Jautājumi > Atbildes
Atbildes
| 05.03.2023. Max jautā: | |
Man ir 23 gadi,nezinu ko vēlos darīt savā dzīve,nav augstākas izglītības,nestudēju,vienkārši nezinu ko darīt,liekas ka staigāju pa apli,bail pārvarēt bailes pieteikties kaut kādos nopietnākos darbos,jo nav pieredzes un bailes par atteikumu,principā liekas ka dzīve apstājusies |
|
Atbilde: |
|
Labdien, Max!
Šķiet, šobrīd ļoti vēlaties saņemt atbildi uz jautājumu: „Ko darīt? Vienkārši, nezinu, ko darīt savā dzīvē?"
Atbilde ir rodama Jūsu psihiskajā stāvoklī. Jūs netiekat galā ar savu dzīvi, nespējat realizēt savus mērķus un sapņus. Iespējams, Jūs ciešat no psihiskas dabas traucējumiem - Jūsu personības īpatnību dēļ un vāja ego spēka dēļ.
Bailes tikai pieņemas spēkā, un pats no sevis šis stāvoklis nepāries.
Lai patreizējais stāvoklis neturpinātu ierobežot Jūsu turpmāko dzīvi, psihoterapeita apmeklējums būtu ļoti nepieciešams, un, jo ātrāk, jo labāk.
Ar cieņu, dr. Iveta Valaine.
|
| 28.02.2023. Laura jautā: | |
| Labdien, vai psihoterapeits sarunā ar pacientu drīkst un vispār spēj uzstādīt diagnozes pacienta gimenes locekliem, tuviniekiem? Norādīt, ka jāškiras? | |
Atbilde: |
|
| Laba diena, Protams, ka nav ētiski ārstam uzstādīt diagnozi pacientam, kurš nav satikts un izmeklēts. Likumīgi to arī nav iespējams izdarīt. To sakot, protams, ka mums var būt spēcīgi un pamatoti iemesli kādēļ mēs varētu izvirzīt vienu vai otru hipotēzi par iespējamo diagnozi. Manuprāt, svarīgākais nav pati diagnoze, bet gan mēģināt izrunāt un saprast, ko attiecīgais ārsts ir vēlējies nodot piedāvājot diagnozi. (Vai tas ir bijis domāts, kā brīdīnājums, iedrošinājums, vai kas cits). Attiecībā par "norādīšanu, ka jāšķiras", būs grūti atbildēt, jo ļoti atkarīgs no konteksta. Psihoterapijā ir dažādas skolas. No vienas perspektīvas ārsts nekad nedod padomus un norādījumus cieont pacienta autonomiju, no otras puses ir ārsti, kuri nekautrējas piedāvāt savus tiešus piemērus un pat risinājumus, dažkārt riskējot pacientu negribēti aizvainot. Lai kāda būtu bijusi konkrētā ārsta motivācija, tā ir rekomendācija un nav obligāti jāpilda, ja tai nepiekrītat un nevēlaties to darīt. |
| 23.02.2023. Lāsma jautā: | |
| Sveiki! Es nezinu pie kā man īsti vērsties. Kopš atklāju migrēnu, esmu sevi pieķērusi domājot negatīvi. Vainoju sevi pie tā, ka nespēju daudz padarīt ikdienā. Arī mana karjera ir jānomaina, jo migrēnas dēļ nespēju to vadīt. Vēl īsti neizprotu savu migrēnu, ne cēloņus, ne atpazīstu sākumu, ne saprotu zāļu iedarbību, darbojos kopā ar neirologu. Saprotu, ka man ir jāpielāgojas dzīvei ar migrēnu, taču nav man ne enerģijas, ne vēlmes kaut kā tai pielāgoties. Ļoti bieži raudu, sevi sabotēju. | |
Atbilde: |
|
Labdien, Lāsma!
