Jautājumi > Atbildes

Atbildes

1 no 62 > >>

13.05.2019. Silvija jautā:
Vīrietis 4 mēnešus lieto antidepresantus, nonākot intīmā tuvībā izrādās viņam ir daļēja impotence. Vai tā ir zāļu blakne, lieto Flux 20mg dienā no rīta, stāvoklis ir nesaprotams - nekas īsti neiepriecina un nekas īsti arī neapbēdina, tāda mērena vienaldzība pret visu, izteikta miegainība, reizēm sāp galva, reiboņi, pieaug svars. Vai beidzot lietot zāles seksuālā funkcija atjaunosies? Vai var sākt pārtraukt zāļu lietošanu un kā to izdarīt pareizi?

Atbilde:

Labdien, Silvija!

 

Serotonīna grupas antidepresanti (serotonīna atpakaļsaistes inhibitori), pie kuriem pieder arī Fluoksetīns (Flux) var radīt seksuālās blaknes, tomēr seksuālas problēmas var ierosināt arī emocionāli konflikti, trauksme un depresija. Ja seksuālās blaknes radušās tikai zāļu lietošanas periodā, tad visdrīzāk pie vainas ir zāles. Spriežot pēc Jūsu apraksta, emocionālais stāvoklis nav stabils, un simptomi, kurus minējāt, ar vislielāko varbūtību nav zāļu ierosināti, bet gan drīzāk saistīti ar trauksmaini depresīvu stāvokli.

 

Es ieteiktu vērsties pie psihiatra vai ārsta, kas nozīmējis Flux, lai pārrunātu iespējamos risinājumus, kas var būt vairāki (zāļu maiņa, devas palielināšana, zāļu kombinācija, zāļu atcelšana, psihoterapijas pievienošana). Vislābākie rezultāti parasti tiek sasniegti kombinējot medikamentozo terapiju ar psihoterapiju, bet katrs gadījums jāvērtē individuāli.

 

Ar cieņu,

Dr. Rolands Ivanovs.


28.04.2019. Keita jautā:
Labdien. Nezinu kur īsti vērsties ar šo problēmu un nezinu kā to risināt, bet pēdējā gada laikā man ir ļoti pasliktinājusies saziņa ar cilvēkiem. Tieši pati runāšana sagādā problēmas-nevaru rast atbildes uz viegliem jautājumiem, grūti izteikties un ļoti bieži pārsakos vai pasaku nepareizus vārdus, kas man liek ar vien mazāk komunicēt ar cilvēkiem! Kas tas varētu būt un no kā? Paldies jau iepriekš. Ar cieņu, Keita!

Atbilde:

Labdien, Keita!


Jūsu grūtības varētu būt saistītas ar uztraukumu un nedrošību, nepārliecinātību par sevi. Varat apmeklēt psihoterapeitu, lai meklētu, kad un kā tas ir sācies (vai bijusi kāda sevišķi neveiksmīga situācija, "izgāšanās", kādi nejauki komentāri, kas jūs dziļi ievainojuši utml). Atrodot iemeslu, to varētu izstrādāt. Ieteiktu to neatlikt, jo diemžēl - jo biežāk kļūdāties, jo nepārliecinātāka kļūstat un jo vairāk Jums gribas izvairīties un izolēties un Jūs jūtaties arvien sliktāk ar to.

 

Ar cieņu, Inita Lēna Goldšteina


21.04.2019. Anonimaaa jautā:
Cik apmēram izmaksā ģimenes terapija?

Atbilde:
Vienas ģimene terapijas  sesijas  maksa vidēji varētu būt 60-80 EUR

14.04.2019. Natalija jautā:
Labvakar! Man ir radusies tāda situācija-jau pusgadu ir diagnoze depresina-ārstejos pie psihiatra ar medikamentu terapiju ir ari psihalogs, bet es jutu ka man labak nepaliek-medikamenti tika mainiti vairakas reizes pusgada laika, nau speka un vēlmes ko talak darit paradijas ar izteiktas domas ko sev nodarit, kā būt ja nekas nepalidz?

Atbilde:

Labdien,Natālija!


