Jautājumi > Atbildes

Atbildes

1 no 63 > >>

11.08.2019. No name jautā:
Добрый день! Я нахожусь в кризисной ситуации, мой муж совершил самоубийство в свой 38 день рождения, осталось 3 детей. Я хотела бы узнать, нет ли у нас групп для родственников самоубийц, я имею ввиду групповую психотерапию и возможность познакомиться с людьми, переживающими подобную ситуацию. Спасибо!

Atbilde:

Labdien!

 

Izsaku līdzjūtību sakarā ar traģisku vīra zaudējumu! Tā ir krīze visai ģimenei! Labi, ka meklējat palīdzību! Darbā ar atbalsta grupām vairāk strādā krīzes centrā "Skalbes".
Šajā centrā ir uzziņu telefoni : 67222922 vai 27722292

Ja patreiz šādu atbalsta grupu nav, tad iesaku griezties pēc individuālas krīzes psihoterapijas vai visai ģimenei - ģimenes psihoterapijā.

 

Ar cieņu,
Dr. Inese Drēska


06.08.2019. Santa jautā:
Labdien,lūdzu iesakiet kautko. Man ir 30, bet izskatos labi un jaunāka. Daži dod pat 19-20gadus. Man prieks,ka tā.Vai tad jākaunas? Problēma ir cilvēku attieksmē, piemēram, kaimiņi sauc par meituku un meitēnu, bet kas sieviete 30 gados par "meitēnu"? Esmu audzināta vecākiem cilvēkiem pretī nerunāt, bet dažreiz liekas, ka uzsprāgšu. Nedomāju, ka mani jāmāca, ka vakarā nevar staigāt kleitā, jo ārā auksts un ka ritenis kāpņu telpā jānes uzmanīgi. Es nekad nevienu sienu neesmu nosmērējusi.Pazemojoši

Atbilde:

Laba diena,


Žēl dzirdēt par izteikti nepatīkamo situāciju.
Kad saskaramies ar necienīgu attieksmi pret sevi mēs drīkstam sevi aizstāvēt. "Nerunāt pretī vecākiem cilvēkiem" nenozīmē, ka mums jācieš klusi, kad tiekam pazemoti. Mēs drīkstam citiem cilvēkiem paust, kādas izjūtas viņi mūsos rada un lūgt, lai tā nedara.
Ceru, ka izdosies nosargāt savas robežas!


AA


26.07.2019. Diāna jautā:
Labdien! Vai psihiatriem, kas nav papildus studējuši psihoterapijas rezidentūrā, ir tiesības darbā ar pacientiem izmantot psihoterapiju?

Atbilde:

Labdien, Diāna!

 

Psihiatri var izmantot psihoterapiju, bet bez psihoterapeita sertifikāta juridiski nevar saukties par psihoterapeitiem. Psihiatri apgūst psihoterapijas pamatus savas psihiatrijas rezidentūras laikā un pēc tās beigšanas var izmantot darbā ar pacientiem atbalsta psihoterapiju.

 

Otrkārt, psihiatrs var apgūt kognitīvi-biheiviorālo psihoterapiju speciālā vairāku gadu apmācības programmā ārpus rezidentūras (ko nereti organizē kognitīvi-biheiviorālās terapijas asociācija) un izmantot šo psihoterapijas metodi visdažādāko psihisko traucējumu ārstēšanā. Taču, kā jau minēts, šais gadījumos psihiatram nebūtu korekti saukt sevi par psihoterapeitu, ja viņam nav atbilstoša psihoterapijas specializācijas sertifikāta.

 

Korekti būtu saukt sevi par psihiatru, kas izmanto kādu psihoterapijas metodi.

 

Artūrs Utināns
Sertificēts psihiatrs un sertificēts psihoterapeits


25.07.2019. T. jautā:
Labdien, Man beigušās attiecības ar,iespējams, inteliğento psihopātu. Vēlētos saprast un tikt tālāk. Sajūtas man, kā pārdzīvojot emocionālo vardarbību. Komplektā arī bērnībā nedabūtais atbalsts kā klasiskiem padomju sistēmas cilvēkiem. Pie kura speciālista griezties, kurš būtu zinošāks par inteliğento psihopātu radītām situācijām un sekām ikdienas dzīvē? Vēlos atrisināt. Paldies!

