Psihoterapija > Psihoterapijas metodes > Grupu psihoterapija

Grupu psihodinamiskā psihoterapija

dr. Eva Tarasova

Pacientiem Latvijā ir jauka iespēja sevi izprast un mazināt savas ciešanas drošā un pretimnākošā psihoterapijas veidā: grupu psihodinamiskajā psihoterapijā (rakstā: „grupu terapija").

Sākusies Anglijā pēc Otrā Pasaules kara kā psihiskās ārstēšanas un rehabilitācijas veids lielam cilvēku skaitam (pamatlicējs Zigfrīds Heinrihs Foulks), grupu terapija ir attīstījusies un sevi pierādījusi kā dabisks un piemērots psihes ilgtermiņa ārstēšanas veids.

Loma ģimenē - loma dzīvē

Cilvēka attīstība jau no agras bērnības ir saistīta ar iesaistīšanos sociālajās grupās. Pirmā un ietekmīgākā grupa cilvēka dzīvē - ģimene.

Ģimene ir īpaša grupa. Tai ir ekskluzīvas pirmtiesības ielikt cilvēka mūžam drošus un izturīgus pamatus; pamatus, uz kuriem ar prieku stāvu pa stāvam var celt dzīvi, kas droši pārlaidīs dzīves vētras. Cilvēkam ar stabiliem emocionāliem pamatiem ir viegli vēlēties un saņemt no dzīves vislabāko, viegli dot un ņemt, ar prieku strādāt, mīlēt un draudzēties.

Kā notiek stabilo emocionālo pamatu veidošanās? Te ir izšķiroša nozīme vecāku attieksmei un jūtām pret bērnu. Bērns, kurš ģimenē ir ticis cienīts, gaidīts un mīlēts, un ir pieredzējis, ka vecāki un citi ģimenes locekļi viens pret otru izturas ar cieņu, ieinteresētību un iejūtību, iet dzīvē drošiem soļiem un dalās ar šādu attieksmi nākošajās sociālajās grupās, kurās iesaistīsies. Piemēram: jau ejot uz bērnudārzu, bērns zina, ka tur būs labi un interesanti cilvēki, kam noteikti liksies interesants arī viņš pats. Un arī pieaugušie, ar kuriem nāksies sastapties, noteikti būs tikpat patīkami un krietni cilvēki kā vecāki. Vai tad vēl mēdz būt kādi citi? Bērns saņem to, ko sagaida, un ja viņš sagaida labu attieksmi, to arī saņem. Bērns neļauj sevi apcelt vai pazemot, jo atzīst tikai cieņas pilnu attieksmi un skaidri zina, ka viņam ir tiesības uz to pretendēt. Nepamatotos pārmetumus bērns prot atspēkot, apcelšanas gadījumos - sevi aizstāvēt. Bērns par sevi pastāv stingri un pārliecināti, bet tajā paša laikā pieklājīgi, ar to iemantojot vienaudžu un pieaugušo autoritāšu cieņu. Šādi bērns rīkojas, jo viņam ir ģimenē gūta pieredze, ka savstarpējās attiecības cilvēki kārto saglabājot savstarpēju cieņu. Bērns ģimenē nav redzējis agresīvu konfliktu risināšanas taktiku ar manipulatīvu un pazemojošu gājienu izmantošanu, nav redzējis arī ģļēvu un akli izpatīkošu izturēšanos, tāpēc viņam ir sveša upura lomas pieņemšana vai uzspiešana citiem.

Pārdzīvojumi un sāpes ikvienam ir pazīstama lieta, bērns, kam paveicies piedzimt veselīgā ģimenē, nebaidās un nevairās no pārdzīvojumiem. Bērna pieredze liecina: sāpes un pārdzīvojumi, ja no tiem nevairās, ir izdzīvojami un atrisināmi. Tāpat bērns zina, ka problēmu gadījumā var rast mierinājumu un risinājumu pie vecākiem, jo viņam ir pieredze, ka vecāki prot sajust pārdzīvojumus, ir atsaucīgi, vēlas un prot palīdzēt. Ja palīdzēt vēlas vecāki, kad noteikti palīdzēt ir gatavi arī citi cilvēki; ja vecāki ar prieku atsaucas - tad palīdzību prasīt ir labi. Vai tad var būt arī savādāk? Bērns, kurš ir pieradis ģimenē būt pilntiesīgs ģimenes loceklis, kura viedoklī ieklausās un respektē, pretendē uz šo pašu pozīciju arī bērnudārza grupā. Bērna pieredze skaidri pasaka priekšā, ka viedokli izteikt ir svarīgi un vēlami, ka cilvēki ir ieinteresēti to dzirdēt, ka būt kolektīvā un būt līdzvērtīgam grupas loceklim ir ārkārtīgi baudāmi. Bērns nemaz nevar iekārot citu pozīciju bērnudārza grupā. Un tas ir skaistas dzīves sākums.

