Jautājumi > Atbildes

Atbildes

1 no 69 > >>

08.04.2021. Anonymous jautā:
Labdien! Lūdzu iesakiet speciālistu, kas palīdzētu tuva cilvēka zaudēšanas gadījumā (nāve).

Atbilde:

Labdien!

Visi  kolēģi  ārsti psihoterapeiti  varēs palīdzēt : atbalstīt  zaudējuma pardzīvošanā. Tāpat arī  ikviens  psiholgs, psihoterapijas speciālists vai sociālais darbinieks  ir tam  gatavs.

AU


24.03.2021. Màrtiņš jautā:
Sveiki es 12 gados biju narkomans tagad man ir 26 gadi mani ielika psihiatriskaja klinika uz menesi atbraucu un no ta laika man ir bezmiegs loti loti reti gulu slikstu pa naktim depresija ko man iesakt?

Atbilde:

Mārtiņ,

 

Jums jāvēršas pēc palīdzības pie narkologa vai psihiatra kādā no veselības iestādēm. Jūsu bezmiegs visticamāk saistīts ar Jūsu psihiskās veselības problēmām (narkotiku lietošanu un iemeslu, kādēļ nonācāt slimnīcā). Šī problēma nav atrisināma ar vienkāršu atbildi uz Jūsu īso jautājumu.


Ar cieņu
dr. Velga Sudraba


22.03.2021. Samanta jautā:
Labdien, divus gadus atpakaļ izgāju ķīmijterapjas kursu. Tagad ir tāda kā 'migla' galvā. Man ir 19 gadi un studēju un jūtu, ka ir daudz grūtāk uztvert informāciju kā bija pirms ķīmijterapijas, atmiņa ir itkā sliktāka. Kad skolā ir grūtāki uzdevumi, jūtu trauksmi, jo liekas ka nevarēšu neko. Arī koncentrēties ļoti grūti - lai ko darītu, nespēju sakoncentrēties uz lekcijām, pēc tam visu jau esmu aizmirsusi, liekas, ka jāmācās 2x ilgāk kā man bija pirms tam.

Atbilde:

Labdien, Samanta!


Jauki, ka mācies, tā veicot ieguldījumu savā nākotnē.

Runājot par , kas traucē. Jūs rakstiet, ka mainījusies informācijas uztvere, atmiņa pēc ķīmijterapijas. Ir jāsaka, ka tā mēdz būt, tā ir blakus parādība ķīmijterapijai. Tas ar laiku mazināsies. Tā kā, Jūs vēl esat ļoti jauna un cilvēka ķermeņa spēja atjaunoties ir milzīga, Jūs vēl turpiniet gan fiziski, gan mentāli attīstīties. Tā ir laba ziņa, jo mācoties, sevi trenējot un apgūstot jaunas lietas, simptomi mazināsies. Tā, ka turpiniet sevi attīstīt un panākumi būs.


Lai veicas tālākā sevis pilnveidē!


Ar cieņu
dr.Maija Kārkliņa


22.03.2021. Alise jautā:
Labdien. Jau kādu laiku netieku galā ar sevi - tas ir tāds kā slinkums, apātija pret visu kas apkārt notiek. Studēju un mācos reizē, bet viss ir palicis tik ļoti vienalga. Kavēju darbus skolā, darbā. Apsēžos pie datora lai izdarītu kaut ko no visa sava darāmo darbu kalna, bet pavadu vienkārši pus dienu truli sēžot un skatoties atvērtajā datora ekrānā. Pēc tam jūtos vainīga ka nevarēju saņemties izdarīt ko vajadzēja, ka 'sodu' sevi neļaujot darīt neko kas rada prieku pašai.

Atbilde:

Labdien, Alise!

 

Tā kā esat aprakstījusi savu situāciju, bet neesat uzdevusi konkrētu jautājumu, sniegšu vispārīgu komentāru. Šķiet, ka esat kaut kādā ziņā "iestrēgusi" - nespējat strādāt un neļaujat sev atpūsties. Tam, kāpēc ar Jums tā jau kādu laiku notiek, iemesli var būt dažādi. Ja ir vēlme pie tiem nonākt un meklēt risinājumu, palīdzēt varētu psihoterapeita konsultācija, kurā kopīgi ar speciālistu iedziļināties Jūsu situācijā.