Pēc Tavā vēstulē paustā varu spriest, ka esi samērā nesen uzzinājusi savu diagnozi - migrēna, un šobrīd ir negatīvas domas, apjukums, bezpalīdzības sajūta, skumjas par karjeras maiņu slimības dēļ, šķiet, arī dusmas un pretestība slimībai pielāgoties, tas viss kopā rada spēku izsīkumu, vilšanos un negatīvas izjūtas par sevi un situāciju. Tas ir saprotams, jo Tu saskaries ar zaudējumu - savas veselības un darbaspēju zaudējumu, šķiet, ka nekad vairs nebūs tā, kā agrāk. Vēlos teikt, ka šis stāvoklis mainīsies, kad spēsi labāk pieņemt situāciju un adaptēties tai. Tev var arī palīdzēt ārsta psihoterapeita konsultācijas, jo, izprotot, kas notiek, būs vieglāk adaptēties un nejusties tik vienai un izmisušai.
Migrēna ir viena no izplatītākajām primārajām galvassāpēm, no tās cieš līdz pat 15% no pasaules iedzīvotājiem, īpaši bieži tā skar jaunas, darbaspējīgas sievietes. Migrēna, atsaucoties uz Pasaules Veselības Organizācijas ikgadējo pētījumu par Globālo slimības izraisīto slogu, ieņem trešo vietu visā pasaulē, respektīvi, ir trešais slimības nespēju izraisošais iemesls darbspējīgo cilvēku vidū. Ar to es gribu teikt - Tu neesi viena šajā situācijā.
Reizēm palīdz aprunāties ar citiem līdzīgā situācijā esošiem cilvēkiem, iegūt noderīgus padomus un dzirdēt "veiksmes stāstus", skat. Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības resursus (www.galvai.lv), ir arī starptautiskas grupas, kurās var uzzināt daudz noderīga: piemēram, Migraine World Summit Support Group. Un labā ziņa ir tā, ka ar migrēnu patiešām var iemācīties sadzīvot pēc iespējas labāk - tā, ka lēkmes kļūst retākas un mazāk traucējošas. Tas ir process, kurā jāpēta sevi, jāatpazīst biežākie izraisītājfaktori, dažus no tiem varēsi izslēgt vai vismaz mazināt, no citiem aizsargāties ar medikamentiem, kas pārtrauc vai samazina lēkmes stiprumu, biežumu. Iespējams ārsts neirologs, kurš specializējies galvassāpju ārstēšanā, ieteiks zāles, ko lietot profilaktiski, lai mazinātu migrēnas slogu. Kopumā migrēnu var apvaldīt, pielāgojot dzīvesveidu, apgūstot veidus, kā sev palīdzēt ar nemedikamentozām metodēm un iepazīstot savas reakcijas labāk. Svarīgi, ka Tev ir savs ārsts, kuram uzticies un kurš var palīdzēt šajā ceļā. Katru gadu tiek atklāti arvien jauni līdzekļi migrēnas ārstēšanai - tā ka cerības ir.
Migrēnas pacientiem ir raksturīgs paaugstināts jutīgums, tai skaitā uz dažādām emocijām, satraukumu, reizēm pat trauksmainām domām. Tāpēc kopīgs darbs ar ārstu psihoterapeitu palīdzētu labāk saprast sevi, apgūt veselīgākus veidus, kā apzināties un paust savas emocijas, kā tikt galā ar ikdienas stresoriem; kā arī saprast, kas man der un kas nē, pieņemt sevi, savu migrēnu un baudīt dzīvi, neraugoties ne uz ko.
