Jautājumi > Atbildes

Atbildes

1 no 70 > >>

07.06.2021. Roberts jautā:
Sveiki! Pie kura ārsta nav pārāk gara rinda un ir iespējams pierakstīties?

Atbilde:

Labdien, Robert!

 

Diemžēl  asociācijā nav apkopota informācija par aktuālajām  gaidīšanas rindām.  Droši vien  atkarīgs   uz ko  pierakstīites- psihoterapiju    vai  konsultāciju.

 

Uz konsultācijau  pieteikties varētu  būt  vieglāk,

Atliek vien  zvanīt  kolēģiem,   interesēties,  un risinājums atradīsies.   Ar 5-7 zvaniem vajadzētu izdoties.

 

Ja   tomēr neizdodas, rakstiet: info@arstipsihoterapeiti.lv


02.06.2021. Sarma jautā:
28.03. LSM.lv publicēja - Paredzēto iespēju desmit reizes apmeklēt garīgās veselības speciālistu bezmaksas iedzīvotājiem nebūs iespējams izmantot, vēršoties pie konsultatīvā psihologa, skaidroja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Ieva Melišus. No valsts budžeta vizīti apmaksās tiem pacientiem, kuri ar ģimenes ārsta nosūtījumu vērsīsies pie ārstiem psihoterapeitiem, psihologiem ar psihoterapeita kvalifikāciju, kā arī klīniskajiem un veselības psihologiem. Pie kā lai vēršas pēc palīdzības???

Atbilde:

Labdien, Sarma!

Jautājums  sarežaģīs, tā ir valsts  iestāžu izķiršanās.  Ju n tomēr kāds  no I.  Melišus  vadībā atzītajiem speciā listiem  Jums lie kas nodarīgs, informāciju par  valsts  finansētu  konsultāciju  vislabāk būs  atrast  Nacionalā   Veselības  dienesta ( NVD)  mājaslapā.  ŠEIT vajadzētu  visam  kļūt skaidram. Ja kas neskaidrs, rakstiet  atkal , droši vien,  NVD  .

 

Andis Užāns

 

p.s.  Diemžēl valsts šobrīd nevarēja piedāvāt ārstiem psihoterapeitiem pietiekamu atlīdzību par šo vajadzīgo darbu, lai  neizdegtu arī speciālisti. Konsultāciju  ierobežotais daudzums  varētu  radīt  nepamototas cerības,  ja  domā  par  pierādumos  balstītu praksi . Tādēļ saraksts  no ārstu psihoterapeitu puses pagaidām  gauži īss...

AU


02.06.2021. Martins jautā:
Veletos atras arstu kurs butu spejigs uzklausit un ar iespeju parslegties uz anglu valodu jo personigi ir vieglak ta izpausties, ja protams ir tada iespeja, pats personigi nezinu ka labak izveleties arstu prieks tadam lietam, cerams ka kads var snieg uz so jautajumu ipatnejo laikam, atbildi. ar cienu Martins

Atbilde:

Sveiks, Martin!


Lai atrastu ārstu psihoterapeitu, kurš kā darba valodu lieto angļu valodu, lūdzu skatīt interneta vietni www.arstipsihoterapeiti.lv, sadaļa ,,Par mums'' un izvēlēties ārstu, kurš sniegtajā informācijā par sevi, apliecina darba valodu- angļu valodu.


Lai izdodas izvēlēties!
Cieņā,
Ineta Remese


26.05.2021. Dana jautā:
Labdien! Kur iespējams atrast psihiatru-hipnoterapeitu?

Atbilde:

Labdien, Dana!

 

Precīzāku informāciju par hipnologiem varēsiet iegūt, vēršoties LĀHSSB pa tel. 26555851.

Ja Jūsu interese vairāk saistīta ar psihiatriju, tad Latvijas psihiatru asociācijās mājaslapā www.psihiatruasociacija.lv.

 

Ar cieņu,

dr. Elmārs Vārpa.


