Bērna urīnpūslis naktī “raud” jeb slapināšana gultā

Bērna urīnpūslis naktī “raud” jeb slapināšana gultā

36,6C konsultante
Ārste-psihoterapeite privātpraksē Eva Tarasova

Psihiatrijā neorganisku enurēzi, t.i., enurēzi fiziski veselam bērnam, ieskaita bērnu neirotisko traucējumu grupā un pēc Bērnu psihiatrijas vadlīnijām, to ārstē pamatā ar psihoterapiju. Daļā smagāku gadījumu kādu laiku jālieto arī antidepresanti.

Protams, pirms psihoterapeitiskās ārstēšanas jāpārbauda fiziskā veselība - jāizslēdz urīnpūšļa, nieru, endokrinoloģiskas saslimšanas u.tml. Manā praksē, strādājot ar bērniem, kuriem ir enurēze, psihogēnā izcelsme parasti ir pierādāma. Piemēram, bērnam ir trauksme, ko provocē attiecības ģimenē - varbūt mamma vēlas veidot pārāk ciešas attiecības, bet bērnam praktiski nav attiecību ar tēvu. Pat ja viņš formāli ģimenē ir. Šobrīd Amerikas prezidents Baraks Obama popularizē programmu "Take time to be a dad" jeb "Atrodi laiku būt par tēti". Bērniem nereti pietrūkst tēva. Mamma sniedz siltumu un aprūpi, bet viņa nevar iedot visu. Ir tēvi, kuri paši nevēlas īsti ieņemt tēva lomu.

Viens no bērna psihes izpētes veidiem ir viņa zīmējuma analizēšana. Tajā lūkojam 30 pazīmes, pēc kurām var spriest, vai bērns cietis no vardarbības, fiziskās vai emocionālās. Bērniem ar enurēzi šīs pazīmes vienmēr esmu atradusi. Bērna psihe nav nobriedusi un viņš kā emocionālu vardarbību var izjust, piemēram, kriminālfilmas skatīšanos, smagu vardarbību vai filmas ar izģērbšanos, seksa ainām. Bērna psihe nav nobriedusi un ķermenis var dažādi reaģēt.

Kaut arī ir atklāts enurēzes gēns, vienalga, no psihoterapeita viedokļa lūkojoties, ir bijis kāds psihogēns cēlonis, kādēļ konkrētajam bērnam enurēze ir. Ir vērts pieminēt to, ka urīnizvadsistēma jūtīgi reaģē uz piedzīvotajiem satraukumiem pat pieaugušā vecumā ("jānokārtojas" pirms svarīgas tikšanās utt.). Bērna vecumā, kad psihei nav plašu iespēju pārstrādāt satraukumus adaptīvos veidos, urīnizvadsistēma viegli signalizē par psihes konfliktiem. Arī gēnu varā ir tik vien kā noteikt lielāku vai mazāku slimības iespējamību. Piemēram, bērniem, kuriem ir lielāks risks ģenētikas dēļ saslimt ar šizofrēniju, šī slimība neattīstās, no bērnunamiem nonākot veselīgā ģimenē. Audzināšana un vide bieži spelē izškirošo lomu. Un, ja mēs neizanalizējam savas bērnības pieredzi, kā pret mums izturējās, kā mēs jutāmies, ir lielāka iespējamība, ka līdzīgi kā mūsu vecāki, izturēsimies arī pret saviem bērniem. Tātad, ja kādam no vecākiem vai abiem bijusi enurēze, iespējamība ar to saslimt bērnam ir lielāka, taču nozīme būs arī vecāku izaugsmei, savas bērnības pieredzes, it īpaši, savas agresijas pārvarēšanas metožu, pārstrādei.

Enurēzes ārstēšana ar psihoterapiju parasti padodas labi. Veseļošanās ilgst dažādu laikposmu. Psihosomatiskie traucējumi izveidojas ilgstošākā laikposmā un arī prasa atveseļošanās laiku. Ārstēšanā var izšķirt vairakus posmus: izvērtēšanas jeb diagnostikas, simptomu mazināšanās un stabilizācijas posmu. Ārstēšanas ilgums var būt atšķirigs un ļoti individuāls. Labvēlīgos gadījumos var pietikt ar 6 terapijas sesijām bērnam un 2 sesijam vecākiem, smagākos - nepieciešami gadi.

Kā ārstēšana notiek? Tā kā bērna iekšējā pasaule un spējas ietērpt savus pardzīvojumus vārdos atsķiras no pieaugušajiem, runājam atbilstoši viņa vecumam - kā viņš pamostas, kā guļ, ko dara, kā jūtas, runājam par bērna istabu un draugiem, arī to, kā viņam iet bērnudārzā vai skolā. Piemēroti bērnam izvēlamies spēļu terapiju, zīmēšanu, ķeburu terapiju, nepabeigto teikumu pieeju, sejiņu atpazīšanu. Pēdējā ir zīmētas dažādu emociju grimases un bērns mācās atpazīt, kāds ir viņš, kāda mamma, kā jūtas tētis. Ar dažādām metodēm bērns izspēlē savas fantāzijas, uztraukumus, piedzīvoto vardarbību, seksuālās ainas, kuras netīšām redzējis u.tml.

Raksts pilnā variantā izlasāms žurnāla 36,6C 2011.g. jūnija numurā