Jautājumi > Atbildes

Atbildes

1 no 16 > >>

01.02.2012. ieva jautā:
Labdien, Velos uzzinat vai taa ir taisniiba ka maniakalo depresiju var izarsteet aptuveni 2 gadu laikaa, sanemot nepieciesamo palidzibu? Zinot arii to ka cilveeks visticamaak taads ir piedzimis, simptomi izteikti paraadiijusies tiinu gados un depresija ir no videeji smagas liidz smagai. Esmu izlasijusi rakstu kur teikts ka peec apm. 2 gadu aarstesanas cilveks ar saadu diagnozi var dziivot pilnvertigu dziivi (harmoniska gimenes dziive, buut speejiigam maaciities vai straadaat). Kaut taa buutu, tacu tas viss izskataas tik bezceriigi.. Staasts ir par mani pasu. Sodien mans viirs izsaka prieku ka mana situacija ir krietni uzlabojusies, ka esmu mieriiga un kluvusi gluzi normaala, kaut arii neesmu speejiiga paruupeeties ne par maajaam, maltiiteem, ne par sevi pasu, nemaz nerunajot par maciiaam vai darbu. Teiksiet iists engelis? Taa ir. Vins ir studeejis par so jomu un ir saprotoss, kaa arii liels atbalsts. Bet ir lietas ko nevar redzeet. Man ir gruuti iztureet nomodu. trauceejosas un nekontroleejamas iekseejaas emocijas un domas moka katru dienu. Es vairs necensos taas izdibinaat.., es padodos kaa arii vislielaako laika dalu pavadu gultaa(kas esot labas ziimes). Joprojam nespeeju neko dariit, juutos slikti, kaa paralizeeta, bet vismaz netrauceeju dziivi apkartejiem.. Vairaak kaa 1 gadu lietoju fluoxetin 40 mg dienaa + nomierinosas/atslabinosas tabletes pirms gulet iesanas. Veelos zinaat ko veel var iesaakt..? Negribu saakt ar apdullinosaam zaaleem, bet kaut kas ir jaadara, jo to ir gruuti iztureet. Liekas esmu strupcelaa. Loti ceru uz juusu padomu.
Atbilde:
Labdien, Ieva! Ļoti gribētos Jūs iepriecināt, precīzi pasakot cik ātri Jūs varēsiet atveseļoties, bet ...nevaru, jo neprotu pareģot. Ir dažādi pētījumi un novērojumi, kas atspoguļo vidējo statistisko situāciju, bet katrs gadījums ir unikāls, neatkārtojams. Negribētu arī piekrist Jūsu bezcerības sajūtai, jo mūsdienās ir pieejams plašs medikamentu klāsts, kā arī psihoterapija palīdzētu „izdibināt traucējošās un nekontrolējamas iekšējās emocijas un domas", kuras īsti negribas „uzkraut" tuviniekiem. Izskatās, ka Jūsu pašsajūta ir tālu no vēlamās, taču Jūsu gadījumā varētu līdzēt dažādu antidepresantu kombinācija, kā arī daži neiroleptiķi, kuru loma smagu depresiju ārstēšanā jau ir pierādīta. Novēlu Jums nepadoties un atrast ieinteresētus speciālistus (gan psihiatru, gan psihoterapeitu), kuri palīdzēs Jums virzīties uz priekšu. AC Olga Strautzele

30.01.2012. Agija jautā:
Sveiki! Manai māsai ir problēma, liekas saistīts ar šo jomu un par cik kaut ko nedaudz esmu apguvusi, is sajūtas, ka viņai ir depresija, iņa slikti jūtas negrib mācīties, nemitīgi apvainojās, saka, ka neviens viņu nesaprot, ka viņa neko nemāk utt. mēs ģimenē par viņu satraucamies, vēlamies vest pie terapeita, vai tas būtu pareizais variants un kā mums apkārtējiem ar viņu par to runāt, jo kolīdz ieminējāmies, tā sākās liels tracis mājās, ka mēs visi viņu pa trako uzskatām, ko mums iesākt, ja viņa visus argumentus pārvēš pretēji, cik bieži viņai būtu jānāk pie terapeita un cik tas maksā?
Atbilde:
Labdien, Agija! No Jūsu vēstules netop skaidrs, cik veca ir māsa. Ja viņa ir nepilngadīga, tad tas ir vecāku pienākums parūpēties, lai bērns saņemtu nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Vecākiem ir jārunā ar savu meitu - mierīgi un atbildīgi, bez pārējo ģimenes locekļu iesaistīšanas, bez publiskiem tračiem un skaļiem strīdiem. Ja vecāki nav spējīgi šo noorganizēt, tad jādomā, ka problēmas ģimenē nav tikai Jūsu māsai ... Jebkurā gadījumā ieteiktu vienam no vecākiem vispirms atnākt pie psihoterapeita un visu izrunāt. Ja meitene ir pilngadīga, pārējie ģimenes locekļi var "silti" ieteikt meklēt ārsta - psihoterapeita palīdzību, bet nav nekāda mehānisma, kas piespiestu griezties pie attiecīgā speciālista (ja meitene neapdraud sevi vai citus). Nav iespējams atbildēt, cik bieži Jūsu māsai būtu jānāk pie psihoterapeita, jo mēs vēl nezinām par kādu diagnozi iet runa. Pagaidām Jūs esiet vienīgā, kas ir uzstādījusi diagnozi. Ārsta - psihoterapeita honorārs šobrīd svārstās robežās no 5-90 lati par sesiju. Ar cieņu, dr. Diāna Lapsa