Atbilde:

Labdien, T!


Labi, ka esat apņēmusies griezties pie speciālista. Atkarībā no tā, vai vēlaties tikai atrisināt aktuālo krīzi minēto izbeigto attiecību dēļ, vai gribat arī saprast, kādēļ Jūs tādās emocionāli vardarbīgās attiecībās bijāt, lai tas neatkārtotos, Jūs varat izvēlēties:

1) krīžu un/vai īsā veida psihoterapiju, kas varētu būt līdz 20 vizītēm fokusētām uz pārtrauktajām attiecībām;

2) ilgtermiņa psihodinamisko psihoterapiju, kurā pievērsties arī citām Jūsu attiecībām pagātnē un tagadnē (parasti 1 reizi nedēļā pāris gadus);

3) ilgtermiņa psihoanalītisko psihoterapiju, kas nefokusējas tikai uz šādām attiecībām, bet plūst brīvāk, arī par bērnībā nedabūto atbalstu, vēl neapzināto un citu (parasti 2 reizes nedēļā vairākus gadus).

Visi LĀPA sertificētie kolēģi strādā ar krīzēm un psihodinamisko psihoterapiju. Psihoanalītiskā psihoterapijā strādā īpaši apmācītie psihoanalītiskie psihoterapeiti un psihoanalītiķi. °

Jums jārēķinās ne vien ar savu vēlmi, bet arī ar iespējām ilgāk, intensīvāk vai īsāk apmeklēt ārstu, kā arī ar psihoterapeita pieejamību. Latvijā joprojām ārsts psihoterapeits gandrīz vienmēr ir "maksas pakalpojums". Lētāka ir psihoterapija pie ārstiem psihoterapijas rezidentiem.


Lai izdodas!
Ārste psihoterapeite un psihoanalītiķe Dace Cerava


23.07.2019. Екатерина jautā:
Здравствуйте! Как выбрать врача-психотерапевта? Именно врача (который в случае надобности может выписать и препараты). На Вашем сайте не видно ни цен, ни опыта работы, ни образования...

Atbilde:

Добрый день Екатерина!

 

Большое спасибо за доверие и вопрос.Отвечая на него отмечу, что на нашем сайте как следует из названия  все психотерапевты - врачи (прошли соответсвующее образование) и могут выписывать в случае необходимости препараты.
В разделе "О нас" вы можете ознакомится с информацией которой наши коллеги посчитали нужным поделиться.
Да, у некоторых нет всей, однако у некоторых есть. И Вы можете с ней ознакомиться.
Если есть вопросы - вы можете смело звонить по указанному номеру телефона (или писать на почту) и получить
ответ на интересующий Вас вопрос (цена, опыт работы, образование).

Кроме личности терапевта рекомендую обратить внимание на следующие факторы, которые могут сыграть роль при выборе
своего специалиста :
• место положение практики от вашего дома/работы;
• удобная парковка;
• время, проведенное в дороге;
• стоимость сеанса;
• наличие научной степени у специалиста;
• публикации и признанный авторитет специалиста в научной среде;
• методы работы врача;
• язык работы;
• возраст;
• пол;
• эмоциональный контакт;

Иногда имеет смысл сделать выборку терапевтов, которые вам понравились и отвечают профессиональным критериям (которые вы сами же для них и установили) и сделать "контрольные" звонки. Позвонить и поговорить с терапевтом (паралельно отмечая, как вы чувствуете себя в процессе разговора).
Еще один эффективный способ выбрать своего терапевта - прийти к нескольким специалистам на "оценочный визит". И далее исходить из собственного самочувствия. На начальном этапе это времяёмкая процедура, требующая определенных денежных вложений, но в долгосрочной перспективе она окупается слихвой. Так можно сделать наиболее эффективный выбор в пользу личного успеха. Если вы посетили нескольких специалистов, и из них выбрали "своего", то остальным стоит сообщить о том, что вы не будете продолжать терапию у них.


