Jautājumi > Atbildes

Atbildes

1 no 73 > >>

21.06.2022. Kritiķis jautā:
Labdien! Kurš analfabēts veido mājaslapas saturu? Ja psihoterapeiti savas specialitātes specifikas dēļ it kā rūpīgi attiecas pret detaļām, tad kādēļ jūs neesat spējīgi mājaslapā pareizi uzrakstīt savu kolēģu uzvārdus? Pagāja ilgs laiks, līdz es beidzot sapratu, ka, piemēram, nav tādas psihoterapeites "Viktorija Delāta", bet patiesībā ir "Viktorija De Lāte".

Atbilde:
Labdien,

Paldies par Jūsu vērību un atvainojos par neprecizitāti mājas lapā. Šī kļūda izveidojusies par cik ir veikti grozījumi Valsts valodas likumā, pēc kuru izmaiņām uzvārds ir mainījies uz De Lāte.
Obligāti veiksim izmaiņas mājas lapā, kā arī mūsu speciālisti vienmēr gatavi sniegt palīdzību.

Ar cieņu,
Dr. Viktorija De Lāte

13.06.2022. V. jautā:
Labdien! Sakiet, lūdzu, kāda būtu piemērotākā metode personības traucējumu (narcisisms) risināšanā, ja cilvēkam ir attiecīgas izpausmes, bet ne spektra izteiktajā galā? Apzinās, ka ir problēma un vēlas tikt galā.

Atbilde:
Narcistiska kultūra ir izplatīta tehnoloģiju pārņemtā pasaulē, kur dominē bauda, visatļautība, visvarenība pār realitāti. Sērošana par zaudējumiem, bēdāšanās, neviennozīmīgās patiesības meklējumi ir grūti izturami.

Cilvēkam būtu vajadzīgas izvērtēšanas intervijas, pirms piedāvāt ārstēšanu. Motivācija ir svarīga, jo process var būt sāpīgs. Emocionālās inteliģences attīstīšana aizņem daudz laika. Personības traucējumiem piemērota ir ilgtermiņa terapija. Domāju, labāk psihoanalītiskā pieejā.


Dr. Dace Cerava, psihoanalītiķe.


02.06.2022. Ieva Hertela jautā:
Labdien. Mēs ar vīru meklējam kādu terapeitu, kurš varētu palīdzēt mums tikt galā ar attiecību jautājumiem. Vai jums ir ārsti, kuri brīvi runā angļu valodā (vīrs ir Amerikānis). Paldies.

Atbilde:

Labdien!

 

Kolēģi, kuri  ir vēlējušies,  pie savām vizītkartēm šeit ir  norādījuši  darba valodas, piemēram, šeit

Pārējiem   par darba valodām   jājautā, szinoties  pa norādītajiem kontaktiem.

 

Lai izdodas!


01.06.2022. Kate jautā:
Labdien,vai ar hipnozes palīdzību nevar nodarīt kaitējumu? Vēlos sakārtot savas bailes un pārmetumus sev, bet baidos, ka tiks nodarīts kaitējums

Atbilde:

Labdien!

 

Hipnozes laikā notiek uztveres un apziņas sašaurināšanās, kas ļauj hipnotizētājam šāda transa laikā ietekmēt cilvēka psihi noteiktā veidā un viezienā. T.i., hipnotizētājam ir iespējas manipulēt, kas var būt gan ar pozitīvu, gan negatīvu ietekmi. Šī iemesla dēļ ļoti svarīgi sevi uzticēt speciālistam ar atzītu kvalifikāciju un nevainojamu reputāciju, kas var būt sarežģīti.

Lai tiktu galā ar Jūsu neadekvātām bailēm un vainas sajūtu diez vai hipnoze būtu pirmās izvēles metode. Priekšroka būtu dodama tām metodēm, kuras ļauj problemātiskajos jautājumos iedziļināties, pašam rodot izpratni ciešanas radošām situācijām un attiecībām un nezaudējot kontroli pār sevi. Domāju, ka psihoterapija (psihodinamiskā, kognitīvi biheiviorālā...) būtu vismaz sākumam piemērotākas. Protams, ka viss arī šeit ir ļoti individuāli.

 

Ar cieņu,

dr. Elmārs Vārpa.


