Jautājumi > Atbildes

Atbildes

1 no 65 > >>

21.05.2020. Zane jautā:
Labdien! Lūdzu iesakiet bērnu psihoterapeitu Valmierā. Bērnam 2 gadi.

Atbilde:

Labdien, Zane!

 

No LĀPA saraksta vistuvākais terapeits, kas strādā ar bērniem, ir Baiba Šmite Siguldā.
Iespējams, ka ir kolēģi no citām organizācijām, bet man nav ziņu.

 

Cieņā, Gunta


20.05.2020. K jautā:
Labdien! Vai trauksmes un stresa mazināšanai var droši lietot CBD eļļu? Meklējot internetā, atrodama pretrunīga informācija.

Atbilde:

Labdien, K.!

 

Kanabidiola eļlu nevar droši lietot! Medicīnā kanabidiolu nozīmē tikai smagu slimību gadījumos, tas noteikti nav izvēles preparāts trauksmes un stresa mazināšanai, tam ir blaknes, kā jebkurai vielai un to pie mums netirgo aptiekas, kur ir pārbaudīti medikamenti, bet gan tabakas u.c. (internet-)veikali!

 

Pirmkārt, ja cilvēkam ir tik izteikta trauksme un stress, ka nepieciešams kaut ko lietot, tad jāvēršas noteikti pie speciālista (psihoterapeita vai psihiatra), lai var izvērtēt situāciju un nozīmēt nepieciešamo terapiju un kontrolētu pazīmju mazināšanos un blakņu gadījumā varētu mainīt medikamentu.

Otrkārt, šādā stāvoklī pastāv liels risks kļūt atkarīgam, jo smadzeņu struktūru darbs vērsts, lai maksimāli ātri atbrīvotos no satraukuma jebkādiem līdzekļiem, tiek palaists tā saucamais atalgojuma ceļš.

 

Treškārt, arī kanabidiols saistās ar kanabinoīdu receptoriem, kuri tiek aktivēti atkarības (gan alkohola, gan kanabinoīdu u.c.) gadījumā. Un, ņemot vērā visu nosaukto, pastāv risks, ka cilvēks lietos vairāk/biežāk/ klāt vēl citus līdzekļus utt., rrespektīvi, nodarbosies ar pašārstēšanos nekontrolētā veidā, apdraudot savu psihisko un fizisko veselību.


Ar cieņu
psihoterapeite-narkoloģe
Velga Sudraba


19.05.2020. Mr.Agnesei jautā:
Sveiki! Man interesē, kurš no speciālistiem Rīgā strādā ar "Robežlīmeņa personības traucējumiem"

Atbilde:

Labdien, Agnese!


Sabiedrībā robežstāvokļa emocionālie traucējumi ir sastopami samērā bieži. Tie izpaužas cilvēka attieksmē pašam pret sevi, gan ar citiem. Tā ir nestabila, svārstīga, pretrunīga, tāpēc bieži cilvēkus piemeklē apjukums un ar to saistīta trauksme, kura var izpausties dažādos simptomos, piemēram, panikas lēkmē, psihosomatiskos traucējumos.


Psihoterapeiti strādā ar visiem traucējuma līmeņiem. Manuprāt, izvēli vajadzētu izdarīt saprotot vai veidojas uzticības pilnas attiecības, vai ir drošības un paļāvības sajūtas, vai jūs viens otru ar terapeitu saprotat. Labas terapeitiskās attiecības ir pamats veiksmīgai psihoterapijai.


Ar cieņu, dr. Ilze Lāce.


05.05.2020. Signe jautā:
Labdien! Vai pašlaik ir kāds psihoterapeits,kurš pieņem klātienē?

Atbilde:
Labdien, Signe!

Paldies, par jautājumu! Jā, ir kolēģi, kuri strādā arī klātienē ar pacientiem, kuriem ir psihiatriskā profila saslimšanas. Jums jāzvana konkrētam ārstam un jāvaicā. Es ieteiktu sākt ar tiem kolēģiem, kuriem ir psihiatra un psihoterapeita izglītība. Šo informāciju Jūs varat atrast ārstu psihoterapeitu mājas lapā http://www.arstipsihoterapeiti.lv sadaļā "par mums".

