Jautājumi > Atbildes

Atbildes

1 no 76 > >>

19.10.2023. Līna jautā:
Labdien! Vai Alūksnes, Gulbenes vai Balvu reģionos ir kāds psihoterapeits? Paldies!

Atbilde:

Labgdien,

Dr. Ingrīda  Rateniece  par prakses vietu  norāda  Alūksni.  Viņas  kontakti  šeit

 

Lai izdodas!

AU


17.09.2023. L. jautā:
Labdien! Nevēlos komunicēt ar mammu. Daudz esmu par to domājusi un sapratu, ka mēs ģimenē nekad neesam runājuši par savām emocijām. Tādēļ laikam esmu ārēji vēsa (emocijas ir, bet tās paturu pie sevis vai atklāju vīram, draudzenei). Mamma trauksmaina, vienmēr rūpējusies, bet dažkārt šīs rūpes ir bijušas, manuprāt, par daudz. Praktiskās lietas dzīvei iemācījos pati. Tagad, kad sazināmies, negribu neko stāstīt, mēdz uznākt dusmas, jo šķiet par daudz; tas pēc tam rada vainas sajūtu. Kā šo risināt?

Atbilde:

Labdien!

Paldies Jums par jautājumu un par atbildes meklēšanu.

Arī emocijas ir komunikācija un šķiet, ka arī mamma īsti neattapzīst šo komunikāciju un dara labāko, ko viņa prot un saprot. Lai labāk saprastu pati sevi, savas emocijas un līdz ar to arī uzlabotu komunikāciju un saprašanos ar mammu ieteicams , protams, ir psihoterapijas  kurss pie jebkura no mūsu asociācijas speciālistiem.

Lai izdodas.

Ar cieņu,

Aija Kraskura


01.09.2023. Ieva jautā:
Labdien! Ja ilgstoša stresa rezultātā ir regulāri paaugstināta temperatūra, kas traucē strādāt un normali funkcionēt. Ir veikti izmeklejumi un nekādi iemesli temperaturai nav atrasti. Kā rīkoties? Vai var palīdzēt psihoterapeits?

Atbilde:

Labdien, Ieva!

 

Paldies par jautājumu!

Jūsu rakstītais liek noprast, ka paaugstinātas temperatūras cēlonis varētu būt psihoemocionāls stress/ grūtības, kas izpaužas šādu fizisku simptomu veidā. Lai to noskaidrotu, būtu jāuzzina vairāk par jūsu dzīves situāciju, citām grūtībām, personību, attiecībām u.c. Patiešām svarīgi, ka pirms tam ir veikti izmeklējumi un izslēgtas iespējamās saslimšanas, kas varētu izpausties ar šadiem simptomiem.

 

Jā, psihoterapija ir piemērota metode psihosomatisko traucējumu ārstēšanai. Tā palīdz iepazīt savu emocionālo pasauli, saprast saikni starp ķermeni, domām un emocijām.

Lai izdodas!


25.08.2023. Ieva jautā:
Sveiki! Jau ilgāku laiku esmu sapratusi, ka vēlos apmeklēt terapiju, tomēr finansiālais faktors ir ļoti izšķirošs. Diezgan bieži summas vizītēm ir diezgan augstas un es kā studente nevaru to īsti atļauties, lai gan saprotu, cik nepieciešama man ir terapija. Varbūt ir kas, ko varat ieteikt?

Atbilde:

Labdien, Ieva!

 

Valsts apmaksāto ārstniecības un sociālo pakalpojumu pieejamība, īpaši reģionos, nereti ir sāpīgs jautājums.
Ne velti šobrīd psihiskā veselība ir prioritārā joma, pie kuras cītīgi strādā Veselības ministrija ar mērķi izveidot pieejamus pakalpojumus dažādām cilvēku grupām.

No savas puses varam ieteikt nepadoties un meklēt speciālistu atbilstoši savām finansiālām stāvoklim.
Jāmin, ka ir pieejama valsts apmaksāta psihologu palīdzība ar ģimenes ārsta nosūtījumu.
Smagākos gadījumos car vērsties pie psihiatra, kas ir tiešās pieejamības speciālists, un ir pieejams  arī valsts apmaksāts.