11.05.2022. Māra jautā:
Ko nozīmē apmeklēt psihoterapeitu slimnīcā, nevis psihoterapijas praksēs? Vai tas nozīmē, ka eju ar konkrētu diagnozi vai slimnīcā notiks tāds pats terapijas process, kā piemēram aizejot pie psihoterapeita, kas ārstē ārpus slimnīcas?

Atbilde:

Labdien, Māra!


Ja Jūs būsiet stacionēta (ievietota) Psihistriskajā slimnīcā un Jūsu ārstējošais ārsts uzskatīs, ka psihoterapija varētu Jums palīdzēt, Jums būs iespēja tikt uz konsultācijām pie psihoterapeita. Tas, protams, ir tikai slimnīcā uzturēšanās laikā. Tikšanās ar terapeitu parasti tiek organizēta ne biežāk kā 2 reizes nedēļā. Šādas atsevišķas konsultācijas nav uzskatāmas par terapijas kursu, lai gan dažreiz ir ļoti noderīgas, iepazīstina ar terapijas pamatprincipiem un dod pacientam teorētisku ieskatu par terapijas norisi.

Ar cieņu - dr. Lapsa


11.05.2022. L jautā:
Labdien. Man ir 22 gadi, par visu ļoti satraucos, dažreiz uztraukums ir tik liels, ka jūtu savas sirds sišanos, paliek slikta dūša, reibst galva. Šādus simptomus izjūtu ne tikai, piemēram, prezentējot skolā darbu, bet arī ikdienas situācijās, dzīvesbiedrs saka, ka es par daudz uztraucos, bet nevaru tikt no šī satraukuma vaļā. Kā arī vienmēr izdomāju visliktākos scenārijus jebkādām dzîves situācijām. Vai šādu problēmu gadījumā jāvēršas pie psihoterapeita?

Atbilde:

Laba diena.

 

Sirsnīgi žēl dzirdēt par pārdzīvojumiem. Apraksts atbilst trauksmei, kura ir sasniegusi līmeni, kad tā izpaužas arī somatiski (ķermenī). Tā tiešām ir, ka šīs jūtas mēs nevaram "vienkārši nejust", tā nav mūsu izvēle, taču, protams, vēlamies, lai būtu mierīgs prāts.

Tas, ko mēs varam darīt ir:
1. Pēc iespējas izvērtēt, kas mūsu dzīvē sagādā vai nu pārlieku lielus sasprindzinājumus, vai arī iespējams ir sakrājušies 100 mazi, kuri, acīmredzot mums ir par daudz. Iespējams tos var samazināt vai izslēgt no dzīves. Ir atļauts nedaudz atpūsties, tas parasti palīdz.
2. Parūpējamies par sevi (miegs, ēšana, dienas ritms, sports) tai skaitā relaksācijas metodes pēc izvēles (elpošana, meditācija, apzinātības treniņi). Pieredze rādā, ka šo lietu sakārtošanas procesā mums ir jāizdara izvēles, kas mūs piespiež atteikties no liekā un kaitinošā.
3. Nepieciešamības gadījumā vērties pēc palīdzības pie speciālstiem. Psihoterapeits tai skaitā, taču šeit iespējams varētu palīdzēt arī īslaicīga zāļu terapija pie psihiatra. Tas vairāk atkarīgs no paša/aš attieksmes pret medikamentiem

.

Lai izdodas atrast savu risinājumu,
dr. Artūrs  Ancāns


08.05.2022. itsme jautā:
Labdien.Kāpēc ir izdzēsts mans jautājums par neētisku psihoterapeites darbu? Un arī atbilde ir izdzēsta... Kā jūs varat rakstīt par psihoterapeitu ētiku un vēršanos ētikas komisijā, ja pašos pamatos- neērtie un nevēlamie jautājumi, kuros ir kritika, tiek dzēsti/ cenzēti? Pie kam es nebiju nevienu konkrēti nosaukusi vārdā, lai gan varbūt vajadzēja, jo uzskatu, ka man no “ārstēšanas” ir nodarīts būtisks kaitējums.

Atbilde:

Labdien,  "tases"!