18.05.2021. Diāna jautā:
Labdien. Jūtu, ka uz dažu pārdzīvojumu fona man ir pastiprinājās ešanas uzvedības traucējumi (problēmas ar ēšanu nav kritiskas un nedraud fiziskai veselībai, bet patērē daudz emocionālas enerģijas). Jautājums ir tāds - subjektīvi es jūtu, ka es apzinos un saprotu iemeslus, kāpēc tie traucējumi ir, bet kā ar tiem tik galā es nezinu. Vai tādā gadījumā ir nepieciešama psihoterapeita konsultācija vai tomēr jāiet pie psihiatra? Ar cieņu, Diāna.

Atbilde:

Labdien, Diāna!

 

Saprotu, ka šaubāties, kura speciālista konsultācija Jums būtu piemērotāka. Tomēr pēc Jūsu sniegtās informācijas par savu situāciju, domāju, ka neatkarīgi no tā, vai Jūs sākotnēji vērstos pēc palīdzības pie psihiatra vai psihoterapeita, konsultācijā būtu iespēja pārrunāt gan ēšanas uzvedības traucējumus, gan Jūsu pārdzīvojumus, un iespējamos risinājumus Jūsu situācijā. Tālāk gan psihiatrs, gan psihoterapeits var novērtēt, vai viņa pielietotā ārstēšanas metode var Jums palīdzēt vai/un rekomendēt citu speciālistu.

 

Ar cieņu,

dr.Annija Mežmača


10.05.2021. Beate jautā:
Labdien! Esmu saskārusies ar diagnozi - vidēji smaga depresija. Psihiatrs ir nozīmējis lietot antidepresantus. Iesakiet, lūdzu, kādu literatūru, lai es spētu vairāk saprast, kas ar mani notiek fiziski un emocionāli, un kā ar to cīnīties. Diemžēl gan psihoterapeite, gan psihiatrs sniedz tikai vispusīgu informāciju. No šīs informācijas ir grūti sparast, kā piemēram, rīkoties gadījumā, kad uznāk spēcīgas domas par pašnāvību. Kā arī jautājums, cik daudz informāciju ārstiem man ir jāsniedz?

Atbilde:

Sveika Beāte, paldies par jautājumu.

 

Žēl dzirdēt par depresijas diagnozi. Varu ieteikt sekojošus internetu resursus:
https://www.psychiatry.org/patio:

http://www.depresija.lv/depresija/kas-ir-depresija-2/ents-families/depression/what-is-depression
https://www.nimh.nih.gov/health/topics/depression
https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/depression/symptoms-causes/syc-20356007

Doma viņos visos ir līdzīga, taču katram ir sava garša, kas varētu būt noderīga. Latviešu valodā materiāls nav tik izsmelošs, taču varu ieteikt š

Manā pieredzē, ja domas par paškaitējumu/pašnāvību tiešām kļūst neizturamas un ir pamatotas bailes, ka domas pāarvērtīsies rīcībā, tad tā pēc definīcijas ir akūta situācija un ieteiktu zvanīt NMPD uz tālr. 113. Mūsdienu akūtā psihiatriskā aprūpe ir gājusi krietni uz augšu un manā pieredzē attieksme ir gana laipna un humāna.

Kas attiecas par informācijas sniegšanu ārstiem - vienmēr iesaku būt, pēc iespējams, atklātiem un patiesiem cik vien tas ir iespējams, jo ne vienmēr paši spējam gana skaidri formulēt savas domas.

Ceru, ka fragmenti no atbildes būs noderīgi un vēlot veiksmi cīņā ar depresiju,
Artūrs Ancāns


10.05.2021. Elīna jautā:
Labdien! Pēdējos gados(2 gados) esmu pieredzējusi lielu spriedzi. Savu sapņu(par stabilu ģimeni) sagrūšanu. Lielu spriedzi. Psihožu parādīšanos, kad konstatēju, ka ir brīži, kad sevi nekontrolēju. Kas mani biedē. Jo ja man ir bijis bērns, tad es, gandrīz, viņu esmu gribējusi sviest pret sienu. Tas ir brīžos, kad partneris pasaka vai neko nesaka. Un jo vairāk laiks pagāja, jo sliktāk es sajutos. Jautājums: es, ik pa laikam, un tagad jau nedēļu, dzirdu zvanus(galvā). Kas tas ir?