 

Ar cieņu,
Tarass


21.08.2023. Madara jautā:
Kas varētu uzstādīt diagnozi-neirologs, psihoterapeits, psihiatrs? Grūtības koncentrēties, slikta atmiņa, negatīvas,pašnāvnieciskas domas, mēnesi var nedarīt neko un tad nedēļu būt 110% aktīva,dažreiz nespēja izdarīt elementāras lietas,problēmas ar ēšanu(pārēšanās),trauksme.Spēju eksistēt, audzināt bērnus,no malas izskatās ka ir ok,bet šķiet ka galvā ir sprādziens un nav iespēja izslēgt troksni. Līdzcilvēki saka ka esmu pa daudz emocionāla,lai neuztraucos,bet šis tiešām traucē dzīvot pilnvērtīgi

Atbilde:

Labdien, Madara!

 

Jūsu aprakstītā situācija varētu norādīt uz iespējamiem garastāvokļa traucējumiem, kuros nomākts, pazemināts garastāvoklis mijas ar brīžiem, kad garastāvoklis ir izteikti pozitīvs, pacilāts, eiforisks ar palielinātu darba kapacitāti un iespējams arī samazinātu vajadzību pēc miega.

 

Ieteiktu Jums primāri griezties pie psihiatra, kurš varētu izvērtēt Jūsu situāciju un nepieciešamības gadījumā nozīmēt medikamentus, kas Jūsu garastāvokli līdzsvarotu. Grūtības koncentrēties un slikta atmiņa, problēmas ar ēšanu, paškaitnieciskas un pašnāvības domas tiek novēroti depresijas gadījumā. Domas par pašnāvību jāuztver nopietni un noteikti jāmeklē palīdzība! Lai izvērtētu depresijas smagumu, varat aizpildīt depresijas pašnovērtēšanas testu www.depresija.lv.

 

Jūs varat griezties pēc palīdzības arī pie psihoterapeita, kurš nepieciešamības gadījumā ieteiks griezties pie psihiatra. Psihoterapeita konsultācijas varētu būt kā atbalsts, kas palīdzētu izprast Jūsu grūtības, meklēt veidu, kā tikt tam pāri un izprast to iespējamos cēloņus. Gan psihiatrs, gan psihoterapeits ir tiešās pieejamības ārsti, kam nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums.

 

Lai izdodas,

dr. Liene Česnokova


04.08.2023. Linda jautā:
Pie kādiem terapeitiem šobrīd iespējams iet grupu terapijā?

Atbilde:

Labdien, Linda!

 

Šobrīd ar grupām strādā vairāki psihodinamiskās pieejas ārsti-psihoterapeiti:
Tija Vanaga
Velga Sudraba
Agita Lazdiņa (koterapijā ar Anastasiju Kajanderi)

 

 

 


23.07.2023. Aivis jautā:
Ir problēma, gribas seksu, bet sieva nevar, jo pēc covidpotes ir sirdsdarbības problēmas un es cenšos viņu saprast , neuzbāžos, bet pa ielu ejot un ieraugot kādu kaut cik simpātisku sievieti, tā vien gribas lekt viņai virsū... protams, es to nedaru, jo esmu labi audzināts un negribas arī sievu krāpt... skatos internetā pornosaitus, onanēju, uz brīdi paliek vieglāk, bet gribas arī kādreiz īstu smaržojošu slapju gribošu peteni,kuru izbaudīt... ko darīt, varbūt sameklēt kādu sievieti citu?

Atbilde:

Labdien, Aivi!

 

Jūsu izmisums ir saprotams un loģisks, jo iekāre, vēlme pēc fiziskas tuvības, seksa ir ieprogrammēta ikvienā no mums un ir pamats mūsu sugas turpināšanai, pazīme, kas liecina par veselību. Situācijās, kad kādu iemeslu dēļ iekāres radīto spriedzi nav iespējas izlādēt pāra attiecībās, kā alternatīva Nr.1 ir pašapmierināšanās. Ja to darat, nepārkāpjot sabiedrībā valdošās normas, nelaužot savu morāli - neapdraudat ne sevi, ne citus.

Tomēr atklāts paliek jautājums par intimitāti Jūsu partnerattiecībās. Varbūt esat ļoti prasīgs seksā un partnere atpaliek? Vai fiziskai intimitātei jebkādā formā vēl ir vieta attiecībās ar dzīvesbiedri? Lai te rastu skaidrību, būtu saprātīgi sākt ar abu partneru seksualitātes bioloģiskās daļas izvērtēšanu (hormoni, apasiņošana). Ja te viss ir labi, tad šādas problēmas pamatā varētu būt psiholoģiski cēloņi, kuri būtu jārisina vai nu pāru terapijas vai individuālas psihoterapijas ceļā.