30.01.2012. Ana jautā:
Sveiki, Man ir problēmas ar uzmanību, es to pieprasu vairāk, nekā man tuvi cilvēki to spēj dot. Tā notiek ar vecākiem.Tomēr pamatā ar man simpatizējošām personām, kuras es laikam pārāk nomoku ar sevi, beigu beigās attiecības man vienmēr beidzas ar kaunu un milzīgām , neciešamām sirdssāpēm. Šobrīd pārdzīvoju kārtējās sirdssāpes, pārdzīvoju arī stresu darbā un mājās. Nespēju koncentrēties, un man ir parādi skolā. Vienīgais ko vēlos darīt, ir gulēt, vismaz mēnesi. Nevēlos sākt rītu, jo katra jauna diena vai nu ir vienaldzīga, vai asociējas ar kaut ko nepatīkamu. Man ir bezmiegs, dažreiz arī trauksmes sajūta. Laikam stresa dēļ, ir sākusies sejas vaibstu raustīšana, ko es nespēju kontrolēt. Es nevaru atpūsties no domām, pat miegā, jo sapņos viemēr ir problēmas par ko domāju nomodā. Aizvien biežāk uznāk kritiski mirkļi un vēlme pēc pašnāvības, pamatojoties uz dzīvības bezjēdzību un bezizeju, tomēr vienmēr tas beidzas ar secinājumu, ka esmu pārāk vāja un nožēlojama lai to izdarītu, un lai to mainītu un atriebtos ar spītu, dzīvoju nākamo dienu. Man gribas atkal sajust prieku un spēt izdzīvot dienas pilnvērtīgi. Es nezinu ko man iesākt, vai man vajadzētu griezties pie psihoterapeita?
Atbilde:
Sveicināta, Ana! Jā, Jums noteikti vajadzētu pieteikties vizītē pie psihoterapeita. Jūsu aprakstītais stāvoklis liecina par to, ka Jums ir depresija. Psihoterapeits palīdzēs saprast, kādēļ Jums sākusies depresija un ko Jūs varētu savā dzīvē mainīt, lai justos labāk. Ārstam jāizvērtē arī, vai Jums nav nepieciešami medikamenti. Monta Vasiļevska

29.01.2012. mārtiņš jautā:
Labdien. Man ir 25 gadi ļoti vēlos izveidot atiecības bet līdz šim visi meiģinājumi ir piedzīvojuši neveiksmes. Parasti ir grūti saņemties kādu uzrunāt uz deju kafijas tasīti vai vienkārši tā pat parunāt raksturīgi ir tas kad no vienas puse ļoti vēlos bet no otras puses kad taisos to darīt sākās uztraukums māca šaubas un ja to esmu pārvarējis to tad vienmēr nākās visu sabojāt ar nepareizu izteiktu teikumu vai ar nepareizi izdarītu kustību. Kā jus man ieteiktu darīt lai šadas situācījas nebūtu?
Atbilde:
Labrīt! Ir jāpārvar uztraukums un šaubas. Nav nekāda pamata šaubīties par sevi. Jāmēģina iepazīties atkal un atkal. Jātrenējas to darīt. Ja kaut kas nesanāk, kā gribētos, par to nav jāuztraucas. Būtu labi atrast kādu vīrieti no kura varētu mācīties, kā komunicēt ar sievietēm. Tas varētu būt kāds draugs vai radinieks. Parasti vīrieši mācās viens no otra, tāpat kā sievietes mācās no sievietēm. Jauniem cilvēkiem parasti ļoti labi palīdz psihoterapija. Šobrīd Jūs ļoti labi esat uztrenējies šaubīties un domāt par sevi sliktas domas. Jums ir jātrenējas domāt par sevi labu un ticēt sev. Jāmeklē ceļš, kā trenēt savu varēšanu. Nevarēšana jāmet ārā. Jūs varat kļūt par stipru vīrieti! Visu labu vēlot, Andris Veselovskis.

24.01.2012. Irena jautā:
Ka es varu tikt uz konsultaaciju pie Diaanas Lapsas? Un cik tas vareetu maksaat?
Atbilde:
Labdien, Irēna! Nokļūt pie dr. Diānas Lapsas var viņai piezvanot pa telefonu 29129762 un sarunājot. Ar cieņu, dr. Diāna Lapsa

23.01.2012. Janis jautā:
Labdien, Mums ir problema ar meitu kurai ir 5 gadini.Esam griezusie pie neirologa vairakas reizes tacu bez jebkadiem rezultatiem.Varbut kautkas ir saistits ar so jomu. Tad nu ta, problema ir sekojosa, pirmkart tas ir histerijas kas tiek rikotas katru dienu. Idesana,kaskesanas,nevaresana izdarit pilnigi neko un prasisana lai to izdara cits, kaut pati mak gan nogerbties gan uzgerbties, gan dzert panemt udeni un padzerties, del visadiem sikumiem. Nedaudz agrak kad bija mazaka tad sis histerijas izpaudas ka sev matu plesana,krisana gar zen ta ka var pat galvu atsist sadauzit,var teikt bez kontroles pilnigas. Otrkart, no sim histerijam sakas raudasana kas aiziet tiktal kad pati saka:"es nevaru nomierinaties" un lidz ar so sakas sapes vedera. Vel viena problema ir tas ka ik pa bridim izvairas no kakasanas- slepjas un aiztur to.Esam bijusi vairakas vietas pie neiralogiem , sie izraksta zales , bet jegas no tam nekadas.Tikkai nauda veja izmesta. Ko jus varetu ieteikt saja sakara. Liels paldies jau ieprieks.
Atbilde:
Labdien, Jāni! Domāju, ka jūsu problēmai ir psiholoģiski iemesli, tāpēc ar zālēm tur neko daudz nevarēs līdzēt. Iemesli tādai bērna uzvdībai jāmeklē vecāku- bērna attiecību modelī. Izskatās, ka ir grūtības panākt, lai bērns ievērotu zināmas robežas, respektētu vecāku prasības, bērns ir iemācījies manipulēt ar vecākiem. Savukārt vecāki jūtās bezpalīdzīgi. Un jo jūtās bezpalīdzīgāki, jo kļūst dusmīgāki un neadekvātāki savās prasībās pret bērnu. Vai arī, nespējot panākt savu prasību izpildi, piemēro neatbilstošus sodus vai draud ar pamešanu, uz ko bērns reaģē ar dusmu lēkmi ( to tautā sauc par histērijas lēkmi). Rezultātā izveidojas tāds kā apburtais loks, no kura pašiem bez speciālista palīdzības reizēm ir grūti iziet. Un cieš gan bērns, gan vecāki. Bērnam šādu attiecību iespaidā nostiprinās nevselīgi, nenobrieduši konfliktu risināšanas veidi, kurus viņš turpinās izmantot savā dzīvē arī ar citiem cilvēkiem. Parasti tik mazu bērnu uzvedība (īpaši patoloģiska uzvedība) atspoguļo pašu vecāku iekšējos konfliktus un grūtības, kas viņiem ir attiecībās gan ar dzīvesbiedru, gan saviem vecākiem. Tā kā, ieteikt varu konsultāciju pie psihoterapeita, kurš jums palīdzēs saprast, kas tieši jūsu un bērna attiecībās ir nogājis šķērsām, un palīdzēs saprast, kā to uzlabot un vērst par labu, kā arī ieteiks, kas vecākiem jāmaina pašiem savās personībās . Lai jums veicas! Ārste-psihoterapeite Žanete Sebre.

