Par mums > LĀPA vēsture
LĀPA vēsture
2023.gadā LĀPA ir 71 īstenie biedrs - Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB) sertificēti ārsti psihoterapeiti un 19 veicinātāji biedri.
Kopš LĀPA pastāvēšanas tajā ir darbojušies vairāki simti dažādu specialitāšu ārsti, psihologi, pedagogi un studenti, kas liecina par psihodinamisko zināšanu noderību arī citās specialitātēs. LĀPA psihoterapeitu kvalifikācija ar katru gadu pieaug. Sertifikācijas prasības tiek pakāpeniski celtas saskaņā ar realitātes principu, tomēr neatlaidīgi turpinot virzību uz Eiropas līmeni medicīniskā psihoterapijā, kas Eiropā ir psihiatrijas sastāvdaļa. LĀPA ir izstrādāti un apstiprināti mūsu un citu attīstīto valstu pieredzē balstīti normatīvie dokumenti un turpinās darbs pie likumdošanas jautājumiem psihoterapijas nozarē. Patlaban Latvijā LĀPA ir vienīgā asociācija, kura ārstus psihoterapeitus sertificē atbilstoši valsts likumdošanai.
1989. gadā 1.Pasaules Latviešu Ārstu kongresā Kanādas latviešu psihiatri: psihoanalītiķis Kaspars Tūters un ģimenes psihoterapeits Voldemārs Gulēns bija tie, kas saaicināja kopā Latvijas ārstus psihoterapeitus un psihoterapijā ieinteresētus ārstus.
1990. gadā tika nodibināts Psihoterapeitu klubs, kurš darbojās 5 gadus Rīgas 8.poliklīnikā psihoterapeites dr. Daces Ceravas gādībā. Klubam apvienojoties ar psihoterapeitu grupu no Rīgas Psihiatriskās slimnīcas radās Latvijas Psihoterapeitu asociācija.
Latvijas Psihoterapeitu asociācija (LPTA) ir dibināta 1991. gada 15. novembrī. 2012. gada 15. februārī LPTA biedru pilnsapulcē tiek pieņemts lēmums dibināt biedrību "Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija" (LĀPA), kura kā patstāvīga juridiska persona tiek reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, un kļūt par Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) kolektīvo biedru.
Iniciatīvas grupa un pirmā valde: dr.Juris Batņa - LPTA priekšsēdētājs, dr.Māris Selga - LPTA priekšsēdētāja vietnieks, dr.Dace Cerava - atbildīgā sekretāre.
Dibināšanas gadā LPTA bija 30 ārsti - psihoterapeiti (ieņēma šādus amatus) un vēl 56 veicinātāji biedri (citu specialitāšu ārsti, psihologi, pedagogi, studenti). Sākotnēji ārsti - psihoterapeiti bija specializējušies psihiatrijā un papildus mācījušies vairāku mēnešu kursos psihoterapijā Padomju Savienības pēcdiploma apmācības institūtos Ļeņingradā, Maskavā, Harkovā, Rostovā. Psihoterapija bija psihiatrijas subspecialitāte. Latvijā bija valsts apmaksātas psihoterapeitu štata vietas daudzās poliklīnikās, sanatorijās un dažās lielākajās slimnīcās. Galvenās ārstēšanas pieejas bija racionālā psihoterapija, suģestīvā psihoterapija (hipnoze, autogēnais treniņš), eklektiska pieeja (kognitīvā terapija, uzvedības terapijas tehnikas, geštaltterapija, eksistenciāli - humānistiskā terapija, grupas terapija) un medikamentu terapija.
Krītot "dzelzs priekškaram", deviņdesmitajos gados Latvijā sāka iebraukt Rietumu speciālisti, kas savās lekcijās un semināros deva ieskatu par pasaulē plaši lietotiem dziļākiem psihoterapijas virzieniem.
No 1992. līdz 1995. gadam 24 Latvijas psihoterapeiti mācījās Zviedrijas Eskilstūnas pamata apmācības kursā psihoterapijā, galvenokārt psihodinamiskajā virzienā. Iniciators: Zviedrijas latvietis Andrejs Ozoliņš, pasniedzēji arī Markku Hirn un dr.Karl-Erik Magnusson - LPTA Goda biedri.
