Jautājumi > Atbildes

Atbildes

1 no 67 > >>

19.11.2020. Alise jautā:
Labdien. Sakiet, lūdzu, vai visi ārsti psihoterapeiti var izrakstīt arī zāles, ja tādas ir nepieciešamas?

Atbilde:

 

Jā, ikvienam  ārstam ir tādas  tiesības.

 


19.11.2020. Kristiāna jautā:
Sveiki, man jau kāda laiku ik pēc mēneša ir tādas kā nomāktības momenti/epizodes, kuras ilgst apmēram 2-3 nedēļas, šinī laikā es jūtos nomākta, bezcerīgi un ir enerģijas trūkums. Vai šis notiek ar visiem cilvēkiem vai kaut kas nav īsti kārtībā? Paldies!

Atbilde:

Labdien!

 

Paldies par uzticību un jautājumu. Dotājā brīdī daudziem nav viegli un var paradīties dažādi simptomi. Tomēr patiesais iemesls var būt dažāds. Jūsu gadījuma būtu lietderīgi aiziet uz konsultāciju pie sava ģimenes ārsta, nodot analīzes dieferenciāldiagnozei un pierakstīties pie ārsta-speciālista kurš varētu ar Jums izrunāt dziļāk iemeslus un sniegt konkrētas rekomendācijas.

 

Ar cieņu,
dr Tarass Ivaščenko


17.11.2020. Ilva jautā:
Labdien!Man uzstādīta diagnoze depresija ar trauksmi.Arsts šobrīd ir slims.Menesi jau dzeru zāles(Escitalopram un Gabapentin)no rītiem pārņem rauduligums,nespēks,trauksme itkā gribas skriet,raudāt un sēdēt vienlaikus.Sajuta ka nogurstu no cilvēkiem gribas būt vienai.Esmu pārdevēja.Nesaprotu kas notiek,cik ilgi nebūšu es pati.Ja un šobrīd sašķobījusies arī fiziskā veselība,nākošgad operacija pa sieviešu līniju.Un šobrīd gandrīz mēnesi sāp arī roka.Darba uzskata ka tas nav pasaules gals,bet pamati

Atbilde:

Labdien, Ilva!

 

Diemžēl nav skaidrs, kā mainījies Jūsu stāvoklis mēnešā laikā, kopš lietojat medikamentus . Nav arī skaidrs, kas izraisīja Jūsu afektīvos traucējumus- depresiju un trauksmi. Parasti jau šie traucējumi ir kā sekas emocionālām krīzēm. Lai izprastu situāciju, ir nepieciešama iedziļināšanās un izpēte.

 

Tā kā citu neko nevaru ieteikt, kā tikai meklēt citu ārstu, kas pašlaik var Jūs pieņemt. Piemēram, vēršoties Psihiatriskās palīdzības dienesta struktūrvienībās: Ambulatori konsultatīvā nodaļā, Rīgā Tvaika ielā 2, vai Ambulatorā centrā „Pārdaugava", Rīgā Ļermontova ielā 1. Šeit Psihiatra konsultācija ir bez maksas, tas ir valsts apmaksāts pakalpojums. Uz psihiatra konsultācijām ir iespējams pierakstīties iepriekš, vēršoties reģistratūrā tieši vai pa tālruni. Ierodoties ambulatorajā nodaļā, ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments - pase vai identifikācijas (ID) karte. Konsultācijas tiek sniegtas neatkarīgi no personas dzīvesvietas.

 

Variet vērsties arī pie psihoterapeita, kuru atradīsiet mūsu mājas lapā. Tad kopā ar ārstu varēsiet izpētīt un labāk izprast savas dzīves grūtības un meklēt veidus, kā tās pārvarēt.