C уважением,
др Тарас Иващенко


17.07.2019. Diāna jautā:
Labdien! Vai tiešām ir tā, ka lielā mērā Latvijā starp ārstiem-psihoterapeitiem vienīgā izmantotā terapijas metode ir psihodinamiskā? Ir arī daži ārsti, kas praktizē KBT, bet tas vairāk ir psihologu lauciņš. Nevēlos nonicināt speciālistu darīto vai apšaubīt veselu nozari, taču atklāti sakot, gan apmeklējot terapeitu, gan lasot par pētījumiem psihodinamiskajā terapijā, ir radusies vēlme pamēģināt ko citu. Kā jau rakstīju, par KBT zinu, bet vai tieši starp ārstiem-psihoterapeitiem  vai tiešām starp ārstiem-psihoterapeitiem nav kāda, pie kā ir iespējams izmēģināt citas pasaulē atzītas metodes? Izskatot Jūsu biedru sarakstu man bija grūti atrast pat vienu un dažiem nav norādīts terapijas veids, taču tiešām interesē iespējas Latvijā vērsties pie citu veidu psihoterapijas. Paldies!

Atbilde:

Labdien, Diāna!

 

Jums zināmā mērā ir taisnība - psihodinamiskā metode ir pamatmetode ar kuru iemācās strādāt katrs ārsts - psihoterapeits. Paralēli tai tiek apgūtas citas metodes, tomēr ne katrs ārsts šo informāciju publisko. Ārsti - psihoterapeiti, kuri izmanto arī KBT ir Anžela Pavloviča, Monta Vasiļevska un Jānis Vītiņš.

 

Patiesā cieņā,

 

Jānis Vītiņš


12.07.2019. Māris jautā:
Labdien, Vēlētos uzzināt, kāds ir process, ja vēlos mainīt savu dzimumu. Pie kā jāvēršās būtu vispirms, un kādi ir tālākie soļi.

Atbilde:

Labdien, Māri!
Cilvēkam, kuršvēlas mainīt dzimumu:°


1.jāiet pie psihiatra, lai viņš novērtē situāciju;
2.tad apmēram gadu pie psihologa
3.solis seksopatologa konsultācija, ja viņi visi atzīst, dotais cilvēks ir transpersona, tad var sākt dzimuma maiņas procesu.

 

Ar cieņu,
D.Balodis


11.07.2019. Gunta jautā:
Vai man nepieciešama palīdzība? Lieta tāda,ka esu atraitne un nedaudz vairāk kā pirms gada pēkšņi nomira mans pieaugušais dēls. Bija un ir ļoti sāpīgi, bieži domaju par pašnāvību. Ko iesakiet man darīt?

Atbilde:

Labdien!

Žēl, zaudējumi diemžēl ir neizbēgmi.  Jā, palīdzība Jums  būtu vēlama. Ieteiktu  Jums vērsties pie jebkura Jums pieejamā psihiskās veselības speciālista  (psihiatra, psihologa,  psihoterapeita),  vai  arī  ģimenes ārsta. Konsultācijā  Jums spaciālists ieteiks rekomendācijas.  Daļai cilveku labi  palīdz psihoterapija, citiem varbut medikamentoza terapija,  citu stavoklim  vairāk  ieteicams sākt ārstēšanos stacionāra  apstākļos.

 

Lai izdodas atrast  palidzību,

 

Andis Užāns


09.07.2019. Marta jautā:
Labdien.Gribetu lūgt palīdzību izprast kādēļ MEITA, gadi 7.Reizēm nakti mostas ar skaļu raudāšanu,kliegšanu.Reizēm pamostas aiziet uz labierīcībām un tad dzirdu sauc mani.Mēģinu runāt prasīt,kas noticis,vai slikts sapnītis.Berns izskatās tā kā pamodies,bet tad atkal kliedz. Liekas kad kaut ko redz.Paiet kādas 3 līdz 5 minūtes līdz tiekam galā ar šo situāciju,kamēr viņa kārtīgi pamostas un saprot,kad bijis sapnis.Esmu prasījusi,ko redz.Saka,kad viņai,kas gāžas virsū. Nezinu pat pie kā vērsties.