No 1993. gada, atdaloties no psihiatrijas, psihoterapija Latvijā kļuva par patstāvīgu ārstu pamatspecialitāti, kas, no vienas puses, bija labi, jo deva iespēju specialitātes attīstībai, no otras puses, diemžēl psihoterapija nonāca ārpus valsts apmaksātā medicīnas pakalpojumu groza, kas tā ir ari patlaban
No 1993.gada LPTA strādāja Sertifikācijas eksāmenu komisija un LĀB izdeva sertifikātus psihoterapeita specialitātē. Sertifikācijas prasībām vairs nebija iespējams atbilst, ja kandidātam bija tikai PSRS laiku izglītība, līdz ar to 1994. gadā LĀB sertificēti bija 14 psihoterapeiti.
1994. gadā Latvijas Medicīnas Akadēmijā (LMA) tika nodibināts Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas kurss, vēlāk katedra docentes, medicīnas zinātņu doktores dr.Guntas Ancānes vadībā, kas deva iespēju topošajiem ārstiem uzzināt par slimību bio-psiho-sociālo modeli, kā arī tika uzsākta pēcdiploma apmācība psihoterapijā. Katedrā strādāja arī asistenti dr. Zaiga Blaua, dr. Voldemārs Švarcs, vēlāk arī dr. Artūrs Utināns un dr. Arkādijs Pancs.
No 1994. gada LPTA priekšsēdētāja bija doc. dr. Gunta Ancāne, sertifikācijas eksāmenu komisiju vadīja dr. Arkādijs Pancs.
No 1995. līdz 1998. gadam LPTA biedriem bija iespēja iziet personīgo psihoterapiju 100-140 stundas pie igauņu psihoanalītiskiem psihoterapeitiem: Andres Adams, Endel Talvik, Sergei Tiganik.
No 1996. gada darbojas LPTA Ētikas komisija, 1998. gadā tika izstrādāts LPTA Ētikas kodekss dr. Andreja Ancāna vadībā.
No 1996. gada 5 Latvijas psihoterapeiti bija norvēģu grupu analīzes apmācībā Lietuvā, kur arī apguva holandiešu apmācības kursu psihoanalītiskās teorijās.
No 1997. līdz 2000. gadam 12 Latvijas psihoterapeiti mācījās Zviedrijas Karolinska institūta Psihoanalītiskās psihoterapijas kursos, pasniedzējas: Monica Anderson, Vija Brunius, Birgitta Elmquist ir LPTA Goda biedres.
No 1994. gada Latvijas psihoterapeiti sadarbojas ar Eiropas Psihoanalītisko Federāciju (EPF) un Starptautisko Psihoanalīzes asociāciju (IPA), kas ik gadus organizē Vasaras skolas Austrumeiropas valstu kolēģiem, kas meklē iespējas kļūt par psihoanalītiķiem. Austrumeiropas komiteja, vēlāk, Han Groen Prakken Psihoanalīzes Institūts Austrumeiropas valstīm (PIEE), veic atlases intervijas un palīdz organizēt apmācības iespējas.
No 1997. gada LPTA sadarbojas ar Eiropas Psihoanalītiskās Psihoterapijas Federāciju (EFPP).
No 1995. gada Latvijas psihoterapeitu grupa apgūst Ģimenes sistēmas terapiju vācu pasniedzējas Linde von Keyserlingk vadībā.
No 1998. gada LPTA priekšsēdētājs bija dr.Arkādijs Pancs un sertifikācijas eksāmenu komisijas priekšsēdētājs dr.Andrejs Ancāns.
1998. gadā LPTA ir 17 īstenie biedri, kas ir sertificēti psihoterapeiti un vēl 59 veicinātājbiedri. Darbojas Psihoanalītiskās psihoterapijas, Psihoanalīzes attīstības un Grupu psihoterapijas sekcijas. LPTA sastāvā ir supervizori: doc.dr. Gunta Ancāne, dr. Andrejs Ancāns, dr. Juris Batņa, dr. Zaiga Blaua, dr. Dace Cerava, dr.Inga Millere, dr.Arkādijs Pancs, dr. Anita Plūme, dr.Voldemārs Švarcs, dr.Artūrs Utināns.
No 1999. gada LPTA pieņem lēmumu papildināt savu nosaukumu: Latvijas Psihoterapeitu (psihodinamisko psihiatru un psihosomatiskās medicīnas ārstu) asociācija.
Augot un attīstoties, dažādu pretrunu rezultātā no asociācijas ir aizgājuši kolēģi, kas uzskatīja, ka psihoterapijai nav vieta medicīnā un psihoterapija neesot ārstēšana. Viņi deviņdesmito gadu beigās izveidoja Latvijas Psihoterapeitu biedrību.
No 2000. gada pakāpeniski 8 Latvijas psihoterapeiti ir iesaistījušies psihoanalīzes apmācības programmās ārzemju institūtos saskaņā ar Internacionālās Psihoanalīzes asociācijas (IPA) prasībām, lai kļūtu psihoanalītiķi. 2005.gadā Latvijā ir pirmais psihoanalītiķis dr.Arkādijs Pancs.
2009.gadā 5 LPTA biedri ir psihoanalīzes kandidāti: dr.Voldemārs Švarcs, dr.Dace Cerava, dr.Indra Upmiņa, dr.Silvija Lejniece un psihologs Viktors Ozoliņš.
No 2001. līdz 2003. gadam 9 Latvijas psihoterapeiti turpināja virzību uz EFPP prasībām atbilstošu standartu, mācoties Stokholmas Psihoterapijas Apmācības Akadēmijas (SAPU) programmā.
No 2001. līdz 2003.gadam 8 Latvijas psihoterapeiti izgāja personīgo psihoterapiju 50 stundas pie Čehijas Psihoanalīzes institūta direktora, IPA apmācības psihoanalītiķa Mihaela Šebeka.
2002.gadā LPTA ir 33 īstenie biedri - LĀB sertificēti psihoterapeiti un 33 veicinātāji biedri. LPTA priekšsēdētājs ir dr.Andrejs Ancāns, sertifikācijas eksāmenu komisijas priekšsēdētājs ir dr.Artūrs Utināns, LPTA atbildīgā sekretāre ir dr. Tija Vanaga.
2005. gadā LPTA ir 39 īstenie biedri un 18 veicinātāji biedri.
Latvijā ārsti LPTA biedri Rīgas Stradiņa Universitātē asociētās profesores dr.Guntas Ancānes un asistenta dr.Artūra Utināna vadībā tiek apmācīti psihodinamiskā psihoterapijā.
Ir arī iespējama specializācija grupu psihodinamiskā psihoterapijā Latvijas apmācīttiesīgo ārstu dr.Tijas Vanagas un dr.Andreja Ancāna vadībā.
No 2007. gada LPTA sertifikācijas eksāmenu komisiju vada dr. Voldemārs Švarcs.
No 2005. līdz 2008.gadam 18 Latvijas psihoterapeiti mācījās Somijas speciālistu vadītā bērnu un pusaudžu psihoanalītiskās psihoterapijas apmācībā.
Starptautiskās Psihoanalīzes asociācijas psihoanalītiķis Kari Tuhkanen uzsācis ilgtermiņa personīgās psihoterapijas un apmācības psihoanalīzes kursu vairākiem Latvijas psihoterapeitiem.
Dr. Zaiga Blaua, bērnu psihoterapeite, sadarbībā ar Kanādas psihoterapeitiem Kasparu Tūteru un Elizabeti Tūteri piedalījās Zīdaiņu Mentālās Veselības Pasaules asociācijas konferences organizācijā Rīgā.
No 2008. gada LPTA priekšsēdētāja ir dr. Tija Vanaga, LPTA atbildīgais sekretārs ir dr. Valdis Briedis.
2008. gadā LPTA ir 14 psihoterapeiti, kuriem ir tiesības veikt personīgo apmācības psihoterapiju: asoc. prof. Gunta Ancāne, dr. Andrejs Ancāns, dr. Juris Batņa, dr. Zaiga Blaua, dr. Valdis Briedis, dr. Dace Cerava, dr. Arkādijs Pancs, dr. Voldemārs Švarcs, dr. Indra Upmiņa, dr. Artūrs Utināns, dr. Andis Užāns, dr. Tija Vanaga, dr. Monta Vasiļevska, dr. Andris Veselovskis.
No 2011. gada LPTA priekšsēdētājs ir dr.Dainis Balodis, MD, LĀPA atbildīgā sekretāre ir dr. Gunta Andžāne.
2012. gada 15. februārī LPTA biedru pilnsapulcē tiek pieņemts lēmums dibināt biedrību "Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija" (LĀPA), kura kā patstāvīga juridiska persona tiek reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, un kļūt par Latvijas Ārstu biedrības kolektīvo biedru.
no 2014. līdz 2018. gadam LĀPA prezidente ir dr. Tija Vanaga, kopš 2018. gada asociāciju vada dr. Gunta Andžāne
Raksta autore: LPTA atbildīgā sekretāre no 1991. līdz 2002.gadam dr. Dace Cerava.
Pateicos par palīdzību raksta pilnveidošanā LPTA atbildīgam sekretāram no 2008.gada dr.Valdim Briedim.
Papildinājumi: Eva Tarasova, valdes locekle, 2012. gads, Andis Užāns, 2020. gads