Atbilde:

Labdien, Elīna!

 

Jūsu emocionālais stāvoklis izskatās nopietns: kā Jūs to aprakstiet: "sapņu sagrūšana, psihožu parādīšanās, esmu gribējusi sviest bērnu pret sienu, zvanu skaņas galvā". Psihiatri to noteikti varētu ārstēt ar medikamentiem.

 

Lai nokļūtu pie psihiatra uz konsultāciju, nav vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums, Jums tikai jāsazvana reģistratūra un japiesakās uz vizīti. Valsts psihiskās veselības iestādēs, piem. Rīgas psihiatrijas, narkoloģijas centrā Tvaika ielā 2 psihiatra konsultācijas ir bez maksas ( uzrādot personības dokumentu). Lai Jums izdodas sameklēt savu psihiatru.

 

Dr. Dubava


09.05.2021. Laura jautā:
Labdien! Pie kādas izmeklēšanas ir jāveic un pie kuriem speciālistiem ir jāgriežas, lai pārbaudīties uz šizofrēniju?

Atbilde:

Labdien!


Jums būtu jāgriežas pie psihiatra, kurš sr sarunas palīdzību izvērtētu Jūsu psihisko stāvokli un nepieciešamības gadījumā nosūtītu uz papildus izmeklēšanām.

 

Dr. Dace Jansone


06.05.2021. Anna jautā:
Labvakar! Es saprotu, ka ir jāmeklē psiholoģiska palīdzība/atbalsts. Esmu izpētījusi visu internetu, bet diemžēl visur par konsultāciju pie psihoterapeita ir jāmaksā. Es šobrīd to nevaru darīt, nav liekas finanses. Vai ir kādi terapeiti, kuri nodrošina bezmaksas konsultāciju? Lai izdevies vakars!

Atbilde:

Labdien,

liels   paldies  par jautājumu.

Papētiet šeit par valsts apmaksātu  palīdzību psihei šai saitē

https://lvportals.lv/skaidrojumi/327795-kad-valsts-apmaksa-psihiatra-konsultacijas-2021

Jāteic, ka  situācija no 1, jūlija diez vai  mainīsies  būtiski,  jo finansējums  psihoterapijas sesijām  nesasniedz  50% no patreizējām  brīvā  tirgus cenām,  lai   ari   kopumā  šīm   projektam šogad paredzēti 1. 6  miljoni  eiro

Atliekssekot līdzi  informacijai, un , jaatbildīsiet  noteiktai " apmaksātai diagzozei",  Jūsu ģiemenes ārsts  izrakstīs   nosūtijumu.   Protams, ir vēl viena  iespja . Var vērsties   pie terapeitiem, un  jautāt ,  vai  ir kādas  " budžeta vietas" , kā  šajā  jautājumu lentā   minēts  agrākos  ierakstos.

 

Ar cieņu

A, Užāns

 

 


22.04.2021. Inita 49 gadi. jautā:
Labdien! Pēc 19padsmit nostrādātiem gadiem pirmsskolā-skolā sapratu, ka esmu izdegusi un jāmaina profes.un tā pēc ilgām pārdomām,to arī izdarīju.Sāku strādāt medicīnas nozarē,piepildu nepiepildītu jaunības sapni.Viss it kā labi, bet dēli aizgāja savās dzīvēs un sāku sajusties viena (esmu šķīrusies), reizē saprotot, ka jāatlaiž...Jaunais darbs, kurā izjūtu mobingu(neesmu uz strīdiem noskaņots cilvēks) un hobiji nespēj aizpildīt tukšumu,trauksmi,bailes u.c.Nespēju runāt ar savējiem par šīm sajūtām

Atbilde:

Labdien, Inita!