 

Ar cieņu,

dr.Annija Mežmača


22.03.2021. Baiba jautā:
Labdien.Kā es varu noskaidrot vai konkrēta persona,kuras facebook profilā ir norādīts,ka tā ir psihoterapeits.Pirms sazinos ar šo konkrēto personu un piesakos vizītē,vēlētos to noskaidot iepriekš.Paldies

Atbilde:

Labdien, Baiba!

 

Es varu atbildēt par mūsu asociācijas biedriem, kuri ir ārsti- psihoterapeiti. To, vai kāda persona ir psihoterapeits var noskaidrot mūsu mājas lapā http://www.arstipsihoterapeiti.lv
Tur var iepazīties ar kolēģu izglītības pieredzi, darba vietas adresi, telefona nr.

Lai jums izdodas atrast sev piemērotu!


Ar cieņu,
Inese Drēska


19.03.2021. Dace jautā:
Labdien. Daudzus gadus ir bijušas panikas lēkmes, no kurām ar psihoterapijas palīdzību esmu tikpat kā atbrīvojusies. To laikā bieži bija paātrināta sirdsdarbība,pulss, tāpēc maz nodarbojos ar fiziskām aktivitātēm. Vēlos atsākt sportot, bet līdzko paātrinās pulss, uzreiz šķiet, ka atkal būs panikas lēkme, tāpēc atkal sāku no sportošanas izvairīties. Kā iziet no tāda apburtā loka?

Atbilde:

Labdien, Dace!

Prieks dzirdēt, ka vēlaties atsākt sportot. Jūsu aprakstītā situācija nav retums - tā ir viens no trauksmes traucējumu veidiem un ir labojama. Noteikti iesaku vērsties pie psihoterapeita un ar viņa palīdzību atrisināt šo "apburto loku".

 

Izdošanos vēlot,

Dr. Jānis Vītiņš


17.03.2021. Diāna jautā:
Dzīvoju kopā ar puisi viņa dzīvoklī 2,5gadus.Nedēļā 1 vai 2 dienas pavadu laukos.Viņš ļoti daudz un smagi strādā,būvējot savu uzņēmumu.Lai produktīvāk strādatu vai atpūstos viņam nepieciešama vienatne.šoreiz viņš man lūdza būt prom vismaz nedēļu,pat,iespējams, mēnesi.Viņš gribot sailgoties.Tas mani ļoti sāpina,jo sanāk,ka es traucēju,mani grib blakus tikai tad,kad sailgojas,ka tās īsti nav arī manas mājas.Es esot egoiste.šis lūgums man vienīgajai šķiet nepieņemams?Šķiršanās ir nākamais solis?

Atbilde:

Labdien,

 

Izskatās, ka Jums parādās fundamentālie jautājumi saistībā ar šīm attiecībām. Tie ir jautājumi uz kuriem noteikti būtu svarīgi atrast savas personīgas iekšējas atbildes. Ja Jūs jūtat, ka ilgstoši nevarat atrisināt šīs iekšējas šaubas, ir vērts apsvērt konsultāciju pie psihoterapeita. Kopā ar psihoterapeitu Jūs varēsiet labāk saprast situāciju. Izprotot savas domas, jūtas, vēlmes un motīvus savās attiecībās, attiecību kvalitāti, apzinātus un neapzinātus situācijas aspektus, Jūs varēsiet precīzāk atrast iekšējas atbildes uz saviem jautājumiem.

 

Ar cieņu,

Gļebs Troščenkovs


16.03.2021. Antra B jautā:
Labdien. Kā zināt izvēlēties psihiatru, vai psihoterapeitu? Cik zināms arī psihiatri var labi palīdzēt ka pareizi piemeklē zāles. Ir sirdsdarbības traucējumi nedaudz un pēdējā laikā arī trauksme. Grūti saprast vai trauksme dēļ sirdsdarbības problēmām vai otrādi. Raizes par sirdi dzen izmisumā. Sirds tiek rūpīgi izmeklēta un pagaidām nekas nopietns nav atrasts. Sieviete nedaudz pēc 40.

