Jautājumi > Atbildes

Atbildes

1 no 64 > >>

02.12.2019. Vita jautā:
Visur psihologu un psihoterapeitu mājaslapās ir rakstīts, ka šie speciālisti ir gatavi klausīties, bet man negribas runāt. Tad, kad ir "melnais" brīdis, it kā esmu citā programmā, šķiet, ka nav risinājuma, esmu bezgala nogurusi un meklēju veidu, kā to pabeigt uz visiem laikiem. Ikdiena prasa savu un, atguvusues, nesaprotu, kā tā varēju domāt. Šādas epizodes atkārtojas, bet to nevienam nevaru stāstīt. Vai varu pati tikt no šīs nelabās programmas ieslēgšanās laukā?

Atbilde:

Labdien, Vita!

Psihoterapeiti ne tikai klausās, bet arī ieklausās, lai varētu jūs labāk saprast un palīdzēt. Terapija ir sadarbība, kam ir nepieciešama uzticēšanās. Pārsvarā ir vajadzīgs zināms laiks, lai izveidotos labas terapeitiskas attiecības un varētu atklāti runāt par sevi. Pirms atbildēt uz jūsu jautājumu, ir jānoskaidro, kas tas ir, cik smagi tas ir un kādi tam ir cēloņi. Iespējams, ka varat tikt galā pašas spēkiem, iespējams jums varētu palīdzēt psihoterapija, vai varbūt nepieciešama medikamentoza ārstēšana. Lai to noskaidrotu un meklētu  piemērotāko risinājumu, ieteiktu konsultēties ar psihoterapeitu vai psihiatru.

Ar cieņu,

Dr.Guntra Zariņa



17.11.2019. Irina jautā:
Biju uz konsultācijas pie narkologa, izrakstija zales, vai Vinjs mani uzliks uz uzskaites?

Atbilde:

Labdien, Irina!

 

Diemžēl uz Jūsu jautājumu nevar atbildēt ar "jā" vai "nē", jo trūkst svarīga informācija. Nav skaidrs, kādas bija Jūsu sūdzības, ar kurām vērsātis pie narkologa, kādu slimību vai traucējumu Jums diagnosticēja un kādā iestādē Jūs bijāt. Ja nevēlaties šo informāciju uzrādīt, tad Jums jājautā pašam narkologam, vai Jūs paņēma uzskaitē. Lai gan arī nav skaidras Jūsu bažas par to, vai paņēma vai nē. Visticamāk, ka tas Jūsu dzīvi un darbu neietekmē.

 

Ar cieņu Dr.med. Velga Sudraba, ārste psihoterapeite, narkoģe


12.11.2019. Māra Masaļska jautā:
Ļoti svarīgs sarežģīts jautājums. Man ir 22 gadi. Baidos ka šeit un tagad es visu izklāstīt nevarēšu. Lasīju ka jūs varat atbildēt arī Skype. Tad arī tur centīšos visu jums izstāstīt izskaidrot pastāstīt un ceru ka jūs varēsiet man ko pateikt palīdzēt ieteikt utt.

Atbilde:

Labdien,

ja Jūs vēlaties konsultāciju , tad Jums   vajadzētu  pieteikties pie kāda no kolēģiem.  Ir arī daļa mūsu asociācijas biedru, kuri  norādījuši, ka  konsultē skype. Acīmredzot,  tādu  jau esiet noskatījusi.

 

Lai Izdodas!

AU


25.10.2019. Lāsma 40 jautā:
Man šķiet , ka es pārkāpju terapeita robežas. Bet mēs esam ar savu psihoterapeiti vienojušās, ka turpinām sadarbību, un es robežas vairs nepārkāpšu. Bet , atklāti sakot, ir grūti nepārkāpt.Ko nozīmē "UZTICAS PADOMIEM UN ATBALSTAM VAIRĀK KĀ IR KOMFORTABLI"?

Atbilde:

Labdien, Lāsma!


Lūdzu jautājiet to savam terapeitam!