19.01.2012. Agnese jautā:
Labdien! Velos pajautat to, ko visu laiku kautrejos jautat savas gimenes arstam. Bija ta, ka piedzimstot meitinai, man sakas liela depresija (cik es pati sapratu palasot informaciju par to). Ta negaidot manu viru aizsutija uz gadu prom talu macibas un mani ar mazo atstaja pie mammas. Ar mammu man attiecibas tadas, ka vina nevis pateiks, ka man viss sanak, ka tieku gala un bus viss labi, bet gan katru dienu atgadija, cik esmu nervoza un psihoju. Protams, ka tas viss man nepalidzeja tikt pari depresijai. Katru reizi, kad tiku prom no majas, no berna, tad raudadama braucu majas, ka negribejas...Tagad mazajai ir gads un 9 menesi un joprojam es nevaru savakties. Problema ir taja, ka audzinata esmu ta, ka savas problemas jaatstaj otra plana un jadara, kas jadara - ja jaaudzina berns tad jaaudzina un nav ko cikstet. Bet sai audzinasanai iznakums ir tads, ka es biezi loti baros uz bernu par sikumiem. Man uznak dusmu lekmes, kad man lido pa gaisu trauki un iesitu bernam, pat neskatoties pa kurieni. Un tad es sausmigi pardzivoju, jo ir bail pasai no sevis. Es velos jautat - vai ir kadas zales, ko es varu padzert? Parastas nomierinosas tabletites man neko nedod. Saprotu, ka tabletes neko pamatos neatrisina, bet psihologam man nav lidzeklu. Vispar, es nesaprotu ko ar sevi darit.
Atbilde:
Labdien! Ļoti labi, ka esat spērusi pirmo soli virzienā uz problēmas risinājumu un sākusi meklēt palīdzību. Bērniņa piedzimšana ir grūts laiks katras sievietes dzīvē, īpaši ja tā ir pirmā pieredze. Tas ir laiks, kad sievietei jāatsakās no daudzām vēlmēm un komforta par labu bērniņa interesēm, ko atbalsta trūkuma gadījumā no tuvāko cilvēku puses, ir grūti izturēt. Daudzas jaunās māmiņas pārdzīvo dusmas, vainas apziņu, izmisumu un nomāktību. Iespējams, ka Jūsu gadījumā šīs jūtas ir ieilgušas dēļ neatrisinātām problēmām attiecības ar mammu, vīru. Psihoterapeitisks atbalsts būtu ļoti noderīgs, taču var palīdzēt arī zāles. Šeit varētu palīdzēt antidepresanti. Piemērotākā medikamenta izvēli vislabāk izdarīt kopā ar uzticamu speciālistu, vislabāk ar psihiatru. Rolands Ivanovs

18.01.2012. Sabina jautā:
Labdien, mes (virs, es un berns) dzivojam paslaik Londona, bet es velos macities talak, ir iespeja pieteikties riga uz 10 menesu kursiem, bet nezinu ka rikoties nezinu, jo velos ar bernu braukt uz latviju uz tiem 10 menesiem, bet virs paliks Londona, stradat, vienigais kas mani nomoka ir tas, ka lai atstaju viru vienu pasu Londona un es ar bernu busu latvija 10 menesus! Vai ir labi atstat viru vienu pasu uz tik ilgu laiku, zinu ka vins mani nekraps, bet tomer tas mani uztrauc, vins saka, ka prats mani laiz bet sirds gan ne. ko lai daru? Es varetu macities Londona, bet te nav tada izglitiba ka Latvija, kursi dargi, un nemaz nemaca ka gribetos, te sertifikats noperkams, bet es velos macities nevis pirkt! Ludzu, palidziet ar padomu, jo vira un mani vecaki saka ka tas ir stulbi atstat vinju vienu londona, bet es velos paaugstinat savu kvalifikaciju lai stradatu Londona, bez ta nevaru dabut darbu! Paldies!
Atbilde:
Sveika Sabina! Psihoterapeitu darbs nav dot padomus un vēl jo mazāk internetā, zinot tikai to, ko Jums likās svarīgi uzrakstīt. Mēs varam rosināt Jūsu spējas pašai pieņemt lēmumu, kas, protams, ir riskants. 10 mēnešu atšķirtība pārim ir pārbaudījums, cik dziļas ir jūtas, cik uzticīgi tie ir, kādas ir spējas būt vienam, kādas ir vērtības, kāda atbildības sajūta utt. Jūsu abu vecāku viedoklis rāda, ka viņi nav droši par šo pārbaudījumu. Arī Jūsu vīram nav pārliecības, ka tas ir īstais lēmums. Interesanti, ka kaut kas Latvijā ir labāks kā Londonā. Varbūt Jums ir vēl kādi, ne tik apzināti motīvi braukt atpakaļ? Dr.Dace Cerava