Atbilde:

Labdien, Marta,

 

Paldies par Jūsu jautājumu.Pēc Jūsu stāstītā var noprast, ka meitai ir kāds psihoemocionāls pārdzīvojums ar ko viņas psihe cenšas tikt galā.Bieži šādos gadījumos var līdzēt smalkjūtīgi un iejūtīgi vecāki, kas sarunas gaitā palīdz atklāt pārdzīvojumu cēloņus.Saruna, nesteidzīgs un saturīgs kopā pavadītais laiks, kā arī sapratne var nest risinājumu.Tik pat bieži vecākiem nav iespēja palīdzēt, jo attiecības ar vecākiem arī var būt bērna pārdzīvojuma pamatā. Šādos gadījumos aicinu meklēt speciālistu. Ārsts- psihoterapeits var palīdzēt Jums ar meitu nonākt pie problēmas atklāšanas un tam sekojoša atrisinājuma.Šeit jāņem vērā ģimenes stāsts, tagadnes un pagātnes notikumi, kas varējuši radīt pārdzīvojumu, kas iespējams ir meitas neapzinātajā pasaulē, radot Jūsu minētos traucējumus.

 

Vēlot Jums izdošanos,

Ar cieņu dr.Silvija Lejniece


28.06.2019. Dace jautā:
Psihoterapijā esmu vairākus gadus un pēdējā laikā sāk notikt dīvainas lietas. Vienmēr esmu sevi ierobežojusi ēšanas ziņā, dzeru daudz ūdeni, neko izteikti ceptu, sālītu, saldu, dzeru veselīgus kokteiļus utt, jo ātri pieņemtos svarā. Bet pēc tikšanās ar psihoterapeitu man ļoti gribas ēst un tieši visu, kas neveselīgs (garšo McDonalds pārtika, čipsi, varu dzert daudz Coca-cola, ēst majonēzi, viena pati noēst palielu torti). Tā uz laiku jūtos labāk, jo psihoterapija liek justies bezvērtīgai.

Atbilde:

Labdien!


Ar psihoterapeitu būtu jārunā par bezvērtības sajūtu. Jāsaprot, kādā veidā psihoterapija liek justies bezvērtīgai. Pārmērīgā ēšana ir mēģinājums dzēst bezvērtības, iespējams arī tukšuma sajūtu. Bezvērtības sajūtas rašanās terapijā ir laba iespēja tikt galā ar šo sajūtu. Parasti psihoterapijā ,,uzpeld virspusē"
tās sajūtas, kuras jau ilgu laiku cilvēku ir mocījušas.


Lai izdodās pārvarēt bezvērtības sajūtu.

Andris Veselovskis


12.06.2019. Sandra jautā:
Labdien! Mums ir pirmais bērniņš 5 mēnešus mazs. Kad piedzima bērniņš saskāros ar pēcdzemdību depresiju. Apmeklēju psihoterapeitu un šķiet, ka sāku arvien labāk iejusties māmiņas lomā. Taču attiecības ar vīru pasliktinās arvien vairāk. Viņš kļuvis neiecietīgāks un esmu pamanījusi, ka viņam daudzas lietas kaitina manī. Rezultātā reizēm uzkrājušas dusmas iznāk uz mazulīti. Attiecības ar vīru atņem enerģiju un tad nespēju tālāk nodot pozitīvas emocijas bērniņam. Jūtos slikti,ka netieku reizēmgalā.

Atbilde:
Labdien, Sandra!

Paldies par vēstuli un stāstu!
Lasot to, radās domas.


Pirmkārt, gaidot un sagaidot pirmo bērnu, jauniem vecākiem tas ir neziņas, trauksmes un bažu laiks, jo viss, kas saistās ar bērnu ir pirmo reiz mūžā. Lai aprastu ar jauno lomu, bērnu un situāciju ir nepieciešams laiks, padoms un palīdzība.


Otrais, pirms bērna piedzimšanas, Jūs abi bijāt viens otram. Vīram nebija Jūs jādala ar kādu citu. Jaunā situācija rada zaudējuma sajūtu, jo Jums ir svarīgs arī bērns un brīžiem pat svarīgāks par vīru! Šo situāciju ir vieglāk pārdzīvot, ja vīrietis ir spējīgs izturēt konkurenci, zaudējumus, greizsirdību. Ja ar šīm jūtām ir grūtības, vīrs var jūties aizvainots, pamests, nesvarīgs, sāpināts un līdz ar to dusmīgs. Ja izdodas tēvam vairāk iesaistīties bērna aprūpē, viņam ir iespēja vieglāk un ātrāk iejusties tēva lomā, kura ir ieguvums, jo var radīt prieku, lepnumu, interesi, piedalītības un noderīguma jūtas, un šīs patīkamās jūtas varētu palīdzēt mazināt sāpīgās izjūtas.