Atbilde:

Labdien, Antra.


Tas vai konsultēties ar psihiatru vai psihoterapeitu ir lielā mērā atkarīgs no tā kāda veida terapiju vēlaties. Ja organiskas sirds slimības ir izslēgtas, tad visticamāk sirdsdarbības traucējumi saistāmi ar emocionāliem traucējumiem. Ja vēlaties tikai mazināt traucējošos simptomus, tad medikamentoza terapija var palīdzēt (jāsaka gan, ka ne vienmēr mazinot trauksmi, mazināsies arī sirdsdarbības traucējumi), turklāt efekts ir salīdzinoši ātrs. Ja gribas izprast cēloņus un risināt tos, tad būs nepieciešama psihoterapija, tomēr, jārēķinās, ka līdz simptomu mazināšanai var paiet ilgāks laiks, turklāt terapijas sākumposmā var tikt novērota simptomu pastiprināšanās. Ja vēlaties tikai medikamentozu terapiju, tad labāk griezties pie psihiatra, kuriem bieži ir daudz lielāka pieredze darbā ar medikamentiem. Bieži abu terapiju veidi tiek kombinēti, īpaši gadījumos, ja simptomi būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti.

A.c.
Ārsts psihoterapeits Līga Lismane


10.03.2021. Elizabete jautā:
Labdien! Nezinu ko darīt, tantei ir ļoti slikti, slimnīcā braukt atteicās, pārliecināta ka tur viņu nogalinās ar nodomu. Cilvēks nevar piecelties no divāna kuru dienu, 61 gads. Neatliekamā medicīniskā palīdzība grībēja aizvest tanti uz slimnīcu, bet tā atteicās. Tante stāsta, ka viņa netic medicīnai, ka medikamenti nepalīdz, neārstējas kuru gadu. Situācija akūta. Varbūt psihoterapeits var uzrakstīt atzinumu NMP lai feldšeri varēja aizvest tanti uz slimnīcu? Iepriekš paldies par atbildi.

Atbilde:

Cien. Elizabete!

 

Jūsu tantei ir tiesības atteikties ārstēties. Palīdzēt varētu psihiatra slēdziens,ka viņa nav spriestspējīga un apdraud savu veselību un dzīvību.


Dr. Sandra Vītola.


07.03.2021. Zane jautā:
Labdien! Ļoti daudzus gadus saskaros ar seksuāla rakstura problēmām (Nespēju izjust orgasmu dzimumakta laikā, nepatiku pret seksuālām attiecībām, kā arī nespēju pieņemt savu ķermeni). Vēlos saprast, vai ārsts psihoterapeits var man palīdzēt risināt arī šadus jautājumus, vai tomēr labāk ir vērsties pie kāda cita speciālista? Jau gandrīz gadu apmeklēju psihoterapeitu, runājām par daudz ko citu, bet ar katru vizīti ir sajūta, ka par šo konkrēto problēmu uzsākt runāt ir arvien neiespējamāk.

Atbilde:

:Labdien, Zane!

 

Jūs aprakstāt problēmas, kurās pamatā ir grūtības uzticēties citam cilvēkam un arī sev. Varbūt tas ir saistīts ar bailēm saņemt kritiku no citiem, vai pārlieku kritiku pret sevi. Domāju, ka ārsts psihoterapeits ir augsti kvalificēts specialists, kurš ir speciāli apmācīts lai palīdzēt cilvēkiem tieši šādos gadījumos.