 

Jūs aprakstījāt vairākas emocionālās grūtības, ar ko esat saskārusies - izdegšana, profesionālās nodarbinātības maiņa, mobings, nevēlēšanās iesaistīties konfliktos, vientulība (un, iespējams, vēlēšanās pēc jauna veida attiecībām), nespēja runāt par savām sajūtām ar savējiem. Un, tai pat laikā, neuzrakstījāt nevienu jautājumu, uz ko vēlētos kādu atbildi! Tāpēc iesaku aiziet pie psihoterapeita uz konsultāciju (pieejamas arī attālinātas), sākumā kaut vienu, lai savas vēlmes izrunātu. Visas šāda veida emocionālas grūtības psihoterapeits risina.

 

Cieņā,
Artūrs Utināns

 


21.04.2021. Anonīms jautā:
Sveiki, esmu 17 gadus veca jauniete un jau kādu laiku esmu domājusi par palīdzības meklēšanu  - psihoterapijas apmeklēšanu, taču neesmu droša kā to uzsāk. Jau no kādu 13 gadu vecuma esmu, tā teikt, cīnījusies pati ar sevi. Pēdējā gada laikā manas iekšējās domas ir palikušas stiprākas, esmu daudz vairāk emocionāli nestabilitāka. Nevēlos tajā daudz iedziļināties, bet pat draugi iepriekš ir centušies mani pierunāt meklēt palīdzību, sakot, ka ir liela iespējamība, ka man ir depresija vai....kādi citi psihiski traucējumi/slimības. Vienmēr atteicu un noslēdzos sevī tomēr zināju, ka tas ir vajadzīgs. Neviens pieaugušais par manu iekšējo pasauli nezin, tā skaitā vecāki. Es to slēpju. Ir bijuši vēlme runāt ar vecākiem, bet nevēlos, jo šis varētu būt iespējams pārāk smags temats..ko stāstīt ir tik daudz. Uzticība viņos maza, bet saprotu, ka slepeni ārstu nebūtu iespējams apmeklēt.

Atbilde:

Labdien,

paldies par jautājumu.Jums taisnība, slepeni ārstu apmeklēt nebūtu ieteicams.Ja ir nepieciešama psihoterapeita palīdzība vēlams aprunāties ar vecākiem un saprast vai viņi varētu Jūs atbalstīt šajā izvēlē.Iespējams sarunas gaitā varētu arī atklāties kāpēc ir grūti uzticēties vecākiem un kas ir pamatā Jūsu pašsajūtai.Arī gadījumā ja uzsāksies sadarbību ar psihoterapeitu, būtu palīdzošs vecāku atbalsts un sapratne.Tā kā psihoterapija ir maksas pakalpojums,vecāku iesaistīšanās būtu svarīga.

 

Vēlot veiksmi un izdošanos!

Ar cieņu,
Dr.Silvija Lejniece

 


18.04.2021. Vita jautā:
Labdien! Man ir vajadzīga palīdzība attiecību jautājuma sakārtošanai. Iespējams, ka tas būs ar vienādības zīmi = izprast pašai savas vajadzības partnerattiecībās. Katrā ziņā - jūtos apmaldījusies, un arī iespiedusi stūrī pati sevi. Gribas dzīvot jēgpilni, bet sēžu te un gaidu brīnumu... Tā kā ir ap tik daudz metožu kā strādā psihoterapeiti, tad pat nesaprotu pie kādiem pieturas punktiem pieķerties, lai izvēlētos savu psihoterapeitu sava aktuālā jautājuma sakārtošanai. Ko ieteiksiet?

Atbilde:

Labdien, Vita.


