Jautājumi > Atbildes
Atbildes
| 25.08.2023. Ieva jautā: | |
Sveiki! Jau ilgāku laiku esmu sapratusi, ka vēlos apmeklēt terapiju, tomēr finansiālais faktors ir ļoti izšķirošs. Diezgan bieži summas vizītēm ir diezgan augstas un es kā studente nevaru to īsti atļauties, lai gan saprotu, cik nepieciešama man ir terapija. Varbūt ir kas, ko varat ieteikt? |
|
Atbilde: |
|
Labdien, Ieva!
Valsts apmaksāto ārstniecības un sociālo pakalpojumu pieejamība, īpaši reģionos, nereti ir sāpīgs jautājums.
Ne velti šobrīd psihiskā veselība ir prioritārā joma, pie kuras cītīgi strādā Veselības ministrija ar mērķi izveidot pieejamus pakalpojumus dažādām cilvēku grupām.
No savas puses varam ieteikt nepadoties un meklēt speciālistu atbilstoši savām finansiālām stāvoklim.
Ar cieņu, |
| 21.08.2023. Madara jautā: | |
Kas varētu uzstādīt diagnozi-neirologs, psihoterapeits, psihiatrs? Grūtības koncentrēties, slikta atmiņa, negatīvas,pašnāvnieciskas domas, mēnesi var nedarīt neko un tad nedēļu būt 110% aktīva,dažreiz nespēja izdarīt elementāras lietas,problēmas ar ēšanu(pārēšanās),trauksme.Spēju eksistēt, audzināt bērnus,no malas izskatās ka ir ok,bet šķiet ka galvā ir sprādziens un nav iespēja izslēgt troksni. Līdzcilvēki saka ka esmu pa daudz emocionāla,lai neuztraucos,bet šis tiešām traucē dzīvot pilnvērtīgi |
|
Atbilde: |
|
Labdien, Madara!
Jūsu aprakstītā situācija varētu norādīt uz iespējamiem garastāvokļa traucējumiem, kuros nomākts, pazemināts garastāvoklis mijas ar brīžiem, kad garastāvoklis ir izteikti pozitīvs, pacilāts, eiforisks ar palielinātu darba kapacitāti un iespējams arī samazinātu vajadzību pēc miega.
Ieteiktu Jums primāri griezties pie psihiatra, kurš varētu izvērtēt Jūsu situāciju un nepieciešamības gadījumā nozīmēt medikamentus, kas Jūsu garastāvokli līdzsvarotu. Grūtības koncentrēties un slikta atmiņa, problēmas ar ēšanu, paškaitnieciskas un pašnāvības domas tiek novēroti depresijas gadījumā. Domas par pašnāvību jāuztver nopietni un noteikti jāmeklē palīdzība! Lai izvērtētu depresijas smagumu, varat aizpildīt depresijas pašnovērtēšanas testu www.depresija.lv.
Jūs varat griezties pēc palīdzības arī pie psihoterapeita, kurš nepieciešamības gadījumā ieteiks griezties pie psihiatra. Psihoterapeita konsultācijas varētu būt kā atbalsts, kas palīdzētu izprast Jūsu grūtības, meklēt veidu, kā tikt tam pāri un izprast to iespējamos cēloņus. Gan psihiatrs, gan psihoterapeits ir tiešās pieejamības ārsti, kam nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums.
Lai izdodas, dr. Liene Česnokova |
| 04.08.2023. Linda jautā: | |
| Pie kādiem terapeitiem šobrīd iespējams iet grupu terapijā? | |
Atbilde: |
|
Labdien, Linda!
Šobrīd ar grupām strādā vairāki psihodinamiskās pieejas ārsti-psihoterapeiti:
|
| 23.07.2023. Aivis jautā: | |
Ir problēma, gribas seksu, bet sieva nevar, jo pēc covidpotes ir sirdsdarbības problēmas un es cenšos viņu saprast , neuzbāžos, bet pa ielu ejot un ieraugot kādu kaut cik simpātisku sievieti, tā vien gribas lekt viņai virsū... protams, es to nedaru, jo esmu labi audzināts un negribas arī sievu krāpt... skatos internetā pornosaitus, onanēju, uz brīdi paliek vieglāk, bet gribas arī kādreiz īstu smaržojošu slapju gribošu peteni,kuru izbaudīt... ko darīt, varbūt sameklēt kādu sievieti citu? |
|
Atbilde: |
|
Labdien, Aivi!