 

Psihoterapijas procesa gaitā parādās komunikāciju grūtības, kuras atspoguļo attiecību ieradumus un iemaņas reālajā dzīvē, tas ir normāls un pat nepieciešams. Psihoterapijas konfidenciālā, draudzīgā un pieņemošā vidē var daudz ko pārrunāt un izprast par sevi. Ne vienam negribas runāt par saviem reāliem vai iedomātiem trūkumiem, it īpaši seksuālajā sfērā. Varbūt Jums izdosies sākt runāt ar savu psihoterapeitu par grūtībām runāt vispār, kāpēc tas notiek, kādas Jums rodas fantāzijas un gaidas no sarunas līdzdalībnieka. Pakāpeniski tas var dot iespēju arvien atklātāk runāt par īpaši jūtīgām tēmām.

 

Lai Jums viss izdodas!


Ar cienu,
Aleksandrs


03.03.2021. Laura jautā:
Sveiki! Man ĢĀ iedēva norīkojumu psihoterapeitam, bet es nevaru atrast, kur varu atrast valsts apmaksātu spohoterapeitu. Atrodu psihologus un psihiatrus, bet ne pašus psihoterapeitus. Esmu jau panikā, jo gribu beidziet ķerties klāt terapijai. Vai šī lieta, tomēr, būs jāapmaksā no sava maciņa pilnībā, ko nevaru atļauties? Vai ziniet prakses vietas Rīgā, kur tomēr varu saņemt palīdzību?

Atbilde:

Labdien, Laura.

 

Šobrīd Veselības ministrijā, sadarbībā ar NVD (Nacionālo veselības dienestu) un nozares speciālistiem tiek organizēts darbs, lai pacienti ar ģimenes ārsta nosūtījumu varētu saņemt valsts apmaksātu psihoterapiju, 5-10 sesijas.  To plāno uzsākt aprīlī, bet varētu būt kavēšanās. Pieejamo ārstu psihoterapeitu, klīnisko psihologu un klīnisko psihologu ar kādas psihoterapija metodes specializāciju, piemēram KBT, varēs atrast NVD mājas lapā.

 

Cieņā, dr. G.Andžāne


02.03.2021. Emīlija jautā:
Sveiki! Ar vien biežāk ikdienā sāk traucēt lietas, ko iepriekš uzskatīju par "normālu", domājot, ka tāda es vienkārši esmu, tādas ir manas rakstura iezīmes un ar to man jāsamierinās. Tomēr pēdējā laikā viss šis sāk nelabvēlīgi ietekmēt attiecības (gan romantiskas, gan draudzības), mācības, kā arī vispārīgi ikdienu. Pateicoties gan ADHD, gan autisma spektra aktualizēšanai sieviešu vidū, arvien vairāk saskatu tiem raksturīgās iezīmes arī sevī. Pie kā vērsties? Kā rīkoties?

Atbilde:

Labdien, Emīlija!


Paldies par vēstuli. Pirmais, ko man gribētos teikt, nevajadzētu pašai sev likt diagnozes. Tā mēs sevi tikai lieki iebaidam un iespējams ievedam domu neceļos. Otrais, ja jau esat uzrakstījusi profesionālai asociācijai, droši vien nojaušiet pareizo virzienu. Man likas, ka man vajadzētu Jūs tikai uzmundrināt pieteikties vizītei pie speciālista. Domāju, viņam izdosies palīdzēt noorjentēties jūsu grūtībās, kā arī dot padomu, ja vajadzēs kur papildus griesties pēc palīdzības, kā arī Jums palīdzēs pats, ja jutīsies kompitents.


Ar cieņu,

dr. Ilze Lāce


28.02.2021. Līva jautā:
Labdien! Esmu pieņēmusi lēmumu šķirties no vīra un meitiņas tēva. Pagājušas 2 nedēļas kopš nedzīvojam kopā. Attiecību laikā ir bijusi emocionāla un pāris reizes fiziska vardarbība alkohola reibumā. Vīrs turēja mani aizdomās par krāpšanu. Tagad, kad esmu saņēmusi spēku pārtraukt attiecības, vīrs katru dienu lūdzās, lai dodu iespēju,ka aptverot cik šausmīgi esot izturējies u.tml. Bet es nespēju noticēt.Sirds sāp,kad meitiņa prasa tēti.Sākusi arī kost un sist.Kā lai neļaujos žēlumam un “nesalūztu”?