Lai izdodas!
Inese Drēska


24.04.2020. Nora jautā:
Sveiki! Vēlos uzzināt kā rīkoties,ja draudzenei ir acmredzamas problēmas - ļoti nokritusies svarā. Ar draugu,dzīvo kopā ap gadu,bet,tā kā näkusi no daudzbērnu ģimenes, viņiem ir strīdi par ēdienu. Draudzenei ir vēlme izcīnīt pēdējo kumosu it visā,taču bail,ka paliks resna. Uztraucas pat par savu ceļu un pēdu tauku procentu. Draugs atbalsta it visā,taču raizējos,ka tä nav tipiska uzvedība!

Atbilde:

Labdien, Nora!

Jūsu draudzenes uzvedība norāda uz pārspīlētām bažām par svaru un nepatiku pret savu ķermeni. Nepilnvērtīgs uzturs un pārmērīga svara zaudēšana var radīt nopietnas veselības problēmas. Ieteiktu Jūsu draudzenei konsultēties ar psihoterapeitu vai psihiatru, lai varētu labāk saprast Jūsu draudzenes problēmas, un ja nepieciešams, palīdzētu tās risināt.

Ar cieņu,

Dr.Guntra Zariņa


20.04.2020. Ivars jautā:
Labdien, gribētu uzzināt vai ir psihoterapeiti, kuri pieņem vakaros, tas ir, 18.00-19.00 ? Paldies

Atbilde:

Labdien,

mūsu asociācija  nav apkopojusi datus par   biedru  darba laikiem.  Jums  būt ieteicams sazināties  ar   konkrētiem  terapetiem, un apjautāties.

 

Ar cieņu,

Andis U.

 


20.04.2020. Alise jautā:
Labdien! Kopš mazotnes man ir bijis mazs pašvērtējums. Ap vidusskolas laiku man izveidojās trauksme. Zems pašvērējums un trauksme pasliktinājas un tad izveidojās depresija. Jau kā 10 gadus mokos ar to ka man ir trauksme, zems pašvērtējums un depresija. Es zinu, ka man ir šīs problēmas, ka katra mazākā negatīvā lieta mani pilnīgi ievelk ziļās un sliktās domās, bet es nespēju knotrolēt to un tas traucē būt man produktīvai un laimīgai.

Atbilde:

Labdien, Alise!


Paldies, ka dalījāties savās pārdomās.


Ja esat vērsusies mūsu (ārstu psihoterapeitu) interneta vietnē, pieņemu, ka šobrīd meklējat palīdzību, jo nevarat sasniegt sev vēlamo - būt produktīvai un laimīgai, dēļ nespējas sevi kontrolēt. Sevis kontrole, šķiet, Jums ir ļoti svarīga. Bieži vien cilvēkiem sevis kontrole ir apgrūtināta, jo neapzināti, iespējams, svarīgāks priekš paša ir pavisam kas cits.


Jūs rakstāt, ka ciešat jau ilgstoši. Saprotu, ka esat ļoti pacietīga, jo par iepriekšēju vēršanos pēc palīdzības neminat. Bet Jūs zināt, ko vēlaties. Psihoterapija noteikti palīdzēs Jums uz to virzīties.

Ar cieņu,
dr. Ineta Remese


16.04.2020. Liene jautā:
Labdien! Pēkšņi, nu jau kādus trīs mēnešus, vairs nevaru veidot intīmas attiecības ar draugu. Problēma sāk kļūt arvien izteiktāka, esmu sākusi raudāt, kad puisis izrādījis seksuālu interesi un pa naktīm murgoju par izvarošanām vai tā mēginājumiem. Nojaušu, ka problēma ir senākā sliktā pieredzē, kam it kā biju tikusi pāri. Vai Jums būtu kādi ieteikumi, ko darīt pašai lietas labā šajā sakarā bez psihoterapeita apmeklējuma, kas pašreiz īsti nav iespējams? Novērtēšu jebkādu ieteikumu

Atbilde:

Labdien Liene,

 

Ar šāda rakstura traumatisku pieredzi, ko esat ieskicējusi, ļoti grūti būs tikt galā bez speciālista palīdzības.
Jā, šobrīd lielākā daļa terapeitu nestrādā klātienē, bet joprojām ir pieejamas neklātienes konsultācijas.
Iesaku Jums tomēr mēģināt savu problēmu risināt jau tagad ar neklātienes konsultāciju palīdzību.