Tai pat laikā likums neaizliedz visu sagraut un būvēt no jauna, no nulles...

Šādi ir daži iespējamie problēmas risināšanas ceļi - atliek vien izdarīt savu izvēli un rast veidu, kā to realizēt.

 

Ar cieņu,

dr. Elmārs Vārpa.


28.06.2023. Svarigi jautā:
Sakiet, lūdzu, kura no dakterēm ( sievietēm) ap gadiem 40 vai vecāka ar prakses vietu tuvāk Pļavniekiem, Purvciemam spētu palīdzēt atrisināt smagu depresijas un zema pašnovērtējuma stāvokli?

Atbilde:

Labdien!

 

Liels paldies  par jautājumu.

Mūsu   kolēģu prakses vietas var atrast šeit.

Iznāk, ka  dr. Dace  Cerava, dr.  Liene Česnakova  un dr. Maija Dubava  varētu  būt  izvēles.

Jautājumu  par terapeita  vecumu (kas ir privāti  dati) , un sarunu, kādēļ  tam ir nozīme,  droši variet  pārrunāt,  piezvanot un pieskoties  uz konsultāciju. ( Bet netieši  par vecumu var uzzināt pārlasot  terapeita  vizītkarti, skatoties viņa  pieredzi, izglītības  iegūšanas  ceļus  )

 

Lai izdodas

A. .


21.06.2023. Lelde jautā:
Sveiki, gadu atpakaļ nācās iziet ļoti smagam dzīves posmam. Dzīvoju ārzemēs un nonācu vardarbīgās attiecībās. Šajās attiecībās man piedzima dēls ar komplikācijām, un gāja ļoti smagi. Pašai izdevās tikt prom no situācijas, bet dēlu nebija iespējams ņemt man līdzi uz Latviju. Zinu ka man nepieciešama palīdzība, lai spētu emocionāli sakārtot šo visu sev, bet nezinu pie kā vēsties, kam prasīt palīdzību šeit. Kas īsti ir jāmeklē, psihologs, psihoterapeits, vai kāds cits profesijas pāstāvis?

Atbilde:

Labdien, Lelde!

Ļoti labi, ka rakstiet un jautājiet pēc palīdzības.

Jūsu situācijā šobrīd , manuprāt, Latvijā vispiemērotākais būtu vardarbībā cietušu sieviešu palīdzības centrs MARTA ar filiālēm Rīgā, Rēzeknē un Liepājā. Tur pieejama gan sociāla, gan psiholoģiska, gan juridiska palīdzība. Šeit ir kontakti:

Rīgā, Matīsa ielā 49A-11, tel. 67 378539

Rēzeknē, Viļānu ielā 10, tel. 25 648595

Liepājā, Kūrmājas prospekts 11, tel. 29 195442

 

Ar cieņu,

Aija Kraskura


18.04.2023. Māra jautā:
Vai Rīgā ir kāds speciālists, kas praktizē mind-and-body trauma therapy vai somatic experiencing therapy?

Atbilde:

Labdien, Māra!

 

Šobrīd neviens mūsu asociācijas biedrs šīs metodes nepraktizē.

 

Patiesā cieņā,

dr. Jānis Vītiņš


09.04.2023. Anonymous jautā:
Labdien! Vai ir OKT skartu jauniesu (no 18 gadiem) atbalsta grupas? Vai vienkarsi atbalsta grupas jaumiesiem no 18 gadiem ar mentalas veselibas problemam?

Atbilde:

Labdien!

Diemžēl  mums  nav  informācijas  par šādām  grupām. Vai Jūs interesējāties kādā  no " pusuadžu  resursu centriem" ? .

 

 


09.04.2023. Eva jautā:
Ludzu iesakiet labus psihodinamiskās  psihoterapijas ārstus! Vismaz dažus!

Atbilde:

Labdien, Eva!

Visi  mūsu  kolēģi, kas  ir šajā sarakstā  ir ar  psihodinsmisku  apmācību  un,  manuprāt,  visi ir labi.

 

Andis


07.04.2023. Татьяна jautā:
Здравствуйте ! Я ознакомилась и меня заинтересовала тема Реакции на стресс. Ситуации которые описаны в разделе Реакции на стресс очень похожи на мои. Я понимаю что мне обойтись без помощи психотерапевта. Кто работает в этом направлении и если понадобиться выписать лекарства. Психоанализ.