Lai saprastu kādu terapijas veidu labāk izvēlēties, vislabāk būtu aiziet uz konsultāciju pie terapeita un izrunāt, kādas ir Jūsu vēlmes, kā arī terapeitam būtu svarīgi mazliet vairāk izprast Jūsu grūtības un Jūsu personību. Šobrīd ir pieejami daudzi terapijas veidi, bet medicīnā pamatā tiek izmantotas divas: psihodinamiskā un kognitīvi biheiviorālā terapija, jo tām ir vislabākā pierādījumu bāze. Abas ir pieejamas gan individuāli, gan grupās. Kognitīvi biheiviorālā terapija bieži ātrāk mazina simptomus (trauksme, panika u.c.), bet izmaiņas var nebūt tik dziļas un simptomi pēc kāda laika var atjaunoties, tā ir īsāka un dēļ tā arī būs mazāk ar terapiju saistītas izmaksas. Psihodinamiskā terapijā izmaiņas ir pakāpeniskākas, bet dziļākas, terapija ir garāka (te svarīgi kādi ir terapijas mērķi-saprast vai arī iegūt izmaiņas). Ir speciālisti, kuri abas metodes kombinē. Pēc šobrīd man pieejamās informācijas par Jūsu sūdzību raksturu un vēlmēm (un nezinot neko par Jums pašu), es ieteiktu psihodinamisko terapiju.


Terapeita izvēle bieži notiek intuitīvi un to nereti nosaka mums neapzināti motīvi (vai izvēlamies vīrieti vai sievieti, terapeita vecums utt.), tomēr svarīgi, lai vietas un laika ziņā Jums ir ērti (jo terapija bieži ir diezgan gara).

A.c.
Ārsts-psihoterapeits Līga Lismane


08.04.2021. Anonymous jautā:
Labdien! Lūdzu iesakiet speciālistu, kas palīdzētu tuva cilvēka zaudēšanas gadījumā (nāve).

Atbilde:

Labdien!

Visi  kolēģi  ārsti psihoterapeiti  varēs palīdzēt : atbalstīt  zaudējuma pardzīvošanā. Tāpat arī  ikviens  psiholgs, psihoterapijas speciālists vai sociālais darbinieks  ir tam  gatavs.

AU


03.04.2021. Zane jautā:
Sveiki ko man darīt nevaru saprast kas ar manu vīru.vins jau vairākas reizes miega laikā ceļas un dara jokainas lietas piemēram vakar viņš turēja gultu un kliedza lai lecu ārā.kad jautāju kas ir viņš teica ka gulta krīt pa logu un viņš mēģina noturēt.es ieslēdzu gaismu un viņš aizgāja gulēt

Atbilde:

Labdien,

 

Šajā situācijā ir divi svarīgi momenti, un, līdz ar to, divi virzieni kā to var risināt:

1) Kā šīs epizodes uztver Jūsu vīrs, un cik viņš ir motivēts saprast vairāk par to.

2) Kā šīs epizodes ietekmē Jūsu emocionālo veselību, un cik Jums ir nepieciešams atbalsts šajā situācijā.

 

1) Vīra simptomus pēc apraksta var komentēt minimāli. Var nojaust, ka Jūs aprakstat tādu medicīnisko stāvokli, ko sauc par parasomniju jeb dažādiem uzvedības traucējumiem miega laikā. Konkrēto diagnozi var pateikt ārsts, individuāli izvērtējot pacientu. Diagnostikas process sākas ar ģimenes ārsta konsultāciju, kurš izvērtē, kurus speciālistus tālāk iesaistīt diagnostikā (miega speciālistu jeb somnologu/neirologu/psihoterapeitu/psihiatru/vai citus).

Tā ir daļa no situācijas, kas ir saistīta ar Jūsu vīru, un lēmums par to, cik daudz viņš grib par to saprast, ir atkarīgs no viņa, bet Jūs varat mēģināt motivēt viņu aiziet pie ārsta un saprast par šo stāvokli vairāk.