16.01.2012. Anita jautā:
jautajums sekojosh. luudzu sniedziet man konstruktivu ricibu.. IETEIKUMU. luudzu, es nespeshu jums fiziksi pateikties, bet luduzu izkalstie man ka man rikoties, palidzet, vai runaat ar savu puisi. esmu pateicigaa! Ka pareizi attiekties, rikoties un ko teikt situacija ja otrs dzer un man tas nepatiik. ka reagjet, ta lai ari neaizvainotu un neliktu justies kaa bernam? :) :)
Atbilde:
Labdien, Anita! Vislabāk būtu, ja Jūs mierīgi ar draugu izrunātos. Pastāstiet viņam, kā jūtaties, kad viņš lieto alkoholu par daudz. Viņam būtu svarīgi dzirdēt, ka jūs uztraucaties par viņu. Es Jums neieteiktu sākt savu draugu kontrolēt, mēģinot ierobežot alkohola lietošanu, tam lielas jēgas nebūs. Ar sveicieniem, dr. Tija Vanaga

15.01.2012. Laura jautā:
Sveiki! Man jau ir 19,it kā jau pieaugusi sieiete,kurai jābūt jau saviem mērķiem,sapņiem un iecerēm,taču pagaidām esmu tik tukša un balta kā tikko no bloka paņemta papīra lapa. Jūtos nekam nederīga,liekas,visiem maisos pa kājām,ļoti bieži kļūdos,neprotu pareizi izteikt savu viedokli,esmu daudz neglītāka par citām sievietēm,savādāka par citām,neprotu atbrīvoties un ļauties mirklim,kā arī bieži noskatos uz citām un domāju: "Kāpēc es nevaru būt tik skaista..?" Galvenais iemesls,kāpēc Jums rakstu ir tas,ka es ar puisi dzīvoju jau 8 mēnešus kopā (viņš bija mans pirmais un ceru,ka arī pēdējais..). It kā attiecībās viss O.K. Viņš ir jauks,mīļš,saprotošs,mīl mani un arī es viņu. Pienem mani tādu,kāda esmu.(jāteic,ka bieži esmu pret viņu nejauka un pilna ar aizspriedumiem..)Bet lieta tāda,ka jau no paša sākuma es nespēju atbrīvoties seksā. Tiklīdz man ir jāatkailina savs ķermenis,jāatbrīvojas no drēbēm u.t.t,es sajūtu šausmīgu kaunu un negribēšanu..Man galvā viss sagriežas otrādi un es nespēju,godīgsakot pat pakustēties..Ne tik daudz fiziski kā iekšēji. Esmu tā kā ieslēgusies sevī un nesēju tikt laukā..āra..brīvībā.. Un visu laiku,kad man ir kaut kas jādara viņam,tad mani pārņem kauns,liekas esmu neglīta,kad tā daru un stulbi izskatos..Tāpēc neesmu aktīva. Un vēl kas..Man ir bail viņam radīt jaunas sajūtas,jo baidos kļūdīties,baidos,ka nepatiks un tā likšu viņam domāt,ka esmu stulba.. Mums sekss,kopumā,ir ļoti reti..Man bail,ka viņš mani dēļ tā pametīs,bet nespēju nekādi atslābt,ļauties šim mirlim..ļauties visam un aizmirsties..Viņam gan tas labi sanāk..:(Tā gribētu iemācīties būt seksīga,pavedinoša un skaista..Bet nespēju..Nav iedvesmas un sākuma..Es spētu turpināt.. Lūdzu palīdziet man..
Atbilde:
Labrīt, Laura! Jūs neesat uzdevusi savā stāstā nevienu mums adresētu jautājumu. Beigās ir sauciens pēc palīdzības. Liekas, Jūs varētu sākt ar to, ka mēģināt saprast, kādu tieši palīdzību Jūs vēlaties. Vai Jūs vēlaties psihoterapeita konsultāciju vai uzsākt psihoterapijas kursu? Jūsu stāsts liecina par nopietniem personības traucējumiem- identitātes krīze, traumēta pašvērtības sajūta, pārlieka sevis un citu kritizēšana, bezpalīdzības sajūta, daudz baiļu, trauksmes un dusmu, problēmas ar seksualitāti, attiecību problēmas ( "it kā" viss OK- neesat pārliecināta, vai ne?). Te, izskatās, būtu jādomā par nopietnu ilgtermiņa psihoanalītisku terapiju, individuāli vai grupā. Ja tas ir tas, ko vēlaties, jāizvēlas terapeits un jādodas uz konsultāciju. Bet varbūt vēlaties tikai saņemt atbildes uz jautājumiem internetā. Tad mēģiniet noformulēt jautājumu un es vai cits ārsts mēģinās atbildēt. Lai Jums veicas! Ārste-psihoterapeite Žanete Sebre.