Lai izdodas saprasties!
Dr. Dace Cerava


25.10.2019. Signe jautā:
Sveiki! Esam ar draugu kopā 2 gadus, mums ir kopīgs, viengadīgs dēls. Grūtniecības laikā bieži biju trauksmaina, dusmīga par visādiem sīkumiem un pēc bērna piedzimšanas tas turpinājās. Bieži draugam palūdzu pēc darba kaut ko palīdzēt sadzīvē, bet viņš uzreiz sāk dusmoties, stresot, kas izraisa arī manī stresu un tad rodas strīdi. Man ir sajūta, ka draugs ir izdedzis un viņam vairs nav spēka mani izturēt. Man ļoti gribas saglabāt attiecības, bet nezinu kā lai draugs saprot to,ka esmu arī nogurusi

Atbilde:

Labdien Signe,

 

Tas ir saprotams, ka grūtniecības laikā sievietes ķermenī notiek dažādas gan fizioloģiskas izmaiņas, gan emocionālas svārstības, kas var ietekmēt partneru attiecības. Bērna piedzimšana izmaina pāra sadzīvi un ierasto rutīnu, jāatsakās no ierastām lietām, jāadaptējas jaunai situācijai abiem partneriem. Tā ir jauna situācija abiem jums. Lai veiksmīgi pielāgotos, abiem ir jārunā vienam ar otru, svarīgi, ka šīs sarunas notiek mierīgā atmosfērā, bez pārmetumiem un aizkaitinājuma, konstruktīvi meklējot kopīgus risinājumus. Ja neizdodas vienam otru sadzirdēt, iespējams jāmeklē pāru terapeits, kurš palīdzēs.

 

Ar cieņu,
Inguna Rudzīte


25.10.2019. S. jautā:
Labdien! Palīgā! Kā tikt galā ar slēpto narcisu/sociopātu? Uzmanību sāka pievērst kolēģis, sen strādājam kopā. Šķita ļoti labs cilvēks. Tomēr ar laiku sāku pamanīt dīvainu izturēšanos (push&pull, maniakāli skatieni, info sagrozīšana). Pateicu, ka manipulators - lai liek mierā. Mana kļūda laikam.. Cilvēks pārvērtās - satraucās,nervozi smējās,centās apvārdot. Tagad darbā sācis izplatīt baumas. Man neviens netic. Kolēģu acīs izliekas labs, paliekot divatā, terorizē un acīmredzami to izbauda.

Atbilde:
Labdien!

Šis Jūsu aprakstītais scenārijs izskatās pietiekami sarežģīts. Neizskatās, ka te varētu dot kādu padomu dažās rindiņās. Iesaku doties uz konsultāciju pie kāda psihoterapeita vai psihologa.

Ar cieņu,
Artūrs Utināns


22.10.2019. Lāsma 40 jautā:
Ko nozīmē, kad saka "nobeigt terapiju", eju terapijā jau 15 gadus. Kāda es kļūšu, kad beigšu terapiju? Tagad jūtos no sava psihoterapeita ļoooti atkarīga, man ir grūti izturēt pat vienu nedēļu, tuvu draugu man nav.

Atbilde:

Labdien, Lāsma!


Ilgtermiņa psihodinamiskā psihoterapija ar atvērtām beigām parasti ilgst vairākus gadus, dažkārt pat 10 gadus.
Terapijai ir 3 fāzes: 1) attiecību nodibināšana, 2) ārstēšana un problēmu risinājums, 3) nobeigums.


Terapijas sākumā tiek pārrunāti terapijas mērķi, terapeits rāda, ka attiecības ar pacientu kādreiz būs pabeigtas un laiku pa laikam viņi izvērtē pacienta progresu.


Pārliecinoša pazīme gatavībai nobeigt terapiju ir terapijas mērķu sasniegšana: brīvs no simptomiem un atrisinātas problēmas, kas radīja simptomus un uzturēja tos. Ja terapijas gaitā atklājās jauni jautājumi, arī tie ir atrisināti.