Reizēm depresijas ārstēšana prasa vairāk laika, jāatrod ne tikai labākā medikamentu kombinācija, bet iespējams, arī, ka ne visas psihoterapijas metodes vienlīdz efektīvas konkrētā situācijā, reizēm depresijas ir "smagākā" formā, un tas prasa ilgāku ārstēšanās laiku...

Varbūt pamēģiniet pakonsultēties vēl pie kāda ārsta psihiatra un ārsta psihoterapeita, varbūt lūdziet,jau esošajiem speciālistiem, kādas konkrētākas rekomendācijas, jebkurā gadījumā ļoti svarīgi būtu nepadoties un turpināt ārstēšanos!


Ar cieņu
R.Cedriņa, ārste-psihiatre,psihoterapeite


29.03.2019. Laura jautā:
Vai ir iespējams, ka pacientam psihoterapija nespēj palīdzēt? Apmeklēju psihoterapiju jau 3 gadus, tomēr man ir grūti saskatīt kaut nelielu pozitīvu progresu– mani ilgstoši un padziļināti nomāc tās pašas problēmas, ar kurām psihoterapija tika uzsākta. Kāda ir psihoterapeita loma pozitīva progresa veicināšanā? Vai terapeita vienīgā loma ir būt neitrālam novērotājam no malas, un terapeits var skatīties, kā pacients savās problēmās grimst arvien dziļāk? Vai šī loma var būt plašāka?

Atbilde:

Labdien, Laura!

 

Katrs gadījums ir ļoti īpašs un individuāls, tāpēc vislabāk šos jautājumus ir pārrunāt ar savu psihoterapeitu, kas Jūs pazīst vislabāk.

Bieži vien psihoterapijas attiecībās ienāk smagas, grūti izturamas jūtas, kas var novest pie pretestības, noguruma un iestrēgšanas sajūtas, kā arī šaubām par psihoterapijas jēgu un lietderību. Tie ir ļoti izšķiroši brīži psihoterapijas procesā, jo var novest pie terapijas pārtraukšanas vai arī veiksmīgas krīzes atrisināšanās, kas var nozīmīgā veidā izmainīt pacienta dzīvi.

Šādās situācijās var palīdzēt biežākas psihoteraijas sesijas. Psihoterapeits var izmantot supervīziju iespējas, kas pieredzējušāka kolēģa vadībā varētu palīdzēt labāk saprast sarežģīto situāciju un to, kā tajā palīdzēt vislabāk. Pacients savukārt var padomāt par to, vai pretestība, kas neizbēgami parādās kādā brīdī, nerada grūtības viņam pildīt savu uzdevumu- pēc iespējas brīvāk un atklātāk stāstīt par savām jūtām, domām un fantāzijām, kas šados brīžos var tiešām būt ļoti grūti.

Ja abi psihoterapijas procesa dalībnieki turpinās atbildīgi veikt savu uzdevumu, pastāv labas izredzes pārvarēt krīzi un rezultātā arī uzlabot pašsajūtu.

 

Ar cieņu,

Dr. Rolands Ivanovs.


24.03.2019. Marta jautā:
Sveiki! Esmu studente, nesen beigusi vidusskolu, un nākotnē vēlos kļūt par psihoterapeiti. Šobrīd gan mācos kaut ko pilnīgi citu. Man nav skaidrs, vai Latvijā psihoterapeitam obligāti jāiegūst arī ārsta kvalifikācija un kas vispār būtu jāstudē. Pieņemu, ka psiholoģija un ka papildus jāiziet arī noteiktas apmācības. Pati apmeklēju psihoterapeitu, bet, tā kā vizītes ir dārgas un man kā studentam naudas nav daudz, nevēlos tērēt šo laiku, uzdodot šādus jautājumus, tāpēc vēršos šeit. Paldies!

Atbilde:

Labdien, Marta!

 

Lai kļūtu par psihoterapeitu, būs ilgi jāmācās. Latvijā psihoterapija ir ārstu specialitāte. Citās valstīs arī psihologi var tālāk mācīties un kļūt par psihoterapeitiem. ( Latvijā tam atbilstoši profesiju klasifikatorā ir profesija "Psihoterapijas speciālists" A. U.)

 

Latvijā vispirms jāiegūst ārsta grāds, ko iegūst pabeidzot medicīnas studijas 6 gadu garumā Latvijas universitātē vai Rīgas Stradiņa universitātē. Pēc tam vēl 4 gadus jāmācās Psihoterapijas rezidentūrā un jāiegūst psihoterapeita kvalifikācija.