15.01.2012. Pele jautā:
Labdien! Man ir looti biezi deprsivs noskanojums . Problema ir tada ka mana gimene valda liela nesaskana ar viru, kurs pec vina domam ir looti pashpietiekama un parliecinata personiba.Mums radas liels konflikts pec kada gada kad piedzima meita. Pirmkart: Viram un man pazuda seksuala intrese vienam pret otru. Otrkart : Musu gimene "ta saucama" dzivojam arzemes un lidz ar to musu komunikacijas loks ir shaurs, es looti no ta cieshu, es jutos pastaviga stresa. Kad es atbraucu uz Laviju es gustu mieru, jo varu sajust tadu ka brivibu. Treshkart:Virs nemaz neuzskata ka ir japalidz majas darbos, jo uzskata ka tas ir sievieshu pienakums,kad es nestradaju terorizeja ar naudu.Kad es saku ar vinju runat un uzdot jautajums ka vinsh rdz musu kopdzivi talak,es nesagaidu nevienu atbildi ne pozitivu ne negativu. Rodas tada sajuta ka visi lemumi ir japienem man personigi. Visur pie visa es tikai vainiga majas, ko tik nedaritu, par katru sikumu. Visur kur es eju un daru esmu stulba, ka perfekti nerunaju Angliski, nevaru atrast darbu pec savas profesijas.un tt. Briziem gribas pamest visu un braukt atpakal ar meitu uz Latviju , nezinu ko man iesakt bet ta turpinat es vairs nevaru no tas nezinjas.Es pat nevaru aprakstit to konfliktu kas valda majas ,tas ir shausmigi. Kad es pasaku ka braukshu prom, tad skas spekulacijas ka nedos naudu bernam un tt, tur tacu liels bezdarbs un tt Man patik tie birzi kad es palieku majas viena. Tas ir tik gruti aprakstams,nevar pat izteikt vardos. Ludzu atbildiet ka man rikoties labak.
Atbilde:
Bērna piedzimšana katrai ģimenei ir pārmaiņu situācija, kad abiem laulātiem jāuzņemas jaunas „lomas"- viņi nav tikai vīrs un sieva, bet arī tēvs un māte. Un ne vienmēr viegli akceptēt un sabalansēt abas lomas. Reizēm vīrietis nav īsti gatavs tēva lomai, reizēm sieva visu savu uzmanību velta bērnam, taču vīrs paliek ārpus viņas uzmanības un intereses loka. Kā varētu būt Jūsu ģimenē? Liekas, ka esat pārņemta ar vainas sajūtu, jūtaties nekompetenta, terorizēta no vīra puses, taču vienlaikus arī no vīra kaut kādā mērā atkarīga. Uzdodiet vispirms sev jautājumu, kas ir tas, kas jūs abus satur kopā? Domāju, ka būtu jāatrod iespēja izrunāties arī ar vīru par to, kā Jūs jūtaties ģimenē un kā viņš jūtas ar Jums; kas ir tas, kas jums abiem pietrūkst, kā jūs varētu viens otru atbalstīt? Vienlaikus es piedāvātu Jums padomāt par pašas „autonomijas", neatkarības attīstību - piemērām, kur Jūs varētu gūt atbalstu (gan emocionālu, gan praktisku) papildus valodas apmācībai, lai varētu atrast darbu pēc profesijas? Vai kāds var Jums palīdzēt ar bērniņa pieskatīšanu, kamēr Jūs mācaties? Meklējiet kontaktus, draugus, paziņas - to var darīt ar interneta palīdzību. Kā vēl Jūs varētu sajusties patstāvīgāka, lai varētu vieglāk pieņemt lēmumus par savu dzīvi? Vēlu Jums drosmi un ar cieņu, Dr. Anžela Pavloviča

13.01.2012. mamma jautā:
Labdien!Mans videjais dels-22gadi,kurs berniba bija sirsnigs,labsirdigs ,nedaudz kautrigs,skolas gados dazreiz ari apcelts ,jo neprata sevi aizstavet.Velak saka nodarboties ar sportu,svara zale ,muskuli.Izveidojas liela auguma,izskatigs jaunietis.Liekas viss kartiba,bet visur saredz slikto.Draugu maz,islaicigi,meitenes ari tapat.Bija iemilejies nopietne 17 gados.Tagat runa par meitenem,bet nevienu neesam redzejusi.Pusgada laika nomainijis 3 darbus.Esam gimene kura runajam ,parunajam ,uzklausam,stridamies,censamies palidzet viens otram,bet kaut kas nav sanacis...esmu situacija kad nezinu to risinat.Dels sobrid nedzivo ar mums,bet pie sava vecaka brala,kopigi ire dzivokli.Vecakais dels,kada rita vinu modinot atklaja ka vins gul sieviesu zekubikses.Velak atrada vina istaba liela izmera sieviesu kurpes un citas lietas.Vins bija jautajis ,ko tas nozime.Atbilde -tas ir eksperiments,tu to nesaproti.Musu majas vina drebju skpi atradu dauz sieviesu drebju-no galvas lidz kajam.Domaju ka ir vajadziga palidziba,bet ka uzsakt sarunu,ko jautat,lai ari sanemtu atbildi.
Atbilde:
Labdien! Prieks dzirdēt, ka esat ģimene, kura runā, pārrunā, uzklausa un cenšas palīdzēt viens otram. Vai aprakstītā situācija ir tik mulsinoša, ka nespējat līdz galam izrunāt un noskaidrot lietas būtību? Izklausās, ka Jūsu rūpes un vēlme izprast dēla uzvedību ir palikušas bez atbildes. Vai ir tā, ka tieši Jūs esat neizpratnē, apjukumā, šaubās un/vai pašpārmetumos? Vai meklējat vainu sevī un kļūdas audzināšanā? Es ieteiktu vispirms meklēt iespēju, t.i. konsultāciju pie ārsta psihoterapeita sev, lai izprastu savas bailes, kaunu un apjukumu, lai spētu nodefinēt, ko vēlaties Jūs un ko sagaidat no dēla. Iespējams, ka tad būs vieglāk saprast un pieņemt to, ka bērni izaug, ka viņiem ir sava attieksme pret dzīvi, notikumiem, attiecībām utt. Vecāki, protams arī Jūs, mīlot, audzinot un lolojot savus bērnus, vēlas, lai viņi būtu laimīgi, veiksmīgi un patstāvīgi visās dzīves jomās, t.sk. attiecībās, lai iederas mūsu priekšstatos par labo un slikto, pieņemamo un savādo. Gadās situācijas, kad mums, kā vecākiem ir ļoti sāpīgi un nepieņemami bērna lēmumi un rīcība. Tas tiešām ir biedējoši, ļoti nomācoši un mokoši. Nav viegli pieņemt atšķirīgo. Vienīgā iespēja ir mēģināt izprast bērna rīcības motīvus un censties tos pieņemt, arī tad, ja domājat, ka tiek pieļauta kļūda. Lai saglabātu labas, atklātas, draudzīgas attiecības ar saviem bērniem ir jācenšas viņus pieņemt un mīlēt tādus kādi viņi ir un jācenšas izprast un samierināties ar to, kas mums šķiet biedējoši un nepieņemami. Jums jāatrod laiks un iespēja atklāti pastāstīt dēlam par savām sajūtām ( bailēm, kaunu, dusmām, vainas sajūtu utt.), domām un pajautāt viņam, vai Jūsu satraukumam ir pamats un vai viņam vajadzīga palīdzība? Būt ieinteresētai, saprotošai un gatavai palīdzēt, ja būs vajadzība, ir tas, ko varat šajā situācijā dot savam dēlam. Ar cieņu, dr. Gunta Andžāne