Ticu, ka Tev izdosies! Ar sveicienu dr. Agita Lazdiņa |
| 23.02.2023. Iluta jautā: | |
Labvakar! Man ir 55 gadi,bet uzvedos,kā meitene..Nezinu pat ar ko sākt...man ir draugs... cīnos ar sevi,ar greizsirdību... kontrolēju,aizdomas ir uz visu...domas mani vnk nogalina...varu raudāt katru brīdi,kad vien padomāju par kko ,ka ne tā pateica,ne tā izdarīja..ir histērijas....nezinu ar ko sākt...un kā lai atbrīvojos no domām...uz visu skatos aizdomīgi...sevi tad vainoju,ka esmu sliktā,kāpēc esmu tāda...u.t.t Nezinu pie kā griezties,izrunāties...Ir bijušas domas pavisam sliktas... Paldies! |
|
Atbilde: |
|
Labvakar, Iluta! Apsveicu ar drosmi uzrakstīt, uzrakstīt par to, kā jūtaties, ko domājat. Tās ir pilnīgi normālas cilvēciskas jūtas, kas grib būt uzklausītas un saprastas, un nomierinātas. Pilnīgi droši varu Jums ieteikt uzrakstīt vai piezvanīt kādam mūsu kolēģim, lai vienotos par terapijas iespējām. Patiesā cieņā, Dr.Aija Kraskura
|
| 22.02.2023. Anonymous jautā: | |
Sveiki, Esmu sava īstā psihoterapeita meklējumos Rīgā, kas palīdzētu tikt pāri skumjām par mazuļa zaudējumu (missed abort 16 nedēļās). Man ir ģimenes ārsta nosūtījums, būtu nepieciešams arī slēdziens ģimenes ārstei. Vai variet ieteikt kādu speciālistu, kas palīdzētu tikt galā ar šo pārdzīvojumu? Paldies, L |
|
Atbilde: |
|
Labdien!
Ar ģimenes ārsta nosūtījumu ir iespējams vērsties pie jebkura ārsta-psihoterapeita, kurš ir atrodams Veselības inspekcijas ārstniecības personu reģistrētā un/vai Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas mājaslapas (www.arstipsihoterapeiti.lv) biedru sarakstā. Kā arī jebkurš no ārstiem, kurš ir šajos reģistros ir kompetents sniegt psihoterapeitisku palīdzību zaudējuma gadījumā un tiesīgs sniegt slēdzienu citam ārstam par pacienta veselības stāvokli pēc nepieciešamības. Gadījumā, ja vēlme ir saņemt valsts apmaksātas psihoterapijas vizītes, tad šajā saitē (https://www.vmnvd.gov.lv/lv/media/22029/download?attachment) ir iespējams iepazīties ar to ārstu-psihoterapeitu sarakstu, kuri pieņem uz valsts apmaksātām psihoterapijas vizītēm.
Cieņā dr.Agnese Miksone |
| 21.02.2023. Laila jautā: | |
Labdien, man ir reālu notikumu okt. Nespēju tikt ar pagātni un bailes ka tas var atkārtoties, mēģinu to analizēt utt. Ir ārsti, kas tieši specializējās uz okt traucējumiem, kas saistās ar reālu notikumu? Jo lasot informāciju Latvijā, liekas, ka par okt tiek uzskatīti tikai roku mazgāšana un bailes no mikrobiem. |
|
Atbilde: |
|
Labdien,Laila!
Iesaku Jums doties pie psihiatra uz konsultāciju.Psihiatram ir plašas zināšanas par dažāda veida OKT. Ārsts izvērtēs Jūsu simptomu smagumu un ieteiks atbilstošāko ārstēšanu.
Ar cieņu |
| 16.02.2023. Ausma jautā: | |
| Labdien. Interesē psihologs/psihoterapeits kurš runā angliski un ar kur var maksāt ar apdrošināšanu. | |
Atbilde: |
|
Labdien!
Mūsu mājaslapā wwww.arstipsihoterpeiti.lv daudzi kolēģi savās vizikartēs ( tās parādās mūsu biedru sarakstā nokliksķinot/pieskaroties uz vārda/ vārdam) ir norādījuši darba valodas. Apdrošinātāji apmaksā no terapeita saņemtos maksajumu aplieicnošos dokumentus, ja tas paredzēts polisē.