Atbilde:

Labdien, cienījamā Līva!

 

Jūs esat pieņēmusi nopietnu un grūtu lēmumu. Tādas pārmaiņas nekad nav vieglas, vienmēr nākas saskarties arī ar nožēlu, zaudējumu, tukšumu, sāpēm.

Ir vairākas lietas, ko Jūs varētu savā labā darīt.

Ierobežojot vai pārtraucot kontaktus, vai beidzot sarunu tiklīdz tā kļūst nepatīkama, Jūs pasargāsiet sevi no destruktīvas, iztukšojošas komunikācijas. Bijušais vīrs ir pieaudzis cilvēks, un pats var tikt ar sevi galā. Viņš pats par sevi ir atbildīgs, arī ja mēģina uzvelt atbildību Jums.

Dodiet sev (un arī bijušajam vīram) laiku aprast ar jauno dzīvi, saprast, kāda tā ir, kā tajā jūtaties.

Līdz sāpēm godīgi izvērtējiet visus savus (!!!) motīvus, kāpēc Jūs gribētu atjaunot attiecības un kāpēc vispār tajās bijāt. Žēlums pret bijušo vīru nav Jūsu motīvs, Jūsējais būtu- ko Jūs iegūstat, žēlojot vīru. Tā varētu būt, piemēram, morāla parākuma sajūta, bet arī jebkas cits. Ja būsiet godīga, tad dažas lietas, ko ieraudzīsiet, Jums nepatiks, taču tās ir ļoti cilvēcīgas. Būs vieglāk, ja skatīsieties uz sevi ar iecietīgām acīm. Šādi motīvi var būt visdažādākie- zema pašapziņa, bailes no vientulības, šķiršanās kā apkaunojošas neveiksmes izjūta, raizes, ko teiks citi, nevēlēšanās sarūgtināt vecākus, praktiski labumi, ko dod attiecības ar vīrieti, finansiāli/ biznesa zaudējumi un daudzi citi. Motīvu apzināšanās Jums skaidrāk parādīs ceļu, kuru izvēlēties un arī Jums risināmos personības izaugsmes jautājumus.

Padomājiet, ko Jūs gribētu/ varētu gaidīt no savas dzīves bez vīra. Apsveriet jaunās iespējas gan ikdienas paradumu, gan plašākā mērogā. Ja jaunā dzīve šķiet vieglāka, krāsaināka, dzīvāka, tā ir zīme, ka esat pieņēmusi pareizo lēmumu.

Ja bijušais vīrs ir izmisis un nelaimīgs par savas rīcības sekām, tad Jūs varat neļaut viņam savu izmisumu uzkraut Jums, spiežot atjaunot attiecības, bet norādīt citus ceļus, kā viņš varētu sev palīdzēt un savu dzīvi uzlabot. Pirmais un svarīgākais būtu alkaholisma ārstēšana, tas nozīmē- sākumā MInesotas programma stacionārā 28 dienas, pēc tam AA grupas apmeklēšana un psihoterapija atkarības iemeslu risināšanai. Lai kā bijušais vīrs sola laboties, ja "paņemsiet atpakaļ", pēc mēneša būsiet tajā pašā situācijā, kur pirms šķiršanās, pat vēl sliktākā. Labošanās ir nopietns un ilgs darbs, ja atkal būsiet kopā, visdrīzāk zudīs motivācija pūlēties.

Izmantojiet Jums tuvu cilvēku palīdzību un atbalstu.

Izmantojiet arī profesionālu atbalstu sev un arī meitai (viņas agresivitāte var būt ne tikai reakcija uz šķiršanos, bet arī Jūsu laulībā gūtas traumatiskas pieredzes izlaušanās). Latvijā ir pieejama bezmaksas palīdzība ģimenēm, kas cietušas no vardarbības. Psihoterapija būtu palīdzība par maksu, valsts to neapmaksā.