 

Lai Jums veicas, dr. M. Dubava


14.11.2020. Kristine jautā:
Labdien! Nodzīvoju ar vīru 10 gadus diezgan lielā emocionālās vardarbības vidē. Izaugu no šīm attiecībām un pieņēmu lēmumu šķirties. Vīrs nesaprot, kāpēc un to pārdzīvo. Es viņu vairs sen nemīlu, bet kāpēc jūtos vainīga?! Es saprotu, ka lēmums ir pareizs, bet ik pa laikam pārņem sajūta, ka esmu izdarījusi ko sliktu. Kā tikt galā ar šīm emocijām? Ar cieņu

Atbilde:

Labdien, Kristīne!

Saprotams, ka jūtat pretrunīgas izjūtas par savu pieņemto lēmumu, un tas var būt nepatīkami un apgrūtinoši. Vainas sajūtu var veicināt doma, ka esat izdarījusi kaut ko "sliktu". Tāpēc var jautāt, kas ir tas sliktais Jūsu prātā? Piemēram, vai tas, ka esat pieņēmusi lēmumu, kas otru neapmierina vai sāpina. Var aizdomāties, kāpēc to ir tik grūti izturēt. Vai, piemēram, esat pieņēmusi lēmumu, kas balstīts Jūsu pašas neatkarīgās vēlmēs. Tādā gadījumā, vai pārliecība par spēju būt neatkarīgai ir ļoti trausla? Vai varbūt ir iesaistītas kādas trešās personas, piemēram, bērni, citi ģimenes locekļi, kuru priekšā jūtaties vainīga.

Minat, ka vīrs Jūs nesaprot. Var domāt, kāpēc tā ir. Kas notiek jūsu attiecībās. Iespējams, atbildes uz Jūsu jautājumiem nav tālu jāmeklē no izpratnes par Jūsu pieminētās 10 gadus ilgās emocionāli vardarbīgās vides procesiem. Tomēr Jūsu jautājums neiekļauj informāciju, ko tieši domājat ar emocionāli vardarbīgu vidi.

Noderīga varētu būt psihoterapeita konsultācija, lai rastu dziļāku izpratni tieši par Jūsu situāciju un risinājumu nepatīkamajām izjūtām.

 

Ar cieņu,

Dr. Annija Mežmača

 


09.11.2020. Marta jautā:
Saprotu, ka pati sev uzstādīt diagnozi nevaru (neesmu ārsts), taču, uzmanīgi lasot informāciju internetā, man ir radušās aizdomas, ka man ir robežstāvokļa personības traucējumi. Sakiet, lūdzu, pie kāda speciālista man būtu jāiet, lai apstirpinātu (vai noliegtu) šādu diagnozi un attiecīgi plānotu tālāko ārstēšanu (terapiju un/vai medikamentozo)? Un vai šāds speciālists man spētu sniegt diagnozi jau pirmajā vizītes reizē vai arī jāiet vairākkārt un jāveic kādi testi/pārrunas? Paldies!

Atbilde:

Labdien, Marta.

 

Lai apstiprinātu vai noliegtu diagnozi varat vērsties pēc palīdzības pie psihiatra vai psihoterapeita, kurš pēc nepieciešamības Jums nozīmēs tālāku izmeklēšanu un sniegs rekomendācijas terapijai.

 

Diagnostika var noritēt vienas vai vairāku vizīšu laikā, to noteiks speciālists. Vizītes, parasti, notiek pārrunu veidā, bet pēc nepieciešamības var tikt nozīmēti arī citi izmeklējumi, piem. testi.

A.c.
Līga Lismane


03.11.2020. Marta jautā:
Labdien! Vai variet, lūdzu, ieteikt psihoterapeitu pāru konsultācijām, kurš būtu arī narkologs? Paldies.

Atbilde:
Valda Sudraba,  Tija  Vanaga

24.10.2020. Linda jautā:
Sveiki, pie kuriem terapeitiem šobrīd iespējams iet grupu terapijā?

Atbilde:

Tija  Vanaga

Velga Sudraba


24.10.2020. Victorija jautā:
Labdien!Man ir problēma. Es katru dienu(var teikt pat stundu), domāju par pārtiku. Dienā es varu apēst piemēram 3000-3500 kkalorijas.Pēc tam es jūtos ļoti slikti.Man pat dažreiz ir domas par pašnāvību.Agrāk man bija anorexia nervosa. Ko man darīt ar šo problēmu? Liels paldies!