Atbilde:
Татьяна, спасибо за вопрос.

Все врачи-психотерапевты имеют право выписывать медикаменты. На нашей странице есть список специалистов кто использует в работе психоанализ.

С уважением,
Тарас Иващенко


04.04.2023. .. jautā:
Labdien, gribēju noskaidrot, vai psihoterapijai 1 reizi mēnesī ir jēga?

Atbilde:

Labdien!

 

Tas, cik bieži notiek psihoterapijas vizītes, var būt atkarīgs no dažādiem faktoriem un to kombinācijām, piemēram, pacienta sūdzībām un vēlamā terapijas rezultāta, psihoterapijas metodes, psihoterapijas fāzes, finansiālām iespējām u.c. Ņemot to vērā, ir situācijas, kad psihoterapija ar vizītēm 1x mēnesī varētu būt jēgpilna. Tomēr katrs gadījums ir izvērtējams individuāli, un lēmumu par to, cik biežas ir vizītes, pieņem kopā ar psihoterapeitu, izvērtējot minētos faktorus konkrētā gadījumā.

 

dr.Annija Mežmača


29.03.2023. Valdis jautā:
Labdien. Vai variet ieteikt speciālistus, ar kuriem sazināties, lai risinātu uzvedības traucējumus pieaugušajam? Traucējumi ir saistīti ar bērnību bērnu namā un tā sekām. Varbūt ir konkrēti speciālisti, kas vairāk ir zinoši šādos gadījumos. Paldies.

Atbilde:

Labdien,  Valdi!

 

Būtu vajadzīga pašāka informācija   par konkrēto situāciju ( piemēram,  kādēļ, kādā  vecumā  esiet bijis   bērnu  namā) . Nereti uzvedības  traucējumi  ir kādu  psihisku procesu redzamā daļa.

 

Pakonsultējos ar kolēģiem. Diemžēl,  ne vienmēr  psihoterapija  uzvedības  traucējumu  novēršanai  sniedz  būtiskus rezultātus.     Ikviens speciālists pēc  plašākas  iepazīšanās varētu pateikt, kā viņš saredz Jūsu uzvedības traucējumu saistību ar to iespējamajiem  psiholoģiskajiem  cēloņiem, un vai psihoterapija  būs piemērota, kādu  palīdzību  vēl  būtu  vērts apsvērt.  Lai  to uzzinātu,  konsultcijas  būtu ieteicamas.

 

Manuprāt  konkrētu speciālistu, kas  būtu vairāk zinoši nav korekti  ieteikt, jo visi  kolēģi  pastāvīgi  papildina zināšanas.

 

Lai izdodas,

Andis  Užāns


22.03.2023. Māra jautā:
Labdien! Gandrīz divus gadus apmeklēju psihoterapeiti. Šobrīd esmu aizdomājusies par to, kā saprast, kad terapija ir sevi izsmēlusi un tās turpināšana var nāk man tikai par sliktu. Vai ir kādi signāli, kas liecina par to, ka šobrīd, būtu labāk, terapiju uz kādu pārtraukt, vai izbeigt pa visam? Terapeite man atbildi uz šo jautājumu nesniedz.

Atbilde:
Labdien!
Rakstāt, ka Jūsu terapeite nesniedz atbildi, vai terapija būtu uz kādu laiku jāpārtrauc, vai jāizbeidz. Un tāpēc interesējaties par ,,signāliem''.
Visbiežāk terapijas sākumā psihoterapeits ar pacientu kopā vienojas par terapijas mērķi, tās iespējamo ilgumu, runā par dažādām izjūtām, kas var parādīties terapijas gaitā.
Domāju, ka Jums ir atkārtoti jārunā par savām bažām, pārdomām ar terapeiti, lai varētu pieņemt savu lēmumu attiecībā uz terapijas turpināšanu vai pārtraukšanu.

Cieņā,
dr, Ineta Remese

20.03.2023. Donna Priestley jautā:
Good afternoon, Do you offer Trauma Psychology lectures? I am running two courses in Riga, Latvia next week and the week after and I need a two and half hour lecture face to face for my clients. Can you let me know your thoughts. Kind regards Donna

Atbilde:

Dear Mrs.  Priestley!