Vidusskolas laikā uzmanība vairāk jāpievērš priekšmetiem, kas būs svarīgi medicīnas studijās - ķīmija, bioloģija, angļu valoda.

Ceļš līdz psihoterapeita sertifikāta saņemšanai nav viegls, bet noteikti ir interesants un ieguldītā darba vērts!
Ja izlemsiet studēt, lai veicas!

dr. M. Vasiļevska


19.03.2019. Anonymous jautā:
Labdien! Pēdējais pusgads ir bijis ļoti grūts, jo saprotu, ka neesmu tā īsti bijusi priecīga visu šo laiku. Esmu ļoti daudz raudājusi, jo pati sevi neizprotu, nesaprotu, ko tālāk vēlos darīt, tāda sajūta, ka nespēju pieņemt lēmumus. Ļoti grūti ir kļuvuši ikdienas darbi, tāpēc daudz laika pavadu guļot gultā, tāpat nedaru neko, kas sagādā prieku. Tas, kas agrāk sagādāja, tagad palīdz tikai uz to brīdi, jebkura saņemšanās ir ļoti īslaicīga. Ļoti par to pārdzīvoju, jo šobrīd ir svarīgs posms dzīvē, bet nespēju saņemties, lai ko darītu. Arī ģimene nesaprot, tikai saka, lai saņemos un sāku darboties, bet es saprotu, ka to nespēju. Grūti paskaidrot savas izjūtas. Parasti esmu spēcīgs cilvēks, daudz darīju, bija lieli mērķi. Kā paskaidrot ģimenei savas izjūtas? Kā pašai tikt ar sevi galā? Paldies jau iepriekš!

Atbilde:

Labdien!

Paldies Jums par jautājumu!

Vispirms jāuzteic Jūs par vēstules uzrakstīšanu un vēlmi meklēt palīdzību, sapratni un arī padomu, par vēlmi izprast pašai sevi, meklēt risinājumus.

Noprotu, ka šobrīd Jūsu reālās sajūtas ir tādas,ka patreiz nespējat tikt galā ar darbiem tik labi kā iepriekš un par to ļoti pārdzīvojat.

Varbūt šādā situācijā tomēr ieteicams meklēt profesionāļa palīdzību, psihoterapeits sniegs atbalstu šādā grūtā dzīves periodā, palīdzēs labāk saprast sevi , risināt dzīves uzdevumus un arī palīdzēs uzlabot attiecības ar ģimeni . Reizēm ir situācijas, kad nav padoma kā tikt galā pašai, kad labākais ir izvēlēties profesionālu palīdzību.

Cieņā,

Dr. Aija Kraskura.


05.03.2019. Kristaps jautā:
Sveiki. Man laikam ir vajadzīga kāda palīdzība. Esmu kļuvis atkarīgs no alkohola. Šobrīd nedzeru četrus mēnešus, jo negribu vairs to visu, bet jūtos ļoti slikti. Dažas dienas ir tik drūmi, tad atkal nemiers, bezmiegs. Dusmojos uz visu pasauli, negribu nevienu redzēt. Reti kad ir mierīgs garastāvoklis. Kā neatsākt dzert? Ko Nes varētu darīt?

Atbilde:

Labdien, Kristap!

 

Tas tiešām ir apsveicami, ka Jūs esat pārtraucis alkohola lietošanu un pats esat varējis nedzert četrus mēnešus! Bet šis laiks nav bijis viegls, jo atkarības gadījumā par maz ir tikai nedzert, jo pastāv gan recidīva brīdinājuma pazīmes, gan tā saucamais pēcpaģiru sindroms, kas var ilgt pat divus gadus un bez palīdzības cilvēkam ar tiem tikt galā ir ļoti sarežģīti. Labi, ka Jūs to apzināties un vēršaties pēc palīdzības. Tas, ko Jūs šajā gadījumā varat darīt, ir 1) apmeklēt Anonīmo Alkoholiķu grupas (http://aa.org.lv/sapulces/), tās ir pašpalīdzības grupas, kurās cilvēki dalās ar saviem pārdzīvojumiem, savām situācijām un kā tās risina, šīs grupas ir daudzās LV pilsētās un dažādos laikos, tās ir bez maksas; 2) Jūs varat apmeklēt narkologu-psihoterapeitu, kas Jums palīdzēs tikt galā ar atkarības izraisītām psihosociālām sekām, par kurām Jūs rakstāt, izglītos Jūs par manis jau pieminētajām recidīva brīdinājuma un pēcpaģiru sindroma pazīmēm un iemācīs Jums, kā ar tām tikt galā, lai Jūs varat dzīvot veiksmīgi, nevis ciest.

