Personības traucējumi, jaunumi izpētē un terapijā

Personības traucējumi, jaunumi izpētē un terapijā

dr. M. Dubava

Jūnijā 2015.g. mēs, 9 ārsti psihoterapeiti bijām Tallinā ESSPD ( Eiropas biedrība Personības traucējumu izpētei) seminārā, kur savus pētījumus prezentēja 6 vadošie Eiropas medicīnas centru psihoterapijas novirzienu pārstāvji.

Pie psihoterapeita cilvēki parasti vēršas depresijas ( izmisuma) vai trauksmes (draudi, ka netiks galā) situācijās, un aiz šīm grūtībām ir katra cilvēka unikālā biogrāfija un autentiskā personība, kuru vājums parādās dažādās dzīves krīzēs. Pamats cilvēka psihes un personības izpētei ir Z. Freida iedibinātā un M. Kleinas

pilnveidotā Psihoanalīzes skola, uz kuras bāzes ir veidojusies psihodinamiskā psihoterapija, ko esam mācījušies. Bet mūsdienās ir vajadzība visu sasniegt ātrāk: psihodinamiskais ceļš uz atveseļošanos ir visgarākais. Tādēļ rodas arvien jauni novirzieni, ko mācījāmies seminārā.

Vadošais pētījums saucas Mentalizēšana, un tas ir izstrādāts Annas Freidas centrā un Universitātes koledžā Londonā, un to prezentēja viens no tā izstrādātājiem prof. Anthony Bateman. Viņš savu uzstāšanos sāka ar vardarbības izpratnes vēsturisko aspektu, tālāk pārejot pie mūsdienu situācijas analīzes, par pamatu

vardarbības eskalācijai norādot mentalizēšanas prasmju būtisku deficītu. Mentalizēšana ir spēja izprast savu un citu cilvēku rīcību emociju, vēlmju un domu kontekstā, un to var mācīt. Un ir pierādīts, ka šī spēja mentalizēt samazina vardarbības potenciālu.

Pasaulē arvien lielāku atzinību gūst KBT ( kognitīvi- biheviorālā terapija), seminārā to pārstāvēja 2 lektori : prof. Arnoud Arntz no Nīderlandes ar Shēmu terapiju un prof. Babette Renneberg ar KBT paveidu izvairīgas personības terapijai. Šajās metodēs galvenais uzsvars ir pārliecināt pacientu, ka viņa uzskati (

zemapziņas shēmas un pārliecības) ir jāmaina.

Savu Shēmu terapijas paveidu mums demonstrēja Itālijas prof. Giancarlo Dimaggio. Viņa azartiskā savas metodes parādīšana ar aktuāliem slimību gadījumiem pierādīja, cik nozīmīga ir ārsta prasme uzrunāt un iesaistīt pacientu kopīgā analītiskā procesā, neatkarīgi no tā, kā tieši sauc pielietoto stratēģiju.

Kā man izdevās noskaidrot, supervīzējot savus problēmu pacientus ar izvairīgas personības iezīmēm, tad KBT pamatā var būt efektīva tikai jauniem, izglītotiem pacientiem ( pētījumiem izmantoti maģistratūras studenti) ar vienu problēmu. Mūsu reālajam pacientam, kam ir sarežģītas pieredzes un kompleksas patoloģijas,

nepieciešamas garas un kompleksas terapijas, kuru pamatā ir psihodinamiskā pieeja.

zšķirošu noti senajā strīdā par iespējām ārstēt smagus PTSS ( pēctraumas stresa sindromus) ieviesa prof. Martin Bohus ( Vācija) prezentētā metode un pētījums, kas balstās Marsha Linehan izstrādātajā DBT (Dialectical bihevioral therapy) metodē, kur pacientes, kuru smago psihopatoloģisko reakciju pamatā ir

bērnības seksuāla vardarbība, tiek ārstētas ar speciālu ekspozīcijas metodi, lai vecās traumas tiktu restrukturētas (nomaina ārējo pieredzi pret iekšēju pārdzīvojumu, kas ir sen noticis). Terapija tiek veikta stacionāra apstākļos 3 mēnešu laikā, pirms tam 1 gadu strādājot individuāli ambulatori, Prof. M. Bohus uzskata, ka viņi šādi izārstē 60 % pacientes.

Nobeigumā gribētos citēt Nīderlandes prof. Ad Kaasenbrood vārdus: " Atveseļošanās ir spēja dzīvot pašam savu dzīvi, sasniedzot savu potenciālu".