12.01.2012. ieva jautā:
Vīram švaki nervi, pēc darba nervozs, ļoti noslēgts cilvēks. Nevar pateikt nevienu sliktu vārdu, ka viņš jau uztraukts un ja vēl vairāk uztrauc sāk ārdīties. Pie kāda speciālista mums griezties?
Atbilde:
Labdien. Ieteiktu griezties pie ārsta - psihoterapeita. Rudīte Cedriņa

11.01.2012. liene jautā:
labdien,man moka jau ilgaku laiku jautajums,es ar viru dzivoju jau 3 gadus kopa ,stradajam katrs atseviski,budzets katram atsevisks,maksajam rekinus kopa,nav bernu,dzivojam ka partneri nevis ka laulats paris,mani tas apmierina,ta es jutos neatkariga,par berniem nedomajam,bet tagat vins grib uznemties,vairak ka galveno lomu,un tagat tas man liek justies mazvertigakai,itka es nevaretu atmaksat,savus rekinus un sevi uzturet?kads butu jusu ieteikums PALDIES
Atbilde:
Svecināta, Liene! Tas, ka Jūs spējat būt neatkarīga ir labi, bet šai situācijai ir arī otra puse - Jums ir grūti paļauties, uzticēties un būt atkarīgai no otra. Varat uzdot sev jautājumu: "Kāpēc tā ir?''. Kas Jūs biedē tajā, ja uzticētos un paļautos uz otru, vai tas nebūtu droši, vai drošāk ir paļauties tikai uz sevi? Kāpēc Jūs jūtaties mazvērtīga, ja ļaujat varēt otram? Vai Jūs konkurējat ar savu vīru un negribat būt "zaudētāja" (tā, kura nevar samaksāt salīdzinājumā ar otru, kurš var 2 reizes vairāk?).? Iespējams, Jūsu dzīvē ir bijuši cilvēki, uz kuriem nav bijis droši paļauties. Un no tā pārliecība, ka paļauties var tikai uz sevi. Iespējams, Jūs neesat jutusies pietiekami novērtēta, un, lai justos vērtīga, tas ir bijis "jānopelna". Neveselīga ir pilnīga atkarība no otra, bet veidojot attiecības ir svarīgi arī spēt uzticēties otram un paļauties uz viņu. Attiecībās ar savu vīru Jūs varētu mācīties iegūt šo pieredzi. Monta Vasiļevska

10.01.2012. Anonymous jautā:
Labdien! Vai ir iespējams, ka manam depresīvajam noskaņojumam ir fizioloģisks cēlonis? Esmu piefiksējusi, ka mēnešreižu laikā palieku ļoti depresīva: šķiet, ka nekam nav jēgas, nekas neizdosies, es tikai traucēju apkārtējiem utml. Tādos brīžos ieraujos sevī, ir ļoti grūti saņemties kaut ko darīt, jo šķiet, ka nekam nav jēgas. Pārējā laikā es burtiski lidoju, viss izdodas un dzīve ir skaista.
Atbilde:
Sveika, Anonymous, Jā, hormonālās svarstības menstruālā cikla laikā var ietekmēt sievietes pašsajūtu, radot depresīvu noskaņojumu. Tas ir aprakstīts kā premenstruālais sindroms jeb premenstruālie disforiskie traucējumi. dr. Ilze Treimane

08.01.2012. Arno jautā:
Sveiki, vai ir iespējams Jums nosūtīt jautājumu individuāli, lai tas netiktu publiskots. Ceru uz atbildi, paldies.
Atbilde:
Cien. Arno! Šajā mājaslapā un šajā sadaļā tiek publicēti gan jautājumi, gan atbildes. Ja Jums tas nav pieņemami, Jūs varat sazināties ar ārstu personīgi un uzzināt par palīdzības iespējām, kuras Jūs interesē. Tāpat Jums ir iespēja pilnīgi konfidenciāli saņemt pirmo konsultāciju projektā "Nosūtījums pie psihoterapeita" vai aiziet kaut uz vienu konsutāciju pie jebkura Jūsu izvēlētā psihoterapeita. Vēlot turpināt meklēt risinājumu, Eva Tarasova

