Jautājumi > Atbildes

Atbildes

1 no 60 > >>

11.10.2018. Viktorija jautā:
Labvakar! Vēlējos noskaidrot, pie kāda speciālista man labāk vērsties, psihologa vai psihoterapeita. Pēdējā laikā (patiesībā jau pēdējos aptuveni 6 gadus) esmu ļoti sliktās domas par sevi (tas arī teju visu mūžu, bērnības dēļ), nespēju būt pašpārliecināta, jutos nestabili, ļoti bieži domāju par pašnāvību, tomēr nedrīkstu to darit, jo esmu atbildīga par līdzcilvēkiem. Man ir problēmas kontaktēties ar cilvēkiem, šķiet ka atgrūdīs, pievils. Mūžīgi liekas, ka radīšu atkal sliktu iespaidu par sevi.

Atbilde:

Labdien, Viktorija!°

 

Paldies, par jautājumu! Tas ir labi, ka meklējat palīdzību! Jūs rakstāt, ka problēmas ilgst daudzus gadus un, ka mēdzat domāt, vai nenodarīt sev pāri. Šādā situācijā es ietektu meklēt ārstu psihiatru vai ārstu psihoterapeitu, kuri ir zinoši izvērtēt depresijas dziļumu un, kāda šajā situācijā ir labākā ārstēšanas gaita - medikamenti un sarunu terapija, vai tikai sarunu terapija. Ja ārsts nerekomendē medikamentus, tad sarunu terapijai varat izvēlēties ārstu psihoterapeitu vai klīnisko psihologu ar pietiekami ilgu darba pieredzi.

 

Labu veselību vēlot,
dr. Inese Drēska


11.10.2018. Anna (23) jautā:
Labdien! Kas varētu palīdzēt pārvarēt pārmērīgu kautrīgumu, kā arī nespēju emocionāli atvērties cilvēkiem? Ieteikums - vienkārši iet cilvēkos ir jau izmēģināts un nedarbojas, jo jūtu, ka problēmas ir pārāk senas un dziļas.. Kurš terapijas virziens man būtu piemērotākais?

Atbilde:

Labdien, Anna!

Ir dažādi psihoterapijas virzieni un arī terapijas pieejas, bet izvēli vislabāk var izdarīt pats cilvēks, kas viņam personīgi ir pieņemamāks. Kognitīvi biheiviorālā terapija saka, ka tā kā mēs domājam, tā mēs jūtamies. Mūsu domas ietekmē mūsu pārliecības, ko esam iemācījušies bērnībā un bieži tās ir sagrozītas un attālinātas no realitātes.. Terapijā strādā ar sagrozītām pārliecībām, veidojot alternatīvas domas, vairāk pietuvinātas patiesībai. Paralēli notiek darbs pie uzvedības maiņas. Izvēloties KBT, jārēķinās ar regulāriem mājas darbiem.

Psihodinamiskā tearapija balstās uz psihoanalītiskajām teorijām, kuras apliecina, ka mēs nākam no savas bērnības ar ļoti spēcīgām un intensīvām jūtām, kas ietekmē personības veidošanos, uzvedību un rīcību. Terapijas gaitā terapeits palīdz paskatīties uz situācijām no cita skatupunkta un rast jaunas atziņas par sevi un citiem, kas savukārt dod iespēju savā dzīvē kaut ko mainīt.

Ar cieņu,

Dr. Guntra Zariņa


05.08.2018. Ancis jautā:
Labdien! Esmu kopā ar vīrieti 2,5 gadus un esam radniecīgas dvēseles un tiešām mīlam viens otru. Viss ir lieliski, taču tiklīdz iezogas kāds konflikts - vīrietis mainās un paliek šausmīgi agresīvs. Aizvien biežāk sāk pacelt roku pret mani. Aizbildinās, ka pie visa vainīga ir mana asā mēle, ka pie visa vainīga esmu es. Es saprotu, ka konfliktos vainīga mēdzu būt gan es, gan viņš, taču rokas pacelšana nav attaisnojama. Esmu vienmēr par to, ka jāprot viss izrunāt. Vēlos glābt attiecības.

Atbilde:
Labdien,

Izrunāt konfliktus un domstarpības, protams, ir laba lieta, taču ne vienmēr tas izdodas. Sarunai nepieciešama runāšana un klausīšanās. Un, ja kāds otru nedzird, tad runāšanai nav lielas jēgas. Tad nevar neko "izrunāt", "aizrunāt prom", "norunāt nost".
Es ieteiktu Jums izmantot pāru terapiju, kas var dot iespēju ieklausīties otrā un tapt sadzirdētam.