Lai izdodas!


Ar cieņu,
Dr. Inguna Rudzīte


11.04.2020. Oskars jautā:
Labdien Vīrietis, 28 gadi. Nekad nav bijuši draugi, ne romantiskas attiecības, ne arī tuvas attiecības ar ģimeni. Esmu pašizolējies jau teju 8 gadus, vienīgā aktivitātes, kas šobrīd mani interesē, ir lietot alkoholu, zālīti vai sēdēt internetā. Ja esmu skaidrā, mani nomoca negatīvas domas un garlaicība, tanī pašā laikā, neviena aktivitāte mani nesaista un neinteresē. Agrāk tās bija datorspēles, bet tagad pat tās neinteresē. Nevaru atļauties konsultāciju, jo dēļ covid šobrīd nav darba, ieteikumi?

Atbilde:

 

Labdien, Oskar!


Paldies, ka dalāties ar nelielu daļu no savas dzīves 8 gadu garumā, aprakstat, kas Jūs interesē un kas nomoka. Mazāk dalaties ar to, vai redzat iemeslu/us šai situācijai un kādu gribētu savu dzīvi. To apzināt būtu ļoti svarīgi. Šķiet, ka covid dēļ esat bez darba, tas ir vēl viens diskomforta vai pat ļoti nopietna stresa iemesls. Ko darīt, ja nevarat šobrīd atļauties psihoterapeita konsultāciju? Pieļauju, ka jūtat, ka tomēr psihoterapeita konsultācija un/vai psihoterapija Jums būtu ļoti nepieciešama, ja jau esat ienācis šajā inteliģentajā vietnē. Te būs daži ieteikumi. Pārrunājiet ar ģimenes ārstu par speciālista apmeklējumu, kura konsultāciju sedz valsts, vai pats atrodat psihiatru, šajā gadījumā tomēr Jums būs jāmaksā pacienta iemaksa (par pirmo vizīti), kā arī jāmaksā ar savu laiku, ceļu pie ārsta, iespējams, par zālēm, tas viss jāņem vērā. Nodarbinātības jautājumus ar laiku vai paralēli (ja to atļauj patreizējā pašsajūta) varat risināt sociālajā dienestā un citās iestādēs, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem (lūdzu precizējiet sociālajā dienestā pēc savas dzīvesvietas pieraksta).


Tāpat kā nav saules bez lietus, nav iedomājams ikviena cilvēka dzīvesprieks un aizrautība bez savas bezcerības un bezspēcības apzināšanās. Novēlu Jums to atklāt, mainīt sevi un mainīties, lai justos komfortabli.


Ar cieņu,

Dr.Ilona Sprūģe


01.04.2020. Aija jautā:
Labdien! Jau ilgu laiku saprotu, ka man ir vajadzīga specialista palīdzība. Un beidzot esmu saņēmusies to lūgt. Man ir fobijas, kuras cenšos mazināt ar dažādiem rituāliem, kas "paņem" ļoti daudz mana laika, apgrūtina koncentēšanās spējas mācībām, kā arī sarežģī komunikāciju ar līdzcilvēkiem. Vai Jūs varētu ieteikt, kādu labu psihoterapeiti - sievieti? Un vai klātienes konsultācijas pieejamas arī šajā ārkārtas situācijas laikā? Jo šī situācija valstī manu stāvokli padara vēl trakāku. Paldies!