Ar cieņu Andis
|
| 11.02.2023. E. jautā: | |
| Labdien! Kādas psihoterapijas metodes speciālistus Jūs iesakāt OKT veiksmīgai ārstēšanai? Un vai Latvijā ir atbalsta grupas jauniešiem ar šādiem traucējumiem? | |
Atbilde: |
|
Labdien! OKT ārstēšanā ieteiktu kognitīvi biheiviorālo terapiju (KBT). Šo traucējumu ārstēšanai un simptomu mazināšanai ir izstrādāta speciāla metode, kas palīdz izprast uzmācīgo domu kļūdainību, kā arī izstrādāt un pielietot rīcības plānu kompulsīvu darbību mazināšanā. www.kbt.lv Psihodinamiskā psihoterapija padziļināti pēta psihoemocionālos OKT traucējumu cēloņus un palīdz tos pārstrādāt. Pārsvarā tā ir ilgtermiņa terapija. www.arstipsihoterapeiti.lv Par atbalsta grupām jauniešiem ar psihoemocionāliem traucējumiem ieteiktu interesēties Pusaudžu resursu centrā. https://www.pusaudzim.lv/ Ar cieņu, Dr.Guntra Zariņa
|
| 09.02.2023. Sabīne jautā: | |
Labdien! Man jau praktiski 5 gadus ir kompulsīvā pārēšanās. Pirms 2 gadiem ārstējos pie paihiatra, likās, ka esmu tikusi tam pāri, bet tomēr nē. Viss atgriezās. Man interesē tieši psihoterapeiti, kas strādā ar ēšanas traucējumiem. Vai varat ieteikt? Zvanīju uz “Vivendi” centru, taču tur šobrīd jaunus pacientus nepieņem. |
|
Atbilde: |
|
Labdien, Sabīne!
Ar cieņu, |
| 16.01.2023. Karina jautā: | |
Labdien.Jau divus mēnešus dzeru antidepresantus.Uzlabojumu nav, simptomi pasliktinăs, dakteris tik saka turpinam dzert.Sirds skrien, trauksme bailes liela.Psihiatrs konstatēja vidēju depresiju un veğetatīvās sistēmas darbības traucējumi.Bija domas un bailes ka varu nomirt, kā tas bùs, kur paliks bērni, ko jutìšu kad miršu vai tas sāpēs vai nē.Paniskas bailes,ka iedomājos par slimnīcu, dakteriem utt.Ja kaut kur iesāpās viss man panika.Memāku lēmumus vairs pieņemt.Bail sajukt prātā.Ko darīt? |
|
Atbilde: |
|
Labdien, Karina!
Atbilstoši labai klīniskai praksei un algoritmiem, kas medicīnā izstrādāti, ja antidepresanti nav devuši efektu apmēram 8 nedēļu laikā, tad būtu jāpārskata ārstēšanas plāns - vai nu jāpārskata diagnoze, vai jāpalielina deva, vai jāmaina medikaments, vai jākombinē vairāki medikamenti kopā. Noteikti dodieties pie psihiatra vēlreiz un pārrunājiet ārstēšanas taktiku.
Ar cieņu, |
| 05.01.2023. A. jautā: | |
Labdien. Jūtos nomākta, neredzu jēgu darīt, nav motivācijas. Nav tā, ka negribu dzīvot; ir arī darbības, kuras sagādā labsajūtu, bet tā pāriet. Vēroju, kā līdzās cilvēki priecājas, pārdzīvo utt., bet es jūtos kā dārzenis, jo neko no tā nejūtu. Neinteresē komunicēt, iepazīties, sarunāties, kaut ko mainīt dzīvē. Sajūta, ka dzīve ir kā filma, kurai esmu tikai skatītājs - t.i., tajā nepiedalos. Patiesi labi jūtos vienatnē dabā. Iesakiet, lūdzu, ar ko sākt, lai atgūtu spēju just un dzīvesprieku? |
|
Atbilde: |
|
Labdien A!
Trūkst informācijas par Jūsu vecuma posmu un ar to, iespējams, saistītām krīzēm, cik sen kā esat nomākta, pat jūtaties kā dārzenis. Bet labi, ka gribat atgūt spēju just un dzīvesprieku , tātad kaut kad tas Jums ir bijis. Nav zināma Jūsu izglītība, profesija, darbaspējas, sasniegumi. Nav zināms Jūsu ģimenes stāvoklis/situācija patlaban, ne arī Jūsu bērnības un attīstības pieredze. Vai bija kāds traumējošs notikums, pirms sākāt justies nemotivēta piedalīties savā dzīvē? Vai lietojat kādas vielas, kas varētu likt Jums justies kā dārzenim?
