Psihoterapija > Problēmraksti > Ko tu bez manis iesāktu...
Ko tu bez manis iesāktu...
Lasīt tiem, kuri dzīvo pārī
Ko tu bez manis iesāktu...
36,6° C konsultants Dr. Valdis Briedis, autore Gunta Tabore, publicēts žurnālā "36,6°"
Viesībās visi ievēroja kādu pāri. Sieva tekāja apkārt vīram, visu laiku pieskatīja, ieteica, kādu ēdienu izvēlēties, kur iet un ko darīt. Varēja manīt, ka puisietis dusmojas, bet cenšas neizrādīt. Namamāte klusītēm vaicāja, kā gan viņa atļaujas tā komandēt savu vīru. "Es taču tikai gribu, kā labāk!" sašutusi atbildēja sieva.
Kādēļ pāra attiecībās ielavās komandētāja gars? Kāpēc ir šī vēlme otru pusīti kontrolēt, regulēt un izrīkot?
Ceriņā neaug bumbieri
Nav pētījumu, kas apstiprinātu, kurš dzimums ir vairāk tendēts pārmērīgi kontrolēt. Varētu tikai izteikt pieņēmumu, ka Latvijā ģimenes attiecībās sieviete, iespējams, komandē biežāk.
"Ja pārsvarā dzīvo labsajūtā, nebūs vajadzības nevienu kontrolēt. Jo paša labsajūta mazāka, jo lielāks spiediens uz otru cilvēku," saka psihoterapeits Valdis Briedis.
Daudzi nemaz nezina, kas pašam sniedz labsajūtu, toties lieliski māk prasīt no otra.
Sieviete sūrojas: mans vīrs ir slikts, viņš dzer, tādēļ man ir slikti. Taču, papētot viņu dzīves scenāriju, izrādās, sieviete pati izraisa situācijas, kurās kungs ķeras pie glāzītes.
Viņš atgriežas no darba, bet mājās sagaida sabozusies sieva, kura tikai izsaka pārmetumus, prasa un paģēr. Viņš cenšas, bet vienalga nav labi. Vienreiz atļaujas iedzert, otrreiz. Sievai vēl vairāk rodas ko pārmest, bet viņam ko pārdzīvot. Veidojas apburtais loks. Sievai pietiek izraisīt analogu situāciju, lai vīrs atkal vēlētos ieraut.
Labas, kvalitatīvas attiecības turas uz trim pamatvaļiem:
1. Cieņa un draudzība.
2. Seksuālā komponente.
3. Reālā kopdzīve.
Katram no mums ir savi priekšstati par attiecībām. Paņemti līdzi dzīvē no vecāku ģimenes, no dzimtas, izlasīti vai noskatīti filmā vai tamlīdzīgi. Satiekam otru pusīti, kurai ir sava vēsture. Attiecības iespaido arī Ja tas sakrīt, viss kārtībā. Ja ne, kāds no viņiem (vai abi) kopā dzīvošanu mēģinās padarīt tādu, kāda eksistē paša pieņēmumos. Tātad centīsies pārveidot otru.
Divi priekšstati, kas visbiežāk sabojā attiecības, ir uzskatu atšķirība par vīrieša un sievietes vienlīdzību, kā arī līdzsvars starp dot un ņemt.
Vienlīdzības tēma saistīta ar pieņēmumiem par vīrieša un sievietes pienākumiem. Ja dzimtā ir priekšstats, ka vīrietim, piemēram, nav jāmazgā trauki vai jāauklē bērnus, tā var būt viela otra regulēšanai un komandēšanai.
Trīs komponenti, kas rada attiecības:
1. Pārdzīvotais pagātnē, ko atpazīst tagadnē. To dēvē par pārnesi - projicēšana uz partneri, piedēvējot viņam savas jūtas, motīvus, īpašības.
2. Reālās attiecības.
3. Radošās fantāzijas. Tās visvairāk spēj ietekmēt vēlmi kontrolēt.
Lūk, kas var notikt, ja, piemēram, dominē fantāzijas. Sievietei izveidojies priekšstats, ka īsts vīrietis nodrošina drošību un stabilitāti. Ja satikšu tādu, tad gan dzīvošu laimīgi! Viņa iemīlas, jūtas kā spārnos - jā, viņš ir tas, kuru meklēju! Taču patiesībā tikai izfantazējusi to, ko vēlētos. Iztēlojusies to, kas neatbilst realitātei.
Iemīlēšanās laiks beidzas, un kopdzīvē, izrādās, nav ne droši, ne stabili. Viņa jūtas vīlusies. Ko nu? Mēģina panākt no partnera visu to, uz ko bija cerējusi, izregulēt pa savam prātam. Taču vīrietis nesaprot, ko no viņa gaida. Nav iespējams kontrolēt to, ko kāds ir izdomājis! Kontrolējošu partneri var salīdzināt ar dārznieku, kurš gaida ceriņkokā nobriestam bumbierus.
Aug spriedze un trauksme, sākas strīdi un konflikti. Atrisinājums visbiežāk ir negatīvs - kāds no viņiem sāk slimot. Ja nav radis izpaust spriedzi, tā var aiziet pa iekšējo, psihosomatisko taciņu - cieš orgāni un sistēmas. Arī tās ir kontrolēšanas sekas.
Otrs scenārijs ir tikpat bēdīgs - attiecību izjukšana, šķiršanās.
Tas, kas notiek pāru attiecībās, var krasi atšķirties no vidējiem priekšstatiem sabiedrībā. Ja kopā dzīvošanas stilu mēģina padzīt zem šī priekšstata, ir tikai loģiski, ka sākas trauksme un arī kontrolēšana.