 

Ar cieņu
Dr. med. Velga Sudraba


04.03.2019. Artūrs jautā:
Labdien! Vai psihoterapeita izsniegtās maksājuma kvītis ietilpst attaisnoto ārstniecisko pakalpojumu izdevumu sarakstā? Jautājums aktuāls saistībā ar deklarācijas aizpildīšanu.

Atbilde:

Labdien, Artūr!

 

Jā, var pievienot, ja pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts ārstniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Sīkāka informācija meklējama likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 10. pantā.

 

Cieņā, dr. Gunta Andžāne


02.03.2019. Anonīms jautā:
Jau dažus gadus ciešu veģetatīvajiem traucējumiem, moka panika no pārbāztām, publiskām vietām, sabiedriskā transporta sastrēgumu stundās. Bailes no iespējama recidīva, jo man ir G40, bet, par laimi, jau 5 gadus nav atkārtojies. Paralēli man ir F45.7 un pārāk ilgstoši jau lietoju benzodiazepīnus no kuriem man ir radusies atkarība. Tātad jau F10.3,ja nemaldos. Iesakiet speciālistu, kurš man var REĀLI palīdzēt. Gribu atkratīties no ķīmijas.

Atbilde:

Labdien!


Ieteikt vienu speciālistu, kurš REĀLI var Jums palīdzēt, diemžēl nav manās iespējās. Jums jāiet pie ārsta un pašam/ai jāiesaistās uz sadarbību orientētās attiecībās. Jūsu minētās ciešanas (minat vairākus simptomus, kā arī diagnožu šifrus) nav atrisināmas vienā vizītē, visticamāk, ka ir nepieciešama sadarbība ar vairākiem speciālistiem (narkologs, ģimenes ārsts, psihoterapeits, psihiatrs, neirologs) ilgākā laika posmā. Iespējams, nepieciešama ārstēšanās stacionārā. Iespējams, Jums būs jālieto zāles pastāvīgi, šadā situācijā ilgtermiņa sadarbība ar ārstu var palīdzēt nonākt līdz minimālām ārstējošām zāļu devām, kas, šķiet, Jums ir ļoti svarīgi. Cilvēka organismam ir daudz rezervju un adaptācijas spējas - ar uzmanīgu un gudru attieksmi pret to var daudz ko panākt. Pats/i minat, ka G40 nav 5 gadus atkārtojies (ja ar to domājāt epilēkmes), tas parāda, ka arī slimības gaita var būt dažāda un atkarīga no dažādiem apstākļiem. Nezinu, ko domājāt ar F45.7? Ja Jums ir benzodiazepīnu atkarība, tādās situācijās bieži vien zāles jālieto visu mūžu, un Jums nepieciešama narkoloģiska ārstēšana (jāārstējas pie narkologa). Kur atrast speciālistus - ja nevarat pats/i tos atrast, pārrunājiet ar savu ģimenes ārstu jautājumus par speciālistu pieejamību. Ejot pie ārsta ņemiet līdzi savus medicīniskos dokumentus (izmeklējumus, analīzes, slēdzienus), tie palīdzēs ārstam ātrāk noorientēties Jūsu veselības situācijā.


Novēlot atrast labus un Jums vēlamus risinājumus,


Dr. I.Sprūģe


28.02.2019. Evija jautā:
Tā kā dzīvoju ārzemēs, pie kuriem ārstiem ir iespēja pieteikties Skype vizītēm?

Atbilde:
Vairāki ārsti, piemēram Guntra Zariņa, Jānis  Vītiņš,  Tarass Ivašcenko, Rudīte Cedrina   ir  norādījuši, ka strādā skype.