 

Ja jautājumi   ļoti  konkrēti  formulēti un atbildes, šķiet,  atrisinājušas minēto  problēmu, mēdzu  pēc  publicēšanas tās arī apturēt. Ja   uzskatiet , ka būtu noderīgi - jautājums un atbilde ir atjaunoti.

 

Paldies, ka  šo sadaļu uzturiet aktīvu!

Redaktors34


04.05.2022. Dzintra jautā:
Ko nozime termins “katek(t)ēt” Kohuta psihoanalizes teorija. Ka tas saistits ar narcistiskam personibam? Paldies jau ieprieks.

Atbilde:
Vārdnīca   sniedz šādu atbildi .  Varbūt jūs samulsinajā   dāžādā  lidzskaņa mīšanš     vārdos  katektēt un   katekse

03.05.2022. Ilgvars jautā:
Labdien! Man ir 20 gadu, vēlos uzzināt, pie kā vērsties, psihologa vai psihoterapeita, un vai ir vajadzība pie kāda vispār vērsties. Kopš vecāku šķiršanās ap 10 gadu atpakaļ, esmu kļuvis antisociāls, lai gan vēlos draugus, tādu man nav, tiklīdz ir jebkāda sociāla saskarsme ar svešiniekiem, vēlos to izbeigt, jo jūtos trauksmaini un ir sajūta, ka visi cilvēki mani tiesā un uzskata, ka neko nespēju izdarīt pareizi, vai ka sevi kādā veidā apkaunoju ar viņiem runājot. Vai no tā vēl var "izaugt"?

Atbilde:
Labdien, Ilgvar!
Atbalstu Jūsu interesi par psihologa un/vai psihoterapeita apmeklējumu. Šķiet, savā jautājumā Jūs jau pats atbildējāt, kāpēc būtu jāgriežas pie šiem speciālistiem. Jūs aprakstījāt virkni simptomu, no kuriem Jūs  ciešat un kas ļoti ierobežo Jūsu dzīvi. Tās ir psihiskas dabas grūtības, ar kurām strādā gan psihologs, gan psihoterapeits.

Jo ātrāk Jūs griezīsieties pēc palīdzības, jo lielāka iespējamība, ka regulārā un ilgstošā terapijā (iespējams, vairāki gadi), no tā, Jūsu vārdiem runājot, Jūs varēsiet "izaugt".
Veiksmi Jums!

Ar cieņu, dr. Iveta Valaine.

20.04.2022. Sigita jautā:
Bērns, puika, 14 gadus vecs, problēma - smērēšana biksēs un ne pa retam, bet gandrīz katru dienu. Esam bijuši pie ārsta uz pārbaudēm, fiziski neko neuzrāda. Runājam, kāpēc tā notiek - pats saka ka nejūtot, ka tiek smērētas bikses. PAt smaku pats nejūt, parasti tiek "pieķerts", un aizsūtīts nomainīt veļu.

Atbilde:

Cienījamā Sigita!

Saprotu, ka situācija it kā prasa neatliekamu risinājumu. Bet laikam man ir jāsaka, kā ir. Ja bērns ir izmeklēts, un anatomisku cēloņu simptomam nav, tad jādomā par psihosomatisku cēloņsakarību, respektīvi, ķermenis " runā , pauž"' kādas emocijas. Lai bērns un ārsts izprastu situāciju, apspiestās emocijas, ir nepieciešams laiks un uzticēšanās, droša situācija terapijā. Ko Jums varu rekomendēt?

 

Varbūt Jūs varētu saņemt nosūtījumu no ģimenes ārsta vai bērnu psihiatra, un tad pieteikt bērnu valsts apmaksatām 10 psihoterapijas sesijām. Vēl ir iespējams vērsties Bērnu slimnīcas Psihiatrijas klīnikā, kur darbojas dienas stacionārs ar plašu un kompetentu speciālistu komandu ( bērnu psihiatrs, klīniskie psihologi un vairāku mākslas terapijas novirzienu speciālisti) . Diemžēl te nelīdzēs neviena tablete, bet būs nepieciešams nopietns psihoterapeitisks darbs. Tā kā dēls jau arī noteikti cieš no simptoma, tad viņš būs motivēts sadarboties ar speciālistu. Lai Jums veicas atrast labu risinājumu Jūsu bērnam!

