Pusaudžu procesi. Riski.

Pusaudžu procesi. Riski.

psihoterapeite Dr. Maija Dubava

2013.gada martā Rīgas Stradiņa Universitātē viesojās divi profesori no Amjenas Universitātes klīnikas (Francija) un dalījās savā skatījumā par pusaudžu riska uzvedību. Profesors B. Budajē ir speciālists pusaudžu problēmās un pusaudžu klīnikas vadītājs. Profesors K.Mille- bērnu psihiatrs. Vēlējos padalīties iespaidos, kas mani ļoti aizkustināja, jo profesoru skatījums izcēlās ne tikai ar plašumu, bet arī ar humānu, iejūtīgu attieksmi.

Profesori izgaismoja aktuālo un satraucošo pusaudžu vajadzību pēc riska. Šai vajadzībai ir divi aspekti.

Kulturālais aspekts

Kā mēs zinām, primitīvām cilšu tautām ir ļoti precīzi izstrādāti rituāli, kas palīdz simboliski iezīmēt bērnības beigas un pieaugušā dzīves sākšanos. Diemžēl Rietumu kultūras šajā ziņā ir maz organizētas, tādēļ pusaudžu grupas izgudro savus rituālus, kas palīdz simboliski pārraut saites ar bērnību. Atkarībā no pieredzes savā ģimenē, nereti šie rituāli var būt bīstami un riskanti. Puišu riskanto uzvedību un arī ar nāves draudiem saistītos rituālus stimulē pusaudžu vēlme būt piederīgiem pie vienaudžu grupas, iegūt apbrīnu, uzmanību.

Meiteņu riska uzvedība te saistās ar piesaistīšanos grupas barvedim un upura lomas uzņemšanās, viņas var kļūt par seksuālās izmantošanas upuriem. Te vēl jāpiezīmē tāds svarīgs novērojums, ka visi pusaudži, kuri bijuši pakļauti vardarbībai savās izcelsmes ģimenēs, grupās paši kļūst vardarbīgi.

Bioloģiskais un psiholoģiskais aspekti

Pusaudžu impulsivitāte. Pusaudžu vecumā smadzenēs notiek strauji pārbūves un nobriešanas procesi, un tās daļas, kas atbild par izvērtēšanu, analīzi attīstās lēnāk. Tādēļ te liela loma pieaugušajiem, prognozējot riskus, aizsargājot savus bērnus un izskaidrojot viņiem dzīves bīstamību aspektus.

Pusaudžu depresivitāte. Šie pusaudži meklē riskus un kļūst pašdestruktīvi ( savaino sevi), lai dvēseles sāpju vietā iegūtu fiziskas sāpes un kaut kādā veidā iegūtu apliecinājumu dzīves nepieciešamībai.

Pusaudžu vientulības izjūta. Pusaudži aiziet no savām iepriekšējām pieķeršanās saitēm ar vecākiem, un viņiem ir grūti atrast pareizo distanci ar vienaudžiem un pretējo dzimumu.

Pusaudžu perioda meklējumi. Pusaudži meklē savus ceļus un veidus, kā pielāgoties dzīvei, un reizēm tas tiek darīts riskantā veidā. Tā viņi risina savus pusaudža perioda uzdevumus: autonomijas iegūšana, individualitātes izstrādāšana un seksuālā ķermeņa pieņemšana. Riskantā uzvedība var būt gan pieaugušo patiesību pārbaude, gan sauciens pēc palīdzības.

Kādus riskus izvēlas pusaudži

Profesori stāstīja, ka 5-8% no pusaudžiem izvēlas iznīcinošus riskus:

1. pārmērīga alkohola lietošana . Alkohols īslaicīgi samazina spriedzi un grupas spiedienu , piemēram, ballītē. Ja pusaudzis alkoholu sāk lietot jau 12-15 gadu vecumā, tad 15% kļūstot alkohola atkarīgi. Ja alkohols tiek lietots no 19 gadiem, tad atkarības risks esot ap 1 %. Francijā pusaudzi, kurš lieto alkoholu, uzlūko kā pusaudzi grūtībās, nevis kā alkoholiķi. Pusaudžu speciālisti alkohola lietošanu skata kā simptomu, un pēta, kas par problēmu aiz tā stāv. Aiz simptoma ir ciešanas, kuras vajadzētu saskatīt un saprast.

2. Traumēšanās riskantos sportos un ielu satiksmes negadījumos. Iepazīstoties ar pusaudžiem tuvāk, izrādījās, ka pirms traumēšanās viņiem bija vērojamas emocionālas un miega problēmas, kas var liecināt par afektīviem traucējumiem. Šeit pusaudži rada sev ciešanas un sāpes, kas atvieglo vainas sajūtu un tādā veidā izlādē depresivitāti.

3. Narkotisko vielu lietošana kā pusaudžu problēmu risināšanas veids. Profesori akcentēja, ka vienīgais pusaudžu narkomānijas un citu risku profilakses (prevencijas) ceļš ir labas un saskanīgas attiecības ģimenē, sākot ar dzimšanas brīdi. Jo iekšējā drošības sajūta veidojas pamatā jau 1. dzīves gadā. Pusaudžu problēmas izgaismo pašu vecāku grūtības, jo mūsdienās vecākiem ir grūti būt pietiekami stingriem un pārliecinātiem savās prasībās. Pusaudžu periodā nekādas prevencijas vairs nedarbojoties.

Te pacēlās jautājums, kā tad audzināt bērnu, lai viņš neķeras pie tūlītējiem atvieglinājumu sniedzošiem pasākumiem. Respektīvi, kā iemācīt pārvarēt grūtības? To var darīt 2 veidos:

- mācot atlikt baudu, pagaidīt,

-mācot paciest frustrāciju ( vilšanos, nedabūšanu) - atņemot TV pulti, datoru, nebaidoties no bērna dusmām. Bet mūsdienās " mīļā miera dēļ" vecāki vienmēr piekāpjas bērnam.

4. Pašnāvības riska uzvedība. Francijā pusaudžu grupā pašnāvības ir 2. nāves cēlonis pēc satiksmes negadījumiem, Latvijā pusaudžu pašnāvības ir 1. biežākais nāves cēlonis pusaudžiem, un mēs esam 3. vietā Eiropas Savienībā pašnāvību biežuma ziņā.
Pašnāvību pamatā ir pusaudžu depresija, kas izpaužas atšķirīgi no pieaugušo depresijas. Šie pusaudži var būt nepaklausīgi, viegli sakaitināmi, var sākt lietot alkoholu un narkotikas. Var bēgt no mājām, neiet uz skolu, sāk palikt nekārtīgi apģērbā. Bieži pievienojas miega un ēšanas traucējumi. Šeit jau nepieciešama psihiatra vai psihoterapeita konsultācija, lai izvērtētu pašnāvības risku un veiktu ārstēšanu.
Francijā veiktā pētījumā par pusaudžu riska uzvedību ir atrasta tieša un pārliecinoša likumsakarība starp pašnāvības risku un smēķēšanu. Tas var palīdzēt vecākiem atpazīt sava pusaudža depresivitāti: ja pusaudzis sāk intensīvi smēķēt, tad jāmeklē palīdzība.