Jaunais cilvēks ar stabiliem emocionāliem pamatiem vienmēr ieņem līdzvērtīgu un cienījamu pozīciju arī turpmākajās sociālajās grupās, kurās nākas iesaistīties kā skolniekam, pusaudzim, studentam, darba ņēmējam vai darba devējam, vai savas ģimenes loceklim.

Kā palīdz grupa?

Grupu terapija ir vērtīga iespēja tiem cilvēkiem, kuru dzīves pamati nav ļāvuši izvērst pietiekami stabilu un veiksmīgu dzīves gājumu.

Grupa sastāv no savstarpēji nepazīstamiem aptuveni līdzīga vecuma cilvēkiem, kas sanāk kopā reizi nedēļā, lai kopā rastu izpratni par to, kāpēc viņu dzīves pavedienā ir iemetušies daži mezgli. Attiecības ar grupas locekļiem pacients izjūt kā reālākas un līdzvērtīgākas, nekā attiecības ar anonīmo terapeitu, un tas atvieglo iesaistīšanos grupas darbā. Grupas dalībnieku akceptētie noteikumi, dalībnieku interese gūt atvieglojumu savām ciešanām un grupas vadītāja uzraudzība nodrošina labvēlīgus emocionālus apstākļus, tas nozīmē - grupa ir gatava pieņemt pacienta emocijas un domas, lai kādas tās būtu. Terapeitiskā grupa kļūst par simbolisku ģimeni, kurā var augt un attīstīties, un gūt to, kas ir pietrūcis reālajā ģimenē: pieņemšanu un atbalstu, tiesības uz nošķirtības mirkļiem un tiesības just un izpaust naidu. Līdz ar to grupā dalībnieks var uzdrīkstēties atklāt dziļi personiskus pārdzīvojumus, dusmoties un apvainoties, piedot un mīlēt, palīdzēt un just pateicību. Te ir vieta eksperimentiem un drosmīgiem izaicinājumiem; te ir izmēģinājumu poligons jauniem, veselīgākiem uzvedības modeļiem. Grupā noskatītie veidi, kā savaldīt pārpludinošas emocijas un to izraisītās sekas, piedāvā labu alternatīvu ierastajiem ierobežojumiem un neirotiskajai uzvedībai (piemēram, emocionālu uzbrukšanu, kliegšanu, raudāšanu, aizvainotu izolēšanos). Dalībniekam ir iespēja uzlabot savas prasmes būt attiecībās pateicoties grupā redzētajiem veidiem, kādus pielieto dalībnieki, lai saglabātu savu pašcieņu dažādās reālajai dzīvei līdzīgās situācijās. To sauc par starppersonisko mācīšanos.

Grupas procesu laikā pacients nereti nonāk situācijās, kuras izsauc agrīnā bērnībā pieredzētās emocijas. Terapeitiskā vide nodrošina to, ka grupas locekļu reakcija nav traumatiska, kāda tā bija kādreiz bērnībā, bet veselīga un adekvāta. Ārstnieciska ir labvēlīga un akceptējoša grupas locekļu reakcija situācijā, kurai līdzīgā situācijā ģimenē pacients nekad nav saņēmis atbalstu. Tāpat arī otrādi - ja agresīva pacienta uzvedība tikpat agresīvā ģimenē ir bijusi normāla parādība, bet grupā grupas locekļi negrasās ne samierināties, ne ignorēt šādu rīcību, tad pacients, iespējams, pirmo reizi dzīvē apjautīs savu jūtu un to izteiksmes veida neatbilstību realitātei. Šo terapeitisko faktoru sauc par korektīvo emocionālo pieredzi. Grupā saņemtā korektīvā emocionālā pieredze neitralizē agrīnos traumatiskos pārdzīvojumus, kuri bija atstājuši sekas pacienta dzīvē.

Grupas daudzveidība ļauj pacientam ir iepazīt savas daudzējādās rakstura šķautnes: grupā kā spoguļu istabā pacients redz savu emociju un uzvedības novērtējumu un iespaidu uz dažādiem cilvēkiem.