 

Dr. Dubava
P.S. Manā klīniskajā pieredzē ir šādas situācijas, tāpēc varu iedrošināt, ka problēma ir risināma psihotearpeitiski.


30.03.2022. Daniela jautā:
Labdien. Pati saprotu, ka viss ir kartibā. Ir dienas, kad normāli jūtos nedzīvoju pagātnē. Bet ir dienas, it sevišķi tagad, kad īslaicīgi nestrādāju, kad es sāku sevi vainot par pagātnes lietām un esmu pretīga pati sev. Kaut arī pagatnē piedzīvoju vardarbību un tā nav mana vaina. Un vēl pārmetu to, ka domāju tad ka tā ir norma, pret mani tā izturēties. Jau 5 gadi pagāja no tiem notikumiem, vai ir iespēja sevi sakārtot? Man no tā visa ir jau parādījusies slikta dūša, reiboņi, trauksme un vājums

Atbilde:
Sveika, Daniela!
Tas būtu saprotams, ka brīdī, kad prāts ir mazāk aizņemts ar ikdienas darba uzdevumiem, domas un izjūtas ir vairāk pamanāmas. Atgriežas tieši spilgtās nepatīkamās atmiņas un savā ziņā tas pat ir vērtīgi, jo skaidrāk izgaismojas jautājumi, kurus būtu vērts risināt darbā ar sevi psihoterapijā vai saviem spēkiem.
Tas par ko pēc Jūsu rakstītā būtu vērts pārdomāt ir jautājumi par piedzīvotā izjūtām tajā laikā un savā veidā "salikt pa plauktiņiem" nošķirot pagātnes pieredzi no šī brīža realitātes. Tajā pašā laikā tas var būt pietiekami sarežģīti, jo jebkādas vardarbības piedzīvošana var negatīvi ietekmēt paštēlu un ietekme uz turpmāko personības attīstību ir atkarīga no pieredzētajām attiecībām, personiskās ievainojamības, tā laika citām veselīgām attiecībām, šī brīža attiecībām un vēl daudz citiem faktoriem.
Uzskatu, ka neatkarīgi no piedzīvotā un ieguldot atbilstoši daudz laika un enerģijas, jebkuram ir iespēja personīgi augt un pilnveidoties un sekojoši justies labāk.
Dr. Ernests Pūliņš-Cinis

21.03.2022. Kristīne jautā:
Sveiki. Manai meitai ir 11 gadi. Mēnesi atpakaļ viņa paziņo ka viņai zobs kustās. Pati neskatās un mums nerāda. Viņa no dabas ir trauksmaina. Baidās no jebkādām manipulācijām kas saistīts ar mediķiem. Tātad, viņa pārtiek no tējas, saldiem jogurta dzērnieniem, kartupeļu biezputru ēd bet maz, zupas šķidrumu tikai dzer. Problēma ir tā, kā viņa pati saka ka bail ēst. Jautājam kapēc, viņa atbildi nezinot. Viņa pat runāt nevar, sejas muskuļi ir saspringti, tai skaitā arī mēle. Lūdzu iesakiet ko darīt

Atbilde:

Labdien, Kristīne!

Lasot ir saprotams, kāpēc uztraucaties par meitu un jūtaties apjukusi. Meitas uzvedībai ir jāpievērš uzmanība, jo tā ir cieši saistīta gan ar viņas iekšējo jūtu pasauli, gan bioloģiskajām norisēm organismā. Uzvedības pārmaiņas var būt rādītājs, ka viņa netiek galā ar savām jūtām, tāpēc mainās izturēšanās. Savukārt, izmaiņas ķermeņa fizioloģiskajos procesos, arī var provocēt uzvedības maiņu. Lai varētu pateikt, kas ir galvenais, pietrūkst informācija par Jūsu meitas attīstību, simptomu ilgumu (cik sen ir trauksmaina, cik sen saspringti muskuļi, tikai tagad ir neierasti ēšanas paradumi, vai kustīgais zobs ir pēdējais piena zobs?) un analīžu rezultāti. Skaidrs, ka viņa dzīvo izteiktā trauksmē, bet tās cēlonis pagaidām ir nezināms.