Treškārt, ar bērna piedzimšanu mainās gan dienas ritms, prioritātes, pienākumi, vairs neatliek tik daudz laika sev, tie arī ir zaudējumi ar kuriem nākas samierināties.
Ceturtkārt, parasti jaunie vecāki ir fiziski noguruši, jo iespējas izgulēties un atpūsties stipri samazinās. Tāpēc, manuprāt, ir jauki un lietderīgi, ja ir iespēja, iesaistīt bērna auklēšanā vecvecākus, jo nogurums vēl vairāk samazina spējas izturēt pārmaiņas, novērtēt un priecāties par ieguvumiem.


Ja neesmu pilnībā atbildējusi, kas droši vien arī ir, vai, ja radušās jaunas domas vai jautājumi, es ieteiktu parunāt ar psihoterapeitu klātienē!

 

Ar cieņu, dr. Ilze Lāce


10.06.2019. Kate jautā:
Labdien. Es gribētu pajautāt ko es varētu darīt, lai izvairītos no panikas lēkmēm? Man ir bijusi slimība, kuras dēļ man reizi pusgadā ir jādodas uz asins analīzēm, katra analīžu nodošanas reize man saistās ar šausmīgu paniku, es nespēju paelpot, reibst galva, viss paliek melns gar acīm, nāk virsū drebuļi no nerviem, visu dienu, kamēr gaidu analīžu rezultātus esmu panikā, trūkst elas, reibst galva, ir šausmīgas bailes, nespēju koncentrēties ne uz vienu darbu. Pēdējos 3 gadus analizes ir labas.

Atbilde:

Labdien, Kate!


Situāciju varētu skaidrot ar apburtā loka izveidošanos pēc saslimšanas. Iespējams, ka, gatavojoties nodot analīzes, Jūsu prātā parādās automātiskas domas, kas saistītas ar to, ka analīžu rezultāti var nebūt labi un Jūs varat atkal saslimt. Šādas domas pamatoti rada bailes un trauksmi. Bailēm un trauksmei ir raksturīgs ne tikai emociju psihiskais komponents, kas nozīmē, ka Jūs saprotat, ko jūtat, bet arī fiziskais komponents, ko izjūtat kā drebuļus, elpas trūkumu un galvas reibšanu. Tas viss noved pie tā, ka Jūs nespējat novērst uzmanību uz ko citu, nekoncentrējaties uz darbu, bet tā vietā koncentrējaties uz šīm domām, emocijām un fiziskajām sajūtām. Koncentrēšanās uz šīm domām savukārt pastiprina bailes un trauksmi, un Jūs netiekat ārā no mokošā apburtā loka, kur viens komponents izraisa nākošo. Ja Jūs patiesi domātu, ka nodosiet analīzes un rezultāti būs labi, Jūs taču justos mierīga, un varētu pievērsties darbam vai citām nodarbēm.
Lai mainītu situāciju, varētu ieteikt kognitīvi biheiviorālo terapiju, kur tiek izmantotas dažādas tehnikas, kas vērstas uz to, lai mēģinātu mainīt automātiskās domas, kuras uzsāk apburto loku, kā arī strādātu ar uzvedību, lai novērstu koncentrēšanos uz biedējošo situāciju, kas uztur apburto loku.


Ar cieņu,
dr. Monta Vasiļevska


13.05.2019. Silvija jautā:
Vīrietis 4 mēnešus lieto antidepresantus, nonākot intīmā tuvībā izrādās viņam ir daļēja impotence. Vai tā ir zāļu blakne, lieto Flux 20mg dienā no rīta, stāvoklis ir nesaprotams - nekas īsti neiepriecina un nekas īsti arī neapbēdina, tāda mērena vienaldzība pret visu, izteikta miegainība, reizēm sāp galva, reiboņi, pieaug svars. Vai beidzot lietot zāles seksuālā funkcija atjaunosies? Vai var sākt pārtraukt zāļu lietošanu un kā to izdarīt pareizi?