Nākot grupā, pacients apņemas strādāt pie savas problēmas. Pārmaiņas var notikt arī klausoties un pētot savus pārdzīvojumus, bet agri vai vēlu būs vēlēšanās arī runāt par tiem. Un grupa netieši attīsta spēju runāt: nekaunoties runāt cilvēku priekšā par saviem visintīmākajiem pārdzīvojumiem, sajust un prast aprakstīt savas emocijas, turklāt skaidri un visiem saprotamā veidā. Pacients iemācās runāt tad, kad ir visgrūtāk, runāt par to, ko visvairāk gribās noslēpt. Grupā ir iespēja redzēt, kā atklājās un pārdzīvo citi cilvēki, ka cilvēkiem ir līdzīgi pārdzīvojumi, ka var nekaunēties runāt par sāpīgām jūtām. Viens no grupas uzdevumiem - nonākt pie atziņas, cik ļoti savstarpējām attiecībām ir vajadzīga spēja atklāties. Šī cilvēkiem nepieciešamā prasme būs noderīga visās dzīves jomās.

Kāpēc grupas pieredze ir tik svarīga?

Grupā cilvēks mācās izprast ne tikai sevi, bet arī citus cilvēkus. Ieguvums ir empātijas attīstība un uzlabotas komunikāciju prasmes. Prasme saprast citu cilvēku iekšējo pasauli un spēja runāt par to ir nepārvērtējama modernā cilvēka dzīvē, jo būt komunikablam mūsdienās ir dzīves nepieciešamība. Labas prasmes rast kopīgu valodu profesionālajā sfērā tiek arvien augstāk novērtētas, šis priekšnoteikums ir pamatakmens veiksmīgas karjeras attīstībai. Tomēr ja profesionālajā jomā var izlīdzēties ar nepietiekami labām saskarsmes prasmēm, tad tuvas un intīmas attiecības ar mīlestības partneri nav iedomājamas bez augsti attīstītas komunikācijas prasmes, kas nozīmē spēju droši un adekvāti runāt par dziļi personiskām jūtu piesātinātām tēmām - gan patīkamām, gan nepatīkamām.

Grupā pacients uzdrīkstas atklāties un uzticēties cilvēkiem, iemācās atpazīt un izmantot grupas resursus, kā arī apgūst prasmi nezaudēt savaldīšanos un savu viedokli arī karstās situācijās. Šī grupas pieredze noderēs iesaistoties jebkurā sociālā grupā. Atbilstošas grupas trūkums vai nespēja grupā izveidot komfortablas attiecības attiecīgajā dzīves posmā attiecīgajā grupā cilvēkam ir emocionāli traumatisks un nepatīkams pārdzīvojums. Vientulība un kvalitatīvu emocionālu attiecību trūkums mūsdienās ir viens no depresijas galvenajiem iemesliem. Jaunākie cilvēka dabas evolūcijas pētījumi liecina, ka savas sociālās grupas pieņemšana un atzinība ir būtiski svarīga ne tikai pusaudžiem identitātes formēšanās periodā, bet tā ir nozīmīga visā cilvēka dzīves garumā.

Kam ir piemērota grupu terapija?

- Tiem, kas vēlas ērtāk justies un brīvāk diskutēt dažādos kolektīvos un grupās.

- Tiem, kas vēlas iemācīties labāk saprasties ar cilvēkiem sev apkārt.

- Tiem, kas jūtas nepietiekami droši un nepietiekami pārliecināti par sevi.

- Tiem, kas vēlas atrisināt problēmas ģimenē un laulības dzīvē.

- Tiem, kam ir hroniskas grūtības saprasties ar cilvēkiem.

- Tiem, kam ir grūtības izveidot patīkamas un ilgstošas attiecības.

- Tiem, kas cieš no ilgstoši nomākta garastāvokļa.

- Tiem, kuri cieš no trauksmes, baiļu un panikas lēkmēm.

- Tiem, kas nejūtas pietiekami laimīgi.

- Tiem, kas jūtas vientuļi.

- Tiem, kas vēlas sevi labāk iepazīt.

Kam nav piemērota grupu terapija?