Atbilde:

Labdien Aija,


Jums taisnība, speciālista palīdzība Jums ir nepieciešama.Kopā ar psihoterapeitu Jūs varēsiet atklāt cēloni Jūsu fobijām un rast risinājumus lai psihoemocionālās ciešanas samazinātos.Diemžēl sakarā ar ārkārtas stāvokli valstī, klātienes sesijas nav iespējamas.Psihoterapeita palīdzība attālināti būtu laba iespēja sākt psihoterapeitisko procesu, iepazīties ar terapeitu un nepalikt vienai šajā trauksmainajā un sarežģītajā laikā.Silti Jums iesaku meklēt savu terapeitu un uzsākt psihoterapiju attālināti.

 

Vēlot veiksmi un izdošanos-

Dr.Silvija Lejniece


29.03.2020. Interesents jautā:
Labdien! Ja ārkārtas situācija ieilgs - vai apsverat iespēju asociācijas sēdes rīkot ZOOM platformā (tiešsaistē)? Neesmu asociācijas biedrs, bet labprāt piedalītos!

Atbilde:

Labdien.

 

Jā, esam domājuši. LĀPA maija sēde visticamāk būs attālināti. Sekojiet informācijai mājas lapā.

 

Cieņā, dr. G.Andžāne


26.03.2020. Enija jautā:
Labdien, vairāk nekā divus gadus esmu māmiņa uz pilnu slodzi. Šo divu gadu laikā, baroju ar krūti. Naktīs bieži celos un nevarēju arī viegli bērnu nolikt gulēt. Tad nu cinoties ar miega režīmu bērnam, naktis gāju pati jau gulēt ar sakostiem zobiem.(dusmīga) Tagad pēc zobarstniecibas problēmu sākšanās,pēc salabotiem vairamiem zobiem, paradijas sakodiena izmaiņas un bruksisms. Vai ta varētu būt pēcdzemdību depresija, mammu trauksme vai reals iznākums nekvalitativai zobarstniecibai.

Atbilde:

Labdien, Enija! Dusmu emocijai ir visiem cilvēkiem raksturīga sejas muskuļu saraušanās un sejas izteiksme. Sejas muskuļi ir saistīti ar žokļa locītavām. Ja dusmas pārpludina prātu un ilgstoši tiek apvaldīta tām raksturīgā sejas izteiksme, dusmām "paliekot sakostos zobos", tad ilgtermiņā varētu būt žokļa locītavas disfunkcija un mainīties sakodiens. Diemžēl. Jums noderētu, iespējams, pieredzējuša ortodonta konsultācija un pilnīgi noteikti spēja pārdzīvot un pašapzināties jūtas, kuras dzīves situācija aktualizējusi, lai spētu risināt ieilgušo. Bērna piedzimšana vienmēr aktivizē izjūtas, ar kurām jātiek galā. Kā ierasti tikai dusmoties, apvaldīt dusmas neatrisina to kā nodomājat un saprotat sevi un mazuli. Būtu jāiedziļinās ciešanu dziļākajos iemeslos. Varētu sākt apstāties un aizdomāties brīžos, ko Jūsu dusmas signalizē. Kas nav kā Jums vajag/ Vai vēlētos? Vai kaut kas nav kā jābūt? Jūtos bezspēcīga un dusmīga šajā brīdī? Sajūtos nogurusi tagad? Ko vajag mazulim un ko vajag man pašai? Jums varētu noderēt ārsta psihoterapeita izvērtēšana, lai palīdzētu Jums tikt skaidrībā un tādējādi rast risinājumus ieilgušajai nelabsajūtai un tādējādi atrisinātu arī funkcionālos traucējumus žokļa locītavās.

 

Cieņā

Dr. Inga Pētersone


21.03.2020. Inga jautā:
Labvakar! Kā latviešu valodā tulkots Zigmunda Freida ieviestais jēdziens "Objektbesetzung"? Angliski tas tulkots kā "cathexis". Man šis jēdziens jātulko literārā darbā un diemžēl, neesot Latvijā uz vietas, nevaru pati to sameklēt. Priecāšos par atbildi! Inga

Atbilde:

 

Labdien, Inga,

 

profesionālā vidē  bieži lietots no latīnu valodas  aizgūtaisis  vārds katekse. Varētu būt arī šādi

 

A.