26.02.2019. Elizabete jautā:
Labdien,esmu precējusies 1.5 gadu,vīram ir bērns no citas, mums savu nav. Laulība ir uz izjukšanas robežas, jo es neieredzu to bērnu un bērna māti, nepanesami ir apzināties, ka viņš tiekas, tērē tur naudu, mūsu laiku utt. Ceru, ka viņas izgaisīs, kaut kas viņām slikts notiks. Lielākā daļa dienas paiet domājot, ka tik atkal nav aizskrējis, izjūtu milzīgu naidu.No vīra neslēpju savu naidu un mūsu skandāli kļūst ar vien lielāki un agresīvāki.Dēļ stresa bieži nespēju loģiski domāt.Pie kā griezties?

Atbilde:

Labdien, Elizabete!


Iesaku Jums griezties pie ārsta psihoterapeita, jo tik milzīgs naids noteikti nav veselīgs ne Jums pašai, ne laulībai.


Precoties nākas rēķināties ar partnera bērniem no iepriekšējām attiecībām. Ir labi, ka cilvēki ir atbildīgi par saviem bērniem: pavada kopā laiku, tērē naudu, mīl bērnus. Otram būtu labi attīstīt draudzīgu attieksmi.
Jums droši vien ir iemesli tik smagām jūtām. Tos vajadzētu izpētīt, apzināties un domāt, ko lai dara, kopā ar ārstu psihoterapeitu.


Ārste psihoterapeite Dace Cerava


24.02.2019. Ilm jautā:
Sveicināti, Mani māc domas no kurām nevaru tikt vaļā (reizēm nepiedienīgas), dažādu "rituālu" atkārtošana, bailes par līdzcilvēkiem un netīšu vardarbību. Pētot vairāk par šiem simptomiem, sapratu ka tie atbilst OCD. Pēc vairāku testu izpildes internetā šķiet, ka man ir šie traucējumi. Vēlos zināt, vai pie jums var veikt kādu testu, kas varētu to apstiprināt vai noraidīt (tam kas rakstits internetā protams ir tīri informatīvs raksturs) un vai jūs piedāvājat OCD terapiju? Ļoti gaidīšu jūsu atbildi

Atbilde:

Labdien, Ilm!

 

Paldies, par Jūsu jautājumu un interesi! Internets ir vide, kurā mūsdienās cilvēki meklē sev atbildes arī par veselību saistošiem jautājumiem. Jūsu vēlme pārbaudīt atrasto informāciju pie ārsta ir ļoti pareiza. Uzmācīgas domas, bailes un rituāli var būt gan obsesīvi kompulsīvu traucējumu gadījumā, gan kā simptomi citu saslimšanu ietvarā. To pēc testa vien nevarēs izvērtēt. Arī man tāda testa nav. Pasaulē pieņemtās vadlīnijas obsesīvu kompulsīvu traucējumu ārstēšanā ir antidepresantu grupas medikamenti kopā ar psihoterapiju. No psihoterapeitiskām metodēm priekšroka ir kognitīvi biheiviorālai terapijai(KBT). Specialistus ar ārsta izglītību, kuri specializējušies KBT varat atrast mājas lapā.
Bet, vai Jums tiešām ir OCD, tas vispirms jānoskaidro izvērtēšanas vizītēs pie ārsta psihiatra vai psihoterapeita.

 

Lai izdodas!
Dr. I.Drēska


21.02.2019. Inese jautā:
Man jau labu laiku ir trauksmes sajuta un râdas viens un tas pats tã kã prãtã ..ienäk..kapu aina..tas mani raisa trauksmi...izr..zales..ceturto dienu dzeru..saprotu..ka depresija nepadodas viegli..ko ieteiktu..lai sliktas domas kliedetu...paldies

Atbilde:

Labvakar!

No uzrakstītā var spriest, ka cīņa ar problēmu ir tikai pašā sākumā. Simptomi tik ātri nepazūd. Noteikti ir nepieciešams turpināt gan medikamentu lietošanu, gan būtu vajadzīga arī psihoterapija. Vislabākie rezultāti ir tad, ja darbojas šis tandēms, kuram , efektivitātes palielināšanai, var pievienot fiziskas aktivitātes un sakārtotu dienas režīmu. Svarīgi neapstāties pusceļā un neatmest savai veselībai ar roku.


dr.Maija Kārkliņa


21.02.2019. Sandra jautā:
Labdien! Lūdzu padomu, lai saprastu, kas ar mani notiek - ir sajūta, ka nespēju uzturēties starp cilvēkiem,- ne sabiedrībā, ne darba kolektīvā. Jūtu iekšēju trauksmi, kas ķermeniski izpaužas kā pastiprināta svīšana padusēs- tas rada vēl lielāku diskomfortu. Vai problēma varētu būt saistīta ar veģ. nervu sistēmu? Paldies!