Būtu vēl daudz jautājumu, ja Jūs atnāktu uz ārsta psihoterapeita pieņemšanu. Ar to varētu sākt.
Varat arī palasīt Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas 2021.gadā izdoto grāmatu "Atbilde īstajā brīdī".
 Varbūt tas palīdzēs Jums formulēt skaidrāk savu problēmu un rast risinājumus. Lai izdodas! Ārste psihoterapeite Dace Cerava
|
| 04.01.2023. Laura jautā: | |
Labdien! Meklēju psihoterapeiti,jo vēlos apzināt sevi caur savu bērnību, ģimeni un dziedināt bērnības traumas. Kāda veida terapiju Jūs man ieteiktu? Kādas terapeites Rīgā vai Jelgavā strādā tieši ar bērnības un ģimenes attiecību jautājumiem? |
|
Atbilde: |
|
Labdien, Laura!
Paldies, par Jūsu jautājumu! Ja Jūs vēlaties psihoterapeiti Jelgavā, tad varat sakomunicēt ar mani, Inesi Drēsku, dr. Solvitu Lauvu vai dr. Intu Zīli. Patreiz Jelgavā strādā trīs ārstes psihoterapeites. Rīgā strādā vairāk kolēģes. Mūsu asociācijas mājas lapā www.arstipsihoterapeiti.lv sadaļā par mums varat izvēlēties kādu psihoterapeiti, kas atrodas jums ģeogrāfiski ērtākā vietā. Visas ārstes psihoterapeites, kuras atradīsiet mūsu mājas lapā ir apmācītas un sertificētas darbam ar bērnības traumām, pārdzīvojumiem un izprot ģimenes sistēmas ietekmi uz bērna personības attīstību. Psihoterapijas metodes ir dažādas. To jūs varēsiet izlemt ar savu terapeiti. Jums noderētu gan individuāla psihodinamiska psihoterapija, gan ģimenes sistēmas psihoterapija.
Priecājos, ka esat sākusi savu atveseļošanās ceļu, meklējot palīdzību! Lai izdodas!
Ar cieņu, |
| 29.12.2022. Marija jautā: | |
| Vai varat ieteikt kādu terapeitu kurš specializējies Exposure and Response Prevention? Vai ir kāda cita metode, kas būtu efektiva OKT ārstēšanai? | |
Atbilde: |
|
| Labdien, Marija!
Obsesīvi kompulsīvi traucējumi parasti tiek ārstēti ar psihoterapiju, medikamentiem vai abiem, tomēr katra pacienta īpašais ārstēšanas plāns atšķirsies atkarībā no viņu vajadzībām. Pierādījumi liecina, ka uz ekspozīciju balstīta ārstēšana var būt noderīga daudziem šādu traucējumu pacientiem - 2019. gada pētījuma pārskats rāda, ka Exposure and Response Prevention (Ekspozīcija un Reakcijas aizkavēšana) ir viens no efektīvākajiem obsesīvi kompulsīvo traucējumu ārstēšanas veidiem. Daži pētījumi liecina, ka tas ir vienlīdz vai pat efektīvāks par selektīviem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem (SSAI, zāles, ko var izrakstīt trauksmes vai depresijas ārstēšanai).