Atbilde:
Labdien, Viktorija!

 

Pēc šīs nelielās informācijas domājams, ka Jūs ciešat no ēšanas traucējumiem, kas sākušies ar anoreksiju un pašlaik izpaužas citā veidā. Cik saprotu, joprojām ir lielas bažas par svaru vai ķermeņa izskatu (resnumu). Iespējams, Jūsu uzstādītā diagnoze " bulīmija" ir pareiza, bet ir nepieciešama profesionāla Jūsu stāvokļa un simptomu izvērrēšana lai precizētu ēšanas traucējumu diagnozi.

 

Pēc tam var sastādīt ārstēšanas plānu, kas sastāvētu gan no ēšanas uzvedības korekcijas, gan no psiholoģiskās vai psihiatriskās ārstēšanas. Jebkurā gadījumā rezultāts būs atkarīgs no Jūsu motivācijas ārstēties un gatavības sadarboties ar speciālistiem.


Katrā ziņā ēšanas traucējumi ir saslimšana, kas ne tikai traucē pilnvērtīgi dzīvot, bet arī ietekmē vispārējo veselību un var izraisīt smagas fiziskas komplikācijas.


Iesaku meklēt profesionālu palīdzību ēšanas traucējumu ārstēšanā vai nu RPNC psihiatrijas klīnikās "Veldre" vai "Pārdaugava", vai arī privāti.


Ar cieņu-

Dr. I.Mežraupe
Psihiatre, psihoterapeite


16.10.2020. Jānis jautā:
Sveiki! Situācija šāda! Sieviete ir ar vīrieti kopā gadu, regulāri šķirās, viņš ir širozfrēniķis, viņš viņu izmanto gan fifiziski, gan materiāli, viņa to pacieš un saka, lai gan tad nepatīk, bet saka, ka ļoti mīl, taoēc vislaik piedod un ņem atpakaļ, lai gan nekad nekas nemainās un viņa to saprot! Vai tā tiešām ir mīlestība?

Atbilde:

 

Labdien, Jāni!

 

Lai spētu atbildēt uz jautājumu ir svarīgi saprast, kas tiek domāts ar vārdu ''mīlestība'' (kas bieži tiek asociēta ar jūtu intensitāti, kas var būt gan mīlestības, gan atkarības gadījumā), kā arī nav skaidrs, kas ir domāts ar ‘'izmanto fiziski''. Vai iet runa par fizisku vai seksuālu vardarbību? Uz šo jautājumu drīzāk skatītos no viedokļa vai attiecības ir veselīgas vai nav. Veselīgās attiecībās starp partneriem pastāv veselīgas robežas, strīdi tiek risināti veselīgā veidā, bez fiziskas vai emocionālas vardarbības. Svarīgi pašai sievietei saprast, kas attiecībās neļauj turēt savas robežas, kāpēc viņa paliek attiecībās, kurās tiek fiziski un materiāli izmantota. Nereti šādas attiecības mēdz veidot cilvēki, kuriem ir grūti izturēt vienatni vai ir līdzīga attiecību pieredze bērnībā.


A.c.
Līga Lismane

ārste psihoterapeite


15.10.2020. Irina jautā:
Labdien! Ja ģimenē problēma ar greizsirdību, dzīvesbiedram periodiski uzliesmojās greizsirdības momenti. Kad es esmu prom kautkur,viņam liekās ka man ir citi vīrieši. Piemēram, nesen es biju pie ārsta kabinetā ap nepilnu stundu, un viņš gaidīja mani aiz durvīm. Kamēr gaidija, safantazēja, ka man tur ar dakteri bija nez ko. Viņš atzīst, ka tas nav normāli, un piekrīt, ka vajadzīgas konsultācijas. Kādu specialistu Jūs ieteiktu šīnī jautājumā. Paldies.