Atkarība kaut kādā mērā ir sagaidāma veselīgā psihoterapijas kursā, bet, ja atkarība novājina pacientu, kad viņš uzticas padomiem un atbalstam vairāk kā ir komfortabli vai pārkāpj terapeita profesionālās robežas, un to terapijas ietvaros nevar izstrādāt, tad terapija ir jābeidz, un, iespējams, pacientam jāiet pie cita speciālista.
Pirms sekmīgas terapijas nobeiguma fāzes abi vienojas par beigu datumu un uzsāk nobeiguma procesu.
Plānveida nobeigumā tiek izvērtēts padarītais darbs, atzīts progress, pārrunāts, kādi mērķi ir sasniegti, izpētītas vilšanās par procesu, notiek atvadīšanās.

Adekvāts nobeigums ļauj pārrunāt arī citus nobeigumus pacienta dzīvē, piemēram, pārtraukumus, šķiršanās, mācību beigšanu, atlaišanu no darba, dzīves vietas maiņu, mīlēto cilvēku nāvi.
Var parādīties bēdas, dusmas, sēras, atstumšanas vai pamešanas sajūtas. Šīs jūtas var caurstrādāt. Var nonākt pie jaunām atklāsmēm, dabūt jaunu veselīgāku nobeiguma pieredzi.
Sākas jauna neatkarības ēra.

Ar cieņu,
Ārste psihoterapeite un psihoanalītiķe Dace Cerava


30.09.2019. Līga jautā:
Labdien, esmu 16 gadus veca meitene. Jau vairāk kā 3 gadus ar grūtībām, varu iziet cilvēkos. Ieraugot, vairāk cilvēkus, pārņem liels stress, kas izraisa lēkmes. Vai ir kāds veids, kā ar to tikt galā patstāvīgi?

Atbilde:

Sveiki, Līga!


Būtu jāsaprot, kas tās par lēkmēm. Kas ir pamatslimība. Tādēļ ļoti silti iesaku vērsties pie ārsta.

Jāsāk ar savu ģimenes ārstu. Pašārstēšānās noteikti nav risinājums, it īpaši, ja nav skaidrs, kāda ir saslimšana.

Ar cieņu - dr. Lapsa


27.09.2019. Sintija jautā:
Labdien! Esmu māmiņa 8 mēnešus vecai meitiņai. Dažreiz aizdomājos, kapēc reizēm vēljoprojām nespēju noticēt, ka esmu mamma. Ikdienā praktiski rūpējos lielāko daļu par meitiņu es, bet reizēm, kad pasaku , ka esmu mamma, sevī jūtu, ka vēl tā kā ieksēji neaptveru to. Domāju vai tas ir “normāli”? Jūtu vainas apziņu par to, jo man bija pēcdzemdību depresija un domāju vai tas pie vainas? Kaut arī tagad simptomi zuduši. Paldies!

Atbilde:

Labdien, Sintija.

 

Paldies, ka dalījāties savās pārdomās.Gan bērna piedzimšana, gan turpmākā kopā būšana sievietei var izraisīt dažādas pārdomas. Tās ir dažādas, jo dažādas mēdz būt arī izjūtas.


Jūs rakstāt, ka reizēm, domājot par sevi kā mammu, nespējat tam noticēt. Svarīgi būtu saprast, ar kādām izjūtām Jūs domājat par to- vai tas ir , piemēram, prieks, sajūsma, vai tās ir bailes, vainas izjūta, kauns.
Jūsu jautājumā pieminat vainas izjūtu par pēcdzemdību depresiju. Iespējams, ka esat ļoti prasīga pret sevi.
Lai arī rūpējaties par bērnu ikdienā, rakstāt, ka šo faktu sevī neaptverat. Bieži vien sievietēm, kurām ir piedzimis pirmais bērns, ir kādas jūtas, domas, kas rada grūtības nosaukt sevi par mammu -pieņemt jauno Jūsu dzīves lomu. Varbūt, Jums ir iespēja atnākt uz konsultāciju pie psihoterapeita, lai palīdzētu Jums izprast pašai sevi.