Ar cieņu,
Indra Upmiņa

17.07.2018. Rūdis jautā:
Vai ir iespējams, ka cilvēks, kuram nav depresija, lietojot antidepresantus, jūtas vēl sliktāk? Vai ir iespējams palielinot antidepresantu devu pat pēc ilgāka lietojuma, justies sliktāk nekā pirms tam?

Atbilde:

Labdien, Rūdi!

 

Blakusefekti no antidepresanti aprakstīti zāļu lietošanas instrukcijā. Tas, kas tur aprakstīts, tas arī var no antidepresanta būt. Tur jau tāpat ir aprakstīts par daudz, lai izslēgtu tiesas prāvas pret farmkompāniju. Ārpus aprakstītajiem blakusefektiem sliktāk var palikt tikai no nocebo efekta. Nocebo - tas ir pretējs placebo efektam. Ja cilvēks domā, ka antidepresants ir kaut kas slikts un kaitīgs, viņš sev iesuģestē negatīvu emocionālu reakciju uz šo preparātu un tā efekts jūtami samazinās.

Pārbaudīt to var tikai antidepresantus mainot. Ja antidepresants nepalīdz , ir jāmēģina cits un jādzer tas 2-4 nedēļas. Ja arī tas nepalīdz, jāņem atkal citas grupas antidepresants. Ja no visiem antidepresanti katru reizi ir vienādi slikti, tad viena iespēja ir šis nocebo efekts, respektīvi, Jums ir negatīvs aizspriedums pret psihotropiem medikamentiem

.

Ar cieņu,
Artūrs Utināns
Psihiatrs, psihoterapeits.


16.07.2018. Lāsma 35 jautā:
Vai ar psihoterapijas palīdzību var nodibināt ģimeni un apprecēties. Man ilgstoši nav attiecības. Es nesaprotu, kas notiek.

Atbilde:

Labdien, Lāsma!

Psihoterapija ir vienīgais veids, kā saprast - kas notiek ar attiecībām un mainīt šo situāciju. Daudzi cilvēki tā ir darījuši ar sekmīgu rezultātu. Aicinu arī Jūs viņiem pievienoties un spert nākošo soli - pieteikties uz vizīti pie psihoterapeita!

 

Veiksmi vēlot,

 

Jānis Vītiņš


08.07.2018. Līva jautā:
Es jau kopš agras bērnības nesatieku ar māti viņa bieži vien neklausas manas idejas un bļauj virsū par vismazāko kļūdu ko pieļauju. Es pēctam jūtos slikti un saku ka man viņas rīcība nepatīk uz reiz pēctam viņa saka aizkarošus vārdus. Man ļoti pēctam sāp sirds ko man darīt?

Atbilde:

Labdien, Līva!

 

Paldies, par jautājumu! Tas ir ļoti bēdīgi, ka kopš agras bērnības jūtaties nesaprasta un aizskarta no sev tik ļoti nozīmīga cilvēka - mātes. Cilvēka dzīves laikā attiecības ar mammu mainās. Iesākumā mātes rūpes un atzinība ir ļoti svarīga, lai mēs augtu un attīstītos par fiziski un psiholoģiski veselām būtnēm. Pieaugot, tas mums vairs tik ļoti nav vajadzīgs, jo paši zinām, kādi esam un rīkojamies tā, lai ir gandarījums un prieks, neatkarīgi no citu cilvēku viedokļa, arī vecāku. Man gribētos zināt, kāds ir jūsu vecums? Tad būtu vieglāk saprast, kurā dzīves posmā esat, arī attiecībā pret mammu. Ja esat pieaugusi sieviete, tad es ieteiktu pamazām atteikties no vēlmes pēc mātes uzslavām un atbalsta. Droši vien skolā vai darba vietā ir cilvēki, kuriem patiks tas, ko dariet un varēsiet saņemt atbalstu no viņiem. Vēl es ieteiktu sekot savai interesei un darīt to, kas pašai rada prieku. Un vēl - pieņemiet to, ka esat atšķirīga personība, kā māte un, iespējams, viņa nespēs priecāties par to, kas rada prieku jums.

 

Lai izdodas ar prieku un gandarījumu izdzīvot savu dzīvi, neatkarīgi no citu cilvēku domām!
Dr. Inese Drēska


03.07.2018. Ursula jautā:
Kā ir iespējams kompensēt mātes mīlestības trūkumu bērnībā?

Atbilde:

Labdien, Ursula!

 

Mātes mīlestības trūkums bērnībā nozīmē subjektīvu sajūtu, ka mīlestības pietrūka: māte bija, bet nepietiekami mīlēja.