14.03.2020. M. jautā:
Bieži vien pieejams atbalsts cilvēkiem, kuri attiecībās cieš no vardarbības, taču kas var palīdzēt tiem, kas paši ir vardarbīgi un ļoti labi apzinās, ka tā ir milzīga problēma, taču tik un tā nespēj kontrolēt savas dusmas un valdīt emocijas? Lūk, man ir tāda problēma, pie tam esmu sieviete (31) un kļūstu vardarbīga pret savu draugu (kurš nekad nav vardarbīgs). Ko man darīt? Jūtos šausmīgi, vainas apziņa un kauns. Bet psihoterapiju, kas maksā 40 eiro par vienu reizi, es nevaru atļauties.

Atbilde:

Labdien, M,

 

Kamēr nav iespējams atļauties terapiju, varat sākt ar pašrefleksiju jeb tādu kā 'pašterapiju':

 

1)trenēties pamanīt, kādas situācijas tieši izprovocē Jūsu dusmas un 'vardarbīgo' izturēšanos.

Vai šīm situācijām ir kaut kas kopīgs? Dusmas bieži rodas kā reakcija uz kādu neapmierinātu vajadzību, piemērām, justies atbalstītai, novērtētai, justies drošībā. Vai sadusmojaties,kad jūtaties nobijusies vai pazemota? Uzdodot sev šos jautājumus, mācīsieties sevi labāk izjust, izprast, novērot no malas, un parādīsies iespēja arvien biežāk atlikt sakāpinātās, destruktīvās dusmu izpausmes. Tā vietā, lai pārmestu vai uzbruktu, trenējieties runāt par savām vajadzībām. Pēc iespējas mierīgi. Formulējiet, kā jūtaties, nevis ko Jums kāds nodarījis :) Tas, protams, nenozīmē,ka Jūsu draugs vienmēr varēs Jūsu vajadzības apmierināt (varbūt reizēm tās izrādīsies vajadzības,kam nav tik daudz sakara ar šī brīža attiecībām kā ar Jūsu pagātnē piedzīvoto un 'nesaņemto', to svarīgi ar laiku atšķirt), kas noved pie otrā punkta,ko Jūs varat apdomāt:

 

2) kāda bija attiecību atmosfēra, kurā augāt kā bērns?

Vai pati piedzivojāt agresīvu,haotisku, uzbrūkošu attieksmi no kāda no aprūpētājiem? Vai piedzivojāt pamestību? Vai vērojāt agresīvas attiecības vecāku starpā?  Tas palīdzēs saprast, kādu emocionālu pieredzi Jūs (neapzināti) atkārtojat. Un pamazām iziet no apburtā loka.

 

Vienatnē šādu pašrefleksijas darbu veikt ir grūtāk, nekā dialogā, taču var sākt ar dienasgrāmatas rakstīšanu, kas arī zināmā mērā iedod iespēju paskatīties uz sevi no malas.

 

Vēl es no sirds iesaku sportot (tas mazina stresa hormonu līmeni un paaugstina labsajūtu veicinošus mediatorus smadzenēs) un atrast nodarbes,kas sniedz prieku un gandarījumu!

Lētākas par individuālām konsultācijām ir grupu terapijas nodarbības. Varat pamēģināt arī tās.

 

Vēlot Jums izdošanos,

Dr. Ilze Treimane


09.03.2020. Viens jautā:
Labrīt. Esmu iemīlējies savā skolotājā, kura ir par mani vecāka vismaz 20 gadus. Viņai liekas, ka man intresē priekšmets ko viņa māca, bet tas mani interesē tik lai varētu būt kopā ar viņu. Tas notiek visu gadu un man ir žēl, ka pienāks vasara un es viņu nesatikšu. Man ir 16 gadi un pie ārsta es negribētu iet, bet jūsu lapā tomēr nolēmu uzrakstīt, jo īsti normāli tas laikam nav.

Atbilde:
Ar jūtu dzivi saistitie pārdzivojumi ir mokoši un lidz ar to , es Jums ieteiktu konsultāciju pie ārsta psihoterapeita, lai konfidenciālā terapeitiskā vidē, Jūs varētu runāt par savām jūtām un rast risinājumu konkrētaja situācijā.