 

Līva, Jums bija spēks pārtraukt destruktīvas attiecības un izšķirties, Jums pietiks spēka pretoties manipulācijām un izvēlēties sev un meitai labāko. Uzticieties sev!

Ar cieņu, Baiba Šmite


26.02.2021. Linda jautā:
Labdien! Ja esmu nolēmusi uzsākt apmeklēt psihoterapiju, bet ir aizdomas par kādu konkrētu slimību vai traucējumiem, vai būtu lietderīgāk vispirms apmeklēt psihiatru, kurš varētu noteikt diagnozi? Paldies!

Atbilde:

Labdien, Linda.

 

Diagnozi ir tiesīgs un kompetents noteikt kā psihiatrs, tā ārsts-psihoterapeits.

 

Psihiatra diagnoze būs balstīta uz simptomiem, psihoterapeita vairāk balstoties uz dinamisku cilvēka izpratni. Ja ir aizdomas, ka traucējumiem (slimībai) būs nepieciešama medikamentoza terapija, tad varat droši griezties pie psihiatra.

Ja plānojat ārstēšanā izmantot psihoterapiju, tad griezieties pie psihoterapeita. Jebkurā gadījumā, ja būs nepieciešams otra speciālista viedoklis un rekomendācijas vai kādi papildus psihologa veikti testi, tad speciālisti Jums rekomendēs tos veikt.

 

Svarīgi saprast kādam mērķim diagnozi nepieciešams noteikt-vai nepieciešams izraksts kādai institūcijai, terapijas noteikšanai utt..

 

A.c.
Psihoterapeits Līga Lismane

 


11.02.2021. Madara jautā:
Kā rīkoties, ja psihoterapija ir vienīgā izeja, taču nespēju to atļauties apmaksāt? Un nav iespēju to lūgt apmaksāt arī nevienam citam.

Atbilde:

Labdien, Madara,


Vēstulē Jūs neesat minējusi neko par savu vecumu un nodarbošanos, tāpēc konkrētu ieteikumu tieši Jums ir grūti dot.


Viena no iespējām, ko varētu izskatīt, ir psihoterapija pie ārsta-rezidenta. Kamēr ārsts ir apmācības procesā, sesijas maksa ir mazāka, nekā pie sertificēta speciālista. Ārsts-rezidents strādā sertificēta ārsta uzraudzībā, kas nozīmē, ka terapijas gaita tiek regulāri pārrunāta un  uzraudzīta.

 

Par šo iespēju varat sazināties LĀPA prezidenti Guntu Andžāni.


Ar cieņu,
Dr. Inguna Rudzīte


30.01.2021. Kristiāna jautā:
Labdien! Pēdējā nedēļas laikā man konstanti liekas, ka esmu sapnī. Man garastāvoklis mainās tik atri, ka pati nespēju izsekot līdzi. Pirms nedēļas man vēl bija sapņi un mērķi, tagad ir vienkārši tukšums. Es jūtos tā kā es atrastos citā dimensijā un visi būtu manis izdomāti. Es esmu pazudusi un neviens mani neuztver nopieni. Es nespēju nokontrolkēt savas emocijas, es raudu visu laiku. Vai man varētu būt kāda mentāla slimība? Man būtu jāmeklē ārsta palīdzība?

Atbilde:

Labdien, Kristiāna!

 

Jūs noteikti varat vērsties pēc palīdzības pie ārsta. Varat sākt ar ģimenes ārstu, kurš, izvērtējot Jūsu situāciju, noteiktu tālāku taktiku, vai varat uzreiz pati pieteikties uz konsultāciju pie psihiatra vai psihoterapeita. Lai precīzi izvērtētu Jūsu stāvokli un to, kāda palīdzība Jums nepieciešama, noteikti būtu vajadzīga plašāka informācija gan par Jūsu izjūtām, gan to, kas tās būtu varējis ierosināt. Šo visu ir iespēja pārrunāt konsultācijā ar speciālistu.

 

Ar cieņu,

dr.Annija Mežmača


29.01.2021. Kristiāna jautā:
Man pēdēja laikā skar problēma, bieži reibst galva, tad sākās trauksme un sāp galva. Kādi ieteikumi?