Jūsu izmisums ir saprotams un loģisks, jo iekāre, vēlme pēc fiziskas tuvības, seksa ir ieprogrammēta ikvienā no mums un ir pamats mūsu sugas turpināšanai, pazīme, kas liecina par veselību. Situācijās, kad kādu iemeslu dēļ iekāres radīto spriedzi nav iespējas izlādēt pāra attiecībās, kā alternatīva Nr.1 ir pašapmierināšanās. Ja to darat, nepārkāpjot sabiedrībā valdošās normas, nelaužot savu morāli - neapdraudat ne sevi, ne citus. Tomēr atklāts paliek jautājums par intimitāti Jūsu partnerattiecībās. Varbūt esat ļoti prasīgs seksā un partnere atpaliek? Vai fiziskai intimitātei jebkādā formā vēl ir vieta attiecībās ar dzīvesbiedri? Lai te rastu skaidrību, būtu saprātīgi sākt ar abu partneru seksualitātes bioloģiskās daļas izvērtēšanu (hormoni, apasiņošana). Ja te viss ir labi, tad šādas problēmas pamatā varētu būt psiholoģiski cēloņi, kuri būtu jārisina vai nu pāru terapijas vai individuālas psihoterapijas ceļā. Tai pat laikā likums neaizliedz visu sagraut un būvēt no jauna, no nulles... Šādi ir daži iespējamie problēmas risināšanas ceļi - atliek vien izdarīt savu izvēli un rast veidu, kā to realizēt.
Ar cieņu, dr. Elmārs Vārpa. |
| 28.06.2023. Svarigi jautā: | |
| Sakiet, lūdzu, kura no dakterēm ( sievietēm) ap gadiem 40 vai vecāka ar prakses vietu tuvāk Pļavniekiem, Purvciemam spētu palīdzēt atrisināt smagu depresijas un zema pašnovērtējuma stāvokli? | |
Atbilde: |
|
Labdien!
Liels paldies par jautājumu. Mūsu kolēģu prakses vietas var atrast šeit. Iznāk, ka dr. Dace Cerava, dr. Liene Česnakova un dr. Maija Dubava varētu būt izvēles. Jautājumu par terapeita vecumu (kas ir privāti dati) , un sarunu, kādēļ tam ir nozīme, droši variet pārrunāt, piezvanot un pieskoties uz konsultāciju. ( Bet netieši par vecumu var uzzināt pārlasot terapeita vizītkarti, skatoties viņa pieredzi, izglītības iegūšanas ceļus )
Lai izdodas A. . |
| 21.06.2023. Lelde jautā: | |
| Sveiki, gadu atpakaļ nācās iziet ļoti smagam dzīves posmam. Dzīvoju ārzemēs un nonācu vardarbīgās attiecībās. Šajās attiecībās man piedzima dēls ar komplikācijām, un gāja ļoti smagi. Pašai izdevās tikt prom no situācijas, bet dēlu nebija iespējams ņemt man līdzi uz Latviju. Zinu ka man nepieciešama palīdzība, lai spētu emocionāli sakārtot šo visu sev, bet nezinu pie kā vēsties, kam prasīt palīdzību šeit. Kas īsti ir jāmeklē, psihologs, psihoterapeits, vai kāds cits profesijas pāstāvis? | |
Atbilde: |
|
Labdien, Lelde! Ļoti labi, ka rakstiet un jautājiet pēc palīdzības. Jūsu situācijā šobrīd , manuprāt, Latvijā vispiemērotākais būtu vardarbībā cietušu sieviešu palīdzības centrs MARTA ar filiālēm Rīgā, Rēzeknē un Liepājā. Tur pieejama gan sociāla, gan psiholoģiska, gan juridiska palīdzība. Šeit ir kontakti: Rīgā, Matīsa ielā 49A-11, tel. 67 378539 Rēzeknē, Viļānu ielā 10, tel. 25 648595 Liepājā, Kūrmājas prospekts 11, tel. 29 195442
Ar cieņu, Aija Kraskura |
| 18.04.2023. Māra jautā: | |
| Vai Rīgā ir kāds speciālists, kas praktizē mind-and-body trauma therapy vai somatic experiencing therapy? | |
Atbilde: |
|
Labdien, Māra!
