Pusaudžu psihoterapija

Pusaudžu psihoterapija

dr. Andis Užāns

Pusaudžu vecums ( parasti no 11-12 līdz 18-20 gadiem ) cilvēka psihes attīstībā ir viens no būtiskākajiem posmiem. Intensitātes ziņā to var salīdzināt vienīgi ar pašiem pirmajiem dzīves gadiem. Šī un arī citu iemeslu pusaudžu psihoterapijai ir atesvišķa vieta- lai arī daudz kopīga, tā nav ne pieaugušo, ne bērnu terapija.

Acīmredzamas ir fiziskas pārmaiņas pusaudžu vecumā . Taču tikpat nozīmīgas, lai arī ne vienmēr redzamas, izmaiņas notiek psihē. Psihei jātiek galā ar dažādiem uzdevumiem : gan iekšējiem- pieņemt savas fiziskās izmaiņas, savu sievišķo/ vīrišķo identitāti, nepieciešamība kļūt neatkarīgam; gan ārējiem- atpazīt un izvēlēties savu piederību jaunām sociālām grupām, spiedienu integrēt dažādās sabiedrības normas, kā arī citiem,

Statistika diemžēl liecina, ka katrs piektais jaunietis sastopas ar psihiskiem traucējumiem.

Daļai traucējumi izpaužas kā citiem nepieņemama (antisociāla) uzvedība, daļai kā emocionālas (trauksme, depresija) ciešanas, daļai kā fizisku un psihisku slimību sajaukums (t.sk. ēšanas traucējumi) , daži ir psihotiski vai autiski.

Ārsti psihoterapeiti, kas strādā ar pusaudžiem ir apguvuši zināšanas un prasmes par psihiskajiem procesiem, kas notiek šajā laikā. Tas ļauj lietot psihoterapiju, lai veidotu jauno cilvēku psihes spēju tikt galā ar uzdevumiem, kuri radījuši sabrukumu.

Pusaudži, līdzīgi kā bērni, ir atkarīgi no ģimenes. Tādēļ pusaudžu terapijā labi palīdz ne tikai individuāla, bet arī ģimenes terapija. Īpaši jaunākajā pusaudžu vecumā ir labi, ja terapijā iesaistās vecāki.

Trīspadsmit LĀPA biedri, un grupa veicinātājbiedru ir padziļinājusi savas prasmes un zināšanas bērnu un pusaudžu psihoanalītiskā psihoterapijā, sadarbojoties Rīgas Stradiņa Universitātei, Somijas Pusaudžu psihiatru asociācijai un Medicīniskās Psihoterapijas attīstības centram. Šī sadarbība turpinās, pateicoties cilvēkiem, kuri ir ieinteresēti pusaudžu psihiskajā veselībā.