Atbilde:

Labdien, Silvija!

 

Serotonīna grupas antidepresanti (serotonīna atpakaļsaistes inhibitori), pie kuriem pieder arī Fluoksetīns (Flux) var radīt seksuālās blaknes, tomēr seksuālas problēmas var ierosināt arī emocionāli konflikti, trauksme un depresija. Ja seksuālās blaknes radušās tikai zāļu lietošanas periodā, tad visdrīzāk pie vainas ir zāles. Spriežot pēc Jūsu apraksta, emocionālais stāvoklis nav stabils, un simptomi, kurus minējāt, ar vislielāko varbūtību nav zāļu ierosināti, bet gan drīzāk saistīti ar trauksmaini depresīvu stāvokli.

 

Es ieteiktu vērsties pie psihiatra vai ārsta, kas nozīmējis Flux, lai pārrunātu iespējamos risinājumus, kas var būt vairāki (zāļu maiņa, devas palielināšana, zāļu kombinācija, zāļu atcelšana, psihoterapijas pievienošana). Vislābākie rezultāti parasti tiek sasniegti kombinējot medikamentozo terapiju ar psihoterapiju, bet katrs gadījums jāvērtē individuāli.

 

Ar cieņu,

Dr. Rolands Ivanovs.


28.04.2019. Keita jautā:
Labdien. Nezinu kur īsti vērsties ar šo problēmu un nezinu kā to risināt, bet pēdējā gada laikā man ir ļoti pasliktinājusies saziņa ar cilvēkiem. Tieši pati runāšana sagādā problēmas-nevaru rast atbildes uz viegliem jautājumiem, grūti izteikties un ļoti bieži pārsakos vai pasaku nepareizus vārdus, kas man liek ar vien mazāk komunicēt ar cilvēkiem! Kas tas varētu būt un no kā? Paldies jau iepriekš. Ar cieņu, Keita!

Atbilde:

Labdien, Keita!


Jūsu grūtības varētu būt saistītas ar uztraukumu un nedrošību, nepārliecinātību par sevi. Varat apmeklēt psihoterapeitu, lai meklētu, kad un kā tas ir sācies (vai bijusi kāda sevišķi neveiksmīga situācija, "izgāšanās", kādi nejauki komentāri, kas jūs dziļi ievainojuši utml). Atrodot iemeslu, to varētu izstrādāt. Ieteiktu to neatlikt, jo diemžēl - jo biežāk kļūdāties, jo nepārliecinātāka kļūstat un jo vairāk Jums gribas izvairīties un izolēties un Jūs jūtaties arvien sliktāk ar to.

 

Ar cieņu, Inita Lēna Goldšteina


21.04.2019. Anonimaaa jautā:
Cik apmēram izmaksā ģimenes terapija?

Atbilde:
Vienas ģimene terapijas  sesijas  maksa vidēji varētu būt 60-80 EUR

14.04.2019. Natalija jautā:
Labvakar! Man ir radusies tāda situācija-jau pusgadu ir diagnoze depresina-ārstejos pie psihiatra ar medikamentu terapiju ir ari psihalogs, bet es jutu ka man labak nepaliek-medikamenti tika mainiti vairakas reizes pusgada laika, nau speka un vēlmes ko talak darit paradijas ar izteiktas domas ko sev nodarit, kā būt ja nekas nepalidz?

Atbilde:

Labdien,Natālija!


Reizēm depresijas ārstēšana prasa vairāk laika, jāatrod ne tikai labākā medikamentu kombinācija, bet iespējams, arī, ka ne visas psihoterapijas metodes vienlīdz efektīvas konkrētā situācijā, reizēm depresijas ir "smagākā" formā, un tas prasa ilgāku ārstēšanās laiku...

Varbūt pamēģiniet pakonsultēties vēl pie kāda ārsta psihiatra un ārsta psihoterapeita, varbūt lūdziet,jau esošajiem speciālistiem, kādas konkrētākas rekomendācijas, jebkurā gadījumā ļoti svarīgi būtu nepadoties un turpināt ārstēšanos!