Šobrīd neviens mūsu asociācijas biedrs šīs metodes nepraktizē.
Patiesā cieņā, dr. Jānis Vītiņš |
| 09.04.2023. Anonymous jautā: | |
| Labdien! Vai ir OKT skartu jauniesu (no 18 gadiem) atbalsta grupas? Vai vienkarsi atbalsta grupas jaumiesiem no 18 gadiem ar mentalas veselibas problemam? | |
Atbilde: |
|
Labdien! Diemžēl mums nav informācijas par šādām grupām. Vai Jūs interesējāties kādā no " pusuadžu resursu centriem" ? .
|
| 09.04.2023. Eva jautā: | |
| Ludzu iesakiet labus psihodinamiskās psihoterapijas ārstus! Vismaz dažus! | |
Atbilde: |
|
Labdien, Eva! Visi mūsu kolēģi, kas ir šajā sarakstā ir ar psihodinsmisku apmācību un, manuprāt, visi ir labi.
Andis |
| 07.04.2023. Татьяна jautā: | |
Здравствуйте ! Я ознакомилась и меня заинтересовала тема Реакции на стресс. Ситуации которые описаны в разделе Реакции на стресс очень похожи на мои. Я понимаю что мне обойтись без помощи психотерапевта. Кто работает в этом направлении и если понадобиться выписать лекарства. Психоанализ. |
|
Atbilde: |
|
| Татьяна, спасибо за вопрос.
Все врачи-психотерапевты имеют право выписывать медикаменты. На нашей странице есть список специалистов кто использует в работе психоанализ. С уважением, |
| 04.04.2023. .. jautā: | |
Labdien, gribēju noskaidrot, vai psihoterapijai 1 reizi mēnesī ir jēga? |
|
Atbilde: |
|
Labdien!
Tas, cik bieži notiek psihoterapijas vizītes, var būt atkarīgs no dažādiem faktoriem un to kombinācijām, piemēram, pacienta sūdzībām un vēlamā terapijas rezultāta, psihoterapijas metodes, psihoterapijas fāzes, finansiālām iespējām u.c. Ņemot to vērā, ir situācijas, kad psihoterapija ar vizītēm 1x mēnesī varētu būt jēgpilna. Tomēr katrs gadījums ir izvērtējams individuāli, un lēmumu par to, cik biežas ir vizītes, pieņem kopā ar psihoterapeitu, izvērtējot minētos faktorus konkrētā gadījumā.
dr.Annija Mežmača |
| 29.03.2023. Valdis jautā: | |
Labdien. Vai variet ieteikt speciālistus, ar kuriem sazināties, lai risinātu uzvedības traucējumus pieaugušajam? Traucējumi ir saistīti ar bērnību bērnu namā un tā sekām. Varbūt ir konkrēti speciālisti, kas vairāk ir zinoši šādos gadījumos. Paldies. |
|
Atbilde: |
|
Labdien, Valdi!
Būtu vajadzīga pašāka informācija par konkrēto situāciju ( piemēram, kādēļ, kādā vecumā esiet bijis bērnu namā) . Nereti uzvedības traucējumi ir kādu psihisku procesu redzamā daļa.
Pakonsultējos ar kolēģiem. Diemžēl, ne vienmēr psihoterapija uzvedības traucējumu novēršanai sniedz būtiskus rezultātus. Ikviens speciālists pēc plašākas iepazīšanās varētu pateikt, kā viņš saredz Jūsu uzvedības traucējumu saistību ar to iespējamajiem psiholoģiskajiem cēloņiem, un vai psihoterapija būs piemērota, kādu palīdzību vēl būtu vērts apsvērt. Lai to uzzinātu, konsultcijas būtu ieteicamas.
Manuprāt konkrētu speciālistu, kas būtu vairāk zinoši nav korekti ieteikt, jo visi kolēģi pastāvīgi papildina zināšanas.