Atbilde:

Labdien, Sandra!

 

Es Jums ieteiktu vispirms aiziet uz vienu vai dažām konsultācijām pie psihoterapeita un precizēt Jūsu sociālās trauksmes iemeslus. Kad trauksmes iemesli (cēloņi) būs precizēti, tad psihoterapeits varētu ieteikt kādu risinājumu Jūsu problēmai.

 

Ar cieņu, psihoterapeits

Indulis Uzuleņš


19.02.2019. Alise jautā:
Labdien. Vēlējos pakonsultēties, par to kā rīkoties šādā situācijā-es aizgāju no sava drauga jo neredzu mums kopīgu nākotni. Ir pagājuši jau 2 mēn bet viņš vēl mani vajā. Un vaino mani pie visa kas ar viņu notiek. Izsaka draudus ka izdarīs pašnāvību. Es pati sāku justies kā briesmone, nespēju vairs izturēt šo morālo teroru. Kā man rīkoties? Paldies jau iepriekš!

Atbilde:

Labdien, Alise!


Lai kas arī nebūtu par pamatu Jūsu attiecību izjukšanai, nevienam nav tiesību pārmest Jums jūsu izvēli un pret Jūsu gribu liegt to realizēt. Šī ir tikai un vienīgi Jūsu dzīve un, visticamāk, arī vienīgā. Domāju, ka arī Jūs to saprotat, taču vainas apziņa traucē pastāvēt uz savu. Brīžam ir grūti pretoties manipulācijām, īpaši tad, ja manipulē tuvs cilvēks. Taču ir vērts paturēt prātā, ka ikvienam no mums (arī Jūsu draugam) ir tiesības uz savu izvēli, lai kāda tā būtu. Ja vien tā neierobežo citu cilvēku tiesības. Un diez vai šis cilvēks ir tā vērts, lai viņa labā upurētu sevi.
Ja nu tomēr situācija turpina Jūs nomākt, meklējiet iespēju izrunāties ar kādu psihoterapeitu, psihologu vai citu cilvēku, kurš savu dzīves uzskatu dēļ Jums ir autoritāte.
Atceraties, ka Jums ir tiesības uz tiesisku aizsardzību arī tad, ja vardarbība ir ne tiikai fiziska, bet arī emocionāla.


Ar cieņu,
dr. Elmārs Vārpa.


18.02.2019. S. jautā:
Sveiki! Man ir 19 gadi un nekad nav bijušas attiecības. Ir bijušas vairākas apbusējas simpātijas, bet nekad nevaru to atzīt, vienmēr izturos auksti un kontakts pazūd. Vienmēr liekas, ka tas ir tikai joks un īstenībā es tam puisim nepatīku. Es nezinu vai tas ir saistīt ar manu pašvērtējumu, ar dažus gadus atpakaļ izjukušo draudzību, par ko ļoti pārdzīvoju vai ar sliktajām attiecībām ar tēvu... Kā pārstāt baidīties rādīt savas emocijas?

Atbilde:

Sveika S!

 

Visas Jūsu idejas par Jūsu bailēm izrādīt savas emocijas droši vien ir nozīmīgas. Labi, ka sākat par to vairāk domāt. Vēl labāk būtu dziļāk to izpētīt pie psihoanalītiska psihoterapeita, kas strādā ar vēlīniem pusaudžiem (jauniešiem 19 gados). Psihoanalītiskā pieeja vērsta tieši uz emociju apzināšanos, pieņemšanu, izpratni un neveselīgo uzvedības veidu maiņu. Samazināta maksa ir psihoterapijai pie ārsta rezidentūrā un grupas terapijai, informācija par to ir atverot mūsu mājas lapu. Domāju, daudz garāks ceļš būs lasot grāmatas, skatoties filmas, teātri, iesaistoties pašai kādās ekspresīvās aktivitātēs utt.

