Personības traucējumi

Personības traucējumi

Dr. Paula Kovaļevska

Cilvēka personība ir viņa rakstura iezīmju un uzvedības modeļu kopums, kas piešķir viņam raksturīgu identitāti. Personība ietver gan emocionālos, gan domāšanas procesus, pasaules uztveri un attiecības ar citiem. Tā veidojas biopsihosociālu faktoru mijiedarbības rezultātā un dzīves laikā mainās, pielāgojoties iekšējiem un ārējiem stimuliem. Viena no personību veidojošām daļām ir temperaments, kas ir iedzimts. Pētījumi rāda, ka ir vairāk kā 700 gēni, kas atbild par temperamenta veidošanos. Šie gēni satur bioloģisku informāciju, kas ne tikai nosaka iedzimtas temperamenta iezīmes, bet tie arī reaģē uz apkārtējās vides notikumiem. Pētījumi rāda, ka bērnības nelabvēlīga pieredze ietekmē gēnu darbību un ir asociēta ar personības traucējumu attīstību.

Kas ir personības traucējumi?

Veselīgai personībai ir vieglāk pielāgoties dažādām dzīves situācijām, pārdzīvot krīzes, veidot noturīgas attiecības un rast apmierinājumu gan darbā, gan hobijos. Taču dažkārt cilvēka personības iezīmes un reakcijas var kļūt par šķērsli pilnvērtīgai dzīvei. Tās ir tik izteiktas, rigidas vai neatbilstošas situācijai, ka gan traucē pašam cilvēkam, gan viņa tuvākajiem. Šādos gadījumos var būt runa par personības traucējumiem. Šis izpausmes sākas parasti pusaudžu periodā vai jaunībā, ir pastāvīgas arī pieaugušā vecumā un būtiski atšķiras no lielākās daļas cilvēku.

Personības traucējumi nav "rakstura vājums", “slikta audzināšana”, “uzmanības trūkums” vai slinkums. Tie ir psihiski traucējumi, kas ietekmē to, kā cilvēks uztver sevi, citus un pasauli. Šie traucējumi var būt ilgstoši un dziļi iesakņojušies, bet tie ir ārstējami, un, ar piemērotu ārstēšanas pieeju, ir iespējams uzlabot attiecības, pašsajūtu un dzīves kvalitāti.

Kāpēc rodas personības traucējumi?

Personības traucējumu cēloņi ir sarežģīti. Ja bērns aug nedrošā, neparedzamā, emocionāli vēsā, vardarbīgā vai haotiskā vidē, viņa personības attīstība var tikt traucēta. Nozīme ir arī iedzimtībai – piemēram, jūtīgāki, impulsīvāki cilvēki var būt uzņēmīgāki pret apkārtējās vides nelabvēlīgajiem faktoriem.

Būtiski ir saprast, ka cilvēks, kuram ir personības traucējumi, nav izvēlējies "būt sarežģīts" – viņš bieži pats cieš no iekšēja diskomforta, grūtībām attiecībās, trauksmes, dusmām, bailēm, kauna, vainas izjūtas vai vientulības. Šīs emocijas nereti ir pretrunīgas – piemēram, var vienlaikus izjust dusmas un vainas apziņu pret to pašu cilvēku. Emocijas var kļūt tik intensīvas un pārpludinošas, ka kļūst grūti panesamas. Cilvēkiem ar personības traucējumiem trūkst veselīgu emocionālās pašregulācijas mehānismu, tāpēc viņi nereti izmanto destruktīvus uzvedības modeļus – piemēram, impulsīvu rīcību, attiecību bojāšanu pirms vēl piedzīvota atraidījuma, sevis ievainošanu, bēgšanu atkarībās vai manipulējošu uzvedību, kas patiesībā izriet no nedrošības un bailēm zaudēt tuvību.

Kādi var būt personības traucējumi?

Medicīnā personības traucējumus iedala vairākās kategorijās. Vienkāršoti, tos var iedalīt trīs grupās:

1. Ekscentriskie personības traucējumi

Šeit ietilpst, piemēram, paranoīdas, šizoīdas un šiztipiskas personības traucējumi. Cilvēki ar šiem traucējumiem var būt noslēgti, aizdomīgi, atturīgi vai ar savādu domāšanu un ticību pārdabiskiem spēkiem. Viņiem var būt grūti uzticēties citiem un izjust emocionālu tuvību.

2. Emocionāli nestabilie personības traucējumi

Šajā grupā ietilpst robežstāvokļa (borderline), histēriski, narcistiski un antisociāli personības traucējumi. Tie var izpausties kā izteiktas garastāvokļa svārstības, impulsivitāte, straujas attiecību maiņas vai pārtraukšanas, paškaitējoša uzvedība, izteikta vajadzība pēc uzmanības vai apbrīnas, empātijas trūkums, agresivitāte vai krimināla uzvedība. Cilvēks var meklēt tuvību, bet vienlaicīgi nespēt to izturēt. Var atkārtoti piedzīvot konfliktus, emocionālas krīzes, būt vardarbīgs.

3. Trauksmaini un izvairīgi personības traucējumi

Te ietilpst izvairīgi, atkarīgi un obsesīvi-kompulsīvi personības traucējumi. Cilvēkiem ar šiem traucējumiem raksturīgas izteiktas bailes no kritikas un atraidījuma, kā rezultātā cilvēks izvairās no sociālām situācijām. Tāpat šiem cilvēkiem var būt raksturīgs perfekcionisms – stingra noteikumu ievērošana, kavēšanās pie sīkām detaļām, vajadzība kontrolēt, pārmērīgi kārtot vai tīrīt.