Katra māte var mīlēt tā, kā viņa var - tā, kā viņa pati no savas mātes/citiem aprūpētājiem saņēmusi, tik, cik viņai ir resursi, esot mātei, arī vai bērna tēvs viņu atbalsta/mīl, vai jādala mīlestība arī citiem bērniem, vai varbūt vēl arī jāstrādā, jāpelna, lai ir iztika utt. Kompensēt mātes mīlestības trūkumu bērnībā varētu būt grūti. Droši vien vienmēr liksies tālākā dzīvē, ka mīlestības trūkst - gan no skolotājiem, gan partnera, gan darba priekšnieka, gan psihoterapeita. Labi būtu apzināties, kāpēc tā ir.

 

Psihoterapijā varam ar to strādāt.


Ārste psihoterapeite Dace Cerava.


02.07.2018. Santa jautā:
Kāpēc cilvēkam mēdz izteikti pasliktināties impulsu kontrole?

Atbilde:

Labdien, Santa!

 

Cilvēkam impulsu kontrole mēdz pasliktināties, piemēram, neiroloģisku, psihisku slimību gadījumos. Impulsu kontroles traucējumi var būt saistīti ar emocionālajiem traucējumiem, distresu. Bieži tie parādās pusaudžu vecumā kā dažāda veida atkarības, autoagresija.
Ja vēlaties izprast kādu konkrētu gadījumu, ieteiktu vērsties pie profesionāļa.

 

Ar cieņu,
dr. I.Remese


28.06.2018. Kitija jautā:
Labdien! Kā notiek saruna, kad piezvana uz K.Skalbes krīzes tālruni? Jau kādu laiku velos piezvanīt, jo jūtos ļoti nomākta (slimoju ar depresiju, bet, kad izkrīt kāda psihoterapeita konsultācija, nav ar ko parunāt un jūtos daudz daudz kritiskāk) un pašnāvības domas kļūst biežākas un reālākas.Taču šaubos par savu spēju izskaidrot situāciju un tām parasti nav risinājuma vai man ir bezgalīgi daudz "bet..." argumenti, tās nav loģiskas (kuru dēļ būtu vērts bēdāties), vai arī nekas pat nav noticis.

Atbilde:
Sveicināta, Kitija!
No Jūsu jautājuma saprotu, ka apmeklējat psihoterapeitu. Pirmā doma, kas man ienāca prātā, ka būtu labi, ja šīs situācijas, kad Jums ir pasliktināšanās un pašnāvības domas, Jūs varētu izrunāt ar savu psihoterapeitu un ar savu psihoterapeitu arī izrunāt, kā Jums šādās situācijās būtu vēlams rīkoties.
Otrkārt, ja reiz Jums doma par krīzes telefonu, tad vajadzētu tomēr zvanīt. Varētu arī ar to sākt, kādas Jums uzmācīgas domas galvā un visticamāk speciālists pie krīzes telefona Jums palīdzēs izstāstīt un precizēt traucējošo ar saviem jautājumiem, palīdzēs meklēt risinājumu attiecīgajā situācijā. Noteikti Jums nebūtu no sevis jāprasa īpaša spēja ļoti labi izklāstīt, speciālista darbs arī būtu palīdzēt Jums ar to tikt galā.

Lai veicas!
psihoterapeite dr.Inta Kalniņa


10.06.2018. Aivars jautā:
Labdie .esmu izmisuma.jautajums bus par manu mammu vinaj ir 55 g.sakas viss pars gadus atpakal.vinai likas ka vinu izseko.novero.vardu sakot murgi lidz drausmu, stastiem un kriminaliem stastiem, loti skali sak runat pati ar sevi, dashkart tas novet lidz agresivaj sarunaj.Ir dienas kad vina jutas labi un viss ir kartiba, bet jebkura laika viss var pekshni mainities, un vina paliek itka cits cilveks, arstus vina nevelas apmeklet, uzskata ka viss ar vinu ir kartiba, ar sveshiem cilvekiem neruna.

Atbilde:

Cien. Aivar!

 

Situācijas apraksts par Jūsu mammu liek domāt,ka mammai varētu būt sākušies ar novecošanu saistīti regresa procesi smadzeńu darbībā. Sākotnējā medicīniskā palīdzība varētu būt neirologa konsultācija un izmeklējumi,kas precizētu regresa veidu. Tad varētu domāt par medikamentozu palīdzību,kas dotu atvieglojumu(gan mammai,gan Jums). Pēc tam varētu lemt par psihoterapeita iesaisti,kas palīdzētu mammai saprast esošos traucējumus un varētu uzlabot sadarbību ar ārstiem,tai skaitā,ar psihiatru.

Domāju,ka arī Jums pašam derētu atbalsta psihoterapeita palīdzība,lai labāk noorientētos situācijā.


Dr. Sandra Vītola.