Ar cieņu
R.Cedriņa, ārste-psihiatre,psihoterapeite


29.03.2019. Laura jautā:
Vai ir iespējams, ka pacientam psihoterapija nespēj palīdzēt? Apmeklēju psihoterapiju jau 3 gadus, tomēr man ir grūti saskatīt kaut nelielu pozitīvu progresu– mani ilgstoši un padziļināti nomāc tās pašas problēmas, ar kurām psihoterapija tika uzsākta. Kāda ir psihoterapeita loma pozitīva progresa veicināšanā? Vai terapeita vienīgā loma ir būt neitrālam novērotājam no malas, un terapeits var skatīties, kā pacients savās problēmās grimst arvien dziļāk? Vai šī loma var būt plašāka?

Atbilde:

Labdien, Laura!

 

Katrs gadījums ir ļoti īpašs un individuāls, tāpēc vislabāk šos jautājumus ir pārrunāt ar savu psihoterapeitu, kas Jūs pazīst vislabāk.

Bieži vien psihoterapijas attiecībās ienāk smagas, grūti izturamas jūtas, kas var novest pie pretestības, noguruma un iestrēgšanas sajūtas, kā arī šaubām par psihoterapijas jēgu un lietderību. Tie ir ļoti izšķiroši brīži psihoterapijas procesā, jo var novest pie terapijas pārtraukšanas vai arī veiksmīgas krīzes atrisināšanās, kas var nozīmīgā veidā izmainīt pacienta dzīvi.

Šādās situācijās var palīdzēt biežākas psihoteraijas sesijas. Psihoterapeits var izmantot supervīziju iespējas, kas pieredzējušāka kolēģa vadībā varētu palīdzēt labāk saprast sarežģīto situāciju un to, kā tajā palīdzēt vislabāk. Pacients savukārt var padomāt par to, vai pretestība, kas neizbēgami parādās kādā brīdī, nerada grūtības viņam pildīt savu uzdevumu- pēc iespējas brīvāk un atklātāk stāstīt par savām jūtām, domām un fantāzijām, kas šados brīžos var tiešām būt ļoti grūti.

Ja abi psihoterapijas procesa dalībnieki turpinās atbildīgi veikt savu uzdevumu, pastāv labas izredzes pārvarēt krīzi un rezultātā arī uzlabot pašsajūtu.

 

Ar cieņu,

Dr. Rolands Ivanovs.


24.03.2019. Marta jautā:
Sveiki! Esmu studente, nesen beigusi vidusskolu, un nākotnē vēlos kļūt par psihoterapeiti. Šobrīd gan mācos kaut ko pilnīgi citu. Man nav skaidrs, vai Latvijā psihoterapeitam obligāti jāiegūst arī ārsta kvalifikācija un kas vispār būtu jāstudē. Pieņemu, ka psiholoģija un ka papildus jāiziet arī noteiktas apmācības. Pati apmeklēju psihoterapeitu, bet, tā kā vizītes ir dārgas un man kā studentam naudas nav daudz, nevēlos tērēt šo laiku, uzdodot šādus jautājumus, tāpēc vēršos šeit. Paldies!

Atbilde:

Labdien, Marta!

 

Lai kļūtu par psihoterapeitu, būs ilgi jāmācās. Latvijā psihoterapija ir ārstu specialitāte. Citās valstīs arī psihologi var tālāk mācīties un kļūt par psihoterapeitiem. ( Latvijā tam atbilstoši profesiju klasifikatorā ir profesija "Psihoterapijas speciālists" A. U.)

 

Latvijā vispirms jāiegūst ārsta grāds, ko iegūst pabeidzot medicīnas studijas 6 gadu garumā Latvijas universitātē vai Rīgas Stradiņa universitātē. Pēc tam vēl 4 gadus jāmācās Psihoterapijas rezidentūrā un jāiegūst psihoterapeita kvalifikācija.

Vidusskolas laikā uzmanība vairāk jāpievērš priekšmetiem, kas būs svarīgi medicīnas studijās - ķīmija, bioloģija, angļu valoda.