 

2) Jūs varat parūpēties par to, kā tas ietekmē Jūsu veselību. Ņemot vērā to, ka šādas epizodes var būt potenciāli traumatiskas priekš visiem, kas ir iesaistīti, un var radīt ļoti dažādas izjūtas, pirmkārt, bailes, tas var potenciāli ietekmēt Jūsu emocionālo veselību, gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, tiešā un netiešā veidā. Ja Jūs jūtat, ka tas sāk ietekmēt Jūsu emocionālo veselību, ir vērts meklēt atbalstu pie psihoterapeita.

 

Ar cieņu,

Gļebs Troščenkovs


03.04.2021. Ilze jautā:
Labdien. Vai drīkst nākt pie psihoterapeita ar draudzeni? Esmu ļoti noslēgta. Pat viņai bija ir grūti atvērties, es izjūtu kaunu, es ienīstu sevi. Es zinu, ka nevaru sākt psihoterapiju, es nevaru un negribu atvērties, tāpēc varbūt medikamenti ir mana pēdējā cerība uz normāli dzīvi... Es baidos, ka nevarēšu neko pati pateikt par sevi. Var teikt, ka pat esmu pārliecināta. Es zinu, ka pie šiem ārstiem ir liela konfidencialitāte, bet ja es pati gribu, lai draudzene nāk kopā, vai tas ir atļaujāms?

Atbilde:

Labdien, Ilze!

Jūsu noslēgtība nav nekas tāds , par ko būtu jākaunas, jo cilvēki ir dažādi. Tas ir pilnīgi normāli, ka daži ir vairāk noslēgti un daži vairāk atvērti. Jūs tomēr spējāt atvērties draudzenei , kas dara terapiju iespējamu. Manā ieskatā nav nekas ļoti nepareizs, ja uz kādām vizītēm atnākat kopā ar draudzeni, protams, ja viņa par to neiebilst un tas ir izrunāts ar terapeitu. Cik saprotu, draudzenes klātbūtne dod papildus drošību, kas ir būtiski.

Iesaku Jums vienoties un pārrunāt  ar potenciālo terapeitu  šo jautājumu. Ja trauksme un kauns ir  ļoti spēcīgi un grūti izturami, varbūt tomēr vajag pārdomāt medikamentu lietošanu. Tas jau neizslēdz terapijas iespējas.

 

Patiesā cieņā,

Aija Kraskura.


24.03.2021. Màrtiņš jautā:
Sveiki es 12 gados biju narkomans tagad man ir 26 gadi mani ielika psihiatriskaja klinika uz menesi atbraucu un no ta laika man ir bezmiegs loti loti reti gulu slikstu pa naktim depresija ko man iesakt?

Atbilde:

Mārtiņ,

 

Jums jāvēršas pēc palīdzības pie narkologa vai psihiatra kādā no veselības iestādēm. Jūsu bezmiegs visticamāk saistīts ar Jūsu psihiskās veselības problēmām (narkotiku lietošanu un iemeslu, kādēļ nonācāt slimnīcā). Šī problēma nav atrisināma ar vienkāršu atbildi uz Jūsu īso jautājumu.


Ar cieņu
dr. Velga Sudraba


22.03.2021. Samanta jautā:
Labdien, divus gadus atpakaļ izgāju ķīmijterapjas kursu. Tagad ir tāda kā 'migla' galvā. Man ir 19 gadi un studēju un jūtu, ka ir daudz grūtāk uztvert informāciju kā bija pirms ķīmijterapijas, atmiņa ir itkā sliktāka. Kad skolā ir grūtāki uzdevumi, jūtu trauksmi, jo liekas ka nevarēšu neko. Arī koncentrēties ļoti grūti - lai ko darītu, nespēju sakoncentrēties uz lekcijām, pēc tam visu jau esmu aizmirsusi, liekas, ka jāmācās 2x ilgāk kā man bija pirms tam.

Atbilde:

Labdien, Samanta!


Jauki, ka mācies, tā veicot ieguldījumu savā nākotnē.