08.01.2012. Guna jautā:
Labdien! Mans vīrs mani krāpa ar sava drauga meiteni, ar kuru pēc tam mani iepazīstināja un mēs draudzējāmies. Jūtos nožēlojami un nespēju tikt tam pāri. Diemžēl izvēlējos ar viņu turpināt attiecības, lai gan nespēju tikt tam pāri. Gribas ticēt viņa teiktajam ka viņš to nožēlo un krāpšana vairāk neatkārtosies, it īpaši tāpēc ka mums būs kopīgs bērns. Nezinu ko iesākt, šorīt ieraugot viņu es atcerējos to, ko viņš man ir nodarījis. Esmu lasījusi par pāru psihoterapiju, vai tas manā gadījumā var palīdzēt. Ja jā vai varat ieteikt speciālistu, kas varētu palīdzēt!!!
Atbilde:
Sveicināta, Guna! Jūsu gadījumā pāru psihoterapija tiešām varētu palīdzēt. Vienīgi svarīgi, lai jūs abi būtu patiesi motivēti uzlabot savstarpējās attiecības. Pāru terapijā jūs abi labāk saprastu, kāpēc notika tā,kā notika, kas jūsu savstarpējās attiecībās to veicināja, un ko katrs no jums varētu darīt, lai šāda situācija vairs neatkārtotos. Arstu psihoterapeitu sarakstu, kuri strādā ar pāriem, varat atrast sadaļā Ģimenes un pāru psihoterapija. Monta Vasiļevska

06.01.2012. mazā jautā:
Ja godīgi-nevaru pat īsti formulēt jautājumu, jo neesmu pārliecināta par sevi, par to vai mani sapratīs pareizi. Diezgan primitīvi-paņēmu uz lapas un sarakstīju savas sajūtas, kuras man nemaz nepatīk un man šķiet, ka man vajag palīdzību. Lūk īsumā problēmas arkurām nevaru tikt galā bezmiegs, brīžiem miegainība trauksme ēšanas traucējumi slinkums nespēju koncentrēties esmu nevērīga pret sevi(ģērbjos vienkāršāk, nepamanāmāk, kaut agrāk patika izcelties un būt ievērotai) nevēlos nearvienu kontaktēties man ir bail zvanīt pa telefonu, praktiski zvanu tikai vīram, pat bērnu nevaru pierakstīt pie ģimenes ārsta, to dara vīrs. neuzticos cilvēkiem slikts pašvērtējums, bet ne vienmēr nespēju atcerēties nesenus notikumus, nianses, datumus aizvien biežāk rodas vēlme iedzert gribu būt viena, lai visi man liek mieru vainas apziņa par to kā jūtos *bieži iedomājos šausmīgas lietas, kas varētu notikt ar manu gadu veco bērniņu un raudu, cenšos izdomāt, ko darītu tādās situācijās SAKIET LŪDZU, KO MAN DARĪT? Es zinu, ka kautkas ir jādara, man ir neizsakāma vēlme būt tai laimīgajai un stiprajai, kāda biju agrāk, bet nezinu ko iesākt!
Atbilde:
Labdien! Kā jau pati aprakstījāt, ka tas, kā jūtaties patreiz atšķiras no tā, kā esat jutusies agrāk un kādu sevi atceraties. Un tas Jums nav vienkārši. No Jūsu rakstītā saprotu, ka Jums ir gadu vecs bērniņš, pieļauju domu, ka arī bērniņa ienākšana ģimenē un Jūsu atbildības lokā arī varēja provocēt simptomu rašanos vai pastiprināšanos, par ko ir grūti spriest, jo pietrūkst informācijas. No profesionālā viedokļa raugoties, jums būtu ieteicams ārsta/es -psihoterapeita/es konsultācija ar potenciālu psihoterapeitisku ārstēšanu, un, noskaidrojot un izprotot vairāk Jūsu simptomus, arī iespējamu medikamentozu terapiju. Mūsu mājas lapā ir sertificēto ārstu - psihoterapeitu saraksts, mēģiniet saņemties, lai izdarītu vismaz šo izvēli, pie kura no speciālistiem iet, jo, kā rakstījāt, arī to šobrīd nav viegli saņemties izdarīt, bet būtu ļoti ieteicams spert šo pirmo soli palīdzības saņemšanā. Spēju saņemties vēlot, dr.Evija Ziemele.