Please  contact  our Board: valde@arstipsihoterapeiti.lv

Kind regards

Andis


13.03.2023. Jānis jautā:
Labdien, man ir problēmas ar azartspēļu atkarību. Esmu pārtraucis spēlēt, apmeklējis psihiatru un man ieteica, ka būtu nepieciešams turpināt regulāras vizītes pie psihoterapeita. Vai varat ieteikt kādu pie kā vērsties? Paldies.

Atbilde:

Labdien, Jāni!


Paldies, ka vēršaties pēc palīdzības!


Attiecībā uz ieteikumu, pie kā vērsties, nevar precīzi atbildēt, jo Jūs neesat norādījis nekādu precīzāku informāciju par sevi (vai atrodaties Rīgā vai mazpilsētā utt.). Tāpēc ieteiktu aplūkot LĀPA mājaslapā www.arstipsihoterapeiti.lv psihoterapeitu sarakstu un izvēlēties, kurš Jums vairāk der pēc atrašanās vietas - tuvāk Jūsu darba vai dzīvesvietai, vīrietis vai sieviet, jauns vai vecs utt - un tad ar katru no izvēlētiem sazināties, lai uzzinātu, kuram psihoterapeitam šobrīd ir brīvs laiks un kurš Jums var piedāvāt ilgtermiņa terapiju. Bet paralēli ieteiktu apmeklēt Anonīmo Spēlmaņu pašpalīdzības grupas.

Lai izdodas!


Ar cieņu
dr. Velga Sudraba

 


05.03.2023. Max jautā:
Man ir 23 gadi,nezinu ko vēlos darīt savā dzīve,nav augstākas izglītības,nestudēju,vienkārši nezinu ko darīt,liekas ka staigāju pa apli,bail pārvarēt bailes pieteikties kaut kādos nopietnākos darbos,jo nav pieredzes un bailes par atteikumu,principā liekas ka dzīve apstājusies

Atbilde:

Labdien, Max!


Šķiet, šobrīd ļoti vēlaties saņemt atbildi uz jautājumu: „Ko darīt? Vienkārši, nezinu, ko darīt savā dzīvē?"
Atbilde ir rodama Jūsu psihiskajā stāvoklī. Jūs netiekat galā ar savu dzīvi, nespējat realizēt savus mērķus un sapņus. Iespējams, Jūs ciešat no psihiskas dabas traucējumiem - Jūsu personības īpatnību dēļ un vāja ego spēka dēļ.


Bailes tikai pieņemas spēkā, un pats no sevis šis stāvoklis nepāries.
Lai patreizējais stāvoklis neturpinātu ierobežot Jūsu turpmāko dzīvi, psihoterapeita apmeklējums būtu ļoti nepieciešams, un, jo ātrāk, jo labāk.

 

Ar cieņu,

dr. Iveta Valaine.

 


28.02.2023. Laura jautā:
Labdien, vai psihoterapeits sarunā ar pacientu drīkst un vispār spēj uzstādīt diagnozes pacienta gimenes locekliem, tuviniekiem? Norādīt, ka jāškiras?

Atbilde:
Laba diena,

Protams, ka nav ētiski ārstam uzstādīt diagnozi pacientam, kurš nav satikts un izmeklēts. Likumīgi to arī nav iespējams izdarīt. To sakot, protams, ka mums var būt spēcīgi un pamatoti iemesli kādēļ mēs varētu izvirzīt vienu vai otru hipotēzi par iespējamo diagnozi.
Manuprāt, svarīgākais nav pati diagnoze, bet gan mēģināt izrunāt un saprast, ko attiecīgais ārsts ir vēlējies nodot piedāvājot diagnozi. (Vai tas ir bijis domāts, kā brīdīnājums, iedrošinājums, vai kas cits).

Attiecībā par "norādīšanu, ka jāšķiras", būs grūti atbildēt, jo ļoti atkarīgs no konteksta. Psihoterapijā ir dažādas skolas.
No vienas perspektīvas ārsts nekad nedod padomus un norādījumus cieont pacienta autonomiju, no otras puses ir ārsti, kuri nekautrējas piedāvāt savus tiešus piemērus un pat risinājumus, dažkārt riskējot pacientu negribēti aizvainot.
Lai kāda būtu bijusi konkrētā ārsta motivācija, tā ir rekomendācija un nav obligāti jāpilda, ja tai nepiekrītat un nevēlaties to darīt.