Ceļš līdz psihoterapeita sertifikāta saņemšanai nav viegls, bet noteikti ir interesants un ieguldītā darba vērts!
Ja izlemsiet studēt, lai veicas!

dr. M. Vasiļevska


19.03.2019. Anonymous jautā:
Labdien! Pēdējais pusgads ir bijis ļoti grūts, jo saprotu, ka neesmu tā īsti bijusi priecīga visu šo laiku. Esmu ļoti daudz raudājusi, jo pati sevi neizprotu, nesaprotu, ko tālāk vēlos darīt, tāda sajūta, ka nespēju pieņemt lēmumus. Ļoti grūti ir kļuvuši ikdienas darbi, tāpēc daudz laika pavadu guļot gultā, tāpat nedaru neko, kas sagādā prieku. Tas, kas agrāk sagādāja, tagad palīdz tikai uz to brīdi, jebkura saņemšanās ir ļoti īslaicīga. Ļoti par to pārdzīvoju, jo šobrīd ir svarīgs posms dzīvē, bet nespēju saņemties, lai ko darītu. Arī ģimene nesaprot, tikai saka, lai saņemos un sāku darboties, bet es saprotu, ka to nespēju. Grūti paskaidrot savas izjūtas. Parasti esmu spēcīgs cilvēks, daudz darīju, bija lieli mērķi. Kā paskaidrot ģimenei savas izjūtas? Kā pašai tikt ar sevi galā? Paldies jau iepriekš!

Atbilde:

Labdien!

Paldies Jums par jautājumu!

Vispirms jāuzteic Jūs par vēstules uzrakstīšanu un vēlmi meklēt palīdzību, sapratni un arī padomu, par vēlmi izprast pašai sevi, meklēt risinājumus.

Noprotu, ka šobrīd Jūsu reālās sajūtas ir tādas,ka patreiz nespējat tikt galā ar darbiem tik labi kā iepriekš un par to ļoti pārdzīvojat.

Varbūt šādā situācijā tomēr ieteicams meklēt profesionāļa palīdzību, psihoterapeits sniegs atbalstu šādā grūtā dzīves periodā, palīdzēs labāk saprast sevi , risināt dzīves uzdevumus un arī palīdzēs uzlabot attiecības ar ģimeni . Reizēm ir situācijas, kad nav padoma kā tikt galā pašai, kad labākais ir izvēlēties profesionālu palīdzību.

Cieņā,

Dr. Aija Kraskura.


05.03.2019. Kristaps jautā:
Sveiki. Man laikam ir vajadzīga kāda palīdzība. Esmu kļuvis atkarīgs no alkohola. Šobrīd nedzeru četrus mēnešus, jo negribu vairs to visu, bet jūtos ļoti slikti. Dažas dienas ir tik drūmi, tad atkal nemiers, bezmiegs. Dusmojos uz visu pasauli, negribu nevienu redzēt. Reti kad ir mierīgs garastāvoklis. Kā neatsākt dzert? Ko Nes varētu darīt?

Atbilde:

Labdien, Kristap!

 

Tas tiešām ir apsveicami, ka Jūs esat pārtraucis alkohola lietošanu un pats esat varējis nedzert četrus mēnešus! Bet šis laiks nav bijis viegls, jo atkarības gadījumā par maz ir tikai nedzert, jo pastāv gan recidīva brīdinājuma pazīmes, gan tā saucamais pēcpaģiru sindroms, kas var ilgt pat divus gadus un bez palīdzības cilvēkam ar tiem tikt galā ir ļoti sarežģīti. Labi, ka Jūs to apzināties un vēršaties pēc palīdzības. Tas, ko Jūs šajā gadījumā varat darīt, ir 1) apmeklēt Anonīmo Alkoholiķu grupas (http://aa.org.lv/sapulces/), tās ir pašpalīdzības grupas, kurās cilvēki dalās ar saviem pārdzīvojumiem, savām situācijām un kā tās risina, šīs grupas ir daudzās LV pilsētās un dažādos laikos, tās ir bez maksas; 2) Jūs varat apmeklēt narkologu-psihoterapeitu, kas Jums palīdzēs tikt galā ar atkarības izraisītām psihosociālām sekām, par kurām Jūs rakstāt, izglītos Jūs par manis jau pieminētajām recidīva brīdinājuma un pēcpaģiru sindroma pazīmēm un iemācīs Jums, kā ar tām tikt galā, lai Jūs varat dzīvot veiksmīgi, nevis ciest.

 

Ar cieņu
Dr. med. Velga Sudraba