Runājot par , kas traucē. Jūs rakstiet, ka mainījusies informācijas uztvere, atmiņa pēc ķīmijterapijas. Ir jāsaka, ka tā mēdz būt, tā ir blakus parādība ķīmijterapijai. Tas ar laiku mazināsies. Tā kā, Jūs vēl esat ļoti jauna un cilvēka ķermeņa spēja atjaunoties ir milzīga, Jūs vēl turpiniet gan fiziski, gan mentāli attīstīties. Tā ir laba ziņa, jo mācoties, sevi trenējot un apgūstot jaunas lietas, simptomi mazināsies. Tā, ka turpiniet sevi attīstīt un panākumi būs.


Lai veicas tālākā sevis pilnveidē!


Ar cieņu
dr.Maija Kārkliņa


22.03.2021. Alise jautā:
Labdien. Jau kādu laiku netieku galā ar sevi - tas ir tāds kā slinkums, apātija pret visu kas apkārt notiek. Studēju un mācos reizē, bet viss ir palicis tik ļoti vienalga. Kavēju darbus skolā, darbā. Apsēžos pie datora lai izdarītu kaut ko no visa sava darāmo darbu kalna, bet pavadu vienkārši pus dienu truli sēžot un skatoties atvērtajā datora ekrānā. Pēc tam jūtos vainīga ka nevarēju saņemties izdarīt ko vajadzēja, ka 'sodu' sevi neļaujot darīt neko kas rada prieku pašai.

Atbilde:

Labdien, Alise!

 

Tā kā esat aprakstījusi savu situāciju, bet neesat uzdevusi konkrētu jautājumu, sniegšu vispārīgu komentāru. Šķiet, ka esat kaut kādā ziņā "iestrēgusi" - nespējat strādāt un neļaujat sev atpūsties. Tam, kāpēc ar Jums tā jau kādu laiku notiek, iemesli var būt dažādi. Ja ir vēlme pie tiem nonākt un meklēt risinājumu, palīdzēt varētu psihoterapeita konsultācija, kurā kopīgi ar speciālistu iedziļināties Jūsu situācijā.

 

Ar cieņu,

dr.Annija Mežmača


22.03.2021. Baiba jautā:
Labdien.Kā es varu noskaidrot vai konkrēta persona,kuras facebook profilā ir norādīts,ka tā ir psihoterapeits.Pirms sazinos ar šo konkrēto personu un piesakos vizītē,vēlētos to noskaidot iepriekš.Paldies

Atbilde:

Labdien, Baiba!

 

Es varu atbildēt par mūsu asociācijas biedriem, kuri ir ārsti- psihoterapeiti. To, vai kāda persona ir psihoterapeits var noskaidrot mūsu mājas lapā http://www.arstipsihoterapeiti.lv
Tur var iepazīties ar kolēģu izglītības pieredzi, darba vietas adresi, telefona nr.

Lai jums izdodas atrast sev piemērotu!


Ar cieņu,
Inese Drēska


19.03.2021. Dace jautā:
Labdien. Daudzus gadus ir bijušas panikas lēkmes, no kurām ar psihoterapijas palīdzību esmu tikpat kā atbrīvojusies. To laikā bieži bija paātrināta sirdsdarbība,pulss, tāpēc maz nodarbojos ar fiziskām aktivitātēm. Vēlos atsākt sportot, bet līdzko paātrinās pulss, uzreiz šķiet, ka atkal būs panikas lēkme, tāpēc atkal sāku no sportošanas izvairīties. Kā iziet no tāda apburtā loka?

Atbilde:

Labdien, Dace!

Prieks dzirdēt, ka vēlaties atsākt sportot. Jūsu aprakstītā situācija nav retums - tā ir viens no trauksmes traucējumu veidiem un ir labojama. Noteikti iesaku vērsties pie psihoterapeita un ar viņa palīdzību atrisināt šo "apburto loku".

 

Izdošanos vēlot,

Dr. Jānis Vītiņš