Patiesā cieņā, |
| 28.12.2022. Guntis jautā: | |
| Tiklīdz apsēžos, tā aizmiegu. Ko darīt? | |
Atbilde: |
|
Labdien, Guntis! Ja uzskatāt aprakstīto problēmu par veselības traucējumu, vēršaties pie ārsta. Ar cieņu Ilona Sprūģe |
| 27.12.2022. Sindija jautā: | |
Ar draugu esam attiecībās 5 gadus,nu tas ir cilvēks, par kuru vienmēr varēju teikt "nekad nekrāps" ,viņa attieksme pret mani mainījās uz slikto pusi,paņēmu viņa telefonu un atradu to ,ka viņš rakstīja nepazīstamā sievietēm no portāla Gribu.lv,par sexu ,prasīja cik maksā,kur būtu jābrauc utt...kopš šī brīža katru vakaru raudu un nespēju palaist vaļā to,protams,mēģināju izrunāt ar viņu šo ,jautāju "kāpēc tā darīji " atbilde "man nebija tajā brīdī ar tevi labi" ,es krītu kaut kādā depresijā. |
|
Atbilde: |
|
Labdien, Sindija!
Esmu iepazinusies ar Jūsu situācijas aprakstu. Vai Jūs, lūdzu, varētu uzrakstīt Jūsu interesējošo jautājumu?
Cieņā |
| 09.12.2022. Andris jautā: | |
| Sveiki Loti velos šodien tikt pie psihologa varbut kads var ieteikt kur ta varetu tikt jo visur pierakst bet jutu ka vajag šodien | |
Atbilde: |
|
Labdien, diemžēl vizīte pie psihoterapeita jāplāno savlaicīgi. Varbūt Jums derētu diennakts krīzes tālrunis?
Ar cieņu, Andis |
| 28.11.2022. Maija jautā: | |
Esam ar vīru kopā 20 gadus,ir 2 bērni.Nekad vīram neesmu bijusi neuzticīga fiziski. Bet ir bijusi emocionāla neuzticība,ja tā to var saukt.Seksuālas un ne tikai,sarakstes ar vecākiem vīriešiem,kur es esmu cits,iedomāts tēls,daudz jaunāka meitene.Nekad ne ar vienu nekas nav bijis fiziski,pat doma tikties nav bijusi.Tas viss bijis kā kompensējošs mehānisms,manuprāt,jo agri bērnībā zaudēts tēvs.Vīrs ir uzzinājis par sarakstēm,ir ļoti sāpināts.Kā rīkoties,lai nezaudētu ģimeni un vīru,ko ļoti mīlu? |
|
Atbilde: |
|
Labdien, Maija!
Mūsu sabiedrībā par domām un fantāzijām sodīt nav pieņemts. Būtiski ir tas, kā mēs rīkojamies. Ikviens no mums mēdz pieņemt kļūdainus lēmumus, ko dažreiz nākas arī nožēlot. Bet pieļauto kļudu dēļ mēs uzreiz nekļūstam par sliktiem cilvēkiem, neliešiem. Svarīgākais ir spēt savas kļūdas atzīt un prast tās labot. Ne vienmēr tas ir viegli, dažreiz saviem spēkiem vien tas var būt pat neiespējami. Sarežģītā situācijā šobrīd esat nonākusi arī Jūs - esat radījusi šaubas par savu godīgumu dzīvesbiedrā. Lai kā tas arī nebūtu, Jūsu reputācija vīra acīs ir sašķobījusies. Atgūt šo zaudēto uzticēšanos nebūs viegli, jo tas noteikti prasīs laiku, vēl ilgi būs jāsamierinās ar šaubām par Jūsu godīgumu. Būs atkal un atkal jānopūlas, lai pierādītu, ka esat patiesa un neko neslēpjat. Apzinoties un izprotot sarežģīto situāciju un to, cik grūti būs pierādīt savu uzticību, atceraties - šādās attiecību krīzes situācijās vislabākais palīgs no malas ir pāra terapija. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tā nav iespējama, var palīdzēt arī individuājas konsultācijas pie psihoterapeita, psihologa, garīgā konsultanta vai kādas citas, jūsuprāt, kompetentas un uzticamas personas.