Lai izdodas, Andis Užāns |
| 22.03.2023. Māra jautā: | |
| Labdien! Gandrīz divus gadus apmeklēju psihoterapeiti. Šobrīd esmu aizdomājusies par to, kā saprast, kad terapija ir sevi izsmēlusi un tās turpināšana var nāk man tikai par sliktu. Vai ir kādi signāli, kas liecina par to, ka šobrīd, būtu labāk, terapiju uz kādu pārtraukt, vai izbeigt pa visam? Terapeite man atbildi uz šo jautājumu nesniedz. | |
Atbilde: |
|
| Labdien! Rakstāt, ka Jūsu terapeite nesniedz atbildi, vai terapija būtu uz kādu laiku jāpārtrauc, vai jāizbeidz. Un tāpēc interesējaties par ,,signāliem''.
Visbiežāk terapijas sākumā psihoterapeits ar pacientu kopā vienojas par terapijas mērķi, tās iespējamo ilgumu, runā par dažādām izjūtām, kas var parādīties terapijas gaitā.
Domāju, ka Jums ir atkārtoti jārunā par savām bažām, pārdomām ar terapeiti, lai varētu pieņemt savu lēmumu attiecībā uz terapijas turpināšanu vai pārtraukšanu.
Cieņā, dr, Ineta Remese |
| 20.03.2023. Donna Priestley jautā: | |
| Good afternoon, Do you offer Trauma Psychology lectures? I am running two courses in Riga, Latvia next week and the week after and I need a two and half hour lecture face to face for my clients. Can you let me know your thoughts. Kind regards Donna | |
Atbilde: |
|
Dear Mrs. Priestley! Please contact our Board: valde@arstipsihoterapeiti.lv Kind regards Andis |
| 13.03.2023. Jānis jautā: | |
Labdien, man ir problēmas ar azartspēļu atkarību. Esmu pārtraucis spēlēt, apmeklējis psihiatru un man ieteica, ka būtu nepieciešams turpināt regulāras vizītes pie psihoterapeita. Vai varat ieteikt kādu pie kā vērsties? Paldies. |
|
Atbilde: |
|
Labdien, Jāni!
Attiecībā uz ieteikumu, pie kā vērsties, nevar precīzi atbildēt, jo Jūs neesat norādījis nekādu precīzāku informāciju par sevi (vai atrodaties Rīgā vai mazpilsētā utt.). Tāpēc ieteiktu aplūkot LĀPA mājaslapā www.arstipsihoterapeiti.lv psihoterapeitu sarakstu un izvēlēties, kurš Jums vairāk der pēc atrašanās vietas - tuvāk Jūsu darba vai dzīvesvietai, vīrietis vai sieviet, jauns vai vecs utt - un tad ar katru no izvēlētiem sazināties, lai uzzinātu, kuram psihoterapeitam šobrīd ir brīvs laiks un kurš Jums var piedāvāt ilgtermiņa terapiju. Bet paralēli ieteiktu apmeklēt Anonīmo Spēlmaņu pašpalīdzības grupas.
Lai izdodas!
|
| 05.03.2023. Max jautā: | |
Man ir 23 gadi,nezinu ko vēlos darīt savā dzīve,nav augstākas izglītības,nestudēju,vienkārši nezinu ko darīt,liekas ka staigāju pa apli,bail pārvarēt bailes pieteikties kaut kādos nopietnākos darbos,jo nav pieredzes un bailes par atteikumu,principā liekas ka dzīve apstājusies |
|
Atbilde: |
|
Labdien, Max!
Šķiet, šobrīd ļoti vēlaties saņemt atbildi uz jautājumu: „Ko darīt? Vienkārši, nezinu, ko darīt savā dzīvē?"
Atbilde ir rodama Jūsu psihiskajā stāvoklī. Jūs netiekat galā ar savu dzīvi, nespējat realizēt savus mērķus un sapņus. Iespējams, Jūs ciešat no psihiskas dabas traucējumiem - Jūsu personības īpatnību dēļ un vāja ego spēka dēļ.
Bailes tikai pieņemas spēkā, un pats no sevis šis stāvoklis nepāries.
Lai patreizējais stāvoklis neturpinātu ierobežot Jūsu turpmāko dzīvi, psihoterapeita apmeklējums būtu ļoti nepieciešams, un, jo ātrāk, jo labāk.