Svarīgi uzsvērt, ka katram cilvēkam ir savas unikālās un dažādās iezīmes, kas var būt līdzīgas iepriekš aprakstītajām, taču par personības traucējumiem runā tikai tad, ja šīs iezīmes ir būtiski traucējošas pašam cilvēkam un apkārtējiem. Tātad pie personības traucējumiem cilvēks un apkārtējie cieš no savas personības iezīmēm un reakcijām.

Kā atpazīt personības traucējumus?

Bieži vien cilvēki ar personības traucējumiem neapzinās, ka viņu ciešanas ir saistītas ar viņu emocionālo reakciju, domāšanas vai uzvedības modeļiem. Tā vietā viņi var just, ka problēmu pamatā ir citu cilvēku rīcība, apkārtējās vides netaisnība vai citi ārēji apstākļi, nevis pašu iekšējie procesi.

Tomēr pazīmes, kas liecina, ka būtu vērtīgi vērsties pēc palīdzības, var būt:

• atkārtoti un neatrisināmi konflikti (ģimenē, darbā, draudzībā);

• pastāvīgas dusmas, tukšuma sajūta, depresija vai trauksme;

• impulsīva vai paškaitējoša uzvedība, kas rada kaunu, nožēlu vai problēmas (piemēram, pārmērīga

• izklaide, gadījuma seksuālas attiecības, atkarību izraisošu vielu lietošana, agresijas izvirdumi, neapdomīgi tēriņi);

• grūtības pielāgoties pārmaiņām vai stresam;

• grūti pieņemt sevi; sajūta, ka esi “slikts”, “nevērtīgs”, “ne tāds”;

• grūti tikt galā ar ikdienas pienākumiem, pārslogotības izjūta;

• paškaitējoša uzvedība vai domas par pašnāvību.

Vai personības traucējumus var ārstēt?

Jā! Lai gan personības traucējumi ir dziļi iesakņojušies un ilgstoši, tie nav "mūža spriedums". Personības iezīmes ir paliekošas, taču reakcijas, uzvedību un domāšanas veidu var mainīt. Psihoterapija – īpaši dialektiski biheiviorālā terapija, psihodinamiskā terapija un kognitīvi biheiviorālā terapija, ir galvenās ārstēšanas metodes. Tā palīdz cilvēkam atpazīt domāšanas un uzvedības modeļus, kas rada grūtības, un iemācīties prasmes veselīgāk “tikt galā ar emocijām”, veidojot jaunus adaptīvākus uzvedības modeļus. Psihoterapijas rezultātā cilvēkam pieaug spēja veidot stabilas un patīkamas attiecības.

Nereti cilvēki ar personības traucējumiem saskaras ar kritiku, pārpratumiem vai nosodījumu, kas ir nostiprinājis pārliecību, ka ar viņiem “kaut kas nav kārtībā”, tāpēc liela nozīme ārstēšanas procesā ir attiecību kvalitātei ar ārstējošo speciālistu. Psihoterapija sniedz telpu, kur cilvēks drīkst just, runāt un būt tāds, kāds viņš ir – bez nosodījuma vai prasības pielāgoties. Daudziem cilvēkiem ar personības traucējumiem šī var būt pirmā attiecību pieredze, kurā viņi nejūtas nosodīti vai atraidīti par savām emocijām un uzvedību. Psihoterapeita un pacienta attiecības ir profesionālas, taču vienlaikus arī cilvēciskas – ir svarīgi, ka ārsts ir klātesošs, ieinteresēts un empātisks, taču saglabā profesionālo distanci jeb robežu, kas arī ir svarīgs faktors personības traucējumu ārstēšanā. Psihoterapijas vizītes notiek regulāri un paredzami, kas palīdz radīt stabilu struktūru un drošības sajūtu. Cilvēkam ir svarīgi justies uzklausītam, saprastam un pieņemtam – tikai tā iespējams veikt nozīmīgas izmaiņas savā personībā. Psihoterapijas telpa ir droša un profesionāla vide, kurā iespējams izzināt sevi un piedzīvot jaunu attiecību pieredzi, kuru vēlāk pārnest uz citām attiecībām ikdienas dzīvē.

Dažkārt papildus tiek lietoti arī medikamenti, īpaši, ja personības traucējumus pavada depresija, trauksme vai impulsa kontroles traucējumi. Tomēr zāles nav galvenā ārstēšanas forma, tās ir atbalsts. To lietošana ir kopīgs ārsta un pacienta lēmums.

Sabiedrībā joprojām pastāv aizspriedumi par psihiskiem traucējumiem. Diemžēl tas kavē cilvēkus meklēt palīdzību, liek just kaunu vai vainas apziņu. Ir svarīgi saprast, ka personības traucējumi ir tikai viena no psihes izpausmēm. Tie nenozīmē, ka cilvēks ir "slikts", “bīstams” vai "nepareizs". Gluži pretēji, ļoti bieži šie cilvēki ir emocionāli jūtīgi, radoši, mīloši, harizmātiski un sirsnīgi, taču viņiem ir nepieciešama palīdzība, lai savu potenciālu realizētu bez sevis un citu sāpināšanas.

Mēs visi ikdienā sastopam cilvēkus ar dažādām personības iezīmēm – darba kolēģos, draugos, partneros. Jo labāk mēs saprotam viens otru, jo vairāk spējam būt iecietīgi, saprotoši un atbalstoši.