Atbilde:

Labdien, Irina!

 

Greizsirdībai var būt dažādi iemesli, no kā atkarīga gan reakcija uz to, gan tai sekojošā rīcība.

Ja greizsirdība ir pamatota un izriet no reālās šībrīža uzvedības (partnerim nepieņemams flirts, pārāk vaļīga, divdomīga uzvedība, pārāk intensīva komunikācija ar bijušajiem partneriem) vai pagātnes notikumiem konkrētā pāra dzīvē (piedzīvota neuzticība, paralēlas attiecības), tad jāsāk ar to, ka aizdomās turētajam jāmaina sava uzvedība un jābūt gatavam atkal un atkal apliecināt savu uzticību, cīnīties par savas reputācijas atjaunošanu. Ja atbilstoša uzvedības korekcija nedod cerēto rezultātu, jāmeklē palīdzība pie pāru psihoterapeita, psihologa vai kādas citas šī pāra autoritātes.

Ja greizsirdība abu partneru (vai tikai viena) skatījumā ir nepamatota (kā tas izriet no Jūsu stāstījuma), tad, visticamāk, palīdzība pie psihoterapeita jāmeklē individuāli - greizsirdības pārņemtajam, lai terapijas gaitā izprastu un koriģētu savu aplamo uztveri un reakciju, mainītu savu attieksmi pret sevi un partneri, attiecībām kopumā.

Ceru, ka mana atbilde palīdzēs Jums rast labāko ceļu attiecību uzlabošanai.

 

Ar cieņu,

dr. Elmārs Vārpa.


15.10.2020. Alīna jautā:
Cik ilgā laikā jūs varat noteikt vai persona ir slima ar diagnozi "psihopāts". un kādu ārstu jūs ieteiktu? Vai ir nepieciešamas abas puses sensa laikā vai tikai tai kurai ir iespēja, ka ir šī diagnoze?

Atbilde:

Cien.Alīna!


Ja cilvēks vēlas noskaidrot savu psihiskās veselības stāvokli vai diagnozi,viņam jāgriežas pie psihiatra uz konsultāciju. Šis lēmums ir brīvprātīgs un personisks (izņemot situācijas,kad pacients apdraud sevi vai citus,vai nozīmēta ekspertīze).


Diagnostikas ātrumu ietekmē traucējumu izteiktība un sadarbība ar psihiatru.


Dr. Sandra Vītola.


06.10.2020. Anda jautā:
Labdien! Beidzot esmu saņēmusies doties pie psihoterapeita, bet nezinu pie kāda novirziena pārstāvja doties vai kādas metodes man labāk derētu. Ir aizdomas, ka manas tagadnes problēmas (depresija, nespēju veidot attiecības, grūti atrast darbu, ir zema pašapziņa, bieži apzināti pārēdos, ir sajūta, ka dzīvē esmu "iestrēgusi") pārsvarā nāk no bērnības neveiksmīgajām attiecībām ģimenē. Kāda terapijas metode varētu šajā gadījumā derēt vai arī pie kāda veida psihoterapeita būtu ieteicams doties?

Atbilde:

Labdien,Anda,

 

Doma apmeklēt psihoterapeitu pie Jūsu minētajām sūdzībām ir laba un palīdzoša. Jūsu minētie psihoemocionālie traucējumi ir katra psihoterapeita darba lauks.Jūsu gadījumā, iesaku apmeklēt psihoanalītiskā psihodinamiskā psihoterapijas virziena terapeitu, jo Jūsu problēmas vēsture sākas bērnībā un manuprāt šī būs izvēles metode Jums. Ārstu variet meklēt mūsu mājas lapā www.arstipsihoterapeiti.lv.

 

Ar cieņu un vēlot izdošanos-

Dr.Silvija Lejniece


06.10.2020. Inese jautā:
Labdien! Veiksmi darda. Vai Jusu prakse ir bernu ( 11 un 17 gadi), psihoterapeiti, kas runa angliski? Paldies. Lai Jums jauka diena!