05.01.2012. Agnese jautā:
Labdien! esmu precejusies tikai vairak ka gadu (kopa ar viru esam 6 gadus).Neesmu parliecinata varak, ka vinu milu ,lai gan vins ir briniskiigs, labs un miiloss virietis. sis saubas jau bija agrak un ari pirms kazam, bet domaju, ka tas ir tikai bailes un varbut radusas no dazadam sadzives problemam. Lieta tada, ka ari ieprieksejas attiecibas (tas ir bijusas vairakas) vienmer esmu bijusi taa, kas taas partrauc un skiet - manas juutas mainas tik biezi, ka pati nespeju tam izsekot un to izprast. Kad iepazinu savu viiru, izjutu to, ko nekad agrak - ka vins ir tas istais un vienigais, ar ko velos pavadit kopa savu dzivi, bet tagad si liela mila ir cauri. turklat tad, kad man sakas sis pardomas un nedrosiba mana dzive ienaca cits virietis. neteiktu, ka savu viru krapju un ka man ir arpuslaulibas attiecibas, bet zinu, ka sis otrs virietis mani no sirds mil(un musu tiksanas parasti aprobezojas tikai ar runasanu. sekss mums nav, jo nespeju to nodarit savam viram) un ari man it ka ir jutas, bet vairs sev neticu - varbut tas atkal ir tikai mirkla vajums. negribu ta turpinat savu dzivi - maanot sevi, savu viru un ari citus sastaptos viriesus sava cela. gribus saprast - kas es esmu, ko jutu un ko gribu un ari nebaidities no patiesibas.skiet, ka nespeju nevienu patiesi mileet un veidot ilgstosas attiecibas. negribu darit pari ari savam viiram. Isteniba neludzu atbildi uz so problemu, jo viena atbilde vai vestule tas nav iespejams. Gribu zinat, kur var atrast labu psihoterapeitu. Jums ir vesels saraksts, bet kurs no visiem ir istais??? otra problema ir tada, ka nedzivoju Latvija, bet negribu iet pie citas zemes arstiem - gan valodas barjeras, gan mentalitates atskiribas del. vai ir iespejams kas tads, ka e-terapija(esmu par to dzirdejusi)vismaz uz kadu laiku, jo driz busu Latvija(uz menesi tikai) un tad varetu ari tikties. treskart - cik sis prieks maksa. man ir svarigi sakartot savu dzivi un esmu gatava ari kaut ko ziedot ta laba, bet mani lidzekli nav neierobezoti. manam viram nav darba. stradaju tikai es un mani lidzekli ir limiteti. palasiju sadas tadas diskusijas interneta, kur citi cilveki saka,ka iet pie psihoterapeita var bezgaligi un biezi vien tas ir kas lidzigs parunasanai par darbu, hobijiem, draugiem attiecibam utt. cilveki jutas vilusies un partrauc, bet ir izdevusi lielu naudu. gribu no ta izvairities.gribu lai tiksanas ir efektiivas - ipasi tapec, ka Latvija busu tikai uz isu bridi. cita varianta man nav. ja varat, palidzat ar padomu!
Atbilde:
Labdien, Agnese! Pēc Jūsu rakstītā var saprast, ka dotā brīdī psihoterapija Jums tiešām varētu līdzēt saprast pašai sevi. Sertificēto ārstu- psihoterapeitu saraksts ir pietiekami plašs, tāpēc tas var radīt grūtības saprast, kurš speciālists būtu piemērots tieši Jums. Ļoti izsmeļoši uz jautājumu par psihoterapeita izvēli jau ir atbildējusi Dace Cerava (02.01.2012.), tāpēc vairāk pievērsīšos pārējiem Jūsu uzdotajiem jautājumiem. Vienas vizītes cena vidēji ir 20-30Ls, bet var būt arī vairāk. Lai veiksmīgi varētu strādāt, izmantojot mūsdienu tehnoloģiskās iespējas, sākumā būtu labāk satikties un iepazīties klātienē. Tikai tā vislabāk sajutīsiet, kurš no speciālistiem Jums būtu piemērots labāk. Tad varēsiet turpināt e-psihoterapiju. Daži kolēģi, kuri strādā e-psihoterapijā, ir: Silvija Lejniece, Žanete Sebre, Tija Vanaga, Andis Užāns, Andris Veselovskis. Psihoterapijā var strādāt dažādā dziļumā atkarībā no metodes, kā arī cilvēka vēlmēm un vajadzībām. Tomēr ikvienā psihoterapijas procesā nākas sastapties ar divējādo psihes dabu: no vienas puses- izārstēties, bet no otras- saglabāt esošo stāvokli (t.i., neatteikties no simptomiem). Tas var būt par iemeslu situācijai, kad cilvēks nāk, runā un maksā, bet patiesās problēmas paliek noklusētas un neatrisinātas. Tā kā Jūs pati lielā mērā varat ietekmēt to, cik daudz iegūsiet no psihoterapijas procesa. Lai izdodas! Inta Zīle.

02.01.2012. aaa jautā:
Labdien! Mani interesē, vai ar antidepresantiem var ārstēt arī veģ. distoniju? VD sakarā man ir diezgan daudz nepatīkamu problēmu, no kurām gribētu tikt vaļā, bet man ir tikai 17 gadu, tāpēc nezinu vai būtu pareizi sākt lietot antidepresantus, un man nav iespēju iet pie psihoterapeita vai mainīt dzīves apstākļus. Bez VD ir arī daudz kas cits, es jau no agras bērnības (vecāki alkoholiķi, slikti apstākļi mājās utt) vienmēr esmu bijusi nomākta un depresīva, man ir ļoti grūti runāt par savām sajūtām, emocijām – praktiski neiespējami. Depresīvie garastāvokļi nereti mainās ar enerģijas pieplūduma periodiem, kad varu skaļi smieties, dziedāt un gandrīz vai dejot pilnīgi bez iemesla un tāpat bez iemesla kļūstu atkal ‘nelietojama’. Pēdējo mēnešu laikā vairs nevaru normāli pagulēt, nav ēstgribas, ir tikai bailes, bail, ka nebūšu spējīga izdarīt to, kas jāizdara, bail, ka kādu rītu vairs nevarēšu piespiest sevi piecelties.Bet būtībā mani vairāk interesē sākumā uzdotais jautājums par VD, jo vairs neticu, ka ar savām iekšējām sajūtām varu tikt galā, šķiet, ka pat zāles nepalīdzētu, jo it kā jau ārējie apstākļi ir uzlabojušies dzīvē, bet iekšā viss arvien sliktāk kļūst.
Atbilde:
L.cien. aaa, Pēc Jūsu rakstītā ir skaidrs, ka psihoterapija būtu ļoti noderīga, taču, kamēr nevarat to atļauties, uzlabojumu pašsajūtā (vismaz uz laiku) var palīdzēt panākt arī ar medikamentiem. Šādos gadījumos nereti izmanto Jūsu jau pieminētos antidepresantus, kā arī tā saucamos "garastāvokļa stabilizatorus", ir arī dažādu grupu medikamenti, kas palīdz uzlabot miegu un mazina trauksmi, līdz ar to arī samazina veģetatīvās distonijas izteiktību. Ļoti ieteiktu Jums nekavēties ar palīdzības meklēšanu. Pec medikamentozas terapijas varat griezties pie psihiatriem gan privātpraksēs, gan ambulatorajās nodaļās (kas Jums iznāktu lētāk). Protams, medikamenti nevar Jums palīdzēt iemācīties runāt par savām jūtām vai saprast, kas ietekmē garastāvokļa maiņas. To var izdarīt psihoterapija. Tāpēc novēlu , lai pēc iespējas agrāk atrodat iespēju to uzsākt. Jūs esat tādā vecumā, kad, par laimi, var ļoti daudz vērst par labu! Novelot Jums visu to labāko, dr. Ilze Treimane