Lai ārstētu, sākumā jātiek skaidrībā ar trauksmes cēloni. Sākt varat ar vizīti pie ģimenes ārsta, kurš nozīmētu analīzes, lai izslēgtu orgānu sistēmu darbības traucējumus. Tāpat būtu nepieciešama bērnu neirologa konsultācija, lai izslēgtu neiroloģisku saslimšanu. Lai izvērtētu meitas psihisko stāvokli, būtu nepieciešama pusaudžu psihoterapeita vai bērnu psihiatra konsultācija. Kā nojaušat, nepieciešama kompleksa izmeklēšana, pēc kuras rezultātiem arī būs skaidra tālākā ārstēšanas taktika.

Ar cieņu,

Inta Zīle.

 


13.03.2022. itsme jautā:
Vai ir jēga par psihoterapeites neatbilstošu rīcību vērsties Ētikas komisijā? Vai tam ir noilgums? Cik lasīts, tas ir bezjēdzīgi, jo daudz ko var pagriezt vēlamajā virzienā- jebkas var būt pacienta neizstrādātās jūtas, nepareiza izpratne par ārsta metodēm. Cilvēcību un cieņu neviens nav atcēlis, bet, kā saprotu,terapijas metodes stāv tam visam pāri. Novēlu pašiem psihoterapeitiem nekad nenonākt situācijā, kur ārsta neētisku rīcību nav iespējams pierādīt un ar traumu no “ārstēšanas” jātiek galā. Reizēm terapijai objektīvu iemeslu dēļ ir jābūt saudzējošai.

Ja tādos brīžos terapeite turpina izmantot savas brutālās metodes, tas atstāj neadekvātu iespaidu un faktiski līdz ar to arī terapija ir beigusies. Jo es negribu, lai ar mani strādā cilvēks ar apšaubāmu morāli. Bija sajūta, ka metode "pati par sevi" ir svarīgāka par manu kā pacienta labklājību un ka no savām slimajām metodēm terapeite gūst baudu, kas vada procesus. Tādus ētikas kodeksus var pakārt uz nagliņas.Pretīga pieredze

Atbilde:

Labdien,  " tases" !

 

Domāju, ka   ir vērts , ja  nav izdevies to  pārrunāt ar psihoterepeiti.  Noilguma  nav.   Jūsu aprakstītāsituācija  lie k domāt par kādu  konfliktu.  Psihoterapija  var būt sarežģīts  process, kurā,  risinot  konfliktus,  labizjūta mainās.  Kas tieši  Jums Ētikas   kodeksā  liekas  " pakarams  uz nagliņas? "

 

Lai izdodas sastapties ar  saudzējošu Ētikas   komisijas attieksmi ,

Andis  Užāns

 

 


09.03.2022. Linda jautā:
Labdien, pēdējā laikā man ir ļoti slikti. Sākās pārmetumi par pagātni par ko es saprotu, ka neesmu vainīga. Izstāstīju visu savam vīrietim, palika vieglāk, bet atkal bija uzmacīgas domas. Aizgāju pie ezotēriķes, tikai tagad saprotu, ka es raudājot visu viņai stāstīju, viņa neko nepateica par mani pati, tikai pateica ka es izšķiršos ar savu vīrieti noteiktā datuma. Tāds murgs. Es emocionāli sabruku lūdzu vai var ko mainit vina teica ka nē. Un smējās. Man ļoti slikti tas ietekmēja, ko man darīt?

Atbilde:

Labdien, cienījamā Linda!

 

Jūsu rakstītais liecina, ka Jums klājas smagi un ir nepieciešama palīdzība. Jāsakārto pagātnes un iekšējās pasaules jautājumi- kas ir noticis, kas un par ko Jūs vaino, kādas domas Jums nedod mieru. Ir labi, ka varējāt izrunāties ar savu vīrieti un saņemt atbalstu.

Linda, svarīgi, ka Jūs uzmanīgi izvēlaties cilvēkus, kam uzticat savu veselību un labsajūtu. Minētā ezoteriķe nevis mazināja, bet palielināja Jūsu grūtības un ciešanas.

Iesaku Jums meklēt palīdzību pie sertificēta vai apmācībā esoša un sertificētu kolēģu uzraudzībā strādājoša psihoterapeita. Speciālista sertifikāts dos Jums drošības sajūtu, ka saņemsiet patiešām kvalitatīvu palīdzību un ka par Jūsu izmisumu nesmiesies, bet uztvers Jūsu ciešanas nopietni.