Ar cieņu,
dr. Ineta Remese


12.09.2019. Anna jautā:

Labdien! Agrāk kādu cilvēku (kas pats ir ārsts-psihoterapeits) regulāri, verbāli un neapzināti sāpināju (bērnišķīgā līmenī ~1 gadu), jo man bija ar viņu nesaistītas emocionāla rakstura problēmas. Regulāri lūdzu piedošanu, bet pēc 1 saskarsmes gada viņš manus centienus situāciju labot sāka ignorēt un tā vietā jau 1-2 gadus sūta man anonīmus draudus par izvarošanu, melo, manipulē, izliekas par citām personām (visu, ko, viņaprāt, nodarīju viņam, un vēl mazliet). Kā šādu situāciju varētu atrisināt?...Nedaudz paturpinot iepriekšējo ziņu - konkrētais cilvēks apgalvo, ka draudu u.tml. viņa darbību mērķis ir likt man justies tāpat, kā es liku justies viņam. Pēdējo 2 gadu laikā esmu vairākkārt piedāvājusi visu mierīgi, atklāti izrunāt (arī visi šie piedāvājumi tiek ignorēti), un mana psihiskā veselība kopumā ir uzlabojusies, bet viņš uzskata, ka esmu bezmazvai psihopāte bez jebkādas empātijas, un netic, ka savu iepriekšējo uzvedību nožēloju. Atvainojos, ka tik gari.


Atbilde:

Labdien, Anna!

 

Šķiet, ka šī ir tā situācija, kurā Jums jāpieņem sava pašas bezspēcība ko mainīt. Jūs tiešām varat darīt labas un pareizas lietas, lai cilvēks Jums piedotu vai saprastu. Bet šim cilvēkam pašam arī kaut kas ir jādara - viņam ir JĀgrib Jūs saprast un Jums piedot. Tā ir viņa izvēle - darīt to uzreiz, vēlāk, vai nedarīt vispār. Dažreiz cilvēks, pat ļoti gudrs, nespēj ieraudzīt šo izvēli - viņš izvēlas palikt aizvainotā pozīcijā. Mēs nezinām - kāpēc. Arī pats cilvēks bieži to nezina - tas notiek pilnīgi vai daļēji neapzināti. Tad mums neatliek nekas cits, kā to pieņemt. Pieņemt pašas bezspēcību.

Tomēr šeit ir arī Jūsu izvēles jautājums - jo rakstāt, ka cilvēks Jums draud ar izvarošanu. Manuprāt ir pilnīgi nepieņemami kādam izteikt šādus draudus. Jūsu vainas izjūta neļauj Jums pašai saskatīt, ka šādi draudi vispār nedrīkst būt izteikti otram cilvēkam. Ar cilvēku, kas šādi draud, nav iespējams mierīgi izrunāties. Es rekomendēju Jums izdarīt savu izvēli - novilkt stingru robežu starp savu vainas izjūtu par notikušo pirms 2 gadiem un skaidru apdraudējumu šobrīd. Iesaku Jums vērsties policijā. Varat pat neinformēt šo cilvēku, ka to darāt vai darīsiet. Ja uzskatāt, ka šis cilvēks, kurši ir mūsu asociācijas biedrs, nerīkojas profesionāli ētiski, tad noteikti par to dariet zināmu arī mūsu asociācijas ētikas komisijai. Tās priekšsēdētāja ir dr. Silvija Lejniece un viņas kontakttālrunis ir: 29441941.
Mana atbilde ir balstīta tikai tajā informācijā, ko esat uzrakstījusi. Ja Jums šķiet, ka nepieciešama nopietnāka konsultācija, noteikti saņemiet to klātienē - tad ir daudz lielāka iespēja, ka atradīsiet tieši Jums vispiemērotāko risinājumu šai sarežģītajā situācijā.