Ar cieņu, dr. Elmārs Vārpa. |
| 27.11.2022. Anonymous jautā: | |
Labdien,Vēlos painteresēties par psihoterapijas metodēm.Vai varat piedāvāt darbu Kognitīvās uzvedības terapijā (CBT)? Vai jūs varat strādāt ar ADHD + BPD + trauksmes traucējumiem? Ja jā, cik maksās vizīte? Paldies. |
|
Atbilde: |
|
Labdien! Ārsti psihoterapeiti ir ieguvuši ārsta sertifikātu psihodinamiskajā psihoterapijā. Tā ir visvecākā psihoterapijas metode ar bagātām tradīcijām un balstās uz psihoanalītiskajām teorijām, kuras apliecina, ka mēs nākam no savas bērnības ar ļoti spēcīgām un intensīvām jūtām, kas ietekmē personības veidošanos, uzvedību un rīcību. Kognitīvi - biheiviorālā terapijas (KBT) metode balstās uz pamatprincipiem, ka tā kā mēs domājam, nosaka to, kā mēs jūtamies, uzvedamies un ķermeniski reaģējam. Galvenie uzsvari terapijas procesā tiek likti uz uztveres apzināšanos, uztveres un pārliecību pamatotības izpēti, sagrozīto domu un pieņēmumu rekonstrukciju, un jaunās domāšanas pielietošanu konkrētā uzvedības modelī. Gan psihodinamiskās psihoterapijas terapeiti, gan KBT speciālisti strādā ar Jūsu pieminētiem traucējumiem, bet kura Jums būtu vispiemērotākā, jāizlemj pašam. Maksa par terapijas sesiju jānoskaidro pie katra terapeita individuāli. Ar cieņu, Dr.Guntra Zariņa
|
| 25.11.2022. Linda jautā: | |
Labdien, ir nepieciešama palīdzība, bet varbūt arī medikamenti. Pie kā labāk griezties-psihoterapeita vai psihiatra? |
|
Atbilde: |
|
Labdien Linda!
Jūsu jautājumā ir maz informācijas par iemesliem,kādēļ vajadzīga palīdzība.
Pirmreizēju novērtējumu varētu veikt gan psihiatrs,gan ārsts psihoterapeits,kurš šobrīd pieejamāks. Abi varētu izvērtēt situāciju un dot rekomendācijas par psihoterapijas vai medikamentu terapijas iespējām un vajadzību. Iespējams,ka vēlama abu specialitāšu sadarbība.
|
| 23.11.2022. Anonīms jautā: | |
Vai kāds no ārstiem jūsu sarakstā arī var palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir Depresonalizācija, derealizācija? Ja jā, pie kura ārsta varu vērsties? Paldies! |
|
Atbilde: |
|
Depresonalizācija un derealizācija ir simptomi, kurus noteikti vajadzētu pārrunāt ar speciālistu un noskaidrot to cēloni.
Visi ārsti psihoterapeiti ir kvalificēti izvērtēt depresonalizāciju un derealizāciju. Saprotu, ka nav viegli izvēlēties ārstu, pie kura doties uz konsultāciju. Saraksts ar uzvārdiem ir samērā garš un uzvārdi sveši. Taču sava psihoterapeita izvēle ir ļoti personīgs process. Mans ieteikums ir izpētīt psihoterapeitu sarakstu (ieskatieties arī Veicinātājbiedru sarakstā). Sākumā var apdomāt vai vieglāk būtu konsultēties ar vīrieti vai sievieti. Tad var izpētīt psihoterapeitu prakses ģeogrāfisko lokalizāciju. Ja būs jādodas uz vairākām vizītēm vai ilgstošākā terapijā, nav masvarīgi, cik ērti ir nokļūt pie sava ārsta. Uzklikšķinot uz katra ārsta uzvārda var atrast maziet sīkāku informāciju par šo speciālistu. Var izmantot arī google meklētāju un izpētīt, vai kāds no izvēlētajiem speciālistiem ir uzrakstījis kādu rakstu, varbūt pat par Jums interesējošo tēmu.
Psihoterapeita izvēle var aizņemt mazliet laiku, bet rūpīga izpēte var palīdzēt Jums labāk izvēlēties speciālistu, kurš tieši Jums šķiet patīkams un rada sajūtu, ka varat uzticēties.
Inga Albrekte |