 

Ar cieņu, Baiba Šmite


06.02.2022. Terēze jautā:
Labdien. Vai Latvijā uzstāda autiskā spektra diagnozes pieaugušajiem? Kurs vērsties, ja lasot literatūru par autiskā spektra pacientiem, spēju piedēvēt sev visus no minētajiem simptomiem un izpausmēm? Vai šādas diagnozes uzstādīšana ir nepieciešama, ja ir aizdomas par šāda veida traucējumiem? Paldies!

Atbilde:

Cienījmā Terēze !

Daudziem cilvēkiem var piemist kādas autiskā spektra iezīmes, kaut vai smaržu, skaņu izteikts jūtīgums, komunikācijas grūtības. Un tas ir normāli, mēs esam atšķirīgi un norma nav kā taisna līnija.

 

AST diagnoze ir būtiska agrīnā bērnības periodā un arī tikai tad, ja traucējumi ir tik izteikti, ka nepieciešama speciālā pedagoģija. Pieaugušajiem var būt dažādas bažas par savu veselību, un arī tas ir normāli, jo dzīve ir sarežģīta un tikt ar to galā nav vienkārši.

Ja Jums ir šādas bažas, tad sevis nomierināšanai un patiesības izzināšanai varētu vērsties pie kāda mentālā speciālista, kurš Jums liekas ka būs pietiekami kompetents, piemēram:

psihiatrs,

psihologs

vai psihoterapeits.

Tad arī izstāstīsiet savas bažas un ,cerams, saņemsiet atbildes uz saviem jautājumiem.

 

Dr. M. Dubava


31.01.2022. Kadrija jautā:
Labdien. Vai tiesam jaapzvana visi saraksta minetie psihiatri,lai kadu atrastu,kurs var pienemt nu vismaz menesa vai divu menesu laika? Tikkai viens atrakstija atbildi uz sms. Kas notiek?

Atbilde:

Labdien,

jā,  tā izskatās. Terapeiti savu pierakstu  veido paši. Starp citu, tikai  daļa   no  psihoterapeitiem ir arī  psihiatri, ja interesē  šīs  specialitātes ārsts.

Lai izdodas!

Andis


17.01.2022. Elina jautā:
Labdien, Manam tēvam pirms pusgada bija insults ar daļēju funkcionālo disfunkciju. Pašlaik viņš ir depresīvs un zaudējis interesi gan par atveseļošanās procesu, gan dzīvi kopumā. Vēlējos noskaidrot vai insulta slimniekiem būtu iespējama psihoterapeita attālināta konusltācija un kuras iesādes šādu pakalpojumu sniedz. Liels paldies!

Atbilde:

Labdien, Elīna!

 

Žēl ka tā noticis un joprojām tēvs ir psihiskas krīzes stāvoklī ar adaptācijas grūtībām. Iespējams, ir depresīva reakcija. Patiešām, lai izvērtētu, kas īstenībā ir tēva atveseļošanās grūtību pamatā vēl bez insulta sekām, varētu būt vērtīga saruna ar ārstu psihoterapeitu. Manuprāt, jebkurš no asociācijas psihoterapeitiem piedāvā attālinātas konsultācijas. Diemžēl Jūsu tēvam jāuzrunā kādi no viņiem. Diemžēl cita veida informācijas man nav.

 

Cieņā

dr. Inga Pētersone


16.01.2022. Ita jautā:
Sakiet, lūdzu, vai ir ārsti, ka ir specializējušies TIEŠI ēšanas traucējumu ārstēšanā gadījumos, kad cilvēkam ir nekontrolēta ēšana un liels liekais svars (ne anoreksija vai bulīmija, kas parasti tiek norādītas kā specializācija).

Atbilde:

Labdien,

 

kompulsīva  pārešanās  ir viens  no ešanas   traucējumu  veidiem. Tam var būt raksturīgs arī  palielināts svars. Droši  variet vērsties pie jebkura ārsta, kas  norāda " specializāciju"  kādos ēšanas  traucējumos!  Ja arī  viņš  nejutīsies  kompetents, tiks ieteikta   piemērotāks  speciālssts.