 

dr. Jānis Vītiņš


06.09.2019. Trauksme jautā:
Pēc onkoloģ. slimības ārstēšanas 2 g. laikā ir attīstījusies diezgan spēcīga trauksmes un baiļu sajūta. Tās rodas katru dienu vairākas reizes dienā pat vienkāršās situācijās - kādu drēbi apģērbt, ar kuru roku ko darīt, pa kuru ceļu iet utt. Atnāk sajūta, ka nevaru darīt šo vai to, jo tad ar mani notiks kaut kas slikts. Ja kkur pa ceļam rodas trauksme, izdomāju, ka aizejot atpakaļ, kur tā radās un izdarot kko savādāk tā pazudīs, bet bieži iestrēgstu. Kurp griesties pēc palīdzības Vidzemē?

Atbilde:

Labdien!

Tas ir labs un drosmīgs lēmums- ieskatīties savā iekšējā pasaulē un risināt trauksmi izraisošās problēmas.

Vidzemē strādā vairāki mūsu asociācijas kolēģi, no kuriem varat izvēlēties sev piemērotāko.

Tie ir sekojoši:

Inita Lēna Goldšteina Brīvības ielā 22 Ogrē, tel. 282 377 81,

Iveta Valaine Grīvas prospektā 29 Ogrē, tel. 292 793 35,

Indulis Uzuleņš Cēsu ielā 19 Valmierā, tel. 260 179 80 un

Baiba Šmite Ziedu ielā 5 Siguldā, tel. 294 480 78

 

Lai Izdodas rast palīdzību!

Ar cieņu, Baiba Šmite


06.09.2019. Kristīne jautā:
Sveiki man ir 26 gadi esmu 2 bērnu mamma, man jau piecas dienas ir nepatīkama sajūta kreisajā krūts daļā, itkā spiež, dur kā ar nažiem, kā arī starp abām krūtīm tajā daļā ir nospiedoša sajūta, tas turpinās jau piecas dienas un nepāriet, šajās piecās dienās esmu divas reizes saukusi ātro palīdzību, asins analīzes un kardio neko neparāda, man ir sirds starpsienu defekts, un arī vegetativa distonija, sāpes un sajūtas nepāriet un arī pretsāpju zāles nelīdz, ko varu lietot?un vai tiešām pie vainas bū

Atbilde:

Sveicināta, Kristīne!

 

Tā kā Jūsu sāpēm krūtīs šobrīd, visticamāk, ir kāds emocionāls iemesls, jo organiskas saslimšanas cēlonis ir izslēgts, tad varētut mēģināt lietot kādu augus izcelsmes nomierinošu līdzekli: Tab. Relaxen forte, Crataegus vai Māteres tinktūru. Visu, ko esiet lietojusi Jums iepriekš jau diagnosticētajai Veģetatīvajai distonijai.

 

Dr. M. Dubava


02.09.2019. Anonymous jautā:
Kuri un kādas poliklīnikas piedāvā psihoterapeitu vai psihiatra apmeklējumus par valsts apmaksātiem līdzekļiem?Paldies.

Atbilde:

Labdien, 

lūdzu paskatiet šo saiti:  nenoversies.lv


01.09.2019. Madara jautā:
Labdien! Man ir sarežģītas attiecības ģimenē. Ar tēvu nekad neesam bijuši emocionāli tuvi, mammas bijis par daudz. Iespējams, juta, ka no otras puses trūkst un centās kompensēt, līdz ar to no viņas izvairījos es. (viņi gan vienmēr ir atbalstījuši visās jomās, bet emocionālā puse klibojusi). Tā visa rezultātā šobrīd pati baidos izpaust iekš. emocijas un būt emocionāli tuva ar citiem. Savas bailes apzinos, cenšos izprast un atvērties. Sakiet, lūdzu, kā efektīvāk/ātrāk ar tām tikt galā?

Atbilde:

Labdien, Madara !

 

Viena no metodēm ir psihoterapija, kas var palīdzēt atgūt spēju pietuvoties un uzticēties cilvēkiem. Taču vienlaikus ir arī  jāsaprot, ka  ātri šāds process, visticamāk , nenotiks , Jums būs jāiegulda gan savs laiks , gan citi resursi, jo lielām pārmaiņām ir tendence norisināties  lēni.

