jūsu uzrakstīto, rodas sajūta, ka ir kādi šķēršļi, kas Jums traucē sadzirdēt, sajust pašai sevi- ko Jūs vēlētos, kas Jums patīk un kas nē, kas nepieciešams, lai Jūs būtu priecīga, justos labi, vai arī kas traucē rīkoties, dzīvot saskaņā ar sadzirdēto. Iespējams, Jums dzīves laikā daudz nācies piekāpties, pielāgoties apkārtējiem, ciest klusu. Nu ir iespēja veidot savu dzīvi pašai, taču ierastais "modelis" traucē- Jūs nezināt, ko darīt, vai arī izvēlaties "nolīst maliņā".

Anna, ir ļoti labi, ka esat sākusi domāt par to, ka jūtaties slikti, ka ar to, kas ir, ir par maz, ka vēlaties ko vairāk. Jums būtu svarīgi sadzirdēt- savas vēlmes, talantus, idejas- un noticēt, arī arī Jūs esat svarīga, vērtīga, ka Jūsu veikumam ir vieta.

Šķiet, Jūs pārāk bieži jūtaties bikla un nedroša lielā, nedraudzīgā vareno pasaulē. Būtu jāizprot šī redzējuma iemesli un tas jāmaina. Ja nejutīsieties droši un brīvi, būs grūti atrast un iet savu ceļu.

Labs iespēja, bet ne vienīgā, kas palīdz gan tuvoties savai būtībai, gan skaidrāk ieraudzīt savus ierobežojumus un bailes, kas spēj atjaunot iestrēgušo personības attīstību un apjaust savu spēku, ir psihoterapija. To arī Jums iesaku.

Ar cieņu, Baiba Šmite

P.S. Vai Raimonda Paula "Mēmā dziesma" Jūs neuzrunā?


28.11.2018. Inga jautā:
Labs vakars! Te ir kāds dzīvs? Uzdevu jautājumu un i klusums... Palīdziet, iesakiet lūdzu meitenei - pusaudzim 12 gadi, ārstu psihoterapeitu...

Atbilde:

Labdien!

 

Atvainojos par  kavēšanos. Atbildēt cenšamies cik  vien ātri iespējams. Parasti tas izdodas  pāris  nedēļu laikā.  Ja Jums šis   lautājums vēl ir aktuāls,  ieskatieties šeit.  Varbūt atrodiet ko  noderīgu   starp mūsu  kolēģiem, kas specializējušies pusaudžu psihoterapijā.

 

Lai izdodas,

Andis Užāns


27.11.2018. Edgars jautā:
Labdien, lieta tāda, ka puikam (15) ir uznākusi kaut kāda apātija, flegmatiski blenž skolas grāmatās, pats mēģina mācīties, bet absolūti nevar sakoncentrēties. Naktīs ļoti slikti guļ, izdomā sev visādas kaites un vietas kur šīs kaites varētu būt ieguvis utt. Vai šī varētu būt psihiska problēma, vai vienkārši kāds organisma pārslodzes rezultāts?

Atbilde:

Labdien, Edgar!


Organisma pārslodze var radīt gan psihiskus (garīgus, emocionālus), gan ķermeniskus simptomus. Jūsu aprakstītie simptomi 15gadīgam jaunietim ir nopietns pamats nekavējoties apmeklēt ārstu. Vispirms jāpārliecinās, vai viss ar fizisko veselību ir kārtībā, tas ir, jāapmeklē savs ģimenes ārsts, un, ja fiziskas kaites izslēgtas, jāapmeklē psihiatrs, kas strādā ar pusaudžiem.


Ar cieņu,

Dr. I.Sprūģe


14.11.2018. Zane jautā:
Labdien! Pēc ilgstošām attiecībām puisis nolēmis "paņemt pauzi", lai sakārtotu sevi. Atsakās no jebkāda veida palīdzības un ieņēmis galvā, ka tikai pats tiks galā. Vēlos palīdzēt un negribu atteikties no attiecībām. Pie kāda speciālista man labāk vērsties pēc padoma - individuālās psihologa konsultācijas vai pāru terapijas speciālista?

Atbilde:

Labdien, Zane!

Izskatās, ka Jūsu situācijā profesionāla palīdzība tiešām nepieciešama. Tā kā puisis palīdzību nepieņem, tikai Jūs pati varat meklēt palīdzību pie profesionāļa. Jūsu gadījumā ieteiktu individuālu psihoterapiju.

Var sākt ar 10 vizītēm kā palīdzību krīzē, un , ja vēlaties un ir iespēja, terapiju turpināt, lai labāk saprastu pati sevi un tādējādi palīdzētu attiecībām un draugam.

Vēlu veiksmi!

Ar cieņu,

Dr. Aija Kraskura.

 

 


13.11.2018. Māra jautā:
Labvakar. Vēlējos pajautāt vi ir iespēja pieteikties uz pāru terapiju? Un vai ir iespēja, ka tā daļēji noritētu angļu valodā? Ar cieņu Māra

Atbilde:

Labdien, Māra!

Paldies par jautājumu.  LĀPA sertificēti  psihoterpeiti, kas strāda ar pariem, minēti šeit Daļa savās vizītkartēs norādījuši darba valodu, citiem  tas japajautā piesakoties uz konsultāciju.

 

Lai izdodas!

Andis


08.11.2018. Kristīne jautā:
Sveicināti. Pirms pāris mēnešiem cīnijos ar bezmiegu, sliktu garastāvokli, nemierīgo kāju sindromu, sāpēm cauri visam ķermenim 3 mēn garumā. Vērsos pie ārsta un ārsts izrakstīja zāles (noofen-nerviem, un miega zāles). Nekas īsti nepalīdzēja. Atbildes uz saviem jautājumiem no ārsta tā arī nesaņēmu. Tagad tas viss atkal atkārotojas. Ko darīt? Kā ar to cīnīties? Paldies jau iepriekš.

Atbilde:

Labdien,

Jūsu aprakstīta problēma ir vairāk psihiatra un neirologa kompetence.
Iesaku vērsties ar šo situāciju pie sava ārstējoša neirologa vai psihiatra, lai precizētu nepieciešamo medikamentozo terapiju, sāpju izcelsmi un, iespējamas, diferenciāldiagnozes.

 

Ar cieņu,
dr Tarass Ivaščenko