Pēc amerikāņu pētnieku datiem apmēram ceturtajai daļai cilvēku ir mazohistiskas personības iezīmes, liela daļa gan to pat neapzinās. Apkārtējie spriež: cik briesmīgi viņi dzīvo, bet kā turas kopā!
Abiem viena odziņa
Kontrolēšana ir veids, kā mēģina atrisināt pats savas nepiepildītās vēlmes. Neapmierinātība sevī rada augsni otra komandēšanai. Sāk pieprasīt, pārmest, izsekot.
Kamēr vīrs dušā, sieva izpēta viņa kabatu saturu, pārskata mobilā tālruņa atmiņu, lasa īsziņas.
Vīrs ik pa brītiņam tincina sievu, cikos būs mājās, izvaicā, ar ko viņai tiekas, ko dara, pauž negatīvu nostāju par viņas centieniem.
No pārmērīgas kontrolēšanas var izārstēties, ja sasniedz seksuālu briedumu. Tas iespējams, ja iziet cauri trīs attīstības līmeņiem:
1. Apmierinājums.
2. Tuvība.
3. Sadarbība.
Mīļotie aiziet uz kafejnīcu un pasūta porciju saldējuma, vienu uz abiem. To rotā viena zemene. Sieva domā: ja vīrs mani mīlētu, atdotu man šo ogu. Vīrs domā: ja sieva mani mīlētu, viņa negribētu ņemt zemeni sev...
"Abi ir iestrēguši pirmajā, apmierinājuma līmenī, ir narcisistiski, sevī vērsti. Traucējums šajā līmenī izpaužas, ja kaut kāda iemesla dēļ nespēj gūt apmierinājumu pat ar sevi," saka psihoterapeits.
Tuvības līmeņa traucējumi izpaužas, ja nespēj gūt apmierinājumu kopā ar otru cilvēku.
Nākamais šķērslis - nespēja sasniegt baudījumu, kopīgi pūloties. Piemēram, dažas sievietes spēj izjust tuvību, bet nejūt orgasmu, jo vienkārši nezina, kā baudīt intīmo saskarsmi. Citi baidās piedzīvot tuvību vai atvērties otram. Vēl kādi nespēj seksā rotaļāties kopā.
Jaunam puisim ir liela vēlme tuvāk sadraudzēties ar kādu meiteni, bet tikko šāda iespēja parādās, tā viņam sāk pastiprināti veidoties pumpas vai rodas citas ādas problēmas. Tas liecina, ka viņš kontrolē neapzinātās bailes no meitenēm, tas izpaužas ar aizbēgšanu slimībā. Slimība it kā pasargā no iespējamās neveiksmes, nosacīti atbaida kārdinošos objektus, kuri varētu radīt vēlmes pastiprinājumu.
Ļaut izjust tagadni
Ja ir reālas attiecības, spējam pieņemt otru tādu, kāds ir. Protam parūpēties katrs par savu labsajūtu. Attiecības pārsvarā ir harmoniskas, nevis spriedzes pārpilnas. Mums ir interesanti kopā, cienām viens otru. Ir skaidri zināmas otra robežas, tās akceptējam. Nav ne jācīnās, ne jākontrolē.
Pavaicāsim sev: vai man ir pārsvarā labsajūta? Ja spējam to mierīgi pavaicāt arī partnerim un otrs tikpat vienkārši atbild, var uzskatīt, ka dzīvojam reālā tagadnes situācijā. Citādi, ja sniedz atbildi neskaidri, nepaskaidro to vai noburkšķ - nesaprotu, ko te prašņā.
Visdrīzāk šīs ir attiecības tikai katram ar sevi. Ar pagātnes neiegūtajām pieredzēm, neatrisinātajiem personības jautājumiem, ar saviem ievainojumiem vai fantāzijām. Dzīvo ģimenē, bet faktiski katrs par sevi.
Vēl ir vērts sev pavaicāt: kas esmu un kādēļ dzīvoju? Viss kārtībā, ja atbildē ietveru to, kā jūtos un ko daru šobrīd. Jāsāk aizdomāties, ja parādās gaidu tēma, piemēram - kad man būs tas un tas, tad gan labi dzīvošu. Vai arī - ja viņš vairs nedzers, man būs lieliska dzīve. Ja meklēju dzīves jēgu ārpus sevis, pārsvarā domāju par to, kas būs, vai cepos par to, kas bija, tas nozīmē, ka spēcīgi sevi kontrolēju. Neļauju sajust tagadni.
Attiecībām vajadzētu būt kā dejojot pārī. Brīžiem abi sakļaujas, tad nedaudz atvirzās, pēc tam atkal tuvinās. Turklāt viens otram pakļaujas ar prieku. Ja dejotājus sasietu, nebūtu iespējams kustēties harmoniski, varbūt tas pat sagādātu sāpes. Tikpat apgrūtinošas var būt kontrolējošas attiecības - no ciešās uzraudzības sāk trūkt elpas.
"Tomēr svarīgākais, kā abi jūtas. Nav pareizu vai nepareizu attiecību variantu. Ja abiem kopā pārsvarā ir labi, viss kārtībā. Pat tad, ja viens otru kontrolē," uzsver Valdis Briedis.
Viss var būt iemesls, lai pamācītu: gan koridorā nepareizi noliktas kurpes, gan nenotikusi rīta buča, gan nopirktais piens, kas atkal satur nepareizo tauku daudzumu.