Grupu terapija nav ieteicama pacientiem, kam ir kritiski zema spēja izveidot tuvas un saprotošas attiecības un trūkst spējas uzņemties atbildību. Pirmkārt, tie ir pacienti, kurus ir pārsteigusi pēkšņa dzīves krīze. Šiem pacientiem ir nepieciešama īpaša krīzes terapija. Otrkārt, tie ir pacienti ar smagiem personības defektiem: smagi impulsu kontroles traucējumi, hroniska psihoze, organiski smadzeņu sindromi, asociālas personības, paranoīdas personības, hipohondriski pacienti, alkohola un narkotiku atkarīgie. Treškārt, tie ir pacienti, kuri nespēj vai nevēlas ievērot grupas vienošanos, piemēram, pacienti, kas strādā maiņu darbu un nespēj ierasties uz grupas sesijām regulāri.

Tomēr jāpiebilst, ka valstīs ar augsti attīstītu psihisko aprūpi, ir pieejamas īpaši piemērotas grupas arī pacientiem ar smagām diagnozēm, un tās strādā ar lielu efektivitāti.

Vai grupu terapija ir pietiekami efektīva?

Ir veikti pētījumi, kas salīdzina grupu terapijas un individuālās psihoterapijas efektivitāti. Grupu terapija ir atzīta par tikpat iedarbīgu kā individuālā terapija, bet dažreiz pat grupu terapija ir izrādījusies noderīgāka. Ir pierādīta īpaši liela efektivitāte dažādu medicīnisku saslimšanu ārstēšanai piemērotām grupām.

Kas ir kombinētā terapija?

Dažreiz grupu terapiju psihoterapeits iesaka kombinēt ar individuālo terapiju, vai individuālajai terapijai paralēli rekomendē arī grupu terapiju. Tie ir gadījumi, kad pacientam labāk var palīdzēt intensīva psihoterapija un šo abu veidu kombinācija var būt ļoti noderīga, jo darbojas savstarpēji papildinošos un pastiprinošos veidos. Individuālajā terapijā pacientam ir iespēja sevi iepazīt diādiskās - divu cilvēku - attiecībās, un gūt dziļu intrapsihisku izpratni par savām izjūtām, tās skaidrojot galvenokārt pagātnes - tagadnes perspektīvā. Grupu terapija piedāvā plašu interpersonālu izpratni, vairāk akcentējot šeit un tagad notiekošās realitātes uztveres neprecizitātes. Grupu terapijā var atrisināt tās grūtības, kas pacientam rodas tieši sociālās situācijās, kas var palikt nepamanītas individuālajā terapijā. Kombinējot abas terapijas, nereti individuālajā terapijā pacients var dziļāk izstrādāt savus rakstura samezglojumus, kuri ir tapuši pamanāmāki grupu terapijā. Turpretī grupu terapijā pacientam ir iespēja izjust lielāku vieglumu un gūt nepiespiestāku skatījumu uz savu situāciju.

Kombinētā terapija ir īpaši piemērota tiem, kas vēlas sevi dziļi un daudzpusēji izprast; tiem, kam simptomu atvieglošanai un dziļākai ārstēšanai ir nepieciešama intensīva terapija; un tiem, kam ir grūti atklāties tikai vienā terapijas veidā.

Par pacienta piemērotību kombinētajai terapijai spriež psihoterapeits, izslēdzot iespēju, ka pāreja uz kombinēto terapiju nav bēgšanas mēģinājums, nespējot par samilzušām apgrūtinošām emocijām runāt jau esošajā terapijā.

Kā atrast savu grupu?

Izvēloties grupu terapeitu, pacientam ir tiesības noskaidrot, vai izvēlētais terapeits ir tiesīgs strādāt kā psihoterapeits, un arī kā grupu terapeits. Tāpat izvērtēšanas intervijās pacientam ir vērts noskaidrot, kā tieši viņa gadījumā spēs palīdzēt grupu terapija.

Piedāvājam sarakstu ar Latvijas Ārstu biedrības sertificētajiem psihoterapeitiem, kuriem ir grupu psihoterapeita sertifikāts. Grupu psihoterapeita sertifikāts apliecina, ka ārstam ir nepieciešamās prasmes, zināšanas un iemaņas strādāt kā grupu terapeitam.

 

LĀPA psihoterapeiti, kuriem ir sertifikāts grupu terapijā

Saraksts papildināts 21.09.15.

 

Dr. Ilze Siliņa

Dr. Velga Sudraba*

Dr. Tija Vanaga*

Dr. Monta Vasiļevska

 


 

* Piesakoties pie šiem grupu terapeitiem, ir iespēja pēc izvērtējuma sesijām pievienoties jau strādājošai ilgtermiņa lēni atvērtai grupai.