Ar cieņu, dr. Iveta Valaine.
|
| 28.02.2023. Laura jautā: | |
| Labdien, vai psihoterapeits sarunā ar pacientu drīkst un vispār spēj uzstādīt diagnozes pacienta gimenes locekliem, tuviniekiem? Norādīt, ka jāškiras? | |
Atbilde: |
|
| Laba diena, Protams, ka nav ētiski ārstam uzstādīt diagnozi pacientam, kurš nav satikts un izmeklēts. Likumīgi to arī nav iespējams izdarīt. To sakot, protams, ka mums var būt spēcīgi un pamatoti iemesli kādēļ mēs varētu izvirzīt vienu vai otru hipotēzi par iespējamo diagnozi. Manuprāt, svarīgākais nav pati diagnoze, bet gan mēģināt izrunāt un saprast, ko attiecīgais ārsts ir vēlējies nodot piedāvājot diagnozi. (Vai tas ir bijis domāts, kā brīdīnājums, iedrošinājums, vai kas cits). Attiecībā par "norādīšanu, ka jāšķiras", būs grūti atbildēt, jo ļoti atkarīgs no konteksta. Psihoterapijā ir dažādas skolas. No vienas perspektīvas ārsts nekad nedod padomus un norādījumus cieont pacienta autonomiju, no otras puses ir ārsti, kuri nekautrējas piedāvāt savus tiešus piemērus un pat risinājumus, dažkārt riskējot pacientu negribēti aizvainot. Lai kāda būtu bijusi konkrētā ārsta motivācija, tā ir rekomendācija un nav obligāti jāpilda, ja tai nepiekrītat un nevēlaties to darīt. |
| 23.02.2023. Lāsma jautā: | |
| Sveiki! Es nezinu pie kā man īsti vērsties. Kopš atklāju migrēnu, esmu sevi pieķērusi domājot negatīvi. Vainoju sevi pie tā, ka nespēju daudz padarīt ikdienā. Arī mana karjera ir jānomaina, jo migrēnas dēļ nespēju to vadīt. Vēl īsti neizprotu savu migrēnu, ne cēloņus, ne atpazīstu sākumu, ne saprotu zāļu iedarbību, darbojos kopā ar neirologu. Saprotu, ka man ir jāpielāgojas dzīvei ar migrēnu, taču nav man ne enerģijas, ne vēlmes kaut kā tai pielāgoties. Ļoti bieži raudu, sevi sabotēju. | |
Atbilde: |
|
Labdien, Lāsma!
Pēc Tavā vēstulē paustā varu spriest, ka esi samērā nesen uzzinājusi savu diagnozi - migrēna, un šobrīd ir negatīvas domas, apjukums, bezpalīdzības sajūta, skumjas par karjeras maiņu slimības dēļ, šķiet, arī dusmas un pretestība slimībai pielāgoties, tas viss kopā rada spēku izsīkumu, vilšanos un negatīvas izjūtas par sevi un situāciju. Tas ir saprotams, jo Tu saskaries ar zaudējumu - savas veselības un darbaspēju zaudējumu, šķiet, ka nekad vairs nebūs tā, kā agrāk. Vēlos teikt, ka šis stāvoklis mainīsies, kad spēsi labāk pieņemt situāciju un adaptēties tai. Tev var arī palīdzēt ārsta psihoterapeita konsultācijas, jo, izprotot, kas notiek, būs vieglāk adaptēties un nejusties tik vienai un izmisušai.
Migrēna ir viena no izplatītākajām primārajām galvassāpēm, no tās cieš līdz pat 15% no pasaules iedzīvotājiem, īpaši bieži tā skar jaunas, darbaspējīgas sievietes. Migrēna, atsaucoties uz Pasaules Veselības Organizācijas ikgadējo pētījumu par Globālo slimības izraisīto slogu, ieņem trešo vietu visā pasaulē, respektīvi, ir trešais slimības nespēju izraisošais iemesls darbspējīgo cilvēku vidū. Ar to es gribu teikt - Tu neesi viena šajā situācijā.