 

Visu labu vēlot,
Ārste psihoterapeite un psihoanalītiķe
Dace Cerava


18.02.2019. Liene jautā:
Labdien! Man pirms mēneša piedzima bērniņš. Dzemdības bija vieglas, bet pēc piedzimšanas izjutu lielas skumjas, daudz raudāju un kritu izmisumā. Pluss vēl viens faktors, nespēju pati zīdīt savu mazuli. Jutos kā slikta māte un vēljoprojām tā jūtos. Kad mazulis raud dikti, tad pati raudu un krītu panikā. Šobrīd tikai sev varu atzīt, ka man pat ir savā ziņā bail palikt ar savu bērniņu divatā. Es visu laiku jūtos u trauksmi, ka bērniņam kaut kas nav labi, jo mēdz būt raudulīga. Vai depresija?

Atbilde:

Labdien, Liene!

 

Man, diemžēl, ir jāsaka, ka Jūsu aprakstītās grūtās un sāpīgās pieredzes ir Latvijas realitāte. Pirmā bērniņa piedzimšana vienmēr ir krīzes situācija jaunajai māmiņai, ja viņa nesaņem pietiekamu palīdzību un atbalstu ģimenē. Mātes instinkts un empātija nerodas vienā dienā; lai tas attīstītos, nepieciešams laiks un liels vides, ģimenes vai draugu atbalsts.


Ja Jūs noteikti vēlaties medikamentus, tad ieteiktu griezties pie psihiatres dr. Intas Barengo; viņa specializējas grūtnieču depresijas problemātikā. Ja Jums pietrūkst iedrošinājuma un padoma, tad variet vērsties pie sertificētas dūlas vai PEPmammas. Viņas atbrauks pie Jums mājās, nomierinās, palīdzēs, izstāstīs un parādīs labus piemērus. Arī pie manis uz psihoterapeita pieņemšanu nāk mammas ar saviem jaundzimušajiem, kad krīzes un trauksmes simptomi ir pārāk mokoši. Galvenais ir nenolaist rokas un nepalikt vienai.

 

Izturību un labu padomu vēlot, dr. Maija Dubava


15.02.2019. Anonymous jautā:
cik ilgi cilvekam japavada trakomaja par pasnavibas meginajumu

Atbilde:

Cienītais Anonīmais Interesent!


"Trakomājā", kā Jūs rakstiet, pašnāvnieks parasti tiek pārvests no kādas citas slimnīcas reanimācijas, toksikoloģijas, ķirurģijas vai citas nodaļas, kur viņš ir "atgriezts dzīvei" - sašūts, saģipsēts, atpumpēts, izskalots, atindēts utt.. Ja mēs pieņemam, ka lēmums par pašnāvību ir slimīgs un uz šādu soli neiziet psihiski veseli cilvēki, tad pirmkārt psihiatru uzdevums ir saprast, ar kādu slimību sirgst attiecīgais pacients. Un vai šī ir bijusi īsta pašnāvība, vai pašnāvības demonstrācija (atšķirīgas lietas).

 

Uzturēšanās ilgums "trakomājā" ir atkarīgs no konstatētās psihiskās saslimšanas. Ja runa ir par psihopātiju (personības traucējumiem) ar impulsu kontroles trūkumu, piemēram, tad uzturēšanās noteikti ir īsa: 2-4-5 dienas. Ja runa ir par smagām depresijām, bipolāriem afektīviem traucējumiem vai šizofrēniskā spektra traucējumiem, uzturēšanās slimnīcā ir ilgāka. Var pat sasniegt 4 nedēļas.
Pašnāvība nav risinājums!

D. Lapsa


13.02.2019. Madara jautā:
Sveiki! Vai KBT varētu palīdzēt cilvēkam ar sociopātiskām iezīmēm, ja pats apzinās, ka viņam tādas piemīt, un arī vēlas uzlabojumus?

Atbilde:

Labdien, Madara!

KBT strādā ar personības traucējumiem, un ja vēl cilvēks ir motivēts kaut ko mainīt savā dzīvē, tad sadarbībā ar terapeitu var sasniegt labus rezultātus.

Ar cieņu,

dr.Guntra Zariņa