Atbilde:

Labdien!

 

Šajā situācijā būtu svarīgi izvērtēt Jūsu veselības stāvokli no dažādu speciālistu skatupunkta. Koordinēt šo procesu varētu Jūsu ğimenes ārsts, nepieciešamības gadījumā iesaistot konkrētus speciālistus (piemēram, neirologu, un/vai kardiologu, un/vai citus speciālistus).

Ja pamatsimptoms ir galvasreiboņi, ir vērts atsevišķi apsvērt neiroLORa konsultāciju (neiroLORs ir otorinolaringologs, kurš specializējas galvasreiboņu diagnostikā).

 

Konsultāciju pie psihoterapeita ir vērts apsvērt divās situācijās:

1) Ja izvērtēšana un izmeklējumi pie pārējiem speciālistiem nerada skaidrību par Jūsu situāciju. Tādā gadījumā, ir jāapsvēr tāda iespējamība, ka Jūsu simptomus nosaka trauksme, ar kuru ir iespējams strādāt psihoterapijā.

2) Paralēli diagnostikas procesam, aprakstītie simptomi var izraisīt ļoti dažādas grūtas izjūtas, un, līdz ar to, emocionālas sekas un grūtības. Reizēm tā var būt trauksme, nenoteiktība, neskaidrība, bezspēcība, kuru var būt grūti izturēt, kā arī citas izjūtas. Šādā gadījumā psihoterapeita konsultācija varētu būt vērtīga neatkarīgi no diagnostikas procesa.

 

Ar cieņu,

Gļebs Troščenkovs


26.01.2021. Signe jautā:
Labdien, vai psihoterapeita konsultacijas notiek ari attalinati online? Paldies, jauku dienu velot, Signe!

Atbilde:
Jā, notiek. Daži  ārsti  to ir norādījuši savās viztīkartēs  kas , redzamas  nākamajā lapā aiz viņu  vārdiem, , citiem  tas jājautā sazinotis  pa norādītajiem kontaktiem.

21.01.2021. Oksana jautā:
Pedejo 4 gadu laika ir ta, uz darbu eju ka robots ar apzinu ka man jaiet nav izvele, darba biezi vien neko darit negribas, atnakot majas no darba nolaizas rokas nav ne morali ne fiziski speka nekam , gribas atputu no cilvekiem bet virs to nesaprot lidz ar to rodas konflikti. Ka tikt ara no si apburta loks? Ka atgut to dzivesprieku kas bija kadreiz? Virs saka jamaina darbs bet visur visas sferas jastrada ar cilvekiem. Nav tada nisha kir var iztikt bez ta.

Atbilde:

Labdien,

 

Enerģijas un dzīvesprieka trūkums var piemeklēt dažādu iemeslu dēļ, un daži no iemesliem ir izdegšanas sindroms un depresija. Šādos gadījumos var likties, ka dzīves izvēles ir ierobežotas, vai arī ka variantu nav vispār. Iespējams, ka situācija ir grūta un jāizskata iespēja mainīt darbu, taču iespējams, būtu jāsaprot, kāpēc saskarsme ar cilvēkiem šķiet ir tik nogurdinoša.

4 gadi ir pietiekami ilgs laiks, un, ja situācija nemainās, vislabāk būtu meklēt palīdzību un censties pārtrauktu šo "apburto loku". Iesaku apsvērt iespēju konsultēties ar ārstu psihoterapeitu vai psihoterapijas speciālistu risinājumu meklēšanai.

 

Cieņā,
Dr Anžela Kertudo


16.01.2021. Luize jautā:
Sveiki! Es kā skolniece mācos skolā,pēdēja laikā vairs nespēju neko iemācīties slikta atmiņa un biežas galvas sāpes un reiboņi? Ko šādā situacija darīt?

Atbilde:

Labdien!

TA noteitkti  nav jābūt. Būtu ieteicams konsultēties ar savu  ģimenes ārstu.