 

Veiksmi un pacietību vēlot,

dr.Ingrīda Senkāne.

 


27.08.2019. Anonymous jautā:
Sveiki. Kā palīdzēt draugam veselīgā veidā tikt galā ar dusmu lēkmēm (20gadi)? Agrāk tās bija bieži un nekontrolējamas, ko izraisīja pārāk liela alkohola lietošana (vismaz viņš tā toreiz nosprieda, jo pārtraukšana palīdzēja). Kādu pusgadu dusmu lēkmes nebija, bet tagad atkal dažas reizes ir bijušas (pārsvarā no stresa) un tad plīst visi priekšmeti, kas pa rokai. Jautājums ir, kā es varu palīdzēt, ieteikt veselīgus mehānismus, lai draugs nebiedētu apkārtējos, nesavainotu ne sevi, ne citus?

Atbilde:

 

 

Labdien!

Ja Jūsu draugam ir problēmas ar dusmu tolerēšanu un nekontrolētu rīcību, un tas sagādā viņam dzīvē grūtības, ieteiktu viņam vērsties pēc palīdzības pie psihoterapeita. Lai varētu ieteikt ko darīt, ir jānoskaidro, kas izraisa tik spēcīgas jūtas. Stresu cilvēki uztver ļoti individuāli un viena recepte visiem nav.

Ar cieņu,

Dr.Guntra Zariņa

 


27.08.2019. Līza jautā:
Labdien, man ir samērā neparasts jautājums. Tā kā es gribētu studēt psiholoģiju un vēlāk strādāt par psihoterapeitu. Uzzināju ka kopā jāmācās apmēram 14 gadi (doktora grāds psiholoģijā 10 gadi un vēl tālākizglītības kurss 4 gadi). Es vēlējos zināt, vai tiešām ir tik ilgi jāmācās un vai doktora grāds vispār ir nepieciešams, vai pietiek ar maģistru? Vēl es paskatījos pēc statistiskas, un vidējā alga psihoterapeitiem ir ap 700eur, vai tā ir taisnība?

Atbilde:

Labdien, Līza.

Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija pārstāv ārstus-psihoterapeitus, kuri vispirms iegūst ārsta grādu vispārējā medicīnā 6 gadi RSU vai LU, tad seko 4 gadi rezidentūra specialitātē. Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas psihodinamiskajā psihiatrijā un medicīniskās psihoterapijas tehnikās, psihosomatiskajā medicīnā, bioloģiskajā psihiatrijā, neiroloģijā. Apmācības process ietver personīgo apmācības psihodinamisko psihoterapiju ne mazāk kā 150 stundu un/vai 240 stundu apmērā grupas psihodinamiskās psihoterapijas apmācīttiesīga psihoterapeita vadībā. Rezidentūras laikā jāveic dažādu veidu (tai skaitā noteikti psihodinamiskās un kognitīvi biheiviorālās) supervīzētas dažāda ilguma (īsveida un garā veida) pacientu psihoterapijas (individuālā, pāru un laulību, grupu un ģimenes tehnikās), kā arī pacientu konsultēšana.

Protams, arī uzsākot strādāt, ārsti psihoterapeiti regulāri atjauno zināšanas un mācās padziļināti visu sava darba mūžu.

Atalgojums ārstam psihoterapeitam ir dažāds, jo vairākumā gadījumu tās ir privātprakses, kas nav līgumattiecībās ar Nacionālo Veselības dienestu, proti, tas ir maksas pakalpojums.


26.08.2019. Olita jautā:
Labdien! Esmu noraizējusies par sava dēla veselību(34 gadi). Viņš skaļi sarunājas ar sevi.Reizēm tas notiek ļoti agresīvi. Sarunājoties, uzsver,ka viņš nav mans dēls, bet Dievs!!! Noraida speciālista palīdzību, apgalvojot,ka ar viņu viss ir kārtībā.

Atbilde:

Cien. Olitas k-dze!