Latvijā  diemžēl  pagaidām  trūkst   mērķstiecīga veselības aprūpes sistēma  ēšanas   traucējumiem.

Par savu  problēmu variet informēt  arī  Nacionalo veselības dienesu, kas  attīsta  pakalpojumus  dažādām pacientu  grupām.

 

Lai izdodas!

 

Andis

 


12.01.2022. Jēkabs jautā:
Man ir 30.ļoti patīk sievišķīgs stils Arī patīk tā nedaudz ģērbties un tā. ko jūs ieteiktu šajā visā.

Atbilde:

Labdien,  Jēkab,

 

lai arī tas nav ierasts uz ielas redzēt personas, kas ģērbjas pretējā dzimuma apģērbā, tas savā ziņā ir normāli.

 

Tā biežāk gadās pusaudžu vecumā, kad jaunietis vēl mēģina izprast savu lomu sabiedrībā, bet var gadīties arī vēlāk dzīvē, ja pusaudžu periodā nav bijusi iespēja izprast sevī vīrišķās un sievišķās iezīmes vai iespējams ir kādi pārdzīvojumi, eksistenciālas pārdomas vai tml., kas palaidušas šādu patiku pret sievišķo ģērbšanās stilu.


Svarīgi būtu ne tikai ļaut sev izmēģināt dažāda veida apģērbus, bet arī izprast sevī, ko tas nozīmē priekš paša. Dažiem ar šādiem jautājumiem palīdz mērķtiecīga domāšana par to, citiem meditēšana, dienasgrāmatas rakstīšana vai kāds no apzinātības prakses vingrinājumiem.

Novirze no "vidējās sabiedrības normas" ar būšanu atšķirīgam var izraisīt dažādas reakcijas no apkārtējiem, ar ko dažkārt var būt grūti sadzīvot. Tas arī ļoti atkarīgs no tā kā tuvākais atbalsta loks (visbiežāk ģimene vai tuvākie draugi) to uztvers, tāpēc kā terapeits nevaru ieteikt kā tieši rīkoties - tā ģērbties tikai esot mājās vai arī izejot sabiedrībā.


Ja ir grūtības pašam to izprast var vērsties pie psihoterapeita, kur drošā vidē šo jautājumu var detalizēti izprast.

 

Lai izdodas,

Dr. Ernests Pūliņš- Cinis


08.01.2022. Medicīnas studente jautā:
Kāpēc psihoterapeiti pacientiem māca, ka pacients nav tik visvarens, lai apkārtējos cilvēkos izraisītu konkrētas emocijas (i.e. ka apkārtējo emocijas atkarīgas tikai no apkārtējiem pašiem), bet tai pat laikā māca, ka emocijas izraisa gan ārēji, gan iekšēji faktori, t.sk. apkārtējo cilvēku rīcība vai tās iztrūkums? Lai mazinātu pacientu vainas izjūtu par lietām, par kurām, iespējams, vainas izjūtu tomēr būtu jāizjūt, lai saglabātu empātiskas attiecības ar apkārtējiem un nekļūtu par antisociāliem?

Atbilde:

Labdien!

 

Teikums, "ka pacients nav tik visvarens, lai apkārtējos cilvēkos izraisītu konkrētas emocijas" nav precīzs emociju teorijas atspoguļojums. Cilvēki izraisa viens otrā emocijas pateicoties spoguļneironiem, tas tiešām ir pamats empātijai. Kognitīvā teorija saka, ka emocijas arī aktivē  domas un iepriekšējās pieredzes atmiņas (un tie ir iekšējie faktori).

 

Es teiktu, ka psihoterapijas galvenais uzdevums ir iemācīt pacientam apzināties, pieņemt un kontrolēt emocijas. No vienas puses kontrolēt vainas apziņu vienam cilvēkam, kad tas izraisa otrā aizvainojumu, un kontrolēt otram cilvēkam savu radušos aizvainojumu. Tādā ziņā katrs ir pats atbildīgs par savu emociju apzināšanos, pieņemšanu un kontroli un neadekvāta ir otra cilvēka vainošana par savām radušamies emocijām.

Būtībā jau emocijas aktivē paša smadzenes.

 

Cieņā,
Artūrs Utināns