Ar cieņu,
Dr.Lauva

07.03.2020. Sieviete jautā:
Labdien ! Vēlos uzzināt vai ir iespējams noteikt vai pieaugušam cilvēkam ir intelektuāla atpalicība ? Ja - jā tad kādā veidā?

Atbilde:

Labdien, intelektu pieaugušam cilvēkam var noteikt ar intelekta testu, un to veic klīniskais psihologs.

Ar cieņu, dr.Ilona Sprūģe


03.03.2020. Anonīms jautā:
Labdien! Man 14 gadu vecumā atklāja neirozi ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem, ilgus gadus ar to cīnījos, gāju pie psihoterapeitiem, lietoju medikamentus,ar laiku iemācījos tikt ar to galā, tad man sākās panikas lēkmes un veģetatīvā distonija, daudz lasīju grāmatas par šo visu un iemācījos novērst panikas lēkmes,šobrīd man ir 22 gadi un mocos ar uzmācīgām domām par to, ka es neesmu laba, kad visu daru nepareizi,ka neesmu normāla. Gribas saprast vai tā ir sava veida neiroze/šizofrēnija?

Atbilde:

Labdien!


Kā saprotu, ar dažādiem psihiskiem traucējumiem ciešat jau gadiem un pašsajūta te uzlabojas, te atkal pasliktinās. Neminat, cik ilgi gājāt terapijā, kāda veida terpaija tā bija un kādus medikamentus esat lietojusi, tādēļ nevaru spriest par stāvokļa smagumu, taču ieteiktu Jums aiziet un izrunāties pie psihiatra. Vēl variants ir atgriezties pie psihoterapeita, pie kura jau gājāt, lai novērtētu, kāds ir Jūsu stāvoklis šobrīd un vai nav nepieciešams atsākt terapiju, jo nereti izdodas panākt uzlabojumu ar atbalsta terapijas palīdzību.

 

Ar cieņu,
dr. Inita Lēna Goldšteina


01.03.2020. Anna jautā:
Labdien! Vai varat ieteikt ārstu psihoterapeitu, ar kuru varētu konsultēties Skaipā (šobrīd neuzturos latvijā) un, kurš strādā ar kognitīvi biheivorāloām terapijas metodēm. Varbūt iespējama arī psihiatra specialitāte? Problēma - ķermeņa dismorfija.

Atbilde:

Labdien, Anna!

 

Jānis Vītiņš,  Rudīte  Cedrina,  Guntra Zariņa, Tarass Ivaščenko- katram  ir kaut kas,no tā ko Jūs vēlaties.  (Protams, ir arī citi)

 

Cieņā,

A.


26.02.2020. Jūlija jautā:
Labdien! Esmu māmiņa 1 mēnesi vecam mazulim,baroju viņu ar krūti.Man nav problēmu iemigt vakara,bet jau 2.nedēļu ir grūtības iemigt pamostoties naktī - piem. pamostos 2 naktī un varu negulēt līdz pat rītam, nelīdz ne mierīga elpošana, ne skaitīšana. Dažreiz man liekas, ka es baidos iemigt,jo zinu,ka atkal drīz būs jāmostās. Mazulis naktī guļ mierīgi-mostas tikai lai paēstu un atkal iemieg. Vai ir kāds līdzeklis, kas mazinās iekšējo trauksmi un palīdzēs atkārtoti iemigt un nekaitēs zīdīšanai?

Atbilde:

Labdien Jūlija!


Būt par mammu barošanas periodā ar krūti ir emocionāli trauksmains laiks. Samērot pieaugušas sievietes un mazuļa miega un vajadzību ritmus nav vienkārši. Reizēm vajadzīgs laiks un pacietība,lai pierastu pie kopēja ritma.