Reizēm palīdz aprunāties ar citiem līdzīgā situācijā esošiem cilvēkiem, iegūt noderīgus padomus un dzirdēt "veiksmes stāstus", skat. Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības resursus (www.galvai.lv), ir arī starptautiskas grupas, kurās var uzzināt daudz noderīga: piemēram, Migraine World Summit Support Group. Un labā ziņa ir tā, ka ar migrēnu patiešām var iemācīties sadzīvot pēc iespējas labāk - tā, ka lēkmes kļūst retākas un mazāk traucējošas. Tas ir process, kurā jāpēta sevi, jāatpazīst biežākie izraisītājfaktori, dažus no tiem varēsi izslēgt vai vismaz mazināt, no citiem aizsargāties ar medikamentiem, kas pārtrauc vai samazina lēkmes stiprumu, biežumu. Iespējams ārsts neirologs, kurš specializējies galvassāpju ārstēšanā, ieteiks zāles, ko lietot profilaktiski, lai mazinātu migrēnas slogu. Kopumā migrēnu var apvaldīt, pielāgojot dzīvesveidu, apgūstot veidus, kā sev palīdzēt ar nemedikamentozām metodēm un iepazīstot savas reakcijas labāk. Svarīgi, ka Tev ir savs ārsts, kuram uzticies un kurš var palīdzēt šajā ceļā. Katru gadu tiek atklāti arvien jauni līdzekļi migrēnas ārstēšanai - tā ka cerības ir.
Migrēnas pacientiem ir raksturīgs paaugstināts jutīgums, tai skaitā uz dažādām emocijām, satraukumu, reizēm pat trauksmainām domām. Tāpēc kopīgs darbs ar ārstu psihoterapeitu palīdzētu labāk saprast sevi, apgūt veselīgākus veidus, kā apzināties un paust savas emocijas, kā tikt galā ar ikdienas stresoriem; kā arī saprast, kas man der un kas nē, pieņemt sevi, savu migrēnu un baudīt dzīvi, neraugoties ne uz ko.
Ticu, ka Tev izdosies! Ar sveicienu dr. Agita Lazdiņa |
| 23.02.2023. Iluta jautā: | |
Labvakar! Man ir 55 gadi,bet uzvedos,kā meitene..Nezinu pat ar ko sākt...man ir draugs... cīnos ar sevi,ar greizsirdību... kontrolēju,aizdomas ir uz visu...domas mani vnk nogalina...varu raudāt katru brīdi,kad vien padomāju par kko ,ka ne tā pateica,ne tā izdarīja..ir histērijas....nezinu ar ko sākt...un kā lai atbrīvojos no domām...uz visu skatos aizdomīgi...sevi tad vainoju,ka esmu sliktā,kāpēc esmu tāda...u.t.t Nezinu pie kā griezties,izrunāties...Ir bijušas domas pavisam sliktas... Paldies! |
|
Atbilde: |
|
Labvakar, Iluta! Apsveicu ar drosmi uzrakstīt, uzrakstīt par to, kā jūtaties, ko domājat. Tās ir pilnīgi normālas cilvēciskas jūtas, kas grib būt uzklausītas un saprastas, un nomierinātas. Pilnīgi droši varu Jums ieteikt uzrakstīt vai piezvanīt kādam mūsu kolēģim, lai vienotos par terapijas iespējām. Patiesā cieņā, Dr.Aija Kraskura
|
| 22.02.2023. Anonymous jautā: | |
Sveiki, Esmu sava īstā psihoterapeita meklējumos Rīgā, kas palīdzētu tikt pāri skumjām par mazuļa zaudējumu (missed abort 16 nedēļās). Man ir ģimenes ārsta nosūtījums, būtu nepieciešams arī slēdziens ģimenes ārstei. Vai variet ieteikt kādu speciālistu, kas palīdzētu tikt galā ar šo pārdzīvojumu? Paldies, L |
|
Atbilde: |
|
Labdien!
Ar ģimenes ārsta nosūtījumu ir iespējams vērsties pie jebkura ārsta-psihoterapeita, kurš ir atrodams Veselības inspekcijas ārstniecības personu reģistrētā un/vai Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas mājaslapas (www.arstipsihoterapeiti.lv) biedru sarakstā. Kā arī jebkurš no ārstiem, kurš ir šajos reģistros ir kompetents sniegt psihoterapeitisku palīdzību zaudējuma gadījumā un tiesīgs sniegt slēdzienu citam ārstam par pacienta veselības stāvokli pēc nepieciešamības. Gadījumā, ja vēlme ir saņemt valsts apmaksātas psihoterapijas vizītes, tad šajā saitē (https://www.vmnvd.gov.lv/lv/media/22029/download?attachment) ir iespējams iepazīties ar to ārstu-psihoterapeitu sarakstu, kuri pieņem uz valsts apmaksātām psihoterapijas vizītēm.
Cieņā dr.Agnese Miksone |