Atbilde:

Labdien!

Informācija par  mūsu asociācijas  biedru  prakses   vietām  atrodama šeit

 

Kolēģi, kas  norādījuši, ka  ir ieinteresēti  pusaudžu  un  bērnu terapijā,  ir atrodami šeit,  raksta  beigās. Par darba valodām  un  pieejamajiem laikiem droši  var  jautāt  katram  speciālista,

Lai izdodas,

AU


25.09.2020. Inga jautā:
Labdien.Man daudzi ārsti jau sen ir sūtījuši mani pie psioterapeita.To ka depresija man ir, to es sapratu,bet tagad tas ir skārus manu seksuālo dzīvi, un esmu sapratusi ka man vajag palīdzību. Varbūt varat man ieteikt, pie kura ārta man doties pēc palīdzības? Vai psihoterapteits var būt seksologs?

Atbilde:

Labdien,

ja daudzi ārsti ir sūtījuši pie psihoterapeita, tad būtu  vērts to arī mēģināt.


18.09.2020. Teodors jautā:
Labdien! Attiecībās ar mīļoto cilvēku pēkšņi materializējies modelis, kuru ar prātu esmu gatavs pieņemt, taču emocijas un fizioloģija protestē. Pie kā/kura ieteiktu man vērsties, lai tiktu ar sevi skaidrībā?

Atbilde:

Labdien, uz šādu jautājumu atbildi palīdzēs rast psihoterapeits.
arstipsihoterapeiti.lv mājas lapā atradīsiet speciālistu sarakstu, no kura varat izvēlēties.

 

Ar cieņu,
Dr. Inguna Rudzīte


16.09.2020. Interesents jautā:
Labdien, Kur var atrast saiti uz LĀPA 16. septembra sēdi? Mazāk nekā 2 stundas līdz sēdei, bet tā joprojām nav pievienota.

Atbilde:

Labdien, atvainojamies. Tā bija  tehniska rakstura  problēma.

Ja Jums interesē asociācijas  aktivitātes, ir iespēja  kļūt par veicinātājbiedru.  Tad varēsiet  saņemt  informāciju par mūsu  pasākumiem.


01.09.2020. Aija jautā:
Labdien! Kä pärvarēt bailes no cilvēkiem? Nespēju aiziet pie ärsta un uzticēties. Varbüt ir käda iespėja palīdzēt nesaskaroties ar cilvėkiem klätienė?

Atbilde:

Labdien, Aija!
Bailes no cilvēkiem ir pazīstam un psihoterapijā sekmīgi ārstējams trauksmes tipa traucējums.

Ja tās ir tik spēcīgas, ka neļauj uzticēties arī ārstam - kvalificētam profesionālim ar gadiem ilgu pieredzi, tad palīdzēt varētu šī pirmā soļa sadalīšana mazākos, bet paveicamos soļos. Iesaku sākt ar telefona zvanu kādam no ārstiem psihoterapeitiem. Tā Jūs neklātienē pārrunāsiet ar viņu šos jautājumus.
Pēc sarunas atbildiet sev uz jautājumu - "vai varu šim ārstam uzticēties?" ar kādu no šim atbildēm : "noteikti nē", "noteikti jā" vai "iespējams, ka jā". Balstoties uz atbildi arī izdariet savu izvēli. Ja atbilde ir "noteikti nē", zvaniet nākošajam ārstam un meklējat tik ilgi, līdz varat sev atbildēt "iespējams, ka jā".

 

Veiksmi vēlot, dr. Jānis Vītiņš


25.08.2020. Ilze jautā:
Labdien! Kādu laiku atpakaļ apmeklēju valsts apmaksāta psihiatra vizītes depresijas un trauksmes dēļ. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī to pārtraucu (bija arī jūtams uzlabojums). Man visu šo laiku (mazajam tiko 3 gadi) bija labi, bet šobrīd atkal jūtu stipru trauksmi un depres. pazīmes,pašnāvības d. Iepriekš visa ārstēšana bija vienīgi zāles un 5 min.pie ārsta. Domāju, ka tā kā tik ilgi man bija labi bez zālēm, varbūt efektu var sasniegt arī bez tām. Vai ir pieejama valsts apmaksāta pisihoterapija?