Saruna ar psihoterapeitu vai psihologu varētu palīdzēt labāk saprast situāciju un pašai sevi,sava nemiera un trauksmes cēloņus. Šobrīd to vislabāk organizēt attālināti,šādu pakalpojumu piedāvā vairums speciālistu.
Vēl jāatceras,ka zināmu laiku pēc dzemdībām sievietes hormonu sistēma dabojas citā režīmā,kam arī var būt ietekme uz miega kvalitāti. Par to var aprunāties ar savu ginekologu vai ginekologu-endokrinologu.
Var noderēt arī homeopāta vai naturopāta padoms,īpaši krūts barošanas laikā.


Dr. Sandra Vītola.


19.02.2020. Ināra jautā:
Labdien! Mani pirms astoņiem gadiem sakoda ğimenes suns, kurš mums bija ļoti mīļš. Pēc suņa uzbrukuma jutos, ka mani ir nodevis labākais draugs. Tagad izjūtu satraukumu iedomājoties par suņiem. Vēl aizvien redzu sapņus, ka man uzbrūk un man nav kur patverties. Ieraugot ārā bez pavada suni es sastingstu un ilgi nevaru atģisties. Šķiet savas bailes esmu nodevusi arī saviem nepilngadīgajiem bērniem. Kāds būtu Jūsu ieteikums, lai es varētu tikt galā ar savām bailēm?

Atbilde:

Labdien, Ināra!

Negaidīti pašai dzīvnieks - "ģimenes suns", pret kuru atļāvāties izjust pieķeršanos, mīļumu un tāpēc uztvērāt to par "ļoti mīļu draugu"sakoda Jūs un pieredzējāt tik nepatīkamām izjūtām saistītu situāciju. Pieredzētās emocijas un ar tām saistītās domas ierakstījušās atmiņā un brīžos pārpludina prātu un stindzina ķermeni. No Jūsu rakstītā saprotu, ka sākat apzināties savas bailes, bet pagaidām tās grūti paškontrolēt brīžos un tās pārpludina  un izmana to, kā skatāties uz apkārtējo pasauli, kad tuvumā pamanāt suni. Joprojām sastingtat bailēs. Varētu domāt, ka tikai ataust prātā 8 gadus atpakaļ pieredzētās bailes . Kad iegremdējaties savās emocijās un ar tām sastītajās domās , tad nespējat nodoties  domām par šīm baiļpilnajām domām un baiļu reakcijām, vaicājot, vai tās ir vietā vai nevietā. Vai briesmas ir reālas vai tikai baidos un nodomāju, ka suns uzbruks?  Jūs iespējams, ar laiku varētu aiztaupīt nevajadzīgas ciešanas, ja spētu savas bailes apzināti  un mērķtiecīgi paškontrolēt. Varētu arī , iespējams, izrādīties ne tik vienkārši kā pirmajā brīdī šķiet. Jūsu prāts tiecas koncentrēt uzmanību uz suņa sakošanas, "uzbrukuma"faktu nevis uz ciešanām, ko tas radījis. Pagaidām pietrūkst tādas perspektīvas, kāda ir nepieciešama, lai apzinātoos šīs ciešanas. Bailes, bezspēcības izjūta,  un sāpīgs ievainojums...aizvainojums, iespējams, jo rakstījāt, ka izjutāt , ka "nodevis labākais draugs" vēl nav pilnībā aptverts un pārdzīvots. Joprojām sapņos par sevi atgādina bailes un bezspēcības izjūta. Kad iekšēji spētu pamanīt savas ciešānas, sāktu pamanīt, ko jūtat un nodomājat  un spētu ieraudzīt īstenību. Iespējams , izjust un pilnībā pārdzīvot arī to sāpīgo "ievainojumu" un sarūgtinājumu, kādu visus šos gadus krājāt. Līdzīgi, kā pamanat, ka savas bailes nepiefiksējot, tās pārpludinot, ārējā pasaule izskatās baisāka un apdraudošāka un ka esat savu baiļpilno priekšstatu nodevusi arī bērniem. Ieskatīšanās sevī jeb spēja pašapzināties savas nepatīkamās un sāpīgās izjūtas , kas pārpludina prātu , un spēja tās pārdzīvot vairojas arī individuālās psihoterapijas procesā.

Cieņā

dr. Inga Pētersone