Spriežot pēc apraksta,Jūsu dēlam ir nopietni psihes darbības traucējumi,kas būtu ārstējami pie psihiatra. Motivēt cilvēku griezties pie speciālista reizēm ir ļoti grūti. Jūsu gadījumā es ieteiktu aiziet un aprunāties pie psihiatra vienai bez dēla,lai Jūs labāk orientētos situācijā,un kopā ar ārstu varētu izlemt,kā labāk rīkoties,lai palīdzētu dēlam.
Ir vēl pieejama rokasgrāmata ģimenēm,kurās ir cilvēki ar psihes traucējumiem.
Izdota SO"Gaismas stars" 2004.g.
e-pasts: gaismasstars@ahoo.com

 


Tur var atrast noderīgus padomus,kā rīkoties ģimenei.


dr.Sandra Vītola.


25.08.2019. Laura jautā:
Labdien, Vai ir pieejami medikamenti pret trauksmi un pastiprinātu stresu, kurus ir droši lietot arī grūtniecības laikā? Laura

Atbilde:

Labdien, Laura!

 

Pirms sākt ārstēt trauksmi ir ļoti svarīgi noskaidrot tās iemeslus un izpausmes veidus! Grūtniecība ir laiks, kad būtu vēlams maksimāli izvairīties no medikamentu lietošanas, īpaši pirmajā trimestrī, kad auglim veidojas un attīstās svarīgākie orgānu aizmetņi! Priekšroka dodama nefarmakoloģiskām metodēm, tādām kā psihoterapija un relaksācijas tehnikas. Ja gadījumā stresa faktorus nav iespējams novērst, psihoterapijas nedod vēlamo rezultātu un trauksme ir ļstipra, radot lielu diskomfortu, var apsvērt medikamentu lietošanu ar kompetentu speciālistu (psihiatru), rūpīgi izsverot riskus un ieguvumus.

 

Ar cieņu,

Dr. Rolands Ivanovs.


22.08.2019. Elina jautā:
Labdien. Esmu nokļuvusi tādā situācijā, ka man ir veģetatīvā disfunkcija, kas izraisa daudz fizisku un mentālu simptomu, kā sirds problēmas, galvas reiboņus, ķermeņa tirpšanu un spazmas, kā arī nevaru iziet no mājām. Esmu mēģinājusi vairākkārt, bet tas vienmēr beidzas smagā panikas lēkmē. Esmu kontaktējusies ar vairākām iestādēm, bet izskatās, ka psihoterapeita mājas vizītes neviens nepiedāvā. Šobrīd šādā stāvolkī esmu jau 2 mēnešus. Un izskatās, ka nav variantu izveseļoties. Kā man rīkoties?

Atbilde:

Labdien, Elīna.

Pēc Jūsu rakstītā saprotu, ka meklējat palīdzību, lai izveseļotos.

Šādā situācijā, ko aprakstījāt, pacientu sākotnēji uz konsultāciju pie psihoterapeita pavada radinieks vai kāds cits emocionāli tuvs cilvēks.

Lai Jums izdodas!

Ar cieņu,

Ineta Remese


11.08.2019. No name jautā:
Добрый день! Я нахожусь в кризисной ситуации, мой муж совершил самоубийство в свой 38 день рождения, осталось 3 детей. Я хотела бы узнать, нет ли у нас групп для родственников самоубийц, я имею ввиду групповую психотерапию и возможность познакомиться с людьми, переживающими подобную ситуацию. Спасибо!

Atbilde:

Labdien!

 

Izsaku līdzjūtību sakarā ar traģisku vīra zaudējumu! Tā ir krīze visai ģimenei! Labi, ka meklējat palīdzību! Darbā ar atbalsta grupām vairāk strādā krīzes centrā "Skalbes".
Šajā centrā ir uzziņu telefoni : 67222922 vai 27722292

Ja patreiz šādu atbalsta grupu nav, tad iesaku griezties pēc individuālas krīzes psihoterapijas vai visai ģimenei - ģimenes psihoterapijā.

 

Ar cieņu,
Dr. Inese Drēska