Atbilde:

Labdien, Ilze!

Uz Jūsu  jautājumu  lūdzām atbildi iestādei,  kas tur rūpi par  "valsts apmaksātiem"  veselības pakalpojumiem - Nacionālajam  veselības  dienestam.

 

Lūk, atbilde:

 

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, no 2019. gada 1. aprīļa pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem noteiktās psihiatru praksēs valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus sniedz multidisciplināras psihiatru komandas, kurās ietilpst psihiatrs, bērnu psihiatrs, psihologs, psihoterapeits, garīgās veselības aprūpes māsa un funkcionālais speciālists u.c.


Ar ģimenes ārsta nosūtījumu var saņemt psihiatra konsultāciju, kurš tālāk lemj par tālāko ārstēšanas taktiku un citu speciālistu iesaistes nepieciešamību. Nosūtījums pie psihiatra vai bērnu psihiatra nav nepieciešams, ja pacients slimo ar psihisku slimību.


Plašāka informācija par psihisko veselību un psihiatru kabinetiem atbilstoši teritorijām pieejama Nacionālā veselības dienesta mājaslapā: http://www.vmnvd.gov.lv/lv/veselibas-aprupes-pakalpojumi/psihiska-veseliba

 

 

Lai  Jums  izdodas atrast  "noteiktās  psihiatra prakses", un psihiatrs tālāk  saskata valsts apmaksāta  psihoterapeita  nepieciešamību.

 

Paldies  par jautājumu

Andis

 

 


17.08.2020. Elīna jautā:
Labdien. Pie kāda speciālista būtu jāgriežas, ja ir Obsesivi kompulsīvi traucējumui? Pie psihiatra vai psihoterapeita? Un ar kādu metodi efektīvāk ir to ārstēt?

Atbilde:

Labdien, Elīna!

 

Domāju, ka varētu sākt ar konsultāciju pie psihoterapeita, kuram ir arī psihiatra izglītība: mūsu mājas labā atradīsiet informāciju. Cik man zināms, medikamenti pie OKT ir maz efektīvi, bet psihoterapija prasa laiku un iesaistīšanos ārtnieciskajā procesā, kas OKT gadījumā arī nav viegli, jo ir jāmaina funkcionēšanas pamati no darīšana uz jušanu un domāšanu. Bet psihoterapeitiski sasniegtais būs ieguvums visai dzīvei, kamēr medikaments darbosies tikmēr, kamēr to lietos.

 

Lai veicas!

Dr. M. Dubava


14.08.2020. Zane jautā:
Labdien, es jau ilgu laiku netieku ar sevi galā, man ir 25 gadi un būtu pēdējais laiks iet pasaulē un kāpt pa karjeras kāpnēm, bet mani attur tas, ka laika gaitā esmu sabojājusi attiecības ar diezgan daudziem atpazīstamiem tās nozares cilvēkiem un īsti nezinu ko darīt. Ir ļoti lielas bailes no atstumšanas, apsmiešanas, aprunāšanas kas ir radies no pamatīgās apsmiešanas pamatskolā. Bieži kad jādodas ārpus mājas rodas liels stress un dažkārt arī panikas lēkmes. To visu pavada nemīlētības sajūta.

Atbilde:

Labdien, Zane!


Labā ziņa ir tā, ka Jums ir "tā nozare", tātad kādas kompetences karjerai.
Psihodinamiskā vai psihoanalītiskā psihoterapija varētu Jums palīdzēt. Varētu arī būt grupas psihoterapija pie LĀPA sertificēta kolēģa.


Lai izdodas!
Dace Cerava