Psihoterapija > Problēmraksti > Pusaudžu procesi . Mātes un meitas

Pusaudžu procesi. Grāmata meitu mammām

ārste psihoterapeite  Maija Dubava

 

Tā ir Lijas Brīdakas " Aizvējš pie jūras" ( AS " Lauku avīze" 2012.). Jau sen mūsu literatūra slāpa pēc mūsdienu latviešu sievietes tēla, kas ir mainījies kopš Blaumaņa un Raiņa laikiem.

 

Kā raksta franču analītiķe Makdugala ( Joyce McDougall, 1920-2011) , tad simptoms ( slimība, nelīdzsvarota uzvedība, atkarība) tiek veidots tur, kur ir dilemma starp pašapziņu un attiecībām. Lijas Brīdakas stāstos " Solis tumsā" un " Aizvējš pie jūras" ( kas apvienoti vienā grāmatā) ir runa tieši par to- kā sievietei saglabāt pašapziņu, personīgo perspektīvu un attiecības, ģimeni, jeb atkarīgo un saistību perspektīvu.

Īpaši vēlējos iezīmēt meistarīgo mātes un meitas attiecību dinamikas attēlojumu stāstā " Aizvējš pie jūras". Strādājot ar pusaudžiem, bieži iznāk sastapties ar konfliktu starp māti, kura ļoti vēlas savai meitai tikai to vislabāko un cenšas viņu pasargāt no visa ļaunā, un meitu, kura jau vairs nav bērns un grib savas lietas risināt pati.
Stāstā ir precīzi atainotas mātes sāpes, izmisums un bezspēcība, kas sākumā izpaužas kā nevaldāmas dusmas, uzbrukumi un pārmetumi. Tikai ļaujoties šīm sāpēm līdz pašiem emociju dziļumiem, notiek dvēseles " pārkausēšana", un mātes attieksme, izpausmes no dusmām mainās uz sapratni, siltumu un pieņemšanu.


" Viņš ir mans, bet savs ir kļuvis,
Lauzdams mūsu abu varu!
Atdodamies uzvarējis.
- Ņems, kas atdos, veiks, kas zaudēs,
Pastāvēs, kas pārvērtīsies!" -Rainis.


Kā kopsavilkumu varētu teikt sekojošo- bērnu augšana un mainīšanās prasa arī mums, vecākiem, mainīties. Ja mēs vēlamies, lai mūsu attiecības uzlabojas, tad mums pašiem jāmainās, citādi iedzīsim sevi vai savus bērnus simptomos. Piemērs no manas prakses: anoreksija 16 gadīgai pusaudzei. Māte kategoriski pieprasa paklausību, meita kategoriski atsakās ēst. Aiz mātes agresīvās kontroles, moralizēšanas stāv pašas dzīves traumas, neveiksmes un bailes. Aiz meitenes simptoma stāv nepieciešamība saglabāt savu pašapziņu un identitātes sajūtu, citādi pārvērtīsies par mātes "spoguli " , ko meitene izmisīgi nevēlas. Pat neliels reveranss pretī meitai, viņas domu un jūtu izpratnei un pieņemšanai parasti tiek sagaidīts